Court dismissed appeal rejecting land privatization request due to lack of legal standing and property rights.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the applicant's request to annul the municipal council's decision rejecting a land privatization proposal. The applicant argued the decision lacked a valid legal basis and relied on an internal commission ruling rather than binding laws. The court held that the applicant lacked standing as he did not hold property rights to the buildings on the land and could not be a privatization subject.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 5. panta 2. daļa; Privātizācijas pabeigšanas likums 5. panta 2. daļa: A citizen lacks standing to challenge a privatization rejection if they do not hold property rights to the subject matter and cannot qualify as a privatization applicant under the relevant law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42402107
Lietvedības Nr.A1644-08/12
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2008.gada 1.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Dz. Melbārdis,
piedaloties pieteicējam G.A.,
atbildētāja – Jūrmalas pašvaldības – pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas
domes pilnvarotajam pārstāvim – Intaram Ramzam,
atklātā tiesas sēdē 2008.gada 10.septembrī Rīgā, Antonijas ielā 6, izskatīja
administratīvo lietu pēc G.A. pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada
16.novembra lēmuma Nr.1129 „Par zemesgabala Jūrmalā, „Priedaine 0216”
privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu” atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 16.janvārī Administratīvajā rajona tiesā ierosināta
administratīvā lieta Nr.A42402107 pēc G.A. (turpmāk – Pieteicējs) pieteikuma par
Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Atbildētāja) 2006.gada 16.novembra lēmuma
Nr.1129 „Par zemesgabala Jūrmalā, „Priedaine 0216” privatizācijas ierosinājuma
noraidīšanu” (turpmāk – lēmums) atcelšanu.
[2] 2006.gada 16.novembrī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu
Nr.1129, ar kuru noraidīts pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala
Jūrmalā, „Priedaine 0216” ar kopējo platību 17404 m² (kadastra Nr./dzēsts
kadastra numurs/) privatizācijas ierosinājums un noteikts, ka zemesgabals
Jūrmalā, „Priedaine 0216” saglabājams pašvaldības īpašumā publiska pilsētas
parkmeža izveidošanai un uzturēšanai rekreācijas vajadzībām, lai atbilstoši
Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punkta prasībām
nodrošinātu pašvaldības funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas
labiekārtošanu un sanitāro tīrību (parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un
uzturēšana), izpildi.
[3] Nepiekrītot lēmumam, pieteicējs to pārsūdzējis Administratīvajā rajona
tiesā. Pieteikumā norādīts, ka lēmums ir nepamatots un atceļams šādu apsvērumu
dēļ:
[3.1] Atbildētājas Lēmumā par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu nav
norādīta neviena valsts pārvaldes funkcija, kuras veikšanai būtu nepieciešams
iepriekš minētais zemes gabals. Tāpat nav norādīts kādas komercdarbības
veikšanai būtu nepieciešams šis zemes gabals.
Pieteicējs uzskata, ka likuma „Par pašvaldībām” 14. un 15.pants, kas
uzskaita pašvaldības funkcijas un tiesības, paši par sevi nevar būt par pamatu
adresātam nelabvēlīga administratīvā akta pieņemšanai. Pašvaldības darbība zaļo
zonu uzturēšanā nav uzskatāma par valsts pārvaldes funkciju, ne arī par
komercdarbības veikšanu.
[3.2] Lēmums pamatots ar Jūrmalas pilsētas domes privatizācijas komisijas
lēmumu, kas nav uzskatāms par ārēju tiesību aktu. Atbilstoši administratīvā
procesa principiem, privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu iestādē var
izdot tikai balstoties uz atbilstoša juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.
Privatizācijas komisijas lēmums, kā iestādes iekšējais dokuments, nav pietiekošs
pamats adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai.
[3.3] Atbildētājs nav izvērtējis apstākli, ka privātīpašumā esošs
zemesgabals turpmāk var tikt izmantots publiska pilsētas parkmeža izveidošanai
un uzturēšanai rekreācijas vajadzībām. Piesaistot privāto kapitālu, ir iespējams
īstenot iepriekš minēto mērķi un apsaimniekot zemesgabalu kvalitatīvāk un
efektīvāk. Arī likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”
2.pantu, privatizācijas mērķis ir, mainot pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku,
radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības
interesēs. Pieteicējs uzskata, ka Lēmums ir pretrunā privatizācijas būtībai un
mērķim un tādēļ ir atceļams.
[4] 2007.gada 17.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas –
Jūrmalas pilsētas domes – paskaidrojums. Atbildētāja norāda, ka pieteikumu
neatzīst un uzskata par nepamatotu.
[4.1] Atbildētājs iebilst, ka Lēmumā nav norādīta neviena valsts pārvaldes
funkcija, kuras veikšanai nepieciešams strīdus zemesgabals.
Lēmums ir pamatots ar likuma „Par pašvaldībām” 15.pantu, jo saskaņā ar
augstāk minētā panta 2.punktu, pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas
administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību.
Pieņemot Lēmumu, dome ir norādījusi, ka zemesgabals ir saglabāts
pašvaldības īpašumā, pašvaldības funkciju nodrošināšanai, proti, publiska
parkmeža izveidošanai un uzturēšanai rekreācijas vajadzībām, līdz ar ko ir
izpildīts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
pabeigšanas likuma 6.panta sestās daļas nosacījumus, jo lēmumā ir norādīts kuras
valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals ir nepieciešams. Turklāt,
saskaņā ar augstāk iepriekš minētās tiesību normas nosacījumiem, pieņemot
lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, papildus lietderības
apsvērumi nav nepieciešami.
[4.2] Atbildētāja uzskata, ka nepamatots ir Pieteicēja arguments, ka,
pieņemot Lēmumu, Atbildētāja to esot pamatojusi ar Jūrmalas pilsētas domes
Privatizācijas komisijas 2006.gada 17.oktobra lēmumu, jo kā redzams no lēmuma
teksta tas ir pamatots ar likuma „Par pašvaldībām” 14. un 15. pantu, bet Jūrmalas
pilsētas domes Privatizācijas komisijas lēmums tikai ņemts vērā. Līdz ar ko nav
pārkāpts Likuma atrunas princips.
[4.3] Ņemot vērā, ka pašvaldība savā darbībā vadās ne tikai no Valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likuma, bet arī no citiem normatīvajiem aktiem, Atbildētāja uzskata,
ka nepamatota ir Pieteicēja norāde, ka Lēmums ir pretrunā privatizācijas būtībai
un mērķim, jo, kā jau iepriekš minēts, pašvaldības darbojas saskaņā ar likumu
„Par pašvaldībām”, kur ir noteikts, ka pašvaldība savas kompetences ietvaros
darbojas patstāvīgi, kā arī pašvaldības pienākums ir racionāli un lietderīgi
apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, kā arī gādāt par savas
administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Atbildētāja uzskata, ka pieteikums nav
pamatots un ir noraidāms, jo Atbildētāja, pieņemot Lēmumu, ir ievērojusi likuma
”Par pašvaldībām” 14. un 15.pantu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas
un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta sestās daļu,
Administratīvā procesa likuma 13., 24., 34.pantu.
[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz pieteikumā minētajiem
motīviem, papildus norādot, ka atbildētājai vajadzēja ņemt vērā arī faktu, ka uz
strīdus zemes gabala atrodas būves, savukārt atbildētājas pilnvarotais pārstāvis
pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā minēto, paskaidrojot, ka strīdus
zemes gabala lietošanas mērķis ir noteikts parkmeža – rekreācijas zona, uz kuru
privatizācija attiecas sekundāri.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot pieteicēja pieteikumu, atbildētājas paskaidrojumus,
lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus to kopumā, secina, ka pieteikums nav
pamatots un ir noraidāms.
[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantu
administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole par iestādes izdotā
administratīvā akta (..) tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības
ietvaros(..).
Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots,
ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo
tiesību normām, vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto
pienākumu.
Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to
izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām.
Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts
izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar
sabiedrības interešu aizsardzību.
[8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai atbildētāja, pieņemot lēmumu
par atteikumu nodot pieteicējam privatizācijai pašvaldībai piederošu neapbūvētu
zemesgabalu Jūrmalā, „Priedaine 0216” ar kopējo platību 17404 m² (kadastra
Nr./dzēsts kadastra numurs/) (turpmāk arī – Zemes gabals), ir rīkojusies atbilstoši
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešajā daļā noteiktajam.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk arī – Pabeigšanas likums) 6.panta
panta trešajā daļā ir noteikts, ka pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai
pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala
nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir
nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības
veikšanai.
Saskaņā ar šī panta sestajā daļā noteikto, pašvaldības dome (padome) var
pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu,
kā arī pašvaldībai piederošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu. Tāpat šajā
pantā ir teikts, ka lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma
objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts
pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais
objekts vai zemesgabals nepieciešams.
Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka, atbilstoši iepriekš minētā
likuma 6.panta sestajā daļā noteikto, atbildētājas kompetencē ietilpst lēmuma
pieņemšana par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu.
[9] Vadoties no iepriekš minētā un Administratīvā procesa likuma 103. un
250. panta normām, tiesai ir jāizvērtē, vai atbildētājas lēmums atbilst
Administratīvā procesa likuma un citām tiesību normām, galvenokārt, vai tas
atbilst Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešās daļas noteikumiem, proti, vai
atbildētāja atteikumu ir pietiekoši pamatojusi, ka attiecīgais Zemes gabals ir
nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.
Tiesa konstatē, ka Lēmums ir pamatots ar Zemes gabala nepieciešamību
pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, proti, ar pašvaldības funkciju gādāt par
savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kas izriet no
likuma „Par pašvaldībām” 15. panta 2. punkta. Atteikuma mērķis – publiska
pilsētas mežaparka ierīkošana pašvaldības iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām.
[10] Kā izriet no administratīvo tiesu prakses, atteikums ir negatīvs
administratīvs akts, kas neko nemaina personas tiesiskajā stāvoklī un tam nav
turpinošas iedarbības. Līdz ar to, nav iespējams runāt par atteikuma kā tāda spēka
zaudēšanu vai atcelšanu. Atceļot atteikumu, personas tiesiskajā stāvoklī nekas
nemainās. Tāpēc arī atteikuma gadījumā pieteikuma priekšmets tiesā ir labvēlīga
administratīvā akta izdošana (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2007.gada 3.marta spriedumu lietā SKA-34/2007).
No minētā izriet, ka atteikumu kā negatīvu aktu nav iespējams atcelt, bet
vērtēt, vai iespējama labvēlīga administratīvā akta izdošana.
Lēmums par pieteicēja privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu ir negatīvs
administratīvais akts, kurš neizmaina pieteicēja tiesisko stāvokli.
[11] Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departaments, skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai
ir jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi.
Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja
prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas
izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar
pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā
administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda
nostādne izriet no apstākļa, ka atteikumam izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs
administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt
(..). Tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana. Savukārt izdot šādu aktu ir pamats
vienīgi tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi. Tādēļ tiesai ir jāpārbauda,
vai šie priekšnoteikumi pastāv. Šī pārbaude tiesai jāveic neatkarīgi no tā, ar
kādiem apstākļiem iestāde pamatojusi savu atteikumu izdot labvēlīgu
administratīvo aktu. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, iepriekš izdotais atteikums automātiski zaudē spēku.
Tādējādi atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu atcelšana, vienlaikus
neuzliekot pienākumu izdot labvēlīgu administratīvu aktu, ir bezjēdzīga, jo tā
nerada tiesiskas sekas. Līdz ar to atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu
tiesiskums pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, nevis vērtējams kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta
atcelšanu (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr.SKA-415/2006
17. punktu, 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA– 14/2007 17.punktu,
2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.84/2007 9.1. un 9.2.punktu).
Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa pieteicēja pieteikumu vērtē kā
pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Zemes gabals tiktu
nodots privatizācijai.
[12] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka lietā pastāv arī strīds par to, vai
atbildētāja varēja nenodot attiecīgo Zemes gabalu privatizācijai, balstoties tikai uz
Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu, proti, Zemes gabals ir
nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības
veikšanai un likuma „Par pašvaldībām” 14. un 15. pantu, kuros ir noteikts, kādas
funkcijas ir nodotas pašvaldības kompetencē.
No Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta trešās daļas izriet, ka lēmumā
par atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu
un neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai
vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals
nepieciešams.
Pieteicējs uzskata, ka atbildētājas Lēmumā norādītā pašvaldības autonomā
funkcija, proti, likuma „Par pašvaldībām” 15. panta 2. punkta noteiktā pašvaldības
autonomā funkcija – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un
sanitāro tīrību (parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana) – nav
uzskatāma par valsts funkciju, tāpēc atbildētājai nebija likumīga pamata pieņemt
pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu.
No Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punkta izriet, ka pašvaldība
ir atvasināta publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma
kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Savukārt šī
likuma 8. panta ceturtajā daļā ir teikts, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes
funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē atrodas
Ministru kabineta pārraudzībā. interpretējot šī panta tiesību normu, secināms, ka
pašvaldībai nodotās autonomas funkcijas ir tās pašas valsts funkcijas, kuras ar tīri
praktisku mērķi tiek uzticēts pildīt vietējai pašvaldībai. Saskaņā ar Latvijas
Republikas Satversmes 111. pantu Valsts aizsargā cilvēku veselību un saskaņā ar
115. pantu Valsts aizsargā ikviena indivīda tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. No šīm
normām izriet valsts pienākums rūpēties par iedzīvotāju veselības aizsardzību un
labvēlīgas dzīves vides saglabāšanu. Šis pienākums nosaka arī attiecīgas valstiski
svarīgas funkcijas – darbību ar mērķi saglabāt iedzīvotājiem labvēlīgu vidi –
esamību. Daļēji šī funkcija, atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta
2. punktam, ir nodota vietējās pārvaldes pārziņā. Līdz ar to, konkrētajā gadījumā
nav pamata mākslīgi nodalīt valsts funkcijas no likumā noteiktajām pašvaldības
funkcijām. No tā tiesa secina, ka pašvaldības funkcija gādāt par savas
administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (parku, skvēru un zaļo
zonu ierīkošana un uzturēšana) korelē ar valsts funkciju nodrošināt iedzīvotāju
veselības aizsardzību un labvēlīgas dzīves vides saglabāšanu.
[13] No lietas materiāliem, proti, no Jūrmalas pilsētas zemes komisijas
2003. gada 4. aprīļa lēmuma Nr.117 „Par zemesgabala izveidošanu Jūrmalā,
Priedaine 0216” (lietas lapa 25) tiesa konstatē, ka Zemes gabala atrodas dabas
pamatnes teritorijā un uz tā atrodas pilsētas mežs. Ar šo lēmumu Zemes gabala
izmantošanas mērķis ir noteikta kā pilsētas parkmeža izmantošanas zona. No
pārsūdzētā Lēmuma, Zemes gabala Zemesgrāmatu apliecības (lietas lapa 4), kā
arī no Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2008. gada 5. septembra izziņas (lietas
lapa 42) par Zemes gabala ir secināms, ka Zemes gabala galvenais zemes
lietošanas veids ir dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes
objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda
cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa, pie kam pamatdaļa no Zemes gabala
teritorijas ir mežs (16’421 kv. m no 17’404 kv. m kopējās platības), savukārt otra
daļa (apm. 983 kv.m platībā) atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu
100 m aizsardzības teritorijā. No minētā var secināt, ka uz Zemes gabala
privatizācijas nosacījumiem ir attiecināms ne tikai Privatizācijas pabeigšanas
likums, bet arī Meža likuma tiesiskais regulējums, jo pieteicējs vēlas, lai tiktu
nodota privatizācijai meža zeme.
Saskaņā ar Meža likuma 44.1 panta otro daļu pašvaldībai ir tiesības pieņemt
lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai vai atsavināšanai tai piekrītošo vai
piederošo meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajos gadījumos,
kā arī gadījumos, kad meža zeme nepieciešama rekreācijas vajadzībām.
Tādejādi pašvaldībai ir tiesības atteikt nodot privatizācijai tai piederošo
meža zemi divos gadījumos:
1) meža zeme ir nepieciešama pašvaldības funkciju vai komercdarbības
veikšanai;
2) meža zeme ir nepieciešama rekreācijas vajadzībām.
[14] Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā, atbildētājs, pieņemot lēmumu,
ar kuru tas ir atteicis nodot privatizācijai Zemes gabalu, to ir pieņēmis,
pamatojoties uz Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta sesto daļu, norādot
pašvaldības patstāvīgo funkciju, kas ir noteikta likuma „Par pašvaldībām”
15.panta 2.punktā – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un
sanitāro tīrību (parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana). Pie tam
Lēmumā arī norādīts, ka Zemes gabals ir nepieciešams rekreācijas vajadzībām
mežaparka ierīkošanai.
[15] Pie šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē pārsūdzētā Lēmuma
neatbilstību Privatizācijas pabeigšanas likuma un Meža likuma prasībām.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājas lēmums noraidīt privatizācijas
ierosinājumu ir tiesisks un pamatots. Tādejādi nav pamata apmierināt pieteicēja
pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
[16] Pieteicējs pieteikumā ir norādījis, ka atbildētāja nav vērtējusi faktu, ka
arī privātīpašumā esošs zemesgabals turpmāk var tikt izmantots publiska pilsētas
parkmeža izveidošanai un uzturēšanai rekreācijas vajadzībām. Pieteicējs uzskata,
ka Lēmums ir pretrunā privatizācijas būtībai un mērķiem. No minētā var secināt,
ka pieteicējs uzskata, ka atbildētāja, pieņemot lēmumu, nav izdarījis lietderības
apsvērumus.
[17] No Privatizācijas pabeigšanas likuma izriet, ka pašvaldība nevar
nepieņemt administratīvo aktu, ja ir saņemts privatizācijas ierosinājums, tādējādi
šādā gadījumā pašvaldībai ir jāizdod administratīvais akts un jānosaka tā saturs –
nodot vai nenodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu vai zemesgabalu.
Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta sestā daļa paredz, ka lēmumā par
atteikumu nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un
neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai
kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.
Tiesas ieskatā likumdevējs, paredzot pašvaldībai tiesības atteikt nodot
privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu vai neapbūvētu
zemesgabalu un nosakot, ka atteikums ir jāpamato ar valsts pārvaldes funkciju vai
nepieciešamību komercdarbībai, jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un
samērojis privātpersonu tiesību aizskārumu ar sabiedrības interešu ieguvumu.
Proti, likumdevējs ir atzinis, ka pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un
neapbūvēta zemesgabala saglabāšana pašvaldības īpašumā valsts pārvaldes
funkcijas vai komercdarbības veikšanai, ir pamatota ar sabiedrības interešu
ieguvumu. Savukārt pašvaldības lēmums saglabāt savā īpašumā īpašuma objektu,
kā arī apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu nav administratīvais akts un nav
pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā, bet ir atzīstams par iekšēju lēmumu
(sal.sk. Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 1.novembra lēmumu lietā Nr.
AA 2771-06/12). Līdz ar to šajā gadījumā pašvaldībai nav pienākuma izdarīt
lietderības apsvērumus, lai secinātu, vai saglabājot savā īpašumā īpašuma objektu,
apbūvētu vai neapbūvētu zemes gabalu tā nebūs aizskārusi kādas privātpersonas
tiesības. Pie tam nevienai privātpersonai valsts negarantē tiesību aizsardzību uz
vēl neiegūtu īpašumu.
[18] Lai radītu apstākļus ekonomikas pārejai uz tirgus attiecību principiem,
liekot saimnieciskās attīstības pamatā privāto iniciatīvu, lai likvidētu
saimnieciskās darbības valsts monopolu, strukturāli pārkārtotu tautas saimniecību,
kā arī atjaunotu taisnīgumu, Augstākā Padome 1991. gada 20. martā pieņēma
lēmumu „Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”. Minētā lēmuma
1. punkts paredzēja ekonomiskās reformas ietvaros veikt valsts īpašuma
konversiju, denacionalizējot un privatizējot valsts un pašvaldību īpašuma
objektus. Savukārt minētā lēmuma 5. punkts paredzēja valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas pamatprincipus, tostarp veikt privatizāciju, ņemot vērā
tautas saimniecības nozaru īpatnības, demonopolizācijas nepieciešamību, kā arī
fizisko un juridisko personu gatavību iegādāties valsts īpašumu.
Pamatojoties uz šajā lēmumā norādītajiem valsts īpašuma konversijas
pamatprincipiem, tika pieņemti likumi, kas regulēja zemes reformu, namīpašumu
denacionalizāciju un atdošanu bijušajiem īpašniekiem, kā arī likums „Par valsts
un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.
Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”
2. panta pirmajai daļai privatizācijas mērķis ir īpašuma tiesību maiņa un valsts un
pašvaldību veiktās komercdarbības sašaurināšana.
Tādejādi privatizācija tika uzsākta ar mērķi, lai sašaurinātu valsts un
pašvaldību veikto komercdarbību un veicinātu ekonomikas pāreju uz tirgus
ekonomiku. Tomēr ar privatizācijas procesu netika par pašmērķi nostādīts, ka
valstij un pašvaldībām būtu pilnībā jāatsakās no to īpašumā esošajiem īpašuma
objektiem, apbūvētiem vai neapbūvētiem zemes gabaliem. Tas nozīmē, ka
pašvaldībai, konstatējot, ka tai īpašuma objekts, apbūvēts vai neapbūvēts
zemesgabals ir nepieciešams tai uzticētās valsts pārvaldes funkcijas vai
komercdarbības veikšanai, ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts –
jāatsaka nodot privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu vai
neapbūvētu zemesgabalu.
Līdz ar to pašvaldībai, konstatējot, ka konkrētais īpašuma objekts, apbūvēts
vai neapbūvēts zemes gabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas vai
komercdarbības veikšanai, nav nepieciešams izdarīt lietderības apsvērumus.
[19] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts
pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos
noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai
atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
Tā kā tiesas kompetencē neietilpst valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumus,
bet gan tikai veikt kontroli pār valsts pārvaldes iestāžu pieņemto lēmumu
tiesiskumu, tai skaitā pārbaudīt, vai valsts pārvaldes iestāde lēmumu ir pieņēmusi
atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, tad, izskatot pieteikumu par valsts vai
pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu
privatizācijai, tiesa nevar valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumu par valsts vai
pašvaldības īpašuma nodošanu privatizācijai. Šajā gadījumā tiesa var vienīgi
pārbaudīt, vai valsts pārvaldes iestāde lēmumu par privatizācijas ierosinājuma
noraidīšanu ir pieņēmusi atbilstoši privatizāciju regulējošo tiesību normu jēgai un
mērķim. Proti, vai iestāde nav pieļāvusi tīšu privatizācijas procesu regulējošo
tiesību normu pārkāpumu, izskatot katru konkrēto lietu atbilstoši tās faktiskajiem
un tiesiskajiem apstākļiem.
[20] Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka atbildētāja bez visa pieteikumā
minētā bez pamata ir lēmusi par neapbūvēta zemes gabala neprivatizēšanu, bet
nav ņēmusi vērā to, ka uz Zemes gabala atrodas trīs būves, kuras izmanto
pieteicējs un uzskata par savai saimniecībai piederošām būvēm, proti, uz Zemes
gabala atrodas divas palīgceltnes – šķūnis un pirts ēka, kā arī viena atsevišķa būve
– šķidrās degvielas cisterna. Pieteicējs tiesas sēdē iesniedza Valsts zemes dienesta
Lielrīgas reģionālās nodaļas Būves kadastra uzmērīšanas lietu, kas izgatavota pēc
pieteicēja pasūtījuma (lietas 59.-68. lapas).
No pieteicēja iesniegtajiem pierādījumiem, kā arī no tiesas izprasītās
informācijas no Valsts zemes dienesta (lietas 54.lapa), tiesa konstatē, ka uz
Zemes gabala tik tiešām atrodas trīs būves:
- šķūnis (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/);
- pirts (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/);
- šķidrās degvielas cisterna (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra
numurs/).
Tāpat no šīs informācijas izriet, ka visu šo būvju piederība nav noskaidrota
(arī zemesgrāmatā tās nav ierakstītas (skat. Zemesgrāmatu apliecību (lietas
42.lapa), tāpat divām ēkām, proti, šķūnim (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra
numurs/) un pirtij (kadastra apzīmējums /dzēsts kadastra numurs/) ir patvaļīgas
būvniecības pazīmes.
Tiesas skatījumā lietas būtību, proti, atteikumu privatizēt Zemes gabalu,
nemaina pieteicēja iepriekš minētie apstākļi, jo pat gadījumā, ja atbildētāja,
izvērtējot privatizācijas tiesības un lietderību, būtu piemērojusi Privatizācijas
pabeigšanas likuma normas, kas attiecas uz apbūvēta zemesgabala privatizāciju,
Zemes gabals nevarētu tikt nodots pieteicējam privatizācijai. Līdz ar to nav
pamata lemt arī par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Minēto tiesa var
pamatot ar šādiem argumentiem.
[20.1] Privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta pirmajā daļā ir teikts, ka
valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu likuma “Par
valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta pirmajā un otrajā
daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valstij vai
pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala
privatizācijas ierosinājumu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu
privatizāciju” 65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz 2006.gada
31.augustam. Savukārt šī panta otrajā daļā ir noteikts to personu loks, kas ir
tiesīgas iesniegt apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu, proti, to varēja
iesniegt vienīgi šādas personas:
1) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā
zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā,
vai
2) persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā
zemesgabala, nav nostiprinātas zemesgrāmatā likumos noteikto ierobežojumu dēļ,
bet kura ieguvusi tiesības uz šīm ēkām (būvēm) privatizācijas rezultātā.
Atbilstoši Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, lai
noteiktu, vai personai piemīt subjektīvās publiskās tiesības, apstiprinoši jāatbild
uz vienu no šādiem jautājumiem: 1) vai personai ir no objektīvajām tiesībām
izrietošas tiesības no valsts pārvaldes institūcijas kaut ko prasīt; 2) vai konkrētajā
gadījumā personai ir tiesības prasīt, lai valsts pārvaldes institūcija neiejauktos
viņas tiesībās (sk., piemēram, 2006.gada 8.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-402
7.punktu; 2005.gada 15.marta lēmuma lietā SKA-148 12.punktu).
Ņemot vērā, ka pieteicējs nav neviena no iepriekš likumā minētajām
personām, proti, pieteicējam īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz
Zemes gabala, nav nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī viņš tās nav ieguvis
privatizācijas rezultātā, pieteicējs nevarēja būt par privatizācijas subjektu pat
gadījumā, ja atbildētājs būtu vērtējis attiecīgo privatizācijas ierosinājumu kā
apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu.
[20.2] Kā jau iepriekš tika konstatēts (skat. [10] un [11] punktus), tiesa
pieteicēja pieteikumu vērtē kā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, ar kuru Zemes gabals tiktu nodots privatizācijai. Tā kā ja pieņemtu, ka
ir skatāms privatizācijas ierosinājums par Zemes gabalu apbūvētu zemesgabalu,
tad tiesa, atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta otrajā daļā
noteiktajam, nevarētu lemt par pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanu
tāpēc, ka viņš nav Privatizācijas pabeigšanas likuma 5. panta otrās daļas subjekts.
Līdz ar to nav pamata arī uzskatīt, ka atbildētājas lēmums, kas būtu pieņemts,
vadoties no minētajiem apstākļiem, būtu pieteicējam labvēlīgs.
Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka pieteicējs uz Zemes gabala esošās būves
uzskata par savu īpašumu, tiesa norāda, ka šādā gadījumā pieteicējam, pirmkārt, ir
jāpierāda savas īpašuma tiesības uz attiecīgajām būvēm civiltiesiskā kārtībā,
otrkārt, jānovērš nelikumīgās būvniecības pazīmes Būvniecības likuma noteiktā
kārtībā.
[21] Ņemot vērā iepriekš norādīto un nekonstatējot priekšnoteikumus, lai
atbildētāja nodotu privatizācijai Zemes gabalu, tiesa secina, ka pieteicēja
pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējs tiktu
atzīts par Zemes gabala privatizācijas pretendentu, nav pamatots un ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu,
administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt G.A. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada
16.novembra lēmuma Nr.1129 „Par zemesgabala Jūrmalā „Priedaine 0216”
privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu” atcelšanu un labvēlīga administratīvā
akta izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā
divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Spriedums sastādīts 2008.gada 1.oktobrī.
Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis________________ Dz.Melbārdis
Rīgā, 2008.gada 1.oktobrī