Court dismissed appeal against administrative fine for property neglect due to lack of procedural violations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the applicant's appeal against a municipal administrative fine for failing to maintain his property. The applicant argued that the administrative commission failed to notify him of the hearing, yet the court found no procedural violations because the applicant had previously provided his address to the building inspector. Consequently, the court ruled that the fine was legally sound and appropriate for the violation.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 260.3 pants; LAPK 268.1 pants: An administrative violation proceeding may be held without the person's presence if they were notified via registered mail to their declared residence, and failure to attend does not constitute a procedural ground for annulment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420745510 A03304-11/18
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2011.gada 27.decembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne,
piedaloties atbildētāja Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas pārstāvim E.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.V. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes Administratīvas komisijas 2010.gada 28.jūlija lēmuma Nr.D58/1147 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektors 2010.gada 13.jūlijā sastādīja J.V. (turpmāk arī – pieteicējs) administratīvā pārkāpuma protokolu CC Nr.000689 (turpmāk tekstā – protokols) par to, ka 2010.gada 16.jūnijā, plkst.12.01, konstatēts, ka ēka /adrese/, ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, ir sliktā vizuālā stāvoklī, tā nav noslēgta, lai tajā nevarētu uzturēties nepiederošas personas, ēkā ir uzkrājušies sadzīves atkritumi un tā ar savu izskatu bojā apkārtējo ainavu.
Protokolā norādīts, ka pieteicējs nav ievērojis Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.20 „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” (turpmāk arī – Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.20) 56.13.punktu. [2] Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk tekstā - atbildētāja) 2010.gada 28.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.D58/1147 (turpmāk tekstā - Lēmums), ar kuru pieteicējam piemēroja naudas sodu Ls 70 apmērā. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto motīvu dēļ. [3.1] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 260.panta trešo daļu lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. 2010.gada 28.jūlija Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisijas sēdē pieteicējs nepiedalījās un līdz ar to nevarēja izteikt savus iebildumus par pieņemto Lēmumu. [3.2] Pieteicējs 2010.gada 21.jūlijā nosūtīja Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļai paskaidrojumu protokolam.
Paskaidrojumā pieteicējs norādīja savas dzīvesvietas adresi - /adrese/. Sazinoties telefoniski ar Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektori I.G. pieteicējs arī norādīja, ka šobrīd dzīvo /adrese/, un, lai viņam sūta šajā lietā visus dokumentus uz minēto adresi. Pieteicējs nesaņēma ne uzaicinājumu uz Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisijas sēdi, ne arī citus dokumentus, t.sk., uzaicinājumu ierasties uz lietas izskatīšanu Jūrmalas pilsētas domes Administratīvajā komisijā. [3.3] Pieteicējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektores 2010.gada 16.jūnijā izdarītie secinājumi neatbilst faktiskajiem apstākļiem un protokolā, kļūdaini pieteicējs ir atzīts par personu, kura ir izdarījusi administratīvā pārkāpumu, jo protokolā nav norādīti administratīvā pārkāpuma priekšmeti un izdarīšanas rīki, nav veikta administratīvā pārkāpuma vietas apskate un nav noskaidrota personu (vai personas), kuras izmeta un uzglabāja atkritumus ēkā un tai pieguloša teritorijā. [3.4] Pieteicējs norāda, ka 2008.gada 23.aprīlī, piedaloties Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas sēdē, paskaidroja, ka regulāri viņam nezināmas personas izlauž logus un durvis ēkai /adrese/.
Pieteicējs un viņa sieva, vairākas reizes aiztaisīja visas ēkas durvis, vārtus un logu ailes, lai nepiederošas personas nevarētu iekļūt namīpašumā. Pieteicējs sāka izbūvēt žogu un pat ieraka stabus, bet arī tos kāda persona nozāģēja. Pieteicējs un viņa sieva brauc savākt gružus un sadzīves atkritumus, kā arī pļauj zāli un ziemā savāc sniegu. Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas locekļi 2008.gada 23.aprīlī atzina, ka kāds pieteicēja namīpašumā noglabā atkritumus un citas pieteicējam nepiederošās mantas, bet aizbildinājās, ka nevar viņam palīdzēt. [3.5] Pieteicējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas būvinspektore 10.gada 16.jūnija pārbaudes aktā Nr.81 un protokolā, kā arī lietā nav ieguvusi nepieciešamos pierādījumus, kā arī esošie fakti nav pamatoti uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [3.6] Lēmumā nav norādīti likumi vai citi normatīvie akti, kas nosaka ēkas vizuālā stāvokļa noteikšanas kritērijus un procedūru.
Līdz ar to nav saprotams, kā atbildētāja pamato savu secinājumu. [3.7] Atbildētāja Lēmumā nav norādījusi likumu vai citu normatīvo aktu, kas nosaka ēku īpašnieku pienākumu ierobežot personu uzturēšanos tajā, proti, nav saprotams kā atbildētāja nonāca pie secinājuma, kuras personas drīkst, un, kuras personas nedrīkst uzturēties šajā ēkā. [3.8] Atbildētāja norāda, ka 2010.gada 28.jūlijā esot konstatējusi, ka ēka ar savu izskatu bojā pilsētas ainavu, bet Lēmumā nav norādīts neviens pierādījums, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, t.i., ka ēka /adrese/, un kādā veidā tā bojā Jūrmalas pilsētas ainavu. [4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [4.1] Atbildētājs paskaidro, ka 2010.gadā 21.jūlijā izsūtīja pieteicējam uz viņa deklarēto dzīvesvietu /adrese/, uzaicinājumu uz Administratīvās komisijas sēdi 2010.gada 28.jūlijā (ierakstītās vēstules sūtījuma Nr. /numurs/).
Atbildētājai nebija zināma cita pieteicēja uzturēšanās adrese, bet saskaņā ar LAPK 268.1 pantu, paziņojums par lietas izskatīšanas vietu un laiku tika nosūtīts uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Pieteicējs 2010.gada 28.jūlijā uz Administratīvās komisijas sēdi neieradās, kā arī nepaziņoja neierašanās iemeslus un nelūdza lietas izskatīšanu atlikt uz citu, viņam vēlamo laiku, tādejādi Administratīvā komisija, saskaņā ar LAPK 260.pantu, pieņēma lēmumu izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes. [4.2] Civillikuma 1084.pants nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.
Līdz ar to, atbildētāja uzskata, ka Lēmums ir likumīgs un nav pamata to atcelt. [5] Pieteicējs uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Uzklausījusi atbildētājas pārstāvja viedokli, izvērtējusi administratīvās lietas materiālus un nekonstatējusi APL 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai, tiesa izskatīja lietu bez pieteicēja klātbūtnes. [6] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[7] Pieteicējam ir piemērota administratīvā atbildība par Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 56.13.punkta nepildīšanu un saskaņā ar minēto noteikumu 61.1.punktu uzlikts administratīvais naudas sods Ls 70 apmērā. [8] Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 56.13.punktu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā namīpašumu īpašniekiem namīpašumus, kas uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvoti vai kuros nenotiek saimnieciska darbība, jāaizslēdz (ieejas, pagrabu durvis un logus), lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu, un to teritorijas jāiežogo, ja tajās var rasties veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas. Namīpašumos un to teritorijās jāievēro ugunsdrošības noteikumus un sanitārās normas, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Šie objekti nedrīkst bojāt ainavu, traucēt blakus esošo namīpašumu lietošanu. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 61.1.punktu par savlaicīgu namīpašumu, ēkas, fasāžu un žogu neuzturēšanu kārtībā, īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas nekopšanu vai sanitārās tīrības neuzturēšanu (izņemot maģistrālās ielas) izsaka brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no Ls 20 līdz Ls 100, juridiskām personām no Ls
100 līdz Ls 250. [9] Tiesa konstatē, ka Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplanošanas nodaļas būvinspektores 2010.gada 16.jūnija pārbaudes aktā Nr.81 norādīts, ka garāžu ēka /adrese/, ar kadastra apzīmējumu
/kadastra apzīmējums/ (turpmāk arī – ēka), ir sliktā vizuālā stāvoklī, nav noslēgta, lai tajā nevarētu
uzturēties nepiederošas personas, ēkā ir uzkrājušies sadzīves atkritumi, tā ar savu izskatu bojā apkārtējo ainavu (lietas 21.lapa). Lietai tāpat ir pievienotas fotogrāfijas, kurās ir redzama pieteicējam piederošā ēka, kas ir sliktā vizuālā stāvoklī, nav noslēgta un tajā brīvi var iekļūt jebkura persona, ir redzams, ka ēkā ir sadzīves atkritumi, tā bojā apkārtējo ainavu, jo ir nolaista un nesakopta (lietas 22. un 23.lapa). Izvērtējot lietas materiālus, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicējs ir pārkāpis Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 56.13.punktu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti pieteicēja darbībās ir konstatējis administratīvā pārkāpuma sastāvu. Pie tam to, ka ēka ir sliktā vizuālā stāvoklī un tā nav norobežota atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 56.13.punkta prasībām, nenoliedz arī pats pieteicējs. Pieteicējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 56.13.punkta pārkāpumā viņš nav vainojams, jo regulāri uzkopj īpašumu un uzskata, ka viņam nav jāuzņemas atbildība par to personu rīcību, kas piemēslo viņa īpašumu. Atbildot uz pieteicēja argumentu, tiesa norāda, ka pieteicējam kā nekustamā īpašuma
īpašniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, kas saistīti ar tā uzturēšanu. Turklāt, ja pieteicējs
būtu izpildījis Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.20 56.13.punkta prasības un atbilstoši norobežojis ēku, tad nepiederošas personas nevarētu piekļūt pieteicēja īpašumam, to bojāt un piemēslot. [10] Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētais Lēmums ir atceļams, jo tas ir pieņemts, neuzklausot pieteicēju. Pieteicējs uzskata, ka viņam pienācīgi nav paziņots par administratīvās komisijas sēdi, kurā ir izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta. Tiesa konstatē, ka Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplanošanas nodaļas būvinspektores 2010.gada 16.jūnija pārbaudes akts Nr.81 pieteicējam nosūtīts uz viņa deklarēto dzīves vietu un pieteicējs to ir saņēmis (lietas 25.lapa). Tas nozīmē, ka pieteicējam bija zināms, ka 2010.gada 12.jūlijā viņam ir jāierodas pie būvinspektores administratīvā pārkāpuma protokola parakstīšanai. Pieteicējs aktā norādītajā datumā neieradās un protokols sastādīts bez viņa klātbūtnes 2010.gada 13.jūlijā. Pieteicējam uzaicinājums uz administratīvās komisijas sēdi nosūtīts uz deklarēto dzīvesvietas adresi ierakstītā sūtījumā pa pastu 2010.gada 21.jūlijā (lietas 27.lapa). Tāpat arī Lēmums pieteicējam nosūtīts ierakstītā sūtījumā pa pastu 2010.gada 2.augustā uz deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 26.lapa). Pieteicējs Lēmumu ir saņēmis. Līdz ar to ir secināms, ka pieteicējs faktiski ir sasniedzams deklarētajā dzīvesvietā, jo ir saņēmis gan 2010.gada 16.jūnija pārbaudes aktu Nr.81, gan arī pārsūdzēto Lēmumu. Pieteicējs norāda, ka nav saņēmis uzaicinājumu uz administratīvās komisijas sēdi, kas, pieteicēja ieskatā, bija jānosūta uz viņa telefoniski būvinspektorei norādīto adresi. Tiesa nevar piekrist minētajam pieteicēja viedoklim, jo saskaņā ar LAPK 268.1 pantu paziņojumu par lietas izskatīšanu nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi. Citētā tiesību norma ir jāsaprot tā, ka personai administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā ir tiesības norādīt adresi, uz kuru viņai ir nosūtāms paziņojums par lietas izskatīšanu. Tomēr minētās
tiesības ir realizējamas tieši – norādot adresi rakstveidā, vai arī laikā, kad tiek sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols, iegūti personas paskaidrojumi, u.tml. veidā, kontaktējoties ar iestādes amatpersonām. Savukārt, ja persona administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā nav nepārprotami norādījusi citu adresi, kas atšķiras no deklarētās dzīvesvietas adreses, tad tai ir jārēķinās, ka paziņojums būs nosūtīts tieši uz deklarēto dzīvesvietas adresi, kuru persona ir atzinusi par vietu, kur tā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti vai pašvaldību saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu. [11] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa nesaskata iestādes pieļautus procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai. Turklāt tas apstāklis, ka pieteicējs nepiedalījās administratīvās komisijas sēdē nav liedzis pieteicējam pārsūdzēt Lēmumu tiesā. Tāpat tiesa norāda, ka arī uz tiesas sēdi pieteicējs neieradās, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, lai arī pavēsti par to
bija saņēmis. Minētais liecina par paša pieteicēja attieksmi pret iestādi un tiesu, kā arī liek secināt, ka
pieteicējs nav ieinteresēts pats piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā pēc būtības. [12] Izvērtējot pieteicējam piemērotā administratīvā naudas soda apmēru, tiesa uzskata, ka tas ir atbilstošs izdarītajam pārkāpumam un ir samērīgs. Tiesa uzskata, ka ēka, kas ir pieteicēja īpašumā, ir tik ļoti nolaista, ka administratīvais naudas sods ir atbilstošs, lai pieteicēju audzinātu likumu
ievērošanas garā, lai pieteicējs būtu motivēts to savest kārtībā un turpmāk pienācīgi rūpēties par savu
īpašumu. Pieteicējs nav norādījis, ka sods būtu nesamērīgi liels un viņš to objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs samaksāt. [13] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks administratīvais akts un tā atcelšanai nav pamata.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas domes Administratīvas komisijas 2010.gada 28.jūlija lēmumu Nr.D58/1147, bet J.V. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 27.decembrī.
Tiesnese /paraksts/ K.Kalvāne
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese
K.Kalvāne Rīgā, 2011.gada 27.decembrī