Court dismisses NGO's appeal and orders dissolution of organization for violating public assembly laws.

Lietas arhīva Nr. C-3439-21/3

ECLI:LV:RVPT:2021:0301.C30805620.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2021. gada 1. martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Zute

Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu Ģenerālprokuratūras prasībā pret nodibinājumu “/Nosaukums A/” par nodibinājuma

darbības izbeigšanu.

Aprakstošā daļa

2020. gada 14. decembrī tiesā saņemts prasītāja Ģenerālprokuratūras prasības pieteikums pret atbildētāju nodibinājumu “/Nosaukums A/” par

nodibinājuma darbības izbeigšanu, lūdzot izbeigt nodibinājuma “/Nosaukums A/” darbību un iecelt nodibinājuma „/Nosaukums A/” likvidatoru.

Prasība pamatota uz Prokuratūras likuma 17. panta otrās daļas 3. punkta, 21. panta, Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 5. punkta,

90. panta otrās daļas 1. punkta, 127. panta trešās daļas, likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 10. panta pirmās un otrās daļas, Biedrību un

nodibinājumu likuma 10. panta pirmās un pirmās prim daļas, 105. panta pirmās daļas 2. punkta, 57. panta otrās daļas, 57.1 panta pirmās, trešās, sestās

un septītās daļas, 107. panta ceturtās daļas nosacījumiem.

Prasības pieteikumā prasītājs norādījis, ka 2018. gada 11. decembrī Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēts nodibinājums „/Nosaukums A/”,

(turpmāk tekstā arī Nodibinājums). Nodibinājuma izpildinstitūcijā reģistrēti /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/.

Nodibinājuma statūtos definēti šādi mērķi: 1) Latvijas sabiedrības informēšana par tautas tiesībām; 2) sabiedrības izglītošana par tautas tiesībām, lai

veicinātu labklājības valsts izveidi, drošu Latvijas dzīvotspēju; 3) tautas tiesību realizācijas problēmu apzināšana, analīze, risinājumu rašana; 4) organizēt

un veicināt tautas tiesību kustību, iesaistot citas sabiedriskas organizācijas; 5) organizēt pasākumus tautas tiesību jautājumos; 6) ierosināt un veicināt

likumdošanas iniciatīvas, kas vērstas mērķu sasniegšanā; 7) iesniegt priekšlikumus, iesniegumus, sūdzības, prasības valsts, pašvaldību un citās institūcijās

sabiedrības interešu un tautas tiesību nodrošināšanai; 8) sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām Latvijā un ārzemēs Nodibinājuma mērķu sasniegšanā;

9) veicināt Latvijas tautas tiesību popularizēšanu; 10) piesaistīt uzņēmējus, valsts, pašvaldību u.c. institūcijas mērķu sasniegšanā; 11) piesaistīt līdzekļus, lai

veicinātu un finansiāli atbalstītu tautas tiesību nostiprināšanu; 12) sniegt finansiālo palīdzību publisku pasākumu, semināru organizēšanā, jaunu tautas tiesību

aizstāvības organizāciju izveidē un darba nodrošināšanā.

2020. gada 26. novembrī Ģenerālprokuratūrā saņemta Valsts drošības dienesta 2020. gada 24. novembra vēstule Nr. 21/5802-IP ar lūgumu

izvērtēt faktus par Nodibinājuma un tā biedru faktisko darbību neatbilstību likumam un lemt par pasākumiem Nodibinājuma darbības ierobežošanai.

Vēstulē norādīts, ka Valsts drošības dienests deleģēto uzdevumu izpildes gaitā konstatējis, ka Nodibinājuma darbība var būt par pamatu tā

darbības izbeigšanai. Nodibinājuma pārstāvji savu darbību veic, organizējot un piedaloties publiskos pasākumos, kas nereti izpaužas kā protesta akcijas

pret valsts institūcijām un amatpersonām. Nodibinājums pārsvarā aktualizē sabiedrībā esošas problēmas, tās pieskaņojot savam subjektīvam skatījumam,

kas atbilst organizācijas līderu sagrozītajai realitātes uztverei. Aktivitātes tiek fiksētas un izplatītas sociālajos tīklos.

Kā ilustrācija Nodibinājuma prettiesiskai darbībai minēts sociālajos tīklos izplatītais aicinājums pulcēties 2020. gada 1. maijā plkst. 11:00 Rīgā pie

Brīvības pieminekļa un protestēt pret “nelikumīgu valdības rīcību Covid – 19 sakarā, kas pārkāpj cilvēktiesības”, ar pamatdomu, ka ārkārtas situācija

izsludināta nelikumīgi, pārkāpjot Satversmi un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Norādītajā dienā un vietā sapulcējās

Nodibinājuma amatpersonas un citi aktīvisti, kas bija uzvilkuši dzeltenas vestes ar Nodibinājuma nosaukumu, publiskā uzrunā kritizējot Latvijas valdības

rīcību par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un aicinot mainīt situāciju, tostarp uzsverot, ka ārkārtas stāvoklis ir nelikumīgs un nav jāievēro. Ar šo

pulcēšanos un tās laikā vairāki Nodibinājuma aktīvisti apzināti pārkāpa 2020. gada 12. marta MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas

izsludināšanu” 4.5.2. punkta prasības – aizliegt sapulces, gājienus un piketus (saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajām

definīcijām) (rīkojuma redakcijā, kāda bija spēkā no 2020. gada 30. aprīļa līdz 11. maijam), nepakļāvās Valsts policijas likumīgajām prasībām, trīs

aktīvisti par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu tika aizturēti.

Analizējot minētās Nodibinājuma aktivitātes, Valsts drošības dienests secinājis, ka Nodibinājuma darbībās konstatējami likuma “Par sapulcēm,

gājieniem un piketiem” 10. panta pirmajā un otrajā daļā ietvertās kārtības pasākumu norisei pārkāpumi – pasākuma laikā nav ievēroti normatīvie akti, kas

reglamentē sabiedrisko kārtību (pasākums bija aizliegts) un pasākuma laikā tika aicināts nepildīt likumus. Tādejādi Nodibinājums pārkāpis arī Biedrību un

nodibinājumu likuma 10. panta pirmajā daļā noteikto publiskās darbības ietvaru, bet, aicinot piedalīties pasākumā, kura norisi aizliedz pandēmijas Covid

– 19 apkarošanai ieviestie ierobežojumi, tika pārkāpti Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta pirmajā prim daļā noteiktie aizliegumi (Biedrībai un

nodibinājumam savā darbībā aizliegts [..] aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību). Ievērojot, ka

MK rīkojums Nr. 103 tika izdots tostarp uz likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu, kas paredz ārkārtējās situācijas izsludināšanu

vienīgi valsts apdraudējuma gadījumā, konstatējama nozīmīga un tūlītēja apdraudējuma esamība, kas skar katra indivīda un sabiedrības kopumā veselības

un dzīvības intereses.

Bez tam, Nodibinājuma amatpersonas, izmantojot sociālos tīklus, atkārtoti aicinājušas sabiedrību neievērot valstī noteiktos veselības drošības

pasākumus, piemēram, nelietot sejas aizsargmasku, tādejādi apdraudot sabiedrības locekļu veselību un dzīvību. Šādi aicinājumi pausti vairākkārt, gan

aicinot 2020. gada 2. novembrī plkst. 10:00 noņemt sejas aizsargmaskas, gan publicējot subjektīvus un tendenciozus viedokļus par sejas aizsargmasku

lietošanu (apgalvojot, ka tās nav jālieto). Arī šīs aktivitātes, Valsts drošības dienesta ieskatā, pārkāpj gan Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta

pirmās prim daļas noteikto aizliegumu aicināt nepildīt likumus, gan 2020. gada 9. jūnija MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi

Covid-19 infekcijas ierobežošanai” prasības. Šo noteikumu izdošanas pamats paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 3. pantā

(privātpersonu tiesību ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi

novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus), bet deleģējums Ministru kabinetam noteikts šā likuma 4. pantā (tostarp,

Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt pulcēšanās prasības,

tai skaitā ierobežojumus, sapulcēs, gājienos un piketos). Valsts drošības dienests secinājis, ka ierobežojumu mērķis ir sabiedrības drošības risku

novēršana, turpretim Nodibinājuma amatpersonu aicinājumi nepildīt normatīvo aktu prasības apdraud sabiedrisko drošību un kārtību.

Valsts drošības dienesta ieskatā Nodibinājuma paustie viedokļi stimulē noteiktu sabiedrības grupu polarizētību un neiecietību, taču vārda brīvība

nav absolūta tiesība, tā nevar ierobežot citas sabiedrības tiesības un intereses. Publikāciju saturs un komentāri sociālajos tīklos (pašu radīts vai

pārpublicēts) vērtējams kā huligānisms, jo ignorē vispārpieņemtas uzvedības normas, traucē cilvēku mieru un iestāžu darbu.

Rezumējot, Valsts drošības dienests secina, ka tiesību normu neievērošana un aicināšana tās neievērot aizskar ne vien tās tiesības, kuru aizsardzības

normas pieņemtas, bet arī rada vispārēju tiesību sistēmas aizskārumu, jo tiesību nihilisms mazina demokrātiskas valsts funkcionēšanas spēju. Aicinājumi

neievērot pandēmijas apkarošanai ieviestos ierobežojumus, ņemot vērā Nodibinājuma un tā atbalstītāju izpausmes, rada riskus ne vien sabiedrības

veselībai, bet arī vispārīgu valsts un sabiedriskās drošības apdraudējumu.

2020. gada 11. decembrī Ģenerālprokuratūrā saņemti Valsts drošības dienesta 2020. gada 24. novembra vēstules papildinājumi Nr. 21/6083-IP,

kur norādīts, ka pēc 2020. gada 1. maija pasākuma tiešraides tika veikta resoriskā pārbaude, kuras gaitā 2020. gada 26. jūnijā veiktas pārrunas ar

/pers. A/ un /pers. C/, pieņemti paskaidrojumi, mutiski viņus brīdinot, ka viņu rīcībā saskatāmas noziegumu pret valsti un noziedzīga nodarījuma pret

personas pamattiesībām un pamatbrīvībām pazīmes (paskaidrojumi atrodas kriminālprocesa materiālos). Turpinot apkopot un analizēt publisku

informāciju par Nodibinājumu, konstatēts, ka tās pārstāvji ar sociālo tīklu palīdzību izplatījuši aicinājumu ierasties uz akciju “/nosaukums/” pie Brīvības

pieminekļa 2020. gada 22. novembrī, kura arī notika, pārkāpjot 2020. gada 6. novembra MK rīkojuma Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”

5.1. punkta prasības (Ārkārtējās situācijas laikā atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās

organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem, kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēki), Nodibinājuma valdes loceklis /pers. A/ klātesošos aicināja

nepakļauties valsts institūcijām un neievērot valstī noteiktos veselības drošības pasākumus (nelietot sejas aizsargmaskas). Par pieļautajiem pārkāpumiem

Valsts policijā tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, kuru komentējot sociālajā tīklā (Facebook grupā “/Nosaukums/”) norādīts:

“Noziedzīgais 4. maija režīms ir aptracis”.

Tāpat 2020. gada 2. decembrī uzņemts videomateriāls, kurā sarunas laikā ar /Nosaukums/ feldšeri vairākkārt pausta nepatiess, pat kaitējošs

viedoklis un apgalvojumi par situāciju valstī saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tai skaitā, ka ārsti slimnīcās apzināti kaitē pacientiem, faktiski noskaņojot

sabiedrību pret medicīnas personālu. Videomateriāls pēc publikācijas sociālajos tīklos izraisīja plašu ažiotāžu, pēc esošās informācijas ir uzsākts

kriminālprocess par huligānismu. Līdzīgs videomateriāls uzņemts 2020. gada 4. decembrī, abos fonā redzama Nodibinājuma simbolika.

Ņemot vērā minēto, Valsts drošības dienests aicina celt prasību par Nodibinājuma darbības izbeigšanu, kā arī iesniegt pieteikumu par aizliegumu

Nodibinājumam līdz galīgā lēmuma pieņemšanai veikt jebkādu publisko darbību, tai skaitā, rīkot, organizēt un piedalīties publiskos pasākumos, gājienos,

piketos un sapulcēs, izplatīt informāciju ar Nodibinājumu saistītajos sociālajos tīklu kontos un interneta vietnēs.

No 2020. gada 24. novembra Valsts drošības dienesta vēstules pielikumiem (Nr. 2 – 4) redzams, ka tās ir izdrukas no sociālā tīkla “Facebook”,

pielikumi Nr. 2 un Nr. 3 satur informāciju par aicinājumu ierasties uz protesta akciju un tās norisi, pielikums Nr. 4 satur publikācijas ar viedokli par

pandēmiju ierobežojošo pasākumu bezjēdzību.

Vēstules pielikumā pievienots CD disks ar 10 numurētām mapēm (no 1 līdz 9 un ENŽ), no kurām: – mapē Nr. 1 atrodas /pers. A/ 2020. gada

28. aprīļa videoieraksts, kurā pandēmija nodēvēta par globālu afēru un pausta gatavība ierasties pie Brīvības pieminekļa, aicinājums protestēt; – mapē

Nr. 2 atrodas sociālā tīkla “Facebook” izdruka, šajā publikācijā /pers. C/ 2020. gada 1. maijā informē, ka plāno piedalīties protesta akcijā pie Brīvības

pieminekļa; – mapē Nr. 3 atrodas /pers. G/ video, kurā Tautas varas frontes vārdā pausts aicinājums ierasties protesta akcijā pie Brīvības pieminekļa,

vienlaikus pausts viedoklis par ierobežojumu bezjēdzību; – mapē Nr. 4 atrodas videoieraksts no protesta akcijas 2020. gada 1. maijā, tajā cita starp

redzams, ka /pers. A/, atrodoties pie Brīvības pieminekļa, diskutē ar pašvaldības policijas darbiniekiem un atsakās pildīt prasību pārtraukt akciju, tāpat

tiek fiksēta aktīvistu aizturēšana un notikumi pēc tās; – mapē Nr. 5 atrodas /pers. C/ videoieraksts, veikts 2020. gada 1. maijā pie Brīvības pieminekļa,

vienlaikus komentējot ar viedokli par valsts varas iestāžu rīcību un savu subjektīvo viedokli par savas rīcības tiesiskumu; – mapē Nr. 6 atrodas /pers. C/

2020. gada 1. maijā veikts videoieraksts no policijas automašīnas (pēc aizturēšanas) un policijas iecirkņa; – mapē Nr. 7 atrodas videoieraksts, kurā

fiksēta aktīvistu aizturēšana 2020. gada 1. maijā; – mapē Nr. 8 /pers. A/ veikts videoieraksts 2020. gada 1. maijā pēc aizturēšanas; – mapē Nr. 9

atrodas videoieraksts, veikts 2020. gada 30. maijā pie Brīvības pieminekļa, kas sākas ar piketu un turpinās ar strīdu ar policijas darbiniekiem, strīds tiek

komentēts ar pazemojošām piezīmēm, noslēdzas ar /pers. A/ aizturēšanu un aizskarošiem komentāriem par policijas rīcību; – mapē Nr. 10 (ENŽ)

atrodas sešas izdrukas no Valsts policijas elektroniskā notikumu žurnāla par /pers. H/, /pers. C/ un /pers. A/ izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem

2020. gada 1. maijā un 30. maijā.

No 2020. gada 10. decembra Valsts drošības dienesta vēstules pielikuma (zibatmiņas) redzams, ka tajā nodublēts CD diska saturs, kā arī tajā

atrodas izdruka no sociālā tīkla “Facebook”, kur /Nosaukums A/vārdā pausts aicinājums pulcēties 2020. gada 22. novembrī pie Brīvības pieminekļa un

lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu ar komentāriem, kā arī divas mapes ar videoierakstiem, kas veikti 2020. gada 22. novembrī

pie Brīvības pieminekļa, kuros fiksēts, ka Nodibinājuma aktīvisti un citas personas, izmantojot skaņu pastiprinošas iekārtas, kas tiek vadītas no telts ar

uzrakstiem “Tautas varas fronte”, pauž viedokli par situāciju valstī un sabiedrībā, tostarp ierobežojošo pasākumu (sejas aizsargmasku) lietošanas

kaitīgumu (pirmais video) un /pers. A/ uzņemts un ar sajūsmu komentēts ieraksts par to, kā ap Brīvības pieminekli aplī sastājušās un rokās sadevušās

personas, kuru skaits ievērojami pārsniedz 50 (otrais video).

Papildus 2020. gada 2. decembra ziņu raidījumā “Panorāma” publicēts sižets par plašu ievērību sociālajos tīklos guvušo skandalozā aktīvista /pers.

A/ video (avots – /interneta resurss/) – “tajā apkopotas lielākoties jau dzirdētas sazvērestības teorijas par Covid-19. Tikai šoreiz tās klāsta cilvēks,

kurš tiek pieteikts kā mediķis un /Nosaukums/ darbinieks. Medicīnas iestāde no video paustajiem apgalvojumiem norobežojas un sauc tos par pilnīgiem

izdomājumiem. Vairāk nekā pusstundu garajā video feldšere /pers. I/ lielākoties atstāsta jau vairākkārt dzirdēto sazvērestības teoriju “klasiku” – Covid-

19 esot izdomāts, statistika par inficētajiem esot viltota, slimnīcu pārslodze esot mīts, vēl neieviestās vakcīnas patiesībā būšot nāvējošas. Feldšere

aizrunājas līdz tam, ka ārsti slimnīcā apzināti kaitējot pneimonijas pacientiem. “Tajā ārstēšanā, kas tiek nozīmēta pneimonijas slimniekiem, ārstēšanas

algoritms ir aizdomīgs un nesaprotams. Es redzu citu klīnisko ainu, bet man ir aizdomas, ka tas nav vīrusa saasinājumu dēļ, bet dēļ tā, kas tiek darīts ar

pacientiem ārstēšanas laikā,” stāsta /Pers. M/. Pēc viņas domām, tiek eksperimentēts, kā ātrāk nogalināt vai radīt iespaidu, ka cilvēks ir izārstēts. Dienu

iepriekš sieviete bija izplatījusi audio failu ar citiem izdomājumiem – Ķīpsalā tiekot veidota Covid-19 pacientu slimnīca, bet koronavīrusa vakcīnas būšot

nāvējošas. Vienīgais, kas šim ierakstiem piešķir lielāku uzticamību nekā kārtējam sazvērestību video, ir Marinas darbavieta. Viņa patiešām ir feldšeris –

ārsta palīgs /Nosaukums/. Tieši tur tiek izvietoti Covid-19 pacienti. Slimnīca no viņas teiktā pilnībā norobežojas un pat nevēlas komentēt tik

acīmredzamus melus un izdomājumus.”

Bez tam sociālajā tīklā “Facebook” lietotāja “/interneta resurss/) 2020. gada 12. decembrī plkst. 1:41 AM publiskots videoieraksts

“/Nosaukums/”, kurā tiek atspoguļots 2020. gada 12. decembra pasākums Rīgā, 11. novembra krastmalā. Komentējot video, lietotāja /pers. K/ veikusi

šādu ierakstu “1:17:59 /pers. H/: “Šis ir laiks, kad mums visiem jābūt kopā, šis ir laiks, kad mums jānostājas plecu pie pleca, šis ir laiks, kad mums

jāapskaujas.”” (būtībā, aicinot neievērot 2020. gada 9. jūnija MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid – 19 infekcijas

izplatības ierobežošanai” 6.1. punkta prasības par 2 metru distanci). Tāpat komentāru sadaļā publicēts lietotāja “/Nosaukums/” ieraksts “1:02:29

Provokatīvie un uz naidu vērstie komentāri tiks dzēsti un lietotāji tiks bloķēti mūsu lapai! Lūgums ievērot kārtību!”, taču lietotājas /pers. L/ ieraksts (31:43

Maskas nost, pietiek) nav dzēsts.

Kā norādīts publikācijā ziņu portālā “Delfi” “Sestdien notiks divi konkurējoši pasākumi pret Covid-19 ierobežojumiem”, 20. decembrī no pulksten

11.30 līdz 14.30 Brīvības laukumā pieteikta sapulce, kuras mērķis ir tautas informēšana par “valstsfašismu un Covidiktatūru”, kuru pieteikusi

“/Nosaukums A/”. Plānots, ka sapulci apmeklēs 25 cilvēki (skat. /interneta resurss/.

Izvērtējot Valsts drošības dienesta 2020. gada 24. novembra un 10. decembra vēstulēs un to pielikumos ietvertās ziņas, publiski pieejamo

informāciju ziņu portālos, secināms, ka pastāv pamats prasībai tiesā par Nodibinājuma darbības izbeigšanu, kā arī pieteikumam par aizliegumu

Nodibinājumam līdz galīgā lēmuma pieņemšanai veikt jebkādu publisko darbību.

Jāpiekrīt viedoklim, ka situācija medicīnas iestādēs jau šobrīd ir dramatiski slikta, un priekšā vēl ir vairāki gari mēneši, kad, kā rāda prognozes, kļūs

vēl smagāk. Tāpēc atsevišķu indivīdu veidotās kustības, kas turpina apgalvot, ka Covid – 19 ir izdomāta problēma, lai kontrolētu cilvēku prātus, un

maskas ir suņu uzpurņi, ir vieni no tiem, kuri apdraud gan visas sabiedrības veselību, gan arī valsts drošību. Iedzīvotāji daudzviet pasaulē šobrīd no Covid

– 19 ierobežojumiem ir noguruši, emocijas ir sakāpinātas, vēsi skaidrojoši argumenti nestrādā, strādā skaļi lozungi un neracionālas idejas. Iegūt cilvēku

uzmanību ar paziņojumiem, ka maskas ir uzpurņi, kas domāti suņiem, un tās valkāt nevajag, ir vienkāršāk, nekā klausīties garus, bet ar faktiem pamatotus

zinātnieku un infektologu skaidrojumus, kāpēc ierobežojumi ir nepieciešami, kāpēc distancēšanās un roku dezinfekcija var izglābt dzīvības (skat./interneta

resurss/.

Likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 10. panta pirmā daļa nosaka, ka sapulču, gājienu un piketu laikā ir jāievēro normatīvie akti, kas

reglamentē sabiedrisko kārtību, bet šā panta otrajā daļā noteikts, ka minēto pasākumu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt

priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma,

fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Valsts drošības dienesta iesniegtie materiāli apstiprina, ka Nodibinājuma aktīvisti regulāri pārkāpj likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”

10. panta pirmās un otrās daļas prasības.

Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka biedrībai un nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības veikt

darbību, kas nav pretrunā ar likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas

līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī veikt citu publisko darbību, savukārt šā panta 1.1 daļa paredz, ka biedrībai un nodibinājumam

savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas

vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu,

klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības

izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

No materiāliem, kurus iesniedzis Valsts drošības dienests, izriet, ka Nodibinājuma aktīvisti šos nosacījumus neievēro.

Iegūtie materiāli liecina, ka Nodibinājuma aktīvisti izmanto sabiedrības noskaņojumu, lai iegūtu popularitāti, taču aktivitāšu saturs vērsts uz to, lai

neargumentēti kritizētu pandēmijas ierobežošanai ieviestos pasākumus, aicinātu nepildīt un nepildītu normatīvo aktu prasības (tostarp, par sociālo

distancēšanos un sejas aizsargmasku lietošanu, publisku pasākumu norises kārtību), diskreditējot valsts pārvaldi kopumā, demonstrējot tiesisko nihilismu.

Tādejādi, pretēji Nodibinājuma statūtos definētajiem mērķiem (informēt Latvijas sabiedrību par tautas tiesībām, izglītot sabiedrību par tautas

tiesībām, lai veicinātu labklājības valsts izveidi, drošu Latvijas dzīvotspēju), Nodibinājuma aktivitātes šķeļ sabiedrību un dezinformē to, pieļauj neiecietību

pret personām, kas pauž atšķirīgu viedokli, izplata aicinājumus par Latvijas valsts iekārtas grozīšanu veidā, kas nav paredzēts normatīvajos aktos, kā arī

aicina nepildīt likumus (normatīvus), kuru nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību un kārtību.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 105. panta pirmās daļas 2. punktu, nodibinājuma darbību, pamatojoties uz tiesas lēmumu, var izbeigt,

ja nodibinājuma darbība apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību vai citādi ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem

aktiem. Biedrību un nodibinājumu likuma 105. panta trešās daļas 3. punkts dod tiesības prokuroram iesniegt pieteikumu tiesā ja nodibinājums ir pārkāpis

šā likuma 10. panta pirmajā prim daļā noteikto aizliegumu.

Vienlaikus Biedrību un nodibinājumu likuma 105. panta piektā daļa nosaka, ka attiecībā uz aizliegumu nodibinājumam veikt publisko darbību vai

citu darbību, kā arī nodibinājuma darbības izbeigšanu ar tiesas nolēmumu, ja nodibinājuma darbība apdraud valsts vai sabiedrisko drošību, piemērojami

šā likuma 57.1., 57.2 un 57.3 panta noteikumi.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 57. panta otro daļu, ja biedrības darbība pārkāpj kādu šā likuma 10. panta pirmajā prim daļā minēto

aizliegumu vai biedrības darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem un apdraud valsts vai sabiedrisko drošību, prokurors

ceļ prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par biedrības darbības izbeigšanu.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 59. panta trešo daļu, ja biedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, likvidatoru

ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka tiesa. Atbilstoši šā likuma 107. panta ceturtajai daļai, ja nodibinājuma darbība izbeidzas,

pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai reģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā

iesniedz reģistra iestādei šā panta trešās daļas otrajā teikumā minētās ziņas.

Atbildētājam 2020. gada 22. decembrī uz Nodibinājuma juridisko adresi ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, lūdzot sniegt

rakstveida paskaidrojumus par prasību līdz 2021. gada 6. janvārim.

Atbildētājs, saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu, tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumus tiesai par iesniegto prasību un pieteikto lūgumu

nav iesniedzis.

2020. gada 22. decembrī tiesa pusēm nosūtīja paziņojumu, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 74. panta nosacījumus, nosakot, ka datums,

kad noteikts pieteikuma par publiskās darbības aizliegumu izskatīšana rakstveida procesā, ir uzskatāms par nolēmuma sastādīšanas datumu. Paziņojumā

norādot, ka pamatojoties uz 2020. gada 5. jūnija Covid – 19 infekcijas izplatības un pārvaldības likuma 10. pantu, pieteikuma izskatīšana noteikta

rakstveida procesā 2021. gada 8. janvārī, papildus nosakot, ka lietas dalībnieki līdz 2021. gada 4. janvārim ir tiesīgi tiesai pieteikt lūgumus rakstveidā,

par pieteikto lūgumu iesniegt rakstveida paskaidrojumus (Civilprocesa likuma 166. pants). Atbildētājs līdz pieteikuma izskatīšanai 2021. gada 8. janvārim

paskaidrojumus nav sniedzis un noraidījumu tiesnesei puses nav pieteikušas.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 8. janvāra lēmumu apmierināts Ģenerālprokuratūras pieteikums par publiskās darbības

aizliegumu civillietā Ģenerālprokuratūras prasībā pret nodibinājumu “/Nosaukums A/” par nodibinājuma darbības izbeigšanu. Nolemts līdz galīgā

nolēmuma pieņemšanai civillietā Nr. C30805620 aizliegt nodibinājumam “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /numurs/, veikt jebkādu publisko darbību,

tai skaitā, rīkot, organizēt un piedalīties publiskos pasākumos, gājienos, piketos un sapulcēs, izplatīt jebkādu informāciju ar nodibinājumu “Tautas varas

fronte” saistītajos sociālajos tīklu kontos un interneta vietnēs.

Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz Covid – 19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, civillieta tika nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā 2021. gada 1. martā.

2020. gada 5. jūnija Covid – 19 infekcijas izplatības un pārvaldības likuma 10. panta nosacījumi nosaka, ka civillietu tiesa var izskatīt rakstveida

procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par

civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildus paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

2021. gada 20. janvārī tiesa nosūtīja paziņojumu pusēm, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 74. panta nosacījumus, nosakot, ka datums,

kad noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā, ir uzskatāms par nolēmuma sastādīšanas datumu. Papildus nosakot, ka lietas dalībnieki līdz

2021. gada 15. februārim ir tiesīgi tiesai pieteikt lūgumus rakstveidā, iesniegt rakstveida paskaidrojumus (Civilprocesa likuma 166. pants). Rakstveida

procesā lietas dalībniekiem būtībā tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu procesā, tādēļ procesa veids nevar ietekmēt lietas dalībnieku

procesuālās tiesības. Tiesas noteiktajā termiņā prasītājs papildus rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis un noraidījumu tiesnesei nav pieteicis.

2021. gada 11. februārī tiesā saņemts atbildētāja pieteikums par publiskās darbības aizlieguma atcelšanu, kas tika noteikti ar Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 8. janvāra lēmumu. Atsaucas uz Biedrību nodibinājuma likuma 57.1. panta astoto daļu. Atbildētāja ieskatā

aizliegumi uzlikti tendenciozi un nepamatoti, ir politiski angažēti un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 2., 100., 201. pantos noteiktajām un

garantētajām pilsoniskajām tiesībām un cilvēktiesībām. Tie dod sabiedrībai negatīvu signālu par antidemokrātisku tendenču pieaugumu valsts pārvaldē.

Norādot, ka nebija saņēmuši nekādu informāciju ne no tiesas, ne citām valsts organizācijām, ka notiks tiesas sēde, kurā tiks skatīts nodibinājuma

likvidācijas un darbības ierobežošana. Lēmums ir aizmugurisks, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanā noteikto kārtību, lūdz nekavējoties

izbeigt lietvedību lietā.

2021. gada 11. februārī tiesā saņemts atbildētāja lūgums, izskaidrot tiesas pieņemto lēmumu: - kas īsti saprotams ar vārdiem “jebkādu publisko

darbību”; - kas īsti saprotams ar vārdiem “izplatīt jebkādu informāciju” (arī šo tiesas spriedumu?); kā ir saprotams aizliegums izplatīt informāciju “ar

nodibinājumu “Tautas varas fronte” saistītajos sociālo tīklu kontos un interneta vietnēs”. Ko īsti Jūs saprotat ar terminu “vispārpieņemtās sabiedriskās

normas” attiecinājumā uz sabiedrības komunikāciju sociālajos tīklos, īpaši Facebook? Informējot, ko neizprotot šos jēdzienus, Nodibinājuma “Tautas

varas fronte” amatpersonām tiek radīts stress ikdienas komunikācijā ar sabiedrību, savu Satversmē noteikto pilsonisko tiesību un cilvēktiesību realizācijas

nodrošināšanā. Tā savā ziņā ir cilvēku spīdzināšana.

2021. gada 16. februārī tiesā saņemts atbildētāja iesniegums, saskaņā ar Civilprocesa likuma 166. pantu sniedzot rakstveida paskaidrojumus.

Iesniegumā norādot, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 19. panta pirmās daļas ceturto punktu noraida tiesnesi A.Zuti, sekojošu iemeslu dēļ.

Uzskata, ka tiesnese izskatot lietu, ir pārkāpusi procesuālās normas un faktiski ir veikusi lietas izskatīšanu aizmuguriski. Tiesnese acīmredzami neizprot

tiesas un Satversmes lomu demokrātiskā sabiedrībā.

Par to liecina viņas 2021. gada 8. janvāra lēmums lietā Nr. C30805620, no kura izriet, ka Nodibinājumam “/Nosaukums A/” (turpmāk tekstā –

/Nosaukums A/) tiek liegtas iespējas ievietot savos interneta resursos jebkādu informāciju, tostarp, pat tiesas lēmumu. Tiesnese ir lēmusi par /Nosaukums

A/ darbības atbilstību vispārpieņemtām sabiedrības normām sociālajā tīklā Facebook, bet viņas pašas kontu tajā neatradām. Nav arī citu pierādījumu, ka

viņa apguvusi IT vai Interneta tiesības, publicējusies starptautiski atzītos izdevumos par šo tematiku un saprot šī sociālā tīkla darbības principus, politiku,

lomu. Tas demonstrē, ka viņa lēmusi jautājumā, par kuru izpratne pat lietotāja līmenī viņai iztrūkst, tostarp par to, gan kādā veidā tehniski notiek

komunikācija sociālajos tīklos, tostarp Facebook, gan kādas ir tajos pieņemtās sabiedrības komunikācijas normas, izpausmes, kādi ir to pakalpojumu

sniegšanas noteikumi (Facebook Terms of Service). Ir taču tik daudz jāsaprot, ka “katrā baznīcā sava kārtība”, kā arī to, ka ar Internet pārrobežu

raksturs kopsakarā ar starptautisko tiesību principu, ka valsts jurisdikcija ir vienīgi tās teritorijā. Facebook tiesiskais regulējums balstīts Īrijas tiesību

normās, neviens no tā serveriem nav novietots Latvijā, turklāt nav ziņu par A.Zutes pietiekamām angļu valodas zināšanām, lai pilnvērtīgi iepazītos ar

Facebook pakalpojumu sniegšanas noteikumiem, kuri latviešu valodā pārtulkoti fragmentāri (iespējams, ar automātiskajiem tulkotājiem, kuru darba

rezultāti ir visai neprognozējami).

Norāda, ka līdz šim /Nosaukums A/ ne reizes nav sodīta par jebkādiem administratīva vai cita veida pārkāpumiem. Tiesas lēmums faktiski balstās

uz pieņēmumiem, abstraktām prognozēm. Vēl vairāk, pat ja varētu piekrist, ka balstot secinājumus risku vadības zinātnes atziņās, ar atsaucēm uz jomas

speciālistiem, šo pieeju, iespējams, varētu atzīt par korektu, taču šādu savārstījumu, kuram ar risku vadības jomu nekā kopīga nav, var dot analizēt

Juridisko fakultāšu 1.kursa studentiem, demonstrējot “tiesnešu tiesību” pārpratumus un patvaļu “tiesas neatkarības” principa pilnīgi ačgārnā izmantošanā,

kas arī radījis sabiedrības lielo neuzticēšanos tiesu sistēmai kopumā. Tas atbildētāja ieskatā nav pieļaujams.

/Nosaukums A/ iestājas par Tautvaldības instrumentu un metožu attīstīšanu un pilnveidošanu valsts pārvaldē. /Nosaukums A/ iestājas par valsts

ekonomiskās politikas kursa maiņu no nabadzības ekonomikas (kura iecienīta daudzās attīstības valstīs ar dažiem oligarhiem un 99% nabagu, neesot

vidusslānim) uz labklājības ekonomiku. /Nosaukums A/ iestājas par nevardarbīgas cīņas formu piemērošanu, lai panāktu savus mērķus, kā to darījuši

mūsu valsts partneri Indijā, pelnot Latvijas ārlietu resora uzslavas. /Nosaukums A/ darbība ir bijusi ļoti pamanāma sabiedrībā, īpaši nabadzīgākajā tās

daļā, un ar gana iespaidīgiem rezultātiem.

Nevienai sabiedriskajai organizācijai nav tik jaudīgu sociālo tīklu (izdevies ar prasmīgu darbību un sabiedrības vajadzību izprašanu), pat valsts

apmaksāto mediju (mazliet liekulīgi sauktu – par sabiedriskajiem, kuri tērē miljoniem nodokļu naudas) jauda (to apmeklējums, tautas interese) bieži paliek

iepakaļus.

Tas, protams, nepatīk/Nosaukums A/ sabiedriski politiskā kursa pretiniekiem, ievērojami samazina to piekritēju loku, jo šī interešu grupa – Latvijas

tauta - ir visai noteikta, un tās skaitu palielināt nav iespējams.

Viens no spilgtākajiem piemēriem bija akcija “/nosaukums/s” Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā, kuras rezultātā uz vēlēšanām neatnāca

teju 60% vēlētāju. Tas neiepatikās nevienai gan Saeimā ievēlētajai, gan citai politiskajai partijai, kuru sarakstos iekļautie pretendē uz iekļūšanu Saeimā vai

pašvaldību domēs.

TVF ne reizi nav tikusi uzaicināta uz nodokļu maksātāju subsidēto televīziju vai privāto televīziju raidījumiem (redzot tās viedokļa popularitāti), lai

izskaidrotu tās kursa atšķirību no valdības realizētās nabadzības politikas kursa. Šāda rīcība ir klajā pretrunā ar liekulīgi par sabiedrisko dēvētās

televīzijas likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. To, ka šajā jomā viss nebija kārtībā rāda arī 4 gadus ilgi Saeimā mocītais “Sabiedrisko

elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, kurš stājās spēkā š.g. 1. janvārī.

Pat vēlēšanu naktī bija spiesti rīkot piketu Latvijas televīzijas ēkā Zaķusalā, lai vērstu uzmanību uz šo ignoranci. Arī tā rezultātā LTV1 raidījuma

producente atteicās /Nosaukums A/paust teju 60% nebalsojošo attieksmi, kas ir klajā pretrunā gan Informācijas atklātības likuma mērķim un normām,

kā arī /Pers. KK/ valdības deklarācijā norādītajam, ka “viss ir atklāts, izņēmumi ir jāpamato”. Tik klaja divkosība pret tautu nav pieļaujama.

Pret LTV1 Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk arī NEPLP) kā neatkarīgiem uzraugiem faktiski bija jāierosina

tiesvedība par vienpusējas informācijas sniegšanu, līdzīgi kā to tā darīja pret tām kompānijām, kas 2014. gadā sniedza vienpusēju informāciju par

notikumiem Donbasā, Ukrainā un nupat aizliedza uz gadu retranslēt “Rossija RTR” par 4 epizodēm, kas Latvijas sabiedrību apdraudēja nesalīdzināmi

mazāk. Diemžēl šeit “neatkarīgais” NEPLP nesaskatīja nekādu pārkāpumu.

Izrietošais no tiesneses lēmuma, proti, ka /Nosaukums A/sociālo tīklu kontos un ar tiem saistītajās interneta vietnēs neko nevar publicēt, faktiski ir

ņirgāšanās gan par starptautiski atzīto cilvēktiesību “vārda brīvība”, gan par /Nosaukums A/, jo dot intervijas LTV un komerctelevīzijām nav liegts, bet

politiskā spiediena rezultātā tās baidās šādus sižetus veidot, bet tiesa nav nodrošinājusi, ka šāda valsts cenzēta alternatīva vismaz būtu pieejama. Proti,

tiek aizliegts viens vienīgais iespējamais “vārda brīvības” kanāls, nenodrošinot alternatīvu. Tādējādi šis “izteiksmes brīvības” aizliegums ir pārmērīgs un

nesamērīgs un kā tāds klaji pārkāpjošs gan LR Satversmi, gan LR saistošās starptautisko tiesību normas. Pēc šādas ņirgāšanās to pat vairs netaisāmies

lūgt.

Atbildētājs norāda, ka tā skatījumā iestāde “Valsts Drošības dienests” interpretē likumus tendenciozi, pat noziedzīgi kādu politisko interešu grupu

interesēs, tā faktiski graujot Satversmes darbību un valsts darbības pamatus. Jāatceras, ka imperatīva normas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants

noteic, ka valsts iestādei nevar būt savu interešu. Izskatās, ka VDD sevi nostādījis pāri šai prastajām iestādēm paredzēto tiesisko regulējumu. Savukārt

Saeimai joprojām izvairoties pieņemt skaidru lobija likumu, joma ir “mežonīgie rietumi” un visi lobēšanas līdzekļi un veidi ir labi esam.

Paskaidrojumos norādīts, ka nekas nav zināms par to, ka Valsts Drošības dienests 2020. gada 26. jūnijā būtu informējis /Nosaukums A/, ka pret

tās amatpersonām vai atbalstītājiem ir uzsākti kriminālprocesi, nav skaidrojis kādus “trauslo valsti graujošus” pārkāpumus /Nosaukums A/ ir veikusi, vai

arī kādas konkrētas darbības no /Nosaukums A/ puses neatbilst LR Satversmei un apdraud valsts drošību. Neviena no /Nosaukums A/ amatpersonām

šādu amatpersonu statusā uz Valsts Drošības dienestu nekad nav aicinātas. Vai tas būtu jāsaprot, ka šī ir politiķu grupējuma kabatas organizācija

“kompromata” vākšanai, lai šo savākto materiālu “izspēlētu” kad interešu grupiņai iegribas, proti, rīcību apzināti velkot garumā? Nevis tiešām sabiedrības

interesēs darbojošās iestāde, kura operatīvi rīkojas, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk novērstu mežonīgos valsts drošības draudus. No otras puses,

šāda “gumijas stiepšana” parāda, ka pati iestāde labi saprot, ka nekādu reālu draudu jau nav, bet ļaunprātīgi izmantojot amata stāvokli tās darbinieciņi

šādas kompromata mapītes savāc (pašiem upuriem neapzinoties, ka pret viņiem prettiesiski tiek izmantots operatīvās darbības likums/metodes vai citi

īpašie rīki) un glabā papildienākumu gūšanai vai savstarpējās dižošanās mērķiem (kuram cik par ko šādas mapītes ir un kuras, dažs labs vēl pēc dienesta

beigām liek lietā). Šīs specdienesta vīriņu spēles redzam gan slavu ieguvušā SAB darbinieka /pers. V/ darbiņos /interneta resurss/, gan citu līdzīgu

varasvīriņu (tostarp uz Saeimu aizrāvušos, piemēram bijušā /Pers. JJ/, kuru nu grib patiesāt) izpausmēs un šādu varenu un neviena nekontrolētu

organizāciju varasvīriņu savstarpējos ķīviņos, kas dod ieskatu šajā ķēķī.

Demokrātiskā sabiedrībā valsts institūcijām nav nekādu tiesību aizliegt nevardarbīgo pretošanos (atceramies analogu – Baltijas ceļu), tostarp tādu,

kas izpaužas kā sabiedrības protesti pret netaisnīgu (neleģitīmu) un noziedzīgu (esošā jeb pareizāk sakot neesošā kvalitātes vadības sistēma LR Saeimā

ļauj ražot brīnumus, pieņemt likumus pārkāpjot Saeimas kārtības rulli, ražot pretrunīgas un antikonstitucionālas normas, ko Satversmes tiesas pati

pastāvēšana un tās spriedumi apliecina) likumu pieņemšanu. Prakse rāda, ka par prettiesisku likumu pieņemšanu neviens nekad nav šajā valstī atbildējis.

Kurš var garantēt, sniegt uzziņu, ka viena vai otra zemāka ranga par Satversmi tiesību norma nav antikonstitucionāla. Neviens! Apzināti pat šādas

institūcijas nav, kura bez kavēšanās šādu atbildi varētu sniegt. Izveidota šī bardaksistēma, kurā nekļūdīgi apgalvot to, ka kāds ir pārkāpējs, nevar

neviens, pat Valsts prezidents. Bet, jebkurā gadījumā, atbilstoši VPIL 6. pantam “Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena

iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.”, kā arī 7. pantam “Valsts pārvaldes padotība”, katrai no iestādēm valsts deleģējusi

savas pilnvaras un “ultra vires” rīcība jeb patvarība pārkāpjot deleģējuma robežas, tiesiskā valstī ir izskaužama tiklīdz tā ir samanāma, neļaujot tai

izpausties. Mums nav zināma kaut viena institūcija, kurai Latvijas valsts būtu deleģējusi miermīlīgas nevardarbīgas pretošanās kustību iznīcināšanu un

apspiešanu. Šajā sakarā lūdzu tiesai šo informāciju no prasītāja – Latvijas valsts šīs civilprasības ietvaros izprasīt.

Pat, ja valsts pārvaldes praksē, neesot ieviestai kvalitātes vadībai, tradicionāli šādu gadījumu ir lērums, tas nepadara šo paražu par tiesisku. Tieši

otrādi, tieši tās pārmērība apdraud šīs valsts pastāvēšanu nākotnē.

Valsts drošības dienestam, ģenerālprokuroram un tiesām Satversme nav devusi pilnvarojumu iejaukties sabiedriski politisko organizāciju darbībā un

pilsoniskai sabiedrībai raksturīgās nevardarbīgās pretošanās apspiešanā, īpaši jau, ja to vaina nav pierādīta civillietā. Tas būtu uzskatāms par rupju cilvēka

un tautas tiesību pārkāpumu.

Par šo pirmsšķietami un acīmredzami prettiesisko un Satversmes vērtībām neatbilstošo tiesas nolēmumu, likumā noteiktajā kārtībā atbildētājs

iesniedzis lūgumu Ģenerālprokuroram šo tiesas lēmumu noprotestēt un izbeigt tiesvedību. Tiek gaidīta atbilde.

Ja tiesa pēc pašas iniciatīvas neuzskata, ka šāda lieta demokrātiskā Eiropas valstī ir izbeidzama nekavējoties, tad kategoriski pieprasām lietas

izskatīšanu klātienē ar videotranslācijas iespēju (tostarp /Nosaukums A/ sociālajos tīklos), jo uzskatām, ka lietas ierosināšana un tiesas lēmums ir politiski

angažēta un Latvijas sabiedrības un valsts drošības interesēs par ikvienu šādu gadījumu tautai jādod pilnīga, necenzēta (neizkropļota un nenovilcināta)

informācija, ko vienīgi var nodrošināt videotranslācija.

Šāda informācija tautai nepieciešama tostarp, lai attīstītu kritisko domāšanu, kura nu kā kompetence pēc 30 gadu neatkarības triumfa ielikta pat

politprogrammā “Skola 2030”, bet par kuras trūkumu bija norūpējies pašreizējais iekšlietu ministrs /Pers. SD/.

Lietas izskatīšana klātienē ar tās filmēšanas un translācijas nodrošināšanu šādā sabiedrībai nozīmīgā jautājumā ir ļoti svarīga, jo tā saistīta ar

Satversmē noteikto pamattiesību nodrošināšanu, izpausmes brīvības, taisnīgas tiesas un valsts iestāžu lēmumu un darbības tiesiskuma nodrošināšanu.

Norādot, ka pilnībā noraida civilprasītāja Latvijas valsts prasību kā acīmredzami nepamatotu.

2021. gada 20. janvārī tiesa nosūtīja paziņojumu pusēm, ka civillieta par nodibinājuma darbības izbeigšanu tiks skatīta rakstveida procesā

2021. gada 1. martā, 2021. gada 18. februārī tiesa nosūtīja papildus paziņojumu pusēm, vienlaikus izskaidrojot, ka atbildētāja iesniegtie pieteikumi, tajā

skaitā pieteiktais noraidījums tiesnesei tiks izskatīti vienlaicīgi ar civillietas izskatīšanu, tiesas nozīmētajā datumā – 2021. gada 1. martā, rakstveida

procesā.

Pārbaudījusi lietas materiālus, atbildētāja paskaidrojumos norādītos apstākļus, secinu, ka atbildētāja pieteikums par noraidījumu tiesnesei nav

pamatots un noraidījums nav jāpieņem.

Civilprocesa likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, kad tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā. Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas

izskatīšanā, ja viņš ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti

(Civilprocesa likuma 19. panta pirmās daļas 4. punkts).

Apstāklis, ka tiesnese A.Zute civillietā ir izskatījusi Ģenerālprokuratūras pieteikumu par publiskās darbības aizliegumu un pieņēmusi lēmumu

2021. gada 8. janvārī, kas ir nelabvēlīgs atbildētājam nav uzskatāms par apstākli, kas rada pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti. Par nepamatotu

atzīstams atbildētāja norādītais apstāklis, ka izskatot pieteikumu tiesnese ir pārkāpusi procesuālās normas, faktiski veikusi lietas izskatīšanu aizmuguriski.

No lietas materiāliem redzams, ka ievērojot Biedrību un nodibinājumu likuma 105. panta piektās daļas un 57.1 panta otrās daļas nosacījumus

atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta sestās daļas nosacījumiem 2020. gada 22. decembrī uz nodibinājuma juridisko adresi ierakstītā

sūtījumā nosūtīts gan prasības pieteikuma noraksts, gan paziņojums, ka pieteikuma par publiskās darbības aizliegumu izskatīšana noteikta rakstveida

procesā 2021. gada 8. janvārī, papildus noteikts laiks lūgumu pieteikšanai tiesai, rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.

Biedrību un nodibinājumu likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ka ja biedrībai vai nodibinājumam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita

korespondence uz biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīto juridisko adresi, uzskatāms, ka biedrība vai nodibinājums šos dokumentus, ziņas vai citu

korespondenci ir saņēmis septītajā dienā, ja nosūtītājs pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

Atbildētāja norādītie apstākļi neatbilst Civilprocesa likuma 19. pantā norādītajiem tiesneša noraidījuma pamatiem. Bez tam tiesnese nav personīgi

tieši vai netieši ieinteresēta lietas iznākumā, kā arī nav citi apstākļi, kas radītu pamatotas šaubas par tiesneses objektivitāti.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 21. panta trešo daļu, tiesnese nolēma nepieņemt nodibinājumu “/Nosaukums A/” pieteikto

noraidījumu tiesnesei A.Zutei.

Pārbaudot prasības pieteikumu, prasības pieteikumā norādītos apstākļus, atbildētājas paskaidrojumus, lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtējot

atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, klātienē videotranslācijas veidā, tiesa atzīst, ka lūgumi ir noraidāmi.

Tiesa uzskata, ka nav objektīvu iemeslu un nav nepieciešams noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, jo no lietā esošajiem dokumentiem,

pievienotajiem pierādījumiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par lietas apstākļiem un lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida

procesā.

Procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja īstenot savas procesuālās tiesības un sniegt savus paskaidrojumus par lietas apstākļiem un iesniegt

pierādījumus, kā redzams no lietas materiāliem procesa dalībnieki šādas tiesības ir izmantojuši iesniedzot tiesā paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus.

Rakstveida procesā lietas dalībniekiem būtībā tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu procesā, tādēļ procesa veids nevar ietekmēt

lietas dalībnieku procesuālās tiesības.

Tas, ka atbildētājam ir atšķirīgs viedoklis par lietas nozīmīgumu, kā būtu jānovērtē lietā konstatētie apstākļi, pierādījumi, nevar būt par pamatu lietas

izskatīšanai mutvārdu procesā.

Tiesa ņem vērā, ka 2020. gada 10. jūnijā stājās spēkā Covid – 19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, nosakot drošības interesēm samērīgu

privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid – 19 infekcijas izplatību valstī, nosakot

valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai

pēc Covid – 19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Minētajā likumā, ņemot vērā personas tiesības uz veselību un sabiedrības drošības intereses, ietverts nosacījums, ka valsts institūcijas iespēju

robežās turpina attālināti sniegt pakalpojumus. Šī likuma 10. pants paredz, ka civillietas tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt

lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ievērojot drošības pasākumus, pamatojoties uz Covid – 19 infekcijas izplatības un pārvaldības likuma 10. pantu, lietas izskatīšana noteikta

rakstveida procesā 2021. gada 1. martā, datums, kad noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā, ir uzskatāms par nolēmuma sastādīšanas datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma un atbildētāja pieteikumi par lēmuma izskaidrošanu un par publiskās darbības aizlieguma atcelšanu ir noraidāmi, turpmāk norādītu

apsvērumu dēļ.

Atbildētājs pieteikumā lūdz izskaidrot tiesas 2021. gada 8. janvārī pieņemto lēmumu, kas īsti saprotams ar vārdiem “jebkādu publisko darbību”,

“izplatīt jebkādu informāciju”, kā ir saprotams aizliegums izplatīt informāciju “ar atbildētāju saistītajos sociālo tīklu kontos un interneta vietnēs. Ko

tiesnesis saprot ar terminu “vispārpieņemtās sabiedriskās normas” attiecinājumā uz sabiedrības komunikāciju sociālajos tīklos.

Civilprocesa likuma 202. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka tiesa, kura taisījusi spriedumu lietā, var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar

savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu. Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai

piespiedu kārtā.

Tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 8. janvārī pieņemtais lēmums ar kuru līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai

civillietā, aizliegts atbildētājam veikt jebkādu publisko darbību, tai skaitā, rīkot, organizēt un piedalīties publiskos pasākumos, gājienos, piketos un

sapulcēs, izplatīt jebkādu informāciju ar nodibinājumu “/Nosaukums A/ saistītajos sociālajos tīklu kontos un interneta vietnēs ir stājies spēkā.

Izvērtējot atbildētāja pieteikumu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 8. janvāra lēmuma izskaidrošanu, tiesa secina, ka,

pirmkārt, lūdzot izskaidrot lēmumu par nodibinājuma publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, atbildētājs lūdzis tiesu sniegt atbildes uz pieteikumā

par lēmuma izskaidrošanu ietvertajiem jautājumiem, kas nav saistīti ar lēmuma izskaidrošanu. Otrkārt, atbildētājs pieteikumā, lūdzot izskaidrot lēmumu,

faktiski lūdz papildus motivēt lēmumu, kas nav pieļaujams, jo neatbilst Civilprocesa likuma 202. panta pirmās daļas saturam un jēgai.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs savā pieteikumā papildus lūdz izskaidrot jautājumus, kas saistīti ar lēmumā noteikto publiskās darbības aizlieguma

izpildi, kuru regulē Civilprocesa likuma 74. nodaļa, nevis lūdz izskaidrot lēmumā norādīto, tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētāja pieteikums par lēmuma

skaidrošanu ir noraidāms.

Atbildētājs iesniedzot pieteikumu par publiskās darbības aizlieguma atcelšanu, lūdz ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada

8. janvāra lēmumu piemērotos publiskās darbības aizliegumus atcelt, pieteikto lūgumu pamatojot uz Biedrību nodibinājuma likuma 57.1. panta astoto

daļu. Atbildētāja ieskatā aizliegumi uzlikti tendenciozi un nepamatoti, ir politiski angažēti un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 2., 100.,

201. pantos noteiktajām un garantētajām pilsoniskajām tiesībām un cilvēktiesībām. Dodot sabiedrībai negatīvu signālu par antidemokrātisku tendenču

pieaugumu valsts pārvaldē. Norādot, ka atbildētājs nebija saņēmis nekādu informāciju ne no tiesas, ne citām valsts organizācijām, ka notiks tiesas sēde,

kurā tiks skatīts nodibinājuma likvidācijas un darbības ierobežošana.

Biedrību nodibinājuma likuma 57.1. panta astotā daļa nosaka, ka biedrības un nodibinājuma publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu pēc

lietas dalībnieka pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, vai tiesa, kuras lietvedībā

atrodas lietas izskatīšana pēc būtības.

Minētajā tiesību normā likumdevējs nav minējis konkrētus nosacījumus, kurus konstatējot, tiesa var atcelt piemēroto publiskās darbības vai citas

darbības aizliegumu nodibinājumam.

Tādejādi tiesa uzskata, ka minētā panta izpratnē piemērotā aizlieguma atcelšana, ja pieteikums iesniegts līdz sprieduma taisīšanai, var tikt piemērota,

ja mainījušies vai zuduši apstākļi, kas bija par pamatu sākotnējam prasītāja pieteikuma, par publiskās darbības aizliegumu apmierināšanai. Ja šie apstākļi

nav zuduši vai mainījušies, nav pamata piemēroto aizliegumu atcelšanai līdz galīgai strīda izšķiršanai.

Tiesa atzīst, ka pierādījumi, ka mainījušies faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu konkrētā publiskās darbības aizlieguma piemērošanai un

piemērotais aizliegums nav nepieciešams, netika iesniegti.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs savā pieteikumā nav norādījis apstākļus, kas dod pamatu atcelt piemēroto publiskās darbības aizliegumu, jo norādītie

apstākļi ir vērtējami un izlemjami, izskatot lietu pēc būtības un minētā civillieta pēc būtības nav izskatīta.

Kritiski vērtējams atbildētāja pieteikumā norādītais, ka atbildētājs nebija saņēmis nekādu informāciju no tiesas, ka notiks tiesas sēde, kurā tiks

skatīts nodibinājuma darbības ierobežošana, jo no lietas materiāliem redzams, ka 2020. gada 22. decembrī uz nodibinājuma juridisko adresi ierakstītā

sūtījumā nosūtīts gan paziņojums, gan prasības pieteikuma noraksts, paziņojot atbildētājam, ka pieteikums par publiskās darbības aizliegumu izskatīšana

noteikta rakstveida procesā 2021. gada 8. janvārī.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka atbildētājs pieteikumā par publiskās darbības aizlieguma atcelšanu nav norādījis argumentus, kas dotu pamatu

uzskatīt, ka nav mērķtiecīgi saglabāt publiskās darbības aizliegumu, līdz strīda izskatīšanai pēc būtības, līdz ar to nav pamata atcelt lietā piemēroto

publiskās darbības aizliegumu. Pamatojoties uz minēto un vadoties no Biedrību nodibinājuma likuma 57.1. panta astotās daļas, tiesa atzīst, ka noraidāms

atbildētāja pieteiktais lūgums par publiskās darbības aizlieguma atcelšanu.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 3. pantu biedrība un nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tas ierakstīts

biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta pirmo un pirmo prim daļu, biedrībai vai nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos noteikto

mērķi, ir tiesības veikt darbību, kas nav pretrunā ar likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus

masu informācijas līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī veikt citu publisko darbību.

Biedrībai un nodibinājumam savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt

priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai

kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā,

etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus (10. panta pirmā prim daļa).

No lietai pievienotajiem atbildētāja Statūtiem redzams, ka nodibinājuma mērķi: 1) Latvijas sabiedrības informēšana par tautas tiesībām;

2) sabiedrības izglītošana par tautas tiesībām, lai veicinātu labklājības valsts izveidi, drošu Latvijas dzīvotspēju; 3) tautas tiesību realizācijas problēmu

apzināšana, analīze, risinājumu rašana; 4) organizēt un veicināt tautas tiesību kustību, iesaistot citas sabiedriskas organizācijas; 5) organizēt pasākumus

tautas tiesību jautājumos; 6) ierosināt un veicināt likumdošanas iniciatīvas, kas vērstas mērķu sasniegšanā; 7) iesniegt priekšlikumus, iesniegumus,

sūdzības, prasības valsts, pašvaldību un citās institūcijās sabiedrības interešu un tautas tiesību nodrošināšanai; 8) sadarbība ar sabiedriskajām

organizācijām Latvijā un ārzemēs Nodibinājuma mērķu sasniegšanā; 9) veicināt Latvijas tautas tiesību popularizēšanu; 10) piesaistīt uzņēmējus, valsts,

pašvaldību u.c. institūcijas mērķu sasniegšanā; 11) piesaistīt līdzekļus, lai veicinātu un finansiāli atbalstītu tautas tiesību nostiprināšanu; 12) sniegt finansiālo

palīdzību publisku pasākumu, semināru organizēšanā, jaunu tautas tiesību aizstāvības organizāciju izveidē un darba nodrošināšanā.

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 104. panta 1. punktam kā viens no nodibinājuma darbības izbeigšanās pamatiem ir nodibinājuma

darbības izbeidzas ar tiesas nolēmumu.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 105. panta pirmās daļas 2. punktu, nodibinājuma darbību, pamatojoties uz tiesas lēmumu, var izbeigt,

ja nodibinājuma darbība apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību vai citādi ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem

aktiem.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma 105. panta trešās daļas 3. punktu, šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētajos gadījumos pieteikumu

tiesā iesniedz prokurors vai Valsts ieņēmumu dienests, ja nodibinājums ir pārkāpis šā likuma 10. panta 1.1 daļā noteikto aizliegumu.

No lietas materiāliem, Valsts drošības dienesta 2020. gada 24. novembra Vēstules Nr.21/5802-IP Ģenerālprokuroram, izriet, ka

Ģenerālprokuratūrā saņemta Valsts drošības dienesta 2020. gada 24. novembra vēstule Nr. 21/5802-IP ar lūgumu prokuratūru izvērtēt faktus par

nodibinājuma “/Nosaukums A/” un tā biedru faktisko darbību neatbilstību likumam, lūdzot lemt par pasākumiem atbildētāja darbības ierobežošanai.

Valsts drošības dienests norādījis, ka ticis konstatēts, ka atbildētāja pārstāvji savu darbību veic, organizējot un piedaloties publiskos pasākumos,

kas nereti izpaužas kā protesta akcijas pret valsts institūcijām un amatpersonām. Pārsvarā aktualizē sabiedrībā esošas problēmas, tās pieskaņojot savam

subjektīvam skatījumam, kas atbilst organizācijas līderu sagrozītajai realitātes uztverei. Aktivitātes tiek fiksētas un izplatītas sociālajos tīklos. Sociālajos

tīklos tikuši izplatīti vairāki aicinājumi pulcēties un protestēt pret “nelikumīgu valdības rīcību Covid – 19 sakarā, kas pārkāpj cilvēktiesības”, ar

pamatdomu, ka ārkārtas situācija izsludināta nelikumīgi, pārkāpjot Satversmi un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Norādītajās

dienās un vietās sapulcējušās atbildētāja amatpersonas un citi aktīvisti, kas bija uzvilkušas dzeltenas vestes ar atbildētāja nosaukumu, publiskā uzrunā

kritizējot Latvijas valdības rīcību par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un aicinot mainīt situāciju, tostarp uzsverot, ka ārkārtas stāvoklis ir nelikumīgs tas nav

jāievēro.

Vēstulē norādīts, ka ar 2020. gada 1. maija pulcēšanos apzināti pārkāptas 2020. gada 12. marta MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas

izsludināšanu” 4.5.2. punkta prasības – aizliegt sapulces, gājienus un piketus (saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajām

definīcijām) (rīkojuma redakcijā, kāda bija spēkā no 2020. gada 30.aprīļa līdz 11. maijam).

Atbildētāja amatpersonas, izmantojot sociālos tīklus, atkārtoti aicinājušas sabiedrību neievērot valstī noteiktos veselības drošības pasākumus,

piemēram, nelietot sejas aizsargmasku, tādejādi apdraudot sabiedrības locekļu veselību un dzīvību.

Šādus aicinājumus atbildētājs paudis vairākkārt, gan aicinot 2020. gada 2. novembrī noņemt sejas aizsargmaskas, gan publicējot subjektīvus un

tendenciozus viedokļus par sejas aizsargmasku lietošanu (apgalvojot, ka tās nav jālieto).

Valsts drošības dienesta ieskatā atbildētāja veiktās aktivitātes, pārkāpj gan Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta pirmās prim daļas noteikto

aizliegumu aicināt nepildīt likumus, gan 2020. gada 9. jūnija MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid – 19 infekcijas

ierobežošanai” prasības.

Valsts drošības dienests secinājis, ka atbildētāja darbībās konstatējami likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 10. panta pirmajā un otrajā

daļā ietvertās kārtības pasākumu norisei pārkāpumi, pasākuma laikā nav ievēroti normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko kārtību un pasākuma laikā

tika aicināts nepildīt likumus.

Valsts drošības dienesta ieskatā atbildētājs pārkāpis Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta pirmajā daļā noteikto publiskās darbības ietvaru,

bet, aicinot piedalīties pasākumā, kura norisi aizliedz pandēmijas Covid – 19 apkarošanai ieviestie ierobežojumi, tika pārkāpti Biedrību un nodibinājumu

likuma 10. panta pirmajā prim daļā noteiktie aizliegumi. Atbildētājam savā darbībā aizliegts [..] aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts

drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību.

Ņemot vērā, ka MK rīkojums Nr. 103 tika izdots tostarp uz likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu, kas paredz ārkārtējās

situācijas izsludināšanu vienīgi valsts apdraudējuma gadījumā, konstatējama nozīmīga un tūlītēja apdraudējuma esamība, kas skar katra indivīda un

sabiedrības kopumā veselības un dzīvības intereses.

Valsts drošības dienests vēstulē norādījis, ka atbildētāja paustie viedokļi stimulē noteiktu sabiedrības grupu polarizētību un neiecietību, taču vārda

brīvība nav absolūta tiesība, tā nevar ierobežot citas sabiedrības tiesības un intereses. Publikāciju saturs un komentāri sociālajos tīklos (pašu radīts vai

pārpublicēts) vērtējams kā huligānisms, jo ignorē vispārpieņemtas uzvedības normas, traucē cilvēku mieru un iestāžu darbu.

Valsts drošības dienests secinājis, ka tiesību normu neievērošana un aicināšana tās neievērot aizskar ne vien tās tiesības, kuru aizsardzības normas

pieņemtas, bet arī rada vispārēju tiesību sistēmas aizskārumu, jo tiesību nihilisms mazina demokrātiskas valsts funkcionēšanas spēju. Aicinājumi neievērot

pandēmijas apkarošanai ieviestos ierobežojumus, ņemot vērā atbildētāja un tā atbalstītāju izpausmes, rada riskus ne vien sabiedrības veselībai, bet arī

vispārīgu valsts un sabiedriskās drošības apdraudējumu.

No lietai pievienotās Ģenerālprokuratūrā 2020. gada 11. decembrī saņemtās Valsts drošības dienesta 2020. gada 24. novembra vēstules

papildinājumiem Nr. 21/6083-IP, redzams, ka vēstulē Valsts drošības dienests norādījis, ka pēc 2020. gada 1. maija pasākuma tiešraides tika veikta

resoriskā pārbaude, tikušas veiktas pārrunas ar atbildētāja pārstāvjiem /pers. A/ un /pers. C/, pieņemti paskaidrojumi, mutiski brīdināti, ka viņu rīcībā

saskatāmas noziegumu pret valsti un noziedzīga nodarījuma pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām pazīmes.

Valsts drošības dienests apkopojot un analizējot publisku informāciju par atbildētāju konstatējis, ka tā pārstāvji ar sociālo tīklu palīdzību izplatījuši

aicinājumu ierasties uz akciju “spēka aplis” pie Brīvības pieminekļa 2020. gada 22. novembrī, kura notikusi pārkāpjot 2020. gada 6. novembra MK

rīkojuma Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.1. punkta prasības. Atbildētāja valdes loceklis /pers. A/ klātesošos aicināja nepakļauties

valsts institūcijām un neievērot valstī noteiktos veselības drošības pasākumus. Par pieļautajiem pārkāpumiem Valsts policijā tika uzsākta administratīvā

pārkāpuma lietvedība.

No lietas materiāliem redzams, ka Valsts drošības dienests nosūtot minētās vēstules ar pievienotajiem pierādījumiem, materiāliem, aicināja

Ģenerālprokuratūru izvērtēt vēstulēs norādīto informāciju par atbildētāja un tās biedru faktisko darbību neatbilstību likumam, lemt par prasības celšanu

par atbildētāja darbības izbeigšanu.

No prasības pieteikuma izriet, ka Ģenerālprokuratūra ir izvērtējusi Valsts drošības dienesta 2020. gada 24. novembra vēstulē un 2020. gada

10. decembra vēstulē norādīto informāciju.

Ģenerālprokuratūra secinājusi, ka izvērtējot vēstulēs un to pielikumos ietvertās ziņas, pārbaudot ar publiski pieejamo informāciju ziņu portālos, ka

pastāv pamats, celt prasību tiesā par atbildētāja darbības izbeigšanu, jo atbildētājs ar savām darbībām pārkāpj Biedrību un nodibinājumu likuma

10. panta 1.1 daļā noteikto aizliegumu.

Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka atbildētāja aktīvisti izmanto sabiedrības noskaņojumu, lai iegūtu popularitāti, taču aktivitāšu saturs vērsts uz to, lai

neargumentēti kritizētu pandēmijas ierobežošanai ieviestos pasākumus, aicinātu nepildīt un nepildītu normatīvo aktu prasības (tostarp, par sociālo

distancēšanos un sejas aizsargmasku lietošanu, publisku pasākumu norises kārtību), diskreditējot valsts pārvaldi kopumā.

Biedrību un nodibinājumu likuma 105. panta trešās daļas 3. punkts dod tiesības prokuroram iesniegt šādu pieteikumu tiesā ja nodibinājums ir

pārkāpis šā likuma 10. panta pirmajā prim noteikto aizliegumu.

Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta pirmajā prim daļā nosaka, ka atbildētājam savā darbībā aizliegts [..] aicināt nepildīt likumus, ja to

nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību.

Tādējādi ņemot vērā Valsts drošības dienesta un Ģenerālprokuratūras konstatētos apstākļus, lietai pievienotos Valsts drošības dienesta apkopotos

materiālus ir konstatējams pamats atbildētāja darbības izbeigšanai.

Atbilstoši iepriekš secinātajam, tiesa atzīst, ka ir apmierināma Ģenerālprokuratūras prasība pret atbildētāju par nodibinājumu “/Nosaukums A/”

darbības izbeigšanu.

Atbildētāja sniegtos paskaidrojumos, minētos pārējos argumentus, tiesa nevērtē, jo tie neattiecas uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un

nevar ietekmēt tiesas nolēmumu, kā arī ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas. Kā vairāk kārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība

detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61. punktu 1994. gada 19. aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma

Nr. 16034/90). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986. gada 13. oktobra lēmumu).

Biedrību un nodibinājumu likuma 107. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka šā likuma VI nodaļas noteikumi par biedrības likvidāciju attiecīgi

piemērojami nodibinājumiem, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos nav noteikts citādi. Ja likvidāciju veic citas personas, kas nav valdes locekļi, statūtos paredzama šo

likvidatoru iecelšanas kārtība.

Pārbaudot datus Uzņēmuma reģistra datu bāzē, konstatēts, ka nodibinājuma “/Nosaukums A/” valdes locekļi ir /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/.

Tādējādi, izbeidzot nodibinājuma darbību tiesas ceļā, ir uzsākama nodibinājuma “/Nosaukums A/” likvidācija, par tās likvidatoriem ieceļot

nodibinājuma “/Nosaukums A/” amatpersonas – valdes locekļus, kas ierakstīti Biedrību nodibinājumu reģistrā, proti – /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/.

Biedrību un nodibinājumu likuma 69. pantā noteikts, ka likvidators veic nepieciešamās darbības biedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai

glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam saskaņā ar Arhīvu likumu un īslaicīgi glabājamo dokumentu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai

atbilstoši glabāšanas termiņam, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu to glabāšanas vietu. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu

arhīviem, tiek segti no likvidējamās biedrības mantas.

Ievērojot minēto, izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu valsts arhīvā, sedzami no nodibinājuma “/Nosaukums A/”

līdzekļiem.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 8. janvāra lēmumu, līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai civillietā aizliegts atbildētājam

veikt jebkādu publisko darbību, tai skaitā, rīkot, organizēt un piedalīties publiskos pasākumos, gājienos, piketos un sapulcēs, izplatīt jebkādu informāciju

ar nodibinājumu “Tautas varas fronte” saistītajos sociālajos tīklu kontos un interneta vietnēs.

Ievērojot Biedrību un nodibinājumu likuma 105. panta piektās daļas nosacījumus un saskaņā ar 57.1 panta devītās daļas nosacījumiem, apmierinot

prasību par biedrības darbības izbeigšanu, biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegums ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā

spēkā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam, ja prasītājs bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumi

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā Ģenerālprokuratūra iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 43. panta pirmās daļas 5. punkta noteikumiem, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Tādējādi no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenama valsts nodeva 70,00 euro apmērā, kas aprēķināta atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta

ceturtās daļas noteikumiem par tiesā celto prasību, kam nav mantiska rakstura, kā arī atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta un 40. panta pirmās daļas

noteikumiem no atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā 5,70 euro apmērā.

Taisot spriedumu par [..] tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34., 41.,42., 97., 189. – 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

nepieņemt atbildētāja pieteikto noraidījumu tiesnesei A.Zutei.

Noraidīt nodibinājuma “/Nosaukums A/” pieteikumu par publiskās darbības aizlieguma atcelšanu, kas piemērots ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2021. gada 8. janvāra lēmumu.

Noraidīt nodibinājuma “/Nosaukums A/” pieteikumu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 8. janvāra lēmuma izskaidrošanu

civillietā.

Ģenerālprokuratūras prasību pret nodibinājumu “/Nosaukums A/” par nodibinājuma darbības izbeigšanu apmierināt.

Izbeigt nodibinājuma “/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas numurs /numurs/, darbību.

Iecelt nodibinājuma /Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas numurs /numurs/, valdes locekļus /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/,

personas kods /personas kods/ un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par nodibinājuma “/Nosaukums A/” likvidatoriem.

Piedzīt no nodibinājuma “/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas numurs /numurs/, valsts labā valsts nodevu 70,00 euro (septiņdesmit euro).

Valsts nodeva jāmaksā Valsts kases, Nr.9000005013, kontā Nr. LV55TREL1060190911200, maksājuma mērķī norādot – valsts nodeva

civillietā Nr. C30805620.

Piedzīt no nodibinājuma “/Nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas numurs /numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,70 euro

(pieci euro un 70 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ. Nr. 90001672316, kontā Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C30805620.

Noteikt, ka tiesas spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu ir izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot nodibinājuma “/Nosaukums A/”, ka maksājuma dokuments, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valsts labā, jāiesniedz Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā, pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu

izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas – 2021. gada 1. marta, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Zute