Court partially allowed claim to declare sale and lease agreements invalid and order tenant eviction.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's request to declare a purchase and lease agreement invalid and to evict the defendant. While the court found no legal basis to terminate the lease due to non-payment, it ruled that the defendant's possession of the property was unlawful because the purchase agreement remained valid. Consequently, the court ordered the defendant to pay rent arrears, state fees, and legal costs, while rejecting the request for eviction.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: Where a purchase agreement remains valid and the buyer has not taken possession, the tenant's possession is unlawful, but the lease cannot be terminated solely for non-payment if the parties intended the lease to continue until the sale is completed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C22035912
Lietas arhīva Nr. C-0097-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā, 2013.gada 27.decembrī
Ludzas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inta Marnauza, ar sekretārēm Sandru Rodi, Tatjanu Žurzdinu, piedaloties zvērinātiem
advokātiem Lolitai Vinogradovai un Valērijam Petrovskim izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/, personas kods /personas
kods/, prasībā pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, par nekustamā īpašuma pirkuma līguma, par nekustamā īpašuma īres
līguma atzīšanu par spēkā neesošiem, par izlikšanu no dzīvojamās mājas, par īres maksas parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 28.augustā, bet pēc trūkumu novēršanas 2012.gada 24.septembrī, /pers. C/ (turpmāk – prasītājs) iesniedza tiesā prasību
pret /pers. D/ (turpmāk –atbildētāja) par nekustamā īpašuma pirkuma līguma, nekustamā īpašuma īres līguma atzīšanu par spēkā
neesošiem.
Prasībā norādīja, ka 2011.gada 15.septembrī attiecībā uz nekustamo īpašumu ar kadastra Nr./numurs A/, zemes gabalu 0,3 ha
kopplatībā un uz tā esošo namīpašumu, kas sastāv no dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums /numurs B/) un nedzīvojamās ēkas
(kadastra apzīmējums /numurs C/), kas atrodas Kārsavas novadā, Mērdzenes pagastā, /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā –
nekustamais īpašums) tika noslēgti divi dažādi līgumi: pirkuma līgums, ar kuru nekustamā īpašuma īpašnieks /pers. C/ pārdod savā
īpašumā esošo nekustamo īpašumu pircējai /pers. D/ (turpmāk tekstā – pirkuma līgums) un nekustamā īpašuma īres līgums, ar kuru
nekustamā īpašuma īpašnieks /pers. C/ izīrēja savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kā arī nodeva lietošanā nekustamajā
īpašumā esošās mēbeles, apkurei sagādāto malku, saimniecības ēkas, zemi ar iespēju ievākt dārzeņus un augļu ražu īrniecei /pers.
D/ (turpmāk tekstā – īres līgums). Prasītājs atsaucās uz Civillikuma 2002.pantu un 2112.pantu, kuros ietvertas attiecīgi pirkuma
līguma un īres līguma definīcijas.
2011.gada l5.septembrī puses nolūkā noslēgt nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, vērsušās pie Latgales apgabaltiesas zvērināta
notāra Marinas Jakimovas; pirkuma līgums reģistrēts aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.3653. Prasītājs notārei un atbildētājai
paskaidroja savas vēlmes attiecībā uz pirkuma līgumu un nekustamā īpašuma samaksas apmēru un kārtību, nosakot pirkuma maksu
Ls 10 000 apmērā, paskaidroja, ka pirkuma līguma slēgšanas dienā vēlas saņemt Ls 300, bet atlikušo pirkuma maksas summu pa
daļām, pamatojoties uz maksājuma grafiku. Atbildētāja maksājuma grafikam nepiekrita un lūdza prasītājam iekļaut pirkuma līgumā
noteiktu datumu visas pirkuma summas apmaksai, savu lūgumu pamatojot ar to, ka ir stājies likumīgā spēkā kādas lietas spriedums
par naudas piedziņu par labu atbildētājai. Atbildētāja notāra klātbūtnē uzrādīja prasītājam spriedumu un norādīja, ka līdzko saņems
naudu, tā norēķināsies ar prasītāju par nekustamā īpašuma iegādi. Prasītājs piekrita pirkuma līgumā noteikt nekustamā īpašuma
pirkuma maksas apmaksas datumu 2014.gada 15.septembri, ar nosacījumu, ka pirkuma līguma noslēgšanas dienā prasītājs nodos
atbildētājas lietošanā nekustamo īpašumu, kā arī nodos lietošanā nekustamajā īpašumā esošās mēbeles, apkurei sagādāto malku,
saimniecības ēkas, zemi ar iespēju ievākt dārzeņus un augļu ražu, saņemot par to ikmēneša īres maksu Ls 40 apmērā līdz
2014.gada 15.septembrim. Prasītājs paskaidroja, ka vēlas saņemt ikmēneša maksu, jo nekustamais īpašums no 2011.gada
15.septembra līdz 2014.gada 15.septembrim (trīs gadi), līdz pilnas pirkuma summas samaksas saņemšanai un nekustamā īpašuma
koroborēšanai zemesgrāmatā, būs nodots lietošanā un valdījumā atbildētājai. Notāre prasītājam paskaidrojusi, ka ikmēneša īres
maksu par nekustamā īpašuma, tajā esošo mēbeļu, malkas, saimniecības ēku un zemes lietošanu pirkuma līgumā iekļaut nevar,
ikmēneša īres maksa nosakāma atsevišķā līgumā. Prasītājs, saņemot šādu informāciju, piekritis noslēgt pirkuma līgumu ar
nosacījumu, ka puses parakstīs arī īres līgumu. Īres līgums netika slēgts pie notāra augsto notāru atlīdzības takšu dēļ. Pirkuma līguma
parakstīšanas dienā prasītājs saņēma no atbildētājas Ls 300, bet atlikušo pirkuma maksas daļu Ls 9700, saskaņā ar notāra
sagatavoto pirkuma līgumu, atbildētājai jāsamaksā līdz 2014.gada 15.septembrim, nenorādot ikmēneša maksājuma apmēru saskaņā
ar maksājuma grafiku.
Pēc pirkuma līguma parakstīšanas puses vērsās Kārsavas novada bāriņtiesā, lai noslēgtu īres līgumu par nekustamā īpašuma, tajā
esošo mēbeļu, apkurei sagādātās malkas, saimniecības ēku un zemes lietošanu. Īres līgumā tika noteikts, ka sākot ar 2011.gada
15.septembri uz trim gadiem, tas ir, līdz 2014.gada 15.septembrim, prasītājs nodod atbildētājai īrē un lietošanā nekustamo īpašumu,
tajā esošās mēbeles, apkurei sagādāto malku, saimniecības ēkas un zemi, bet atbildētāja maksās prasītājam ikmēneša īres maksu
Ls 40 apmērā. Atbildētāja, pamatojoties uz īres līgumu, veica pirmo mēneša īres maksu Ls 40, šādā veidā apliecinot, ka piekrīt īres
līgumam un tajā atrunātajam.
Tādējādi par nekustamo īpašumu vienlaicīgi tika noslēgti divi līgumi, pusēm nosakot dažādus pienākumus un tiesības. Prasītājs
uzskata, ka līgumi noslēgti pretēji Civillikumam un prasītājs ir ticis ar viltu maldināts par savām tiesībām un pienākumiem, neņemot
vērā viņa gribu. Prasītājam nav saprotams, kādēļ pirkuma līgumā nav iekļauti prasītāja kā pārdevēja interešu aizsardzības elementi,
tādā veidā pārkāpjot prasītāja tiesības. Prasītājs atsaucās uz Civillikuma 2033.pantu, kur esot norādīta pirkuma līguma būtību, ka
pārdevējam jāsaņem nauda par viņa īpašumā esošo lietu un tikai tad jānodod lieta pircējam. Prasītājam nezināmu iemeslu dēļ, ņemot
vērā visus lietas apstākļus un darījuma būtību, notāre neesot piedāvājusi pusēm noslēgt nekustamā īpašuma īres līgumu ar izpirkuma
tiesībām, vai pirkuma līgumu uz nomaksu, prasītājam netika izskaidrots, ka pārdodot nekustamo īpašumu, puses var noslēgt līgumu kā
nomaksas pirkumu, kā to paredz Civillikuma 2070.pants. Prasītājs paļāvies uz notāres godaprātu, zināšanām un profesionalitāti, uz
atbildētājas godaprātu, un parakstīja pirkuma līgumu, bet Kārsavas novada bāriņtiesā parakstīja īres līgumu, neapzinoties, ka darījumi
notikuši kļūdainas izpratnes dēļ. Tā kā uz prasības celšanas brīdi prasītājs nesaņem ne īres maksu, ne pirkuma maksu, toties
atbildētāja lieto nekustamo īpašumu, prasītājs uzskata, ka viņa tiesības ir aizskartas un viņš ir maldināts, līdz ar ko noslēgtie pirkuma
līgums un īres līgums zaudē savu spēku.
Prasītājs atsaucās uz Civillikuma 1404., 1592., 1440, 1441., 1459.pantiem, kā arī uz judikatūru – Augstākās tiesas Senāta
2005.gada 5.oktobra nolēmumu civillietā Nr.SKC-607; norādīja, ka apstrīdētajos darījumos gribas izteikuma objektīvs saturs neatbilst
prasītāja subjektīvai gribai. Pēc pirkuma līguma parakstīšanas tika noslēgts īres līgums, prasītājam uzskatot, ka abi līgumi viens otru
papildina, tādā veidā radot pretrunu starp gribēto un uz āru izpausto, kas dod pamatu maldības atzīšanai. Prasītājam, iekļaujot savā
gribas izteikumā likuma regulējumu vai juridiskus jēdzienus, var izveidoties nepareizs priekšstats par tiem kā savas gribas izpausmes
sastāvdaļām. Prasītājs ir nepareizi izpratis faktus un tāpēc ir domājis, ka viņa gribas izteikums izraisa citas juridiskas sekas, nekā tās
ir patiesībā, ir pieļauta maldība, t.i., neatbilstība starp izteikumu un iekšēju gribu.
Prasītājs uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma 1444.pantu esošajā situācijā ir notikusi svarīga maldība. Svarīgas maldības ietekmē
noslēgts darījums tiek uzskatīts par absolūti spēkā neesošu - brīvas gribas izteikuma trūkuma dēļ. Turklāt šai maldībai jābūt
atvainojamai un faktiskai. Civillikuma 1445.pants nosaka, ka svarīga maldība (1444. p.) iznīcina visu darījuma spēku, jo jāpieņem, ka
tas, kas tā maldījies, nav nemaz devis darījumam savu piekrišanu un darījums tātad nemaz nav noticis. Maldība tiek atzīta par svarīgu,
ja ir pamats uzskatīt, ka persona nebūtu noslēgusi darījumu, ja viņa zinātu par lietas apstākļiem. Prasītājs nebūtu slēdzis pirkuma
līgumu un īres līgumu, ja netiktu maldināts par to tiesiskumu un spēkā esamību. Prasītājs pirms visas pirkuma summas saņemšanas
nebūtu nodevis lietošanā nekustamo īpašumu, kā arī nebūtu nodevis lietošanā nekustamajā īpašumā esošās mēbeles, apkurei
sagādāto malku, saimniecības ēkas, zemi ar iespēju ievākt dārzeņus un augļu ražu. Nekustamais īpašums tika nodots atbildētājai
pateicoties īres līgumam. Neviens pārdevējs nav ieinteresēts nodot bez maksas lietošanā un valdījumā nekustamo īpašumu pircējam,
kamēr nav saņemta pirkuma maksa. Trīs gadi ir ļoti ilgs laiks, turklāt nav nekur noteikts, ka pirkuma maksa vispār tiks saņemta. Šie
visi apstākļi ir bijuši tik būtiski, lai prasītājs (ja vien viņam būtu tāda izvēle) pamatoti izlemtu vispār neslēgt darījumus, nevis tomēr
atstāt tos spēkā ar pašreizējo saturu. Svarīga maldība pilnībā iznīcina darījuma spēku, jo tiek uzskatīts, ka persona, kas to ir pieļāvusi,
vispār nav veikusi tiesisku rīcību.
Kopš minēto līgumu noslēgšanas atbildētāja visu laiku dzīvo prasītāja nekustamajā īpašumā, nemaksājot ne pirkuma maksu, ne
komunālos maksājumus. Prasītājs ir vērsies pie atbildētājas ar atgādinājumu par pirkuma līguma izpildi, uz ko atbildētāja atbild, ka
īres līgums nekad nav bijis spēkā un ka pirkuma līgumā noteiktā samaksa jāveic tikai 2014.gada 15.septembrī. Minētais liecina, ka
atbildētāja ir bijusi lietas kursā par abu līgumu tiesiskumu un juridiskajām sekām, no kā izriet, ka prasītājs ticis maldināts no
atbildētājas puses un ar viltu un maldiem ir noslēdzis līgumus. 2012.gada 19.aprīlī prasītājs bija ieradies pie atbildētājas atkārtoti
izrunāt esošās lietas apstākļus, un konstatēja, ka nekustamajā īpašumā bez viņa informēšanas ir izzāģēti pārsvarā visi koki, krūmi,
tajā skaitā augļu koki, māja ir sliktā tehniskā stāvoklī un nesaimnieciskas rīcības dēļ ar katru dienu nekustamā īpašuma stāvoklis
pasliktinās.
Pamatojoties uz Civillikuma 1404., 1440., 1441., 1444., 1459., 1455., 1592., 2002., 2033., 2112., 2040., 2369. pantu, prasītājs lūdza
tiesu atzīt par spēkā neesošiem 2011.gada 15.septembra pirkuma līgumu un nekustamā īpašuma īres līgumu attiecībā uz nekustamo
īpašumu pēc adreses Kārsavas novadā, Mērdzenes pagastā, /Nosaukums A/.
2013.gada 24.janvārī, bet pēc trūkumu novēršanas 2013.gada 22.februārī, prasītājs papildināja prasību, pamatojoties uz likuma „Par
dzīvojamo telpu īri” 28.pantu, lūdza izlikt atbildētāju no dzīvojamās mājas /Nosaukums A/ Mērdzenes pagastā Kārsavas novadā un
piedzīt no atbildētājas īres maksas parādu par 17 mēnešiem laika posmā no 2011.gada oktobra līdz 2013.gada februārim kopējā
summā Ls 680 jeb Ls 40 par katru mēnesi. Norādīja, ka atbildētāja ļaunprātīgi nepilda 2011.gada 15.septembrī starp pusēm noslēgtā
īres līguma nosacījumus – nemaksā prasītājam īres maksu 40 latu apmērā ik mēnesi, neveic komunālos maksājumus, nemaksā
ikgadējo nekustamā īpašuma nodokli, neveic maksājumus par patērēto elektroenerģiju, kā dēļ elektrība mājā ir atslēgta, atbildētāja
nodarījusi zaudējumus prasītāja mājai un dārzam. Starp pusēm 2011.gada 15.septembrī noslēgtais īres līgums pamatots ar likuma
„Par dzīvojamo telpu īri” noteikumiem, tas noslēgts uz trim gadiem, atbildētāja to nav apstrīdējusi, tāpēc atbildētājai tas jāpilda.
Prasītājs paziņoja atbildētājai, ka sakarā ar atbildētājas ļaunprātīgu saistību nepildīšanu prasītājs uzskata īres līgumu par izbeigtu un
lūdz atbildētāju atbrīvot māju, ko atbildētāja labprātīgi atsakās darīt, turpina dzīvot prasītāja īpašumā, nemaksājot par to.
2013.gada 16.augustā prasītājs papildināja prasības pamatu, kā arī palielināja prasības apmēru, lūdzot atcelt nekustamā īpašuma
īres līgumu, kas ir noslēgts pušu starpā 2011.gada 15.septembrī; atcelt pirkuma līgumu /reģ.nr.3653/, kas ir noslēgts pušu starpā
2011.gada 15.septembrī pie Latgales apgabaltiesas zvērinātas notāres M.Jakimovas; piedzīt prasītāja labā no atbildētājas īres
maksu par laika posmu no 2013.gada 1.marta līdz 2013.gada 1.septembrim Ls 240 apmērā, t.i., par 6 mēnešiem Ls 40 ik mēnesi,
kā arī tiesāšanās izdevumus. Papildus prasības pieteikumā norādīja, ka 2013.gada 19.martā notikušajā tiesas sēdē ticis konstatēts,
ka atbildētāja bojā un nepienācīgi izmanto nekustamo īpašumu, kas atrodas viņas valdījumā, kas neatbilst Civillikuma 1.pantam, ka
tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, proti, kopš nekustamā īpašuma lietošanas uzsākšanas atbildētāja bez
prasītāja piekrišanas iznīcināja vairākus augošus kokus un krūmus, nemaksāja par elektroenerģijas piegādi, sakarā ar ko mājai tika
atslēgta elektrība, nemaksā nolīgto īres maksu Ls 40 apmērā ik mēnesi, izņemot vienu maksājumu; mājas vannas istabā stūrī norauta
seglīste un kopā ar vertikālo latu atrauts plastmasu dēlīšu apšuvums (atbildētāja paskaidroja, ka vēlējās redzēt sienas baļķus); mājas
vannas istabā virs elektriskā sildītāja siena no pārlieku liela karstuma kļuvusi melna; ārdurvis suņu nagu izvagotas dziļām rievām,
iespējams, tas pats ir mājas iekšpuses durvīm (māju atbildētāja apskatīt neļāva); mājas dienvidaustrumu stūrī salocīta notekcaurule
(noteklīstes un notekcaurules 2008.gadā visai mājai pierīkotas jaunas pēc speciāla pasūtījuma Rēzeknes rūpnīcā).
Saskaņā ar noslēgto 2011.gada 15.septembrī pušu starpā nekustamā īpašuma pirkuma līgumu nekustamais īpašums tiek pārdots
tādā stāvoklī, kādā tas ir šī līguma noslēgšanas brīdī (3.p.); šī līguma objekts tiek nodots pircējas lietojumā un valdījumā šī līguma
noslēgšanas dienā (6.p.); pārdotā lieta īstā laikā un īstā vietā jānodod pircējam ar visiem tās piederumiem, kā arī ar visu to, kas var
nodrošināt tiesību uz šo lietu (notāra skaidrojums darījuma dalībniekiem).
Vienlaikus, t.i., 2011.gada 15.septembrī, ar nekustamā īpašuma pirkuma līgumu puses savā starpā noslēdza nekustamā īpašuma īres
līgumu, atbilstoši kuram prasītājs apņēmās izīrēt nekustamo īpašumu atbildētājai ar tiesībām lietot dzīvojamā mājā esošās mēbeles,
izmantot apkurei sagādāto malku, kā arī lietot saimniecības ēkas, apstrādāt zemi, ievākt dārzeņu un augļu ražu, savukārt, atbildētāja
apņēmās uzturēt kārtībā māju un rūpīgi kopt nekustamajam īpašumam piederošo teritoriju, maksāt noteiktajā laikā un apmērā īres
maksu.
Prasītājs uzskata, ka prasības būtība ir abu par nekustamo īpašumu noslēgto līgumu atzīšana par spēkā neesošiem un atcelšana
atbilstoši Civillikuma 1589.pantam, kad vienpusējā atkāpšanās no līguma pielaižama tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,
vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta, t.i., minētie noteikumi satur izņēmumu no
Civillikuma 1587.panta noteikumiem. Abu līgumu priekšmets ir nekustamais īpašums, sastāvošs no namīpašuma un zemes gabala ar
piederumiem - augļu kokiem, krūmiem un tml., kas ir atbildētājas lietojumā un valdījumā - tiesībām atbilstošā faktiskā varā (Civillikuma
875., 2134.pants), bet prasītāja īpašumā, kas ir regulējams ar Civillikuma 927., 928.panta noteikumiem, ka īpašums ir pilnīgas varas
tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ
no katras trešās personas ar īpašuma tiesību; kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots,
tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots.
Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem
aprobežojumiem (Civillikuma 1036.pants), nevis tā lietotājam un valdītājam.
Lietā jau ir konstatēti apstākļi, kas ļauj uzskatīt, ka atbildētāja valda īpašumu ļaunticīgi, līdz ar to viņas rīcība ir vērtējama pēc
Civillikuma 1053.panta, ka atbildētāja atbildība pret prasītāju ir dažāda, raugoties pēc tam, vai viņš ir labticīgs vai ļaunticīgs lietas
valdītājs. No tā brīža, kad pret atbildētāju celta prasība, viņš atzīstams par ļaunticīgu valdītāju, kaut arī līdz tam būtu valdījis labā ticībā,
tā kā viņš neatbild tikai par savu agrāko darbību un bezdarbību. Saskaņā ar Civillikuma 2027. un 2028.pantu pārdotā lieta īstā laikā
un īstā vietā nodota pircējai ar visiem tās piederumiem, kas atradās nekustamā īpašumā un noderēja tam par labu un ērtību, bija
pārdevējam vajadzīgs, atradās viņa lietošanā, krājumā un bija pārdevēja īpašums. Savukārt, pircējs, saņemot pārdoto lietu savā
lietošanā un valdījumā, pirms pirkuma maksas samaksas neiegūst uz pirkto lietu īpašuma tiesību atbilstoši Civillikuma 2034.panta
noteikumiem. Sakarā ar atbildētājas rīcību jāpiemēro ne tikai iepriekšējos prasības pieteikumos minēto maldību, bet arī Civillikuma
2040.panta 3. un 4.punkta nosacījumus, ka netiek pildīti blakus nolīgumi un pārdevējs cieš zaudējumus sakarā ar noslēgtajiem
līgumiem, t.sk., saistībā ar noslēgto nekustamā īpašuma īres līgumu, kas uzskatāms par blakus līgumu atbilstoši Civillikuma
2072.pantam, ka līdzēji var noslēgt visādus citādus blakus līgumus, ar kuriem nodrošina savas tiesības. Saskaņā ar Civillikuma
2118.pantu, ja ir iznomāta visa lauku zemes vienība, tad ar to jāsaprot - ja nav nolīgts citādi - arī visi tās piederumi, t.i., konkrētajā
gadījumā - augļu dārzs. Abām pusēm jāpiegriež no līguma izrietošām saistībām visa tā rūpība, kādu pēc taisnības var no viņām prasīt,
it sevišķi lietas glabāšanas ziņā. Tādēļ viņas atbild viena otrai par katra zaudējumu, kas noticis viņu ļaunprātības vai neuzmanības dēļ,
un tikai nejauši zaudējumi nevienam nav jāatlīdzina (Civillikuma 2128.pants). Nomniekam jāuztur nomātā saimniecība lietošanai
derīgā stāvoklī, bet iznomātājam ir tiesība ik gadus pārbaudīt nomnieka pārvaldību (kas praktiski nav iespējams, jo atbildētāja neļauj
pilnībā apskatīt īpašumu, uzskatot, ka tas ir vienīgi viņas īpašums), kas noteikts Civillikuma 2158.pantā. Nomniekam nav tiesību bez
iznomātāja pielaišanas uzsākt pirms pastāvējušā saimniecības sistēmā nekādus svarīgus pārgrozījumus, kuri varētu to ietekmēt arī
pēc viņa nomas izbeigšanas, savukārt, laukus (konkrētajā gadījumā augļu dārzu piemājas zemes gabalā) ar vairākgadīgiem augiem
nedrīkst izmantot tā, ka var ciest nākamo gadu raža (Civillikuma 2159.pants), kas jau nav iespējams faktiski visa dārza iznīcināšanas
dēļ. Saskaņā ar Civillikuma 2171.pantu izīrētājs var prasīt līguma atcelšanu bez otras puses piekrišanas, ja īres maksa nav
samaksāta līgumiskā termiņā; ja īrnieks bojā lietu, to nekārtīgi vai līgumam pretēji lietojot.
Sakarā ar to, ka prasība tiesai satur prasījumu atzīt par spēkā neesošu arī nekustamā īpašuma īres līgumu atbildētājas rīcības dēļ,
uzskatāms, ka prasītājs izpildīja Civillikuma 2173.panta noteikumus un paziņoja atbildētājai par savu nodomu atkāpties arī no īres
līguma.
Prasības pieteikuma papildinājums pamatots arī ar Civillikuma 2022., 2035., 2069., 2070., 2170.pantiem.
2013.gada 10.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. D/ paskaidrojumi par prasības pieteikumu, ka atbildētāja atzīst prasības
pieteikumu daļēji, proti, pilnīgi atzīst formulēto pēdējā un galīgajā prasības pieteikumā izteikto prasību par 2011.gada 15.septembra
nekustamā īpašuma īres līguma atcelšanu. Atbildētāja uzskata, ka līguma sastādīšanas un parakstīšanas brīdī 2011.gada
15.septembrī Kārsavas novada Mērdzenes pašvaldības bāriņtiesā viņa parakstīja ar pašvaldību tajā pašā dienā no prasītāja
nopirktās mājas apsaimniekošanas līgumu, un šo līgumu līdz ar atbildētāju kā otra līgumslēdzējas puse parakstīja pašvaldības
amatpersona nevis prasītājs /pers. C/. Atbildētājai nebija fiziski iespējams izlasīt līgumu un saprast tā būtību sakarā ar redzes
traucējumiem, kā dēļ atbildētājai piešķirta invaliditātes grupa. Atbilstoši Civillikuma 1440.pantam, lai tiesisks darījums būtu spēkā,
nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai
spaidiem. Maldības ietekmē noslēgtais līgums automātiski nav spēkā no paša sākuma, ir tiesisks pamats lauzt 2011.gada
15.septembra nekustamā īpašuma īres līgumu. Pārējā daļā atbildētāja prasību neatzīst, lūdz tiesu to noraidīt. Prasītājam nav nekāda
tiesiska pamata lūgt atcelt 2011.gada 15.septembrī noslēgto pie zvērināta notāra nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, tas noslēgts
atbilstoši Civillikuma normām un tajā norādīts pircēja pienākumu izpildes termiņš - 2014.gada 15.septembris, proti, saskaņā ar
pirkuma līguma 4.punkta otro daļu, atlikušo pirkuma maksas daļu Ls 9700 pircēja pārskaitīs uz /pers. C/ personīgo kontu līdz
2014.gada 15.septembrim. Šis līgumā noteiktais termiņš nav iestājies, pretenzijas pret atbildētāju kā pircēju var celt tikai pēc
saistības izpildes termiņa notecēšanas. Prasītāja apgalvojumi par īpašuma (dārza) bojāšanu, elektrības atslēgšanu, ir nepamatoti un
neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. No zemes robežu eksplikācijas plāna redzams, ka apkārt mājām /Nosaukums A/ nav augļu
dārza vai atsevišķu augļu koku, tāpēc prasītāja apgalvojumi, ka atbildētāja pēc mājas pirkuma iznīcināja vairākus augļu kokus un
krūmus, ir nepatiesi. 2011.gada 20.oktobrī atbildētāja ar VAS „Latvenergo” noslēdza līgumu Nr.1014043489 par elektroenerģijas
piegādi un atbildētājas rīcībā ir piegādātās elektroenerģijas apmaksu apliecinošie dokumenti (lietas 105.-106.lapa).
Tiesas sēdē prasītājs /pers. C/ uzturēja prasību pēc tādiem pamatiem, kā norādīti viņa pēdējos tiesā 2013.gada 16.augustā
iesniegtajos prasības pieteikuma papildinājumos, lūdza atcelt nekustamā īpašuma īres līgumu, kas ir noslēgts pušu starpā 2011.gada
15.septembrī; atcelt pirkuma līgumu /reģ.nr.3653/, kas ir noslēgts pušu starpā 2011.gada 15.septembrī pie Latgales apgabaltiesas
zvērinātas notāres M.Jakimovas; izlikt atbildētāju no dzīvojamās mājas /Nosaukums A/ Mērdzenes pagastā, Kārsavas novadā,
piedzīt prasītāja labā no atbildētājas īres maksu par laika posmu no 2011.gada oktobra līdz 2013.gada 1.septembrim Ls 920
apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus. Prasītājs paskaidroja, ka pēc pirkuma un īres līgumu noslēgšanas māja ar piemājas dārzu, ar
mēbelēm, ledusskapi, aizkariem utt. izremontētā stāvoklī bija nodota atbildētājas lietošanā, prasītājs ierādīja atbildētājai, kā lietojams
ūdenssūknis, kurināma plīts un krāsns, atbildētāju pilnībā apmierināja mājas stāvoklis un īpašības. Uz doto brīdi atbildētāja novedusi
māju līdz kapitāla remonta stāvoklim - atbildētāja neprasmīgi un nepareizi kurina māju, kā dēļ no mitruma mājā ieviesusies sēnīte,
izpuvusi dēļu grīda, mājai draud sapūšana un sabrukšana. Atbildētāja apzināti noved prasītāja māju līdz grausta stāvoklim. 2012.gada
aprīlī prasītājs ieradās namīpašumā nolūkā likvidēt mājā ieviesušos sēnīti, nomainīt bojātās koka konstrukcijas un elementus, lai
pārtrauktu sēnītes izplatīšanos. Atbildētāja neļāva veikt remontdarbus un apstrādāt māju ar antiseptiķi, neielaida prasītāju ar sarunāto
meistaru namīpašumā; turpmāk, ierodoties namīpašumā kopā ar lieciniekiem un policijas iecirkņa inspektoru, prasītājs konstatēja, ka
mājas iekšpusē atbildētājas suņi ar nagiem izvagojuši verandas rāmīšus un durvis, sabojājuši krāsojumu, vannas istabā nomelnējusi
siena; atbildētājas nepareizas saimniekošanas dēļ mājā izjaukta elektrības sistēma, pastāv draudi, ka atbildētāja, lietojot sildītāju, var
nodedzināt māju. Atbildētāja patvaļīgi izzāģēja prasītāja stādīto ābeļdārzu, papeles, pie mājas augošo kastani. Bez tam prasītājs
paskaidroja, ka namīpašuma pirkuma līgumu ar atbildētāju slēdza pie notāra, prasītājs piekrita pārdot atbildētājai namīpašumu par
10 tūkstošiem latu, pirkuma līguma noslēgšanas dienā saņēma no atbildētājas pirkuma maksas daļu 300 latu apmērā; puses
vienojās, ka kamēr atbildēja lieto prasītāja māju un kamēr to nenopērk (nesamaksā pilnīgi pirkuma maksu), atbildētāja maksā
prasītājam 40 latus mēnesī, par šo puses noslēdza īres līgumu liecinieku klātbūtnē un tā saturs atbildētājai bija zināms, atbildētāja
vienu reizi ir samaksājusi prasītājam īres maksu 40 latu apmērā. Noslēgtie līgumi ir atceļami, jo atbildētāja apzināti izposta prasītāja
namīpašumu, neveic nekādus maksājumus prasītājam, un namīpašums var aiziet bojā.
Atbildētāja /pers.D/ atzina prasību daļā par nekustamā īpašuma īres līguma atcelšanu, pārējā daļā prasību neatzina. Paskaidroja, ka
sākotnēji gribējusi noīrēt prasītāja namīpašumu uz trim gadiem nevis to pirkt, nav bijis naudas tūlītējai pirkuma maksas samaksai, šo
apstākli no prasītāja nav slēpusi, puses vienojās un noslēdza attiecīgu pirkuma līgumu pie notāra, atbildētāja paņēma kredītu un
samaksāja prasītājam pirkuma maksas daļu 300 latu apmērā ar norunu, ka pārējo pirkuma maksu samaksās pēc trīs gadiem, pie
pirkuma līguma noslēgšanas atbildētāja uzrādīja notārei izpildrakstu, ka tiesa viņai par labu piedzinusi naudas līdzekļus un atbildētājai
nākotnē būs nauda pirkuma maksas samaksai. Noslēdzot pirkuma līgumu, atbildētāja apskatīja māju, atbildētāju mājas stāvoklis
apmierināja un atbildētājas sliktās redzes dēļ viņai likās, ka mājā viss ir labi, trūkumi atklājās tikai tad, kad atbildētāja sāka dzīvot
prasītāja namīpašumā. Izrādījās, ka mājas logus nav iespējams atvērt; māju nevar kurināt, jo krāsns veca un mājas iekšpusē nāk dūmi,
plīts apakšā bijušās kartupeļu bedres vietā, ko prasītājs aizbēra, krājas ūdens un māja peld ūdenī, pieliekamais nav apkurināms,
2011.gada decembrī iekrita mājas grīda; prasītājs maldināja atbildētāju, ka mājai esot pagrabs. Prasītājs ilgstoši nebija uzkopis
piemājas teritoriju, zāle bija saaugusi līdz viduklim, apkārt mētājās stikla burkas un pudeles, atbildētāja par saviem līdzekļiem sakopa
mājas teritoriju, izveda netīrumus, izzāģēja vecos krūmus un koku stumbrus, nozāģēja kastani, ābeles neaiztika, papildus iestādīja
vairākus ogu un citus krūmus, etiķa koku. Atbildētāja nepiekrīt pirkuma līguma atcelšanai, jo ieguldījusi savus līdzekļus namīpašuma
sakopšanā un pirkuma maksas samaksas termiņš nav iestājies. Bez tam atbildētāja paskaidroja, ka līdzās pirkuma līgumam īres
līgumu ar prasītāju pašvaldībā nav slēgusi, bet gan ar pašvaldību noslēdza līgumu par komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētāja pēc
prasītāja lūguma piekrita samaksāt prasītājam 40 latus saskaņā ar starp pusēm noslēgto pirkuma līgumu, lai būtu mazāks pirkuma
maksas atlikums. Turpmāk atbildētāja prasītājam nekādas samaksas nav veikusi, jo atklājās mājas trūkumi un atbildētāja sāka
sūdzēties par tiem prasītājam. Atbildētājas ieskatā viņai nav pamata maksāt prasītājam nomas maksu, atbildētāja neapstrīd, ka
namīpašuma īpašnieks ir prasītājs.
Motīvu daļa
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. C/
prasība apmierināma daļēji.
Tiesa konstatēja, ka 2011.gada 15.septembrī puses noslēdza pirkuma līgumu, saskaņā ar kura 1., 2.punktu prasītājs pārdod
atbildētājai viņam uz personīgā īpašuma pamata piederošo nekustamo īpašumu ar kadastra numuru /numurs D/– zemes gabalu 0,3
ha kopplatībā ar kadastra numuru /numurs D/un uz tā esošo namīpašumu, kas sastāv no dzīvojamās mājas (kadastra apzīmējums
/numurs B/) un nedzīvojamās ēkas (kadastra apzīmējums /numurs C/), kas atrodas Kārsavas novada Mērdzenes pagastā ar
nosaukumu /Nosaukums A/. Saskaņā ar šī līguma 4.punktu, puses vienojās, ka augstākminētais nekustamais īpašums tiek pārdots
par 10 000 latiem, no kuriem 300 latus pircēja (atbildētāja) samaksā pārdevējam (prasītājam) skaidrā naudā pie šī līguma
parakstīšanas, bet atlikušo pirkuma maksas daļu 9 700 latu atbildētāja pārskaitīs uz prasītāja personīgo kontu līdz 2014.gada
15.septembrim. Saskaņā ar minētā līguma 6.punktu, līguma objekts (nekustamais īpašums) tiek nodots pircējas (atbildētājas)
lietojumā un valdījumā šī līguma noslēgšanas dienā; īpašuma tiesības pāriet pircējai pēc šī līguma reģistrācijas zemesgrāmatu nodaļā;
risks par šī līguma priekšmeta nejaušu bojāeju vai bojājumu pāriet uz pircēju no brīža, kad objekts nonāk pircējas lietojumā un
valdījumā (lietas 13.-15.lapa).
Minētajam līgumam ir notariāla akta statuss, puses noslēgušas pirkuma līgumu pie zvērināta notāra, kas prezumē, ka ir ievērotas
17.06.1996. „Notariāta likuma” prasības un procedūras, akta dalībnieki (puses) ar saviem parakstiem apstiprināja, ka ir sapratuši
akta saturu un nozīmi, ka akts atbilst viņu gribai, kas ir nepārprotami izpausta aktā, par ko viņi parakstījušies zvērināta notāra
klātbūtnē.
Pušu noslēgtais pirkuma līgums atbilst tiesīgi noslēgtā līguma statusam, Civillikuma 1511.pantā noteiktajai līguma definīcijai un
saskaņā ar Civillikuma 2002.pantu, ir pirkuma līgums. Civillikuma 13.nodaļas pirmās apakšnodaļas IV sadaļa paredz pirkuma blakus
līgumus. Civillikuma „nodaļa par pirkumu izceļas ar to, ka tajā ir visai daudz normu, kas jāņem vērā, slēdzot un pildot līgumus ar
savdabīgām atrunām, ko Civillikumā sauc par blakus līgumiem un kas būtībā noveduši pie pirkuma sevišķu veidu nošķiršanas.
Civillikumā tādi ir „[...] 3) nomaksas pirkums [...]” (Kalvis Torgāns „Saistību tiesības II daļa. Mācību grāmata.” Tiesu namu aģentūra,
Rīga, 2008., 26.lpp.). Tiesa secina, ka pušu noslēgtais pirkuma līgums pieder pie nomaksas pirkuma veida, jo atbilst Civillikuma
2069.pantā noteiktajam, ka pārdevējs var paturēt sev īpašuma tiesību uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība viņam paliek līdz tam
laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz viņu, ja pircējs nesamaksā. Ja
rodas šaubas par līdzēju nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka īpašuma tiesība paliek pārdevējam, kamēr nav galīgi samaksāta
pirkuma maksa.
Bez tam tiesa konstatēja, ka augstākminētā pirkuma līguma noslēgšanas datumā puses Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
noslēdza nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ (pušu noslēgtā pirkuma līguma objekta) īres līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs apņēmās
izīrēt savu nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ atbildētājai uz trīs gadiem ar tiesībām atbildētājai lietot sagādāto malku, kā arī lietot
saimniecības ēkas, apstrādāt zemi, ievākt dārzeņus un augļu ražu, savukārt atbildētāja apņēmās par mājas īri maksāt prasītājam 40
latus mēnesī, pārskaitot uz mājas īpašnieka kontu (lietas 12.lapa).
Tiesai nav šaubu par to, ka šāds nekustamā īpašuma īres līgums starp pusēm tika noslēgts. Kā redzams, no līguma satura, to ir
parakstījušas abas līgumslēdzējas puses Kārsavas novada bāriņtiesas amatpersonas Lidijas Čigānes klātbūtnē. Saskaņā ar Lidijas
Čigānes rakstveida paskaidrojumu, viņa 2011.gada 15.septembrī Mērdzenes pagasta pārvaldē kā Kārsavas bāriņtiesas locekle
apstiprināja parakstus uz nekustamā īpašuma īres līguma starp /pers. C/ un /pers. D/, pirms tam līgums tika skaļi nolasīts un tikai tad
iznomātājs atdeva mājas atslēgas (lietas 57.lapa). Tiesai nav pamata neticēt šādiem L.Čigānes paskaidrojumiem. Atbildētājas
faktiskā rīcība, proti, tas, ka mēneša laikā pēc īres līguma noslēgšanas 2011.gada 14.oktobrī viņa pārskaitīja uz prasītāja kontu īres
līgumā norādīto ikmēneša maksājumu 40 latus (lietas 48.lapa), apliecina, ka atbildētājai bija zināms īres līguma saturs un viņa uzsāka
to pildīt. Nav pamata attiecināt atbildētājas prasītājam samaksātos 40 latus uz nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, jo pušu noslēgtajā
pirkuma līgumā netika paredzēta pirkuma maksas samaksa pēc grafika vai vairāk kā divos maksājumos. Tādējādi atbildētājas
iebildums, ka viņa īres līgumu ar prasītāju nav slēgusi un domājusi slēdzam citu līgumu ar citu personu, ir nepatiess; atbildētāja nav
cēlusi pretprasību par nekustamā īpašuma īres līguma apstrīdēšanu.
Tādējādi noslēgtais īres līgums atbilst tiesīgi noslēgtā līguma statusam.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 2039.pantu, vienpusēja atkāpšanās no pirkuma līguma nav pielaižama pat arī tad, ja otra puse neizpilda
savas saistības. Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar
paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Noslēgtajā pirkuma līgumā puses nav pielīgušas tiesību vienpusēji atkāpties no līguma kādos noteiktos gadījumos vai iestājoties
noteiktiem apstākļiem, savukārt likumā ir paredzēts izsmeļošs to gadījumu uzskaitījums, kad vienpusēji var prasīt pirkuma līguma
atcelšanu.
Proti, Civillikuma 2040.pants paredz, ka izņēmuma veidā pirkuma līgumu var atcelt vienai pusei prasot: 1) kad viena puse bijusi
piedabūta noslēgt līgumu vai nu ar otras ļaunprātību, vai ar viltu, vai ar spaidiem; 2) pirktās lietas trūkumu dēļ; 3) pamatojoties uz
blakus nolīgumiem, ar kuriem paturēta atkāpšanās tiesība; 4) pārmērīgā zaudējuma dēļ, ko cieš viena vai otra puse; 5) 1663.pantā
norādītos apstākļos (ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā) arī nokavējuma dēļ. Kā arī pie
nomaksas pirkumiem, saskaņā ar Civillikuma 2070.pantu, ja nolīgta tiesība maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs palaiž divus
maksājumu termiņus [...], vai ja pircējs atsavina pirkto mantu, vai to nozaudē, vai tā sabojā, ka tās vērtība vairs nesedz nenokārtotos
maksājumus, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un pārdotās mantas atdošanu līdz ar atlīdzību par lietošanu starplaikā no
mantas nodošanas pircējam līdz atdošanai pārdevējam un par pārdevējam nodarītiem zaudējumiem.
Ņemot vērā iepriekš minētos līguma noslēgšanas apstākļus par pirkuma līguma noslēgšanu pie zvērināta notāra, kā arī ievērojot to,
ka tiesas sēdē prasītājs neuzturēja prasību par līguma atcelšanu uz tāda pamata, ka tas būtu slēgts aiz maldības un ar viltu, tiesai nav
pamata konstatēt, ka prasītājs būtu piedabūts noslēgt līgumu ar ļaunprātību, viltu vai spaidiem. Nav pamata konstatēt, ka pirkuma
līgums būtu atceļams pirktās lietas trūkumu dēļ, prasība uz šāda pamata nav celta, prasītājs pēc puses statusa noslēgtajā pirkuma
līgumā ir pārdevējs, no pirkuma līguma rakstura un loģikas viedokļa interese vienpusēji prasīt pirkuma līguma atcelšanu pirktās lietas
trūkumu dēļ ir pircējai, kas konkrētajā gadījumā ir atbildētāja, kura neprasa pirkuma līguma atcelšanu. Kā arī tiesa nekonstatē
Civillikuma 2040.panta 3), 4) un 5) punktos norādītos pirkuma līguma atcelšanas pamatus, jo pirkuma līgumā pušu pielīgtais visas
pirkuma maksas samaksas termiņš nav iestājies, kā arī prasītājs nav cēlis iebildumus, ka pirkuma maksa nesasniedz pat ne pusi no
lietas parastās vērtības (Civillikuma 2042.pants), kā arī no pušu noslēgtā īres līguma, kas pēc savas būtības ir pirkuma līguma blakus
nolīgums, satura redzams, ka tajā nav paturēta prasītāja atkāpšanās tiesība no pušu starpā noslēgtā pirkuma līguma (lietas 12.lapa).
Starp pusēm nav strīda par to, ka pirkuma līguma priekšmeta – nekustamā īpašuma īpašnieks ir prasītājs, bet nav pamata uzskatīt,
ka atbildētāja valda viņa īpašumu ļaunticīgi. Ar pirkuma līguma noslēgšanas brīdi atbildētāja ieguva nekustamā īpašuma tiesīgā
valdītāja statusu, jo saskaņā ar minētā līguma 6.punktu nekustamais īpašums tika nodots atbildētājas lietojumā un valdījumā šī
pirkuma līguma noslēgšanas dienā. Ar liecinieku /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/ liecībām tiesas sēdē nodibināms, ka
pēc pirkuma līguma noslēgšanas atbildētāja nekustamā īpašumā piemājas teritorijā nozāģējusi un nocirtusi vairākus kokus un
krūmus. Lietā trūkst objektīvu datu par koku, krūmu daudzumu un kvalitāti prasītāja nekustamajā īpašumā pirms valdījuma tiesību uz to
nodibināšanu atbildētājai. Tiesa nevērtē kā pierādījumu paša prasītāja sastādīto 2012.gada 19.aprīļa apsekošanas aktu (lietas 68.-
72.lapa), jo tajā nodibinātais objektīvi neapstiprinās ar citiem pierādījumiem, atbildētāja tajā konstatēto apstrīd un minētajā
apsekošanas aktā norādītais ir pretrunā nekustamā īpašuma zemes robežu plāna eksplikācijā norādītajam, ka uz zemes gabala nav
augļu dārzu un krūmāju (lietas 107.-108.lapa), kā arī ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas inspektora spēkā esošajā 2012.gada 30.novembra lēmumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu konstatēto, ka
/pers. D/ pēc pirkuma līguma noslēgšanas sāka apsaimniekot nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ kā savu un izkopa ap māju
pieguļošo teritoriju, izcērtot dažādus krūmus (lietas 81.lapa). Tādējādi atbildētājas darbība, izcērtot kokus un krūmus, vērtējama kā
tiesīga labticīga valdītāja darbošanās pēc saviem ieskatiem piemājas teritorijas sakopšanā un uzturēšanā. Turklāt, kā jau iepriekš
tika minēts, prasītājs pirkuma līgumā nav pielīdzis sev tiesību vienpusēji prasīt pirkuma līguma atcelšanu sakarā ar koku vai krūmu
nociršanu, ko būtu veikusi atbildētāja, kad nekustamais īpašums atrodas viņas valdījumā.
Nav nozīmes liecinieku /pers. O/, /pers. N/, /pers. M/ liecībām par prasītāja namīpašuma izremontēto labo stāvokli pirms pirkuma
līguma noslēgšanas, jo pirkuma līgums starp pusēm jau noslēgts un pircēju apmierināja īpašuma stāvoklis pirkuma noslēgšanas brīdī.
Ar liecinieka /pers. K/ liecībām, /pers. M/ liecībām, ka 2012.gada aprīlī prasītāja namīpašumā vienā vietā līgojusies grīda, ka mājas
durvis bija saskrāpētas, vannas istabā melns un sapuvusi grīda, nav pamata konstatēt, ka atbildētāja būtu ļaunprātīgi bojājusi viņas
valdījumā esošo pirkuma līguma objektu, kurā pati dzīvo, to lieto un par kuru atbildētājai nākotnē ir pienākums samaksāt prasītājam
visu pirkuma maksu, pie tam saskaņā ar liecinieka /pers. O/ liecībām, jau pirms pirkuma līguma noslēgšanas prasītājs lieciniekam
apgalvojis, ka mājā ieviesusies sēnīte un jāveic remontdarbi.
Tādējādi tiesa nekonstatē, ka atbildētāja bojā pirkto mantu un tās vērtība vairs nesedz nenokārtotos maksājumus, tāpēc nav pamata
pirkuma līguma atcelšanai uz Civillikuma 2070.pantā norādītiem pamatiem. Tas apstāklis, ka atbildētājai ir neizpildītas līgumsaistības
pret trešo personu par prasītāja namīpašumam piegādāto komunālo pakalpojumu apmaksu, pats par sevi nerada pirkuma līguma
atcelšanas pamatu, ja pielīgtie komunālo pakalpojumu maksājumi netiek veikti, komunālo pakalpojumu sniedzējam ir tiesības celt
prasību par to pret atbildētāju uz noslēgtā līguma pamata.
Ņemot vērā to, ka pirkuma līgumā puses nav noteikušas līguma atcelšanas pamatus un netiek konstatēti neviens no likumā
noteiktajiem, prasītāja prasījums par pirkuma līguma atcelšanu ir noraidāms.
Tiesa konstatē, ka atbildētāja nepilda ar nekustamā īpašuma īres līgumu uzņemtās saistības maksāt mājas īpašniekam 40 latus
mēnesī, ir veikusi tikai vienu īres maksas maksājumu par 2011.gada septembri un kopš 2011.gada oktobra nepārtraukti īres maksu
nav maksājusi; saskaņā ar prasītāja aprēķinu īres maksas parāds par laiku no 2011.gada oktobra līdz 2013.gada 1.septembrim ir
920 lati. Minētais īres maksas parāds ir piedzenams no atbildētājas par labu prasītājam, pamatojoties uz Civillikuma 1587.,
2141.pantu.
Lai gan pušu noslēgtais nekustamā īpašuma īres līgums atbilst Civillikuma 2112.pantā noteiktajai nomas vai īres līguma definīcijai un
atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 3.pantā noteiktajam, par dzīvojamās telpas īres līguma priekšmetu var būt arī dzīvojamā
māja, ar pušu noslēgto īres līgumu nav jāsaprot īre tās faktiskajā izpratnē. Kā jau tika minēts, pušu noslēgtais īres līgums pēc būtības
ir starp pusēm noslēgtā pirkuma līguma blakus nolīgums, jo ar šo līgumu vienīgi tiek precizēts, ka atbildētājai jāmaksā prasītājam par
prasītāja īpašuma (pirkuma objekta) lietošanu līdz atbildētājas īpašuma tiesību reģistrācijai uz šo pirkuma objektu. Tādējādi
konkrētajā gadījumā nevar iestāties tās sekas, kas iestātos, ja būtu izbeigts īres līgums pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu
īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu, proti, īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu. Nav pamata
atbildētājas izlikšanai no namīpašuma un nav nozīmes īres līguma izbeigšanai, jo nekustamais īpašums ir atbildētājas faktiskā varā
(Civillikuma 875.pants) uz tiesīgi noslēgtā nekustamā īpašuma pirkuma līguma pamata. Ņemot vērā, ka slēdzot īres līgumu, pušu
patiesā griba bija vienoties par samaksu, ko saņem prasītājs no atbildētājas par īpašuma lietošanu līdz pirkuma līguma izpildei, pušu
pirkuma līgums nav atceļams un tā izpildes termiņš atbildētājai iestājas 2014.gada 15.septembrī, īres līguma atcelšanai nav pamata.
Īres līguma atcelšana konkrētā gadījumā būtu netaisnīga, radītu prasītājam nelabvēlīgas sekas, būtu pretrunā pušu īres līgumā
paustajai gribai, radītu atbildētājai tiesības turpmāk lietot prasītāja īpašumu bez maksas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šīs summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto
prasījumu apmēram. Tāpēc no atbildētājas par labu prasītājam jāpiedzen valsts nodeva Ls 138 lati.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu, 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, otro daļu no
atbildētājas par labu prasītājam jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai to faktiskajā
apmērā Ls 120 (lietas 60., 121.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 2.punktu, 44.panta pirmās daļas 2.punktu, otro daļu, no atbildētājas par labu
prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi sakarā ar prasītāja ierašanos uz tiesas sēdēm Ls 86,11 apmērā
(lietas 45.-46., 103., 120.lapa). Nav piedzenami izdevumi sakarā ar liecinieces /pers. M/ ierašanos uz tiesas sēdi, jo prasība par
līgumu atcelšanu tiek noraidīta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgais izpildei.
Rezolutīvā daļa
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 191., 193., 194., 204.1 pantiem, tiesa
no sp ri e d a
/pers. C/ prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, īres maksas parādu Ls 920
(deviņi simti divdesmit lati) jeb 1309,04 EURO, valsts nodevu Ls 138 (viens simts trīsdesmit astoņi lati) jeb 196,36 EURO, ar lietas
vešanu saistītos izdevumus: izdevumus par advokāta palīdzību Ls 120 (viens simts divdesmit lati) jeb 170,74 EURO, un izdevumus
sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm Ls 86,11 (astoņdesmit seši lati 11 santīmi) jeb 122,52 EURO, kopā Ls 1264,11 (viens tūkstotis
divi simti sešdesmit četri lati 11 santīmi) jeb 1798,67 EURO.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Noteikt /pers.D/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2014.gada 10.janvāra apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Ludzas rajona tiesā.
Tiesnese I.Marnauza