Court finds defendant guilty of violating police control conditions and imposes a ten euro fine.

ECLI:LV:ZRT:2019:0613.173057119.1.S

Lietas Nr.173057119

Lietvedības Nr.1-0571-19/36

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2019.gada 13.jūnijā

Zemgales rajona tiesa tiesnesis Ramiro Grandāns

ar tiesas sēžu sekretāri Sanitu Karasevu,

piedaloties Ilmāram Dalbem,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC271722 materiālus par

/pers. C/, personas kods /personas kods/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177.panta.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Sabīne Tišutina 2019.gada 28.maijā

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC271722, kurā norādīts, ka 2019.gada 26.maijā pulksten 00.50 konstatēts, ka /pers. C/ neatradās savā

norādītajā dzīvesvietā /adrese/. Tādējādi /pers. C/ tīši pārkāpis papildsoda – policijas kontrole – nosacījumu.

Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 177.pantā.

[2] Tiesas sēdē /pers. C/ savu vainu atzina pilnībā un apstiprināja protokolā norādītos apstākļus.

Motīvu daļa

[3] Tiesnesis, pārbaudot iesniegtos materiālus, a t z ī s t, ka saskaņā ar LAPK 213.pantu, lieta pakļauta izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesā un lietā ir

savākti pietiekami materiāli, lai lemtu jautājumu par /pers. C/ saukšanu pie administratīvās atbildības.

[4] Atbilstīgi LAPK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas

sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkts paredz, ka papildsodu – turpina izciest personas, kurām tas piespriests un tām

piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, tostarp 4.punktā noteikto, ka policijas kontroles īstenošanas piemēro Ministru kabineta

2008.gada 30.jūnija Noteikumi Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība”.

Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija Noteikumi Nr.479 “Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.479)

18.punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir pienākums novērst

iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas

atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu.

Minēto noteikumu 25.punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā

kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas

reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

[5] Lietā nav strīda par to, ka ar Jēkabpils rajona tiesas 2016.gada 30.jūnija spriedumu /pers. C/ noteikta policijas kontrole uz 2 gadiem 4

mēnešiem (lietas 9.-13.lapa). Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2019.gada 2.maija lēmumu par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu, /pers. C/ piemēroti ierobežojumi, t.sk., 1.3.punkts – no pulksten 23.00 līdz 06.00 atrasties savā norādītajā dzīvesvietā –

/adrese/. Savukārt šī lēmuma 2.punktā noteikts, ka atzīt par spēku zaudējušu 2019.gada 12.aprīļa lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu (lietas 7.lapa).

Savukārt ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2019.gada 28.maija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu, /pers. C/ piemēroti ierobežojumi, t.sk., 1.3.punkts – no pulksten 23.00 līdz 06.00 atrasties savā norādītajā dzīvesvietā – /adrese/. Šī

lēmuma 2.punktā noteikts, ka atzīt par spēku zaudējušu 2019.gada 2.maija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 8.lapa).

/pers. C/ 2019.gada 12.aprīlī iepazīstināts un personīgi saņēma uzlikto ierobežojumu izpildes kārtības nosacījumus (lietas 6.lapa).

[6] Tiesnesis, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka /pers. C/ vaina administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta ar šādiem

pierādījumiem:

-) ar policijas darbinieces S.Tišutinas 2019.gada 28.maijā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu PC 271722 (lietas 3.lapa);

-) ar policijas darbinieces D.Strikas 2019.gada 26.maija pārbaudes aktu personai, kurai piemērots papildsods – policijas kontrole par atrašanos

dzīvesvietā laika posmā no 23.00-6.00, no kura redzams, ka 2019.gada 26.maijā pulksten 00.50 pārbaudīja policijas kontrolē esošo /pers. C/ pēc viņa

dzīvesvieta adreses /adrese/. Pārbaudāmā persona neatradās savā dzīvesvietā (lietas 4.lapa);

-) ar /pers. C/ 2019.gada 28.maija paskaidrojumu, no kura redzams, ka /pers. C/ pārbaudes laikā 2019.gada 26.maijā pulksten 00.50 savā

dzīvesvietā /adrese/ neatradās, jo no 2019.gada 23.maija dzīvo citā adresē – /adrese/. Zina, ka par dzīvesvietas maiņu vajadzēja brīdināt inspektori, bet

to neizdarīja, jo ilgstoši bija smagā alkohola reibumā. Savu vainu atzīst pilnībā. Turpmāk šāda veida pārkāpumi neatkārtosies (lietas 5.lapa).

Tādējādi secināms, ka /pers. C/ tīši pārkāpis papildsoda – policijas kontrole – nosacījumu, jo 2019.gada 26.maijā pulksten 00.50 neatradās savā

norādītajā dzīvesvietā /adrese/.

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesnesis atzīst, ka tie pierāda /pers. C/ vainu administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts LAPK

177.pantā.

Nosakot sodu, tiesnesis ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, mantisko stāvokli. /pers. C/ ir izdarījis tīšu pārkāpumu,

apzināti nepildīdams policijas kontroles noteikumus. /pers. C/ ir darba spējīgā vecumā. Tiesas sēdē paskaidroja, ka strādā algotu darbu, ar regulāriem

ikmēneša ienākumiem, kurus neuzrādīja. Ziņu par apgādībā esošām personām, - nav. Administratīvi nav sodīts.

Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību mīkstinošo apstākli atzīstams tas, ka /pers. C/ vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar LAPK 34.pantu atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Nolūkā /pers. C/ sodīt par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai viņš pildītu likumu un turpmāk atturētos no likumpārkāpumu izdarīšanas, tiesnesis

atzīst, ka viņam piemērojams sods LAPK 177.panta sankcijas robežās, piemērojot naudas sodu. Tā kā lietā konstatēts viens atbildību mīkstinošais

apstāklis, tiesnesis atzīst, ka sodu var noteikt pietuvinātu minimālajai robežai

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 pantu tiesnesis

no s p r ie d a

atzīt /pers. C/ par vainīgu administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, un sodīt ar naudas

sodu 10 (desmit) euro.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmo daļu, uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no

dienas, kad personai izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, ja spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu

laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, par ko minētajā termiņā samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona tiesā.

Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē – saņēmēja banka – Latvijas Banka kods LACBLV2X, saņēmējs - Valsts kase, NMR

90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā

soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales

rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā.

Tiesnesis R.Grandāns