Court partially allowed water supply debt collection claim against non-appearing defendant for unpaid bills and interest.

Lietas Nr. C31445113

Lietas arhīva Nr. C-1099-15/8

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 11.maijā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa

ar sekretāri A. Orlovsku,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “RĪGAS ŪDENS” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2013.gada 2.oktobrī SIA “RĪGAS ŪDENS” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. C/

(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2007.gada 13.jūlija lēmumu Nr.1-

3/14-2007 “Par ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem SIA “Rīgas ūdens” no 2007.gada 1.oktobra”, Civillikuma 1587., 1651., 1652. panta pirmās

daļas 3.punktu, 1716., 1720.panta 2.punktu, 2021., 2033., 2107., 2109. pantu un Civilprocesa likuma 41., 189., 190., 193. un 195.pantu, lūdz tiesu

piedzīt no atbildētāja pamatparādu Ls 2 279,19, līgumsodu Ls 1 345,01 un tiesas izdevumus Ls 313,27, kopā Ls 3 937,47.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 23.februārī puses noslēdza Līgumu Nr.00038792 par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu.

Saskaņā ar līgumu prasītāja apņēmās /adrese/, piegādāt atbildētājam dzeramo ūdeni un pieņemt pilsētas kanalizācijas tīklā novadītos notekūdeņus.

Atbildētājs nav veicis par saņemtajiem pakalpojumiem periodā līdz 2013.gada 30.jūnijam Rēķinu Nr.RA01625671, Nr.RA01647296,

Nr.RA01686525, Nr.RA01706091, Nr.RA01743570, Nr.RA01762891, Nr.RA01780040, Nr.RA01800737, Nr.RA01820672, Nr.RA01837696,

Nr.RA01858482, Nr.RA01878111, Nr.RA01894866, Nr.RA01915498, Nr.RA01935743, Nr.RA01952821, Nr.RA01972950, Nr.RA01992702,

Nr.RA02009616, Nr.RA02029985, Nr.RA02044781, Nr.RA02060130, Nr.RA02077824, Nr.RA02107382, Nr.RA02125227, Nr.RA02140892,

Nr.RA02156803, Nr.RA02188275, Nr.RA02204087, Nr.RA02219817, Nr.RA02230521, Nr.RA02256214, Nr.RA02277740, Nr.RA02288448,

Nr.RA02315157, Nr.RA02338291, Nr.RA02357735 un Nr.RA02360816 apmaksu. Saskaņā ar prasītājas izrakstīto un nosūtīto atbildētājam

2013.gada 30.jūnija Rēķinu Nr.RA02360816 ar apmaksas termiņu 2013.gada 25.jūlijs, atbildētājam bija pienākums samaksāt par saņemtajiem

pakalpojumiem periodā līdz 2013.gada 30.jūnijam. Atbildētājs joprojām nav samaksājis Ls 2 279,19 par saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumiem. Starp pusēm nav strīda saistībā ar rēķiniem un par atbildētāja saņemto un rēķinos norādīto ūdensapgādes pakalpojumu apjomu un

kvalitāti. Puses nav vienojušās par parāda samaksu citos termiņos vai noslēguši izlīgumu.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis.

[3] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniedzis, nav lūdzis izskatīt lietu pēc būtības bez viņa

klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56. un 156.pantu, tiesa uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. D/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un motīviem. Papildus

paskaidroja, ka līgumsods ir aprēķināts no 2010.gada 26.aprīļa līdz 2013.gada 30.jūnijam 1 913,78 euro apmērā, bet pamatparāds – no 2010.gada

1.marta līdz 2013.gada 30.jūnijam 3 243,00 euro apmērā. No 2015.gada 23.februāra atbildētājam nav īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu.

M o t ī v u d a ļ a

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Saskaņā ar šī likuma

208.1panta otro daļu, aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par

pietiekamiem strīda izšķiršanai.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos

līgumos. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[7] Lietā nav strīda, ka 2004.gada 23.februārī puses noslēdza Līgumu Nr.00038792 par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu un, ka

prasītāja apņēmās nekustamajam īpašumam /adrese/, piegādāt dzeramo ūdeni un pieņemt pilsētas kanalizācijas tīklā novadītos notekūdeņus, savukārt

atbildētājs apņēmās veikt samaksu par sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, saskaņā ar līgumā noteikto norēķinu kārtību.

Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs līguma noslēgšanas faktu likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojis un parādu samaksājis. Līdz ar to,

tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, faktu, ka atbildētājs pielīgtās saistības nav pilnībā izpildījis.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu izpildījis savas, ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības, ka līgumu kādā no tā punktiem būtu

apstrīdējis vai prasītājas izrakstītos rēķinus būtu apstrīdējis pēc būtības. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams

galvenais parāds 3 243,00 euro apmērā.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt, Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Lietā nav strīda, ka līgumā noteiktajā termiņā atbildētājs maksājumus nav veicis, tādējādi pieļaujot nokavējumu, kādēļ viņam, atbilstoši līguma

4.8.punktam, ir pienākums maksāt līgumsodu. Prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 1 913,78 euro apmērā. Tā kā atbildētājs pieļāvis līgumsaistību

nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piemērošanai.

Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu

atzīstams soda samērīguma princips, un judikatūrā atzīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrēto lietas apstākļus,

izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (SKC-113/2010). Šobrīd uz lietas

izskatīšanas dienu likumdevējs ir izvērtējis līgumsoda samērīgumu un piemērošanu līgumattiecībās, Civillikuma 1716.panta trešajā daļā atzīstot, ka

līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Lai arī minētā panta noteikumi nevar tikt tieši piemēroti pušu tiesiskajās attiecībās, jo līgumsods ir aprēķināts

par laika periodu līdz minētās normas spēkā stāšanās brīdim, tomēr tiesas vērtējumā tā ir atzīstama par likumdevēja noteiktu mērauklu soda

samērīgumam.

Tiesa atzīst, ka līgumsods piedzenams 10 % apmērā no galvenā parāda summas, līdz ar to prasījums par līgumsoda piedziņu ir apmierināms

daļēji. Atbilstoši prasītājas iesniegtajam aprēķinam, piedzenamā līgumsoda 10 % no galvenā parāda summas apmērs ir 324,30 euro apmērā, bet prasība

par līgumsoda 2 918,70 euro apmērā piedziņu – noraidāma.

[9] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms,

ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa

nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma

par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

tiesas sprieduma izpildei, saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[10] Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). No atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi –

valsts nodeva 377,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un

izsniegšanu). Tādējādi kopā no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 382,13 euro.

[11] Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 2,75 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā iepriekš minēto un, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 35.panta 1.daļas 1.punkta, 41.panta 1.daļas, 92.-97.pantu, 189.-

193.pantu, 195., 204.1, 208.1 un 208.2pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “RĪGAS ŪDENS”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu

3 243,00 euro, līgumsodu par laika periodu no 2010.gada 26.aprīļa līdz 2013.gada 30.jūnijam 324,30 euro un tiesas izdevumus 382,13 euro, kopā

3 949,43 euro (trīs tūkstoši deviņi simti četrdesmit deviņus euro un 43 centus), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami:

AS /Nosaukums A/, konta Nr./konta numurs/,

AS /Nosaukums B/, konta Nr./konta numurs/,

AS /Nosaukums C/, konta Nr./konta numurs/,

AS /Nosaukums D/, konta Nr./konta numurs/,

AS /Nosaukums E/, konta Nr./konta numurs/,

Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, konta Nr./konta numurs/.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 2 918,70 euro apmērā piedziņu.

Atzīt SIA “RĪGAS ŪDENS”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos

sešus procentus gadā no parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,75 euro (divus euro un 75

centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu prasītāja ir tiesīga pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas

pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese: E. Stelte-Auziņa