Court convicts absent drunk driver for refusing police orders and imposes fine plus test costs.

Lietā Nr.129092515/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 13.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Podoļska

ar tiesas sēžu sekretāri I.Ozoliņu

izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/ saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas APK 175.panta,

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 2.rotas kārtībnieks

N.Liepkalns 2015.gada 15.septembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC214154 par to, ka 2015.gada 15.septembrī plkst.20.15

Rīgā, Stacijas laukumā 2, dzelzceļa stacijā „Rīga” stāvvietā pie policijas iecirkņa /pers. A/ (turpmāk - pie administratīvās atbildības saucamā persona)

būdams reibuma stāvoklī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām - kategoriski atteicās sekot no dienesta automašīnas uz

policijas iecirkni, mētājās ar rokām, draudēja izrēķināties ar policijas darbiniekiem un viņu ģimenēm, atteicās uzrādīt un nodot personīgās mantas.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 175.pantā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai daļai,

238.1panta 8.daļai (lietas 21.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 260.panta

pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu uzskata, ka lieta izskatāma bez pie administratīvās atbildības saucamās personas

klātbūtnes.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 175.panta.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam, saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši

dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt

lietas par šiem pārtraukumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 4.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret

likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā

nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt

likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos

sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Turklāt likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko

viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir

sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa

dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 175.panta ir

pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC214154 (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas 6.lapa), ar apsardzes darbinieku

ziņojumiem (lietas 7.-11.lapa), ar administratīvās aizturēšanas protokolu (lietas 12.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK

prasībām.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai

zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas

sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, ziņu par nodarbinātību,

ienākumiem nav, apgādībā personas nav, agrāk administratīvi sodīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja. Taču

saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka administratīvais

pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu ietekmē, ko apliecina 2015.gada 15.septembra personas pārbaudes protokols Nr.741 un alkometra izdrukas

(lietas 13.-15.lapa).

Ņemot vērā konstatētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamai personai ir nosakāms Latvijas APK

175.panta sankcijas ietvaros paredzētais naudas sods.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Saskaņā ar APK 258.panta trešo daļu, persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti

ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes

kārtība” 14.pantam, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā

sedz pārbaudāmā persona.

Kā redzams no lietas materiāliem, pie administratīvās atbildības saucamajai personai alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikta pārbaude un

konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 1.31 promiles (lietas 13.-15.lapa), līdz ar to izdevumi EUR 15,65 apmērā par pārbaudi alkohola

koncentrācijas konstatēšanai jāsedz pie administratīvās atbildības saucamai personai.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 34.pantu, 175.pantu,

238.pantu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 258.panta trešo daļu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6panta piekto un

sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, 299.panta

pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā un sodīt ar

naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129092515/21.

Pēc naudas soda nomaksas nekavējoties iesniegt kvīti Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 244.kabinetā, norādot

lietas numuru.

Noteikt, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/, labprātīgi 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā jāsedz izdevumi EUR 15,65

(piecpadsmit euro 65 centi) apmērā par pārbaudi alkohola koncentrācijas konstatēšanai, maksājot kontā - saņēmējs: Valsts policija, Banka: Valsts kase;

reģistrācijas Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000, iemaksas mērķis: /pers. A/, 2015.gada

15.septembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC214154.

Pēc pārbaudes izdevumu nomaksas nekavējoties iesniegt kvīti Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī Gogoļa ielā 7A, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska