Court dismissed defendant's failure to answer and allowed Latvenergo's small claims debt for electricity supply.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit a defense and allowed the plaintiff's small claims action for unpaid electricity. The defendant, who received a request for explanation but did not respond, was held liable for a debt of 1,329.92 euros, a reduced penalty of 132.99 euros, and interest of 256.87 euros. The court ruled that the plaintiff's evidence was sufficient to prove the debt and that the calculated amounts were fair and proportional under the Civil Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 2033; Civil Law 1838; Civil Law 1716; Civil Law 1753; Civil Law 1759; Civil Law 1765; Civil Procedure Law 250.21; When a defendant fails to submit a defense, the court may proceed to judgment, and the plaintiff must prove payment was made if the defendant claims otherwise.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29615616
Lietas arhīva Nr. C-2504-17/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 3.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret
/pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
AS „Latvenergo” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda 1329,92 euro, nokavējuma procentu 256,87 euro un līgumsoda 132,99
euro piedziņu sakarā ar maksājumu neveikšanu par piegādāto elektroenerģiju dzīvojamai mājai /adrese/.
Atbildētājs, kuram 2016.gada 11.oktobrī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu
sniegšanai, paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
2017.gada 12.janvārī pusēm, ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta noteikumus, nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas
sprieduma pieejamības datumu 2017.gada 3.februārī.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs, pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma
noteikumiem. Savukārt Civillikuma 2033.pantā noteikts, ka pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.
No lietas materiāliem redzams, ka 2004.gada 21.aprīlī starp pusēm noslēgts līgums Nr.ju 0600068, ar kuru prasītāja uzņēmusies pienākumu piegādāt
atbildētājam elektroenerģiju mājai /adrese/, savukārt atbildētājs- veikt samaksu līgumā norādītajā kārtībā un termiņos (lietas 7. - 9.lapa).
Saskaņā ar prasītājas sastādīto aprēķinu laika posmā no līdz 2011.gada 1.maija līdz 2012.gada 30.jūlijam atbildētājam izveidojies parāds par piegādāto
elektroenerģiju 1329,92 euro.
Civillikuma 1838.panta pirmajā daļā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tā kā atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka ir samaksājis par laika periodā no 01.05.2011. līdz 30.07.2012. piegādāto elektroenerģiju no viņa
prasītājas labā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 2109. un 2033.pantu ir jāpiedzen parāds 1329,92 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Panta trešajā daļā teikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā
(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Civillikuma 1717. pantā
noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam
un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Civillikuma 1720. panta 2.punkts piešķir kreditoram tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods
bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Pušu noslēgtā līguma 3.2.3.punktā noteikts, ka apmaksas kavējuma gadījumā lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsodu 0,15%
apmērā no parāda summas. Saskaņā ar līguma 2.2.1.punktu atbildētājam katra mēneša 1.datumā bija jānolasa komercuzskaites mēraparāta rādījums,
jāizraksta maksājuma kvīts un pilnā apjomā jāapmaksā līdz tā paša mēneša beigām, kā arī jāsamaksā noteiktā maksa par kavējumu, ja maksājums nav veikts
termiņā. Atbildētājs līgumā noteiktajā kārtībā maksājumus neveica.
Par samaksas nokavējumu par laika periodu no 28.10.2011. līdz 03.06.2013. prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 1086,12 euro (lietas 16.lapa), kuru
samazinājusi līdz 132,99 euro.
Tiesa, līgumsodu 132,99 euro apmērā atzīst par taisnīgu un samērīgu kompensāciju par atbildētāja pieļauto saistību izpildes nokavējumu.
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītājas labā, pamatojoties uz Civillikuma 1716. pantu, piedzenams līgumsods 132,99 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez
noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par
nokavējuma procentiem. No Civillikuma 1765.panta noteikumiem izriet, ka konkrētajai tiesiskajai attiecībai piemērojamā likumisko procentu likme ir 6 % no
simta gadā.
Prasītāja par maksājumu kavējumu par laiku no 2013.gada 4.jūnija līdz 2016.gada 22.augustam aprēķinājusi nokavējuma procentus 256,87 euro (lietas
17.lapa), kas pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1759. un 1765.panta pirmo daļu no atbildētāja ir jāpiedzen.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 262,67 euro, ko veido valsts nodeva 257,97 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja
likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, labā parādu 1329,92 euro, līgumsodu 132,99
euro, nokavējuma procentus par laiku no 2013.gada 4.jūnija līdz 2016.gada 22.augustam 256,87 euro, un tiesas izdevumus 262,67 euro, kopā 1982,45 euro
(Viens tūkstotis deviņi simti astoņdesmit divi euro 45 centi).
AS „Latvenergo” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus (seši procenti no
simta gadā) no neatmaksātās parāda summas (1329,92 euro).
Samaksa jāveic AS „Latvenergo” kontā Nr.LV93UNLA0050007013441, AS SEB banka.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas
apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Jolanta Zaškina