Court dismisses defendant's absence and allows bank's debt collection claim based on unchallenged contract.

Lietas Nr. C29 759314

Lietas arhīva Nr. C 29 1054 16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā

tiesnese D.Ķeire

ar tiesas sēžu sekretāru E.Grīvnieku

2016.gada 14.martā izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Citadele banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

2014.gada 20.oktobrī AS „Citadele banka” cēlusi prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, lūdzot

piedzīt no atbildētāja parādu EUR 5247,67, kas sastāv no galvenā parāda EUR 3537,86,līgumsoda EUR 765,93 un likumiskajiem procentiem EUR

943,88; piedzīt visu ar tiesāšanos saistītos izdevumus; noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātā

kredīta summas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 7.maijā starp AS “Parex banka”(ar 2012.gada 10.maiju jauns nosaukums –AS “Reverta”) un

atbildētāju noslēgts Līgums par parāda samaksu Nr.LPS 2.1.15.1- 09/432, kuru parakstot atbildētājs apliecinājis savu parāda saistību pret AS “Parex

banka” LVL 2685,75 jeb EUR 3821,52, kurš izveidojies no Līguma 1.1. punktā norādītajām saistībām. Atbildētājs apņēmās veikt parāda samaksu

Līgumam pievienotajā maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā. 2009.gada 29.augustā AS “Parex banka “ un atbildētājs noslēdza Grozījumus Nr.1 pie

Līguma, sakarā ar kuru tika konstatēts neatmaksātais parāds LVL 2585,78, kas sastāda EUR 3679,23 un sastādīja jaunu atmaksas grafiku.

AS “Parex banka” uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notikusi 2010.gada 1.augustā, ir nodevusi AS “Citadele banka” (turpmāk - prasītājs) savas

tiesības un saistības, kas izriet no pušu starpā noslēgtā Līguma. Prasītāja nosūtīja atbildētājam 2012.gada 18.decembrī atgādinājumu par parāda saistībā.

(izejošais Nr. 2.7.3.2.-01/2556). Atbildētājs savas saistības uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu nav izpildījis.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717.,1765., 1828., 1874., 1934. un 1943. pantu.

Rakstveida paskaidrojumus par prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis.

Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis nav ieradies, iesniedzis tiesai lūgumu lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka uztur prasību pilnā

apmērā , paskaidrojot, ka pēc prasības celšanas atbildētājs nav veicis nevienu iemaksu.

Tiesas sēdē atbildētājs nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā ar ierakstītu pasta

sūtījumu uz prasībā norādīto adresi, kas vienlaicīgi ir atbildētāja deklarētā dzīvesvietas adrese.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā

dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir

piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti

atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu ir izpildījusi.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez atbildētāja

piedalīšanās tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka AS „Citadele Banka” prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1828.pants noteic,

ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Ar lietas materiālos esošo līgumu, pierādās, ka starp prasītāju AS „Parex banka” un atbildētāju /pers. B/ 2009.gada 7.maijā tika noslēgts Līgums

par parāda samaksu Nr. LPS – 2.1.15.1– 09/432, , kuru parakstot atbildētājs apliecinājis savu parāda saistību pret AS “Parex banka” LVL 2685,78

apmērā, kas izveidojies no Līguma 1.1.punktā norādītajām saistībām – kas izriet no kartes konta Nr. /numurs/

parāda summa LVL 278,09, kartes konta Nr./numurs/ parāda summa LVL 577,56, kartes kontaNr. /numurs/ parāda summa LVL 1829.93

(lietas 8.- 10.lapa).

Līguma par parāda samaksu 1.1. punktā noteikts, ka līdzēji konstatē un parādnieks atzīst, ka parādnieka parāda saistības pret banku, kas izriet no

Karšu līgumiem, līguma noslēgšanas dienā kopā noteiktas kopsummā LVL 2685,78 vai EUR 3821,54 apmērā.

2009.gada 29.augustā AS “Parex banka “ un atbildētājs noslēdza Grozījumus Nr.1 pie Līguma, sakarā ar kuru tika konstatēts

neatmaksātais parāds LVL 2585,78 vai EUR 3679,23 un sastādīja jaunu atmaksas grafiku(l.l.11-12) Saskaņā ar Līguma 1.2.punktu parādnieks

uzņēmies samaksāt bankai parādu Līgumam pievienotajā maksājuma grafikā noteiktajos termiņos un apmērā uzsākot maksājumu veikšanu 2009.gada

15.septembrī, pēdējā maksājuma veikšanas datums noteikts 2010.gada 15.februārī (l.l.12).

No lietas materiāliem pievienotā parāda summas aprēķina redzams, ka ka atbildētājs pēdējo maksājumu ir veicis 2009.gada 22.novembrī

(l.l.13). Pēc tam maksājumi vairs netiek veikti.

Prasības pieteikumā norādīts, ka kopējā prasības summa veidojās no galvenā parāda EUR 3537,86 (LVL 2486,42),līgumsoda EUR 765,93(

LVL 538,30) , kas aprēķināti par laika periodu no 2009.gada 15.oktobra līdz 2010.gada 8.maijam un likumiskajiem procentiem EUR 943,88 par laika

periodu no 2010.gada 8.maija līdz 2014.gada 16.oktobrim.

Civillikuma 1934.pantu, kas paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1662.pants noteic, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. No parāda

aprēķina konstatēts, ka atbildētājs nav pildījis saistības un nav veicis pilnā apmērā ikmēneša maksājumus.

Tāpat, lietas materiāliem pievienota bankas Vēstule Nr. Nr. 2.7.3.2.-01/2556) ar atgādinājumu atbildētājam par parāda saistībām.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājs būtu izpildījis saistības pilnā apmērā un atmaksājis parādu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis pamatparāda summu EUR 3537,86 (LVL 2486,42) apmērā, ko ir pamats piedzīt no

atbildētāja.

Tāpat, prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt līgumsodu EUR 765,93( LVL 538,30) , par laika periodu no 2009.gada 15.oktobra līdz 2010.gada

8.maijam .

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī

citās vērtībās.

Civillikuma 1652.pantā noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis (..), kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.

Līguma 2.2. punkts paredz atbildētāja pienākumu veikt līgumsoda samaksu, ja tiek kavēta vai netiek veikta saistību izpilde 0,25% apmērā no

termiņa nesamaksātās naudas summas par katru nokavējuma dienu.

Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par atbildības

izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115.lpp.).

Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts parāda neatmaksāšanas gadījumā, kas pilnībā atkarīgs no atbildētāja rīcības. Līgumsoda apmēru prasītājs

pierāda ar aprēķinu. Līgumsods EUR 765,93 (LVL 538,30) apmērā ir samērīgs ar atbildētāja pieļauto maksājumu kavējumu

Līdz ar to ir pamatots prasītāja prasījums piedzīt līgumsodu EUR 765,93 (LVL 538,30) apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasītājam pastāv pamats uz likuma pamata prasīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu ir

6% no simta gadā, jo saskaņā ar Civillikuma 1759. panta pirmo punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis likumiskos procentus EUR 943,88 par laika periodu no 2010.gada 8.maija līdz 2014.gada

16.oktobrim ( 3537,86 x 6% /365 x 1623 (08.05.2010-16.10.2014).

Tiesai nav pamata apšaubīt atbildētāja kopējo parāda summas apmēru, jo atbildētājs pret to nav iebildis, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda

esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājai

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis tiesai faktus, uz kuriem tas pamatojis savu prasījumu. Savukārt atbildētājs pušu starpā noslēgto līgumu likumā

noteiktā kārtībā nav apstrīdējis un iebildumus prasībai nav cēlis, līdz ar to, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds EUR 5247,67, kas

sastāv no galvenā parāda EUR 3537,86,līgumsoda EUR 765,93 un likumiskajiem procentiem EUR 943,88.

Atbilstoši Civillikuma 1753., 1756., 1759. un 1765. pantiem un Civilprocesa likuma 195.pantam apmierināms arī lūgums apstiprināt prasītājas

tiesības saņemt likumiskos kavējuma 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu saistītie izdevumi.

Ievērojot minētās tiesību normas un prasītājas veikto valsts nodevas samaksu EUR 444,65, kā arī veikto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu EUR 4,70, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, kas kopā veido EUR 449,35 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193., un 2041.pantu,

nosprieda :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods/personas kods/, par labu AS „Citadele Banka”, vienotais reģistrācijas Nr.40103303559, pamatparādu EUR

3537,86,līgumsodu EUR 765,93 par laika periodu no 2009.gada 15.oktobra līdz 2010.gada 8.maijam , likumiskos procentus EUR 943,88 par laika

periodu no 2010.gada 8.maija līdz 2014.gada 16.oktobrim , tiesāšanās izdevumus EUR 449,35,kopā EUR 5697,02 (pieci tūkstoši seši simti

deviņdesmit septiņi euro , 02 centi).

Atzīt AS „Citadele Banka”, vienotais reģistrācijas Nr.40103303559, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ likumiskos

sešus procentus gadā no pamatsummas ( EUR 3537,86) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt /pers. B/ termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 28.aprīļa iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Ķeire