Court convicts drunk driver without license for driving under Krimināllikuma 262.2 and sentences to forced labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a motorcycle while intoxicated and without a license, finding the evidence sufficient to proceed without a formal trial. The defendant voluntarily admitted guilt and expressed remorse, leading the court to apply mitigating circumstances. Consequently, the defendant was sentenced to 100 hours of forced labor and had their driving license revoked for one year.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262.2 panta; Kriminālprocesa likuma 499. panta: The court may decide not to examine evidence when the accused admits guilt and the existing materials are sufficient, allowing for a conviction based on written records and voluntary confession.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11380039115
Lietas arhīva Nr. K36-0199-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos, 2015.gada 7.septembrī
Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Ainars Feldmanis,
ar sekretāri Sanitu Zaļo,
piedaloties prokurorei Dinai Reķei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas.
A p r a k s t o
/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav
iegūtas), būdams alkohola ietekmē šādos apstākļos:
2015.gada 2.augustā ap pulksten 10.00 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli – motociklu YAMAHA YQ 100 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL
numurs/, Talsos pa 1.maija ielu virzienā uz Rūpniecības ielu, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas, un atrodoties
alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,09 un 1,15 promiles, līdz viņu apturēja policijas darbinieki
Ar minētajām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
M o t ī v u d
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu iepriekš minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apsūdzībā norādītajos apstākļos atzina pilnīgi.
Tiesa apsūdzētajam izskaidroja pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtību un procesuālās sekas un apsūdzētais piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi
tiesas izmeklēšanā. Arī prokurore piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Tiesa atzīst, ka lietā esošie materiāli ir pilnīgi un pietiekoši, lai izlemtu par
apsūdzētā vainu un sodu. Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu un tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu
nolēma pierādījumu pārbaudi neizdarīt un pārbaudīt tikai apsūdzētā personu raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnīgi, viņa darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262.panta otrās
daļas.
Izlemjot par sodu /pers. A/, tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros
valsts vārdā piespriež tiesa un soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar
Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija.
Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, nosakot soda mēru, ņem vērā
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis
nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais ir izdarījis mazāk smagu noziegumu. No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais
apzinājies, ka pārkāpj aizliegumu vadīt transportlīdzekli reibumā un bez tiesībām un vēlējies to darīt. Līdz ar to tiesa secina, ka nodarījums izdarīts ar tiešu
nodomu. Vērtējot satiksmes drošības apdraudējumu tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais iepriekš vadītāja tiesības nav ieguvis, vadījis transportlīdzekli
pilsētas teritorijā un vedis bērnu, būdams alkohola ietekmē.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā to, ka viņš iepriekš krimināli ir sodīts, sodāmība ir dzēsta (lietas 17.-18.lp.), neskaitot izskatāmajā
lietā konstatētos likumpārkāpumus, pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas 19.lp.). Tiesas sēdē /pers. A/ nožēloja izdarīto un
paskaidroja, ka viņš strādā gadījumu darbus, nopelna valstī noteikto minimālo algu, kopā ar viņu dzīvo viens nepilngadīgs bērns, otrs bērns dzīvo pie
savas mātes.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis ir savas vainas vaļsirdīga atzīšana un izdarītā nožēlošana.
/pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.
Ņemot vērā nodarījuma raksturu, tiesa uzskata, ka, nolūkā atturēt apsūdzēto no līdzīgām darbībām, viņš ir sodāms.
Nosakot soda veidu un mēru tiesa ņem vērā nodarījuma motīvus, sekas, apsūdzētā personību un attieksmi pret nodarījumu. Apsūdzētais iepriekš ir
krimināli sodīts, taču sodāmība ir dzēsta. Lietā nav ziņu par to, ka apsūdzētais varētu radīt pastāvīgu apdraudējumu sabiedrībai un tiesa secina, ka viņa
dzīvesveids pilnībā atbilst sabiedrībā vispārpieņemtajam. Līdz ar to Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā noteiktais bargākais sods – brīvības
atņemšana – būtu nesamērīgi bargs un neatbilstošs apsūdzētā personībai. Tiesa uzskata, ka soda mērķi ir iespējams sasniegt, piemērojot apsūdzētajam
piespiedu darbu. Ņemot vērā apsūdzētā nodarbošanos un ienākumus, naudas soda piemērošana nav mērķtiecīga, jo tā izpilde būtu apgrūtināta.
Apsūdzētajam piemērojams arī obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
Tā kā apsūdzētais nav transportlīdzekļa YAMAHA YQ 100 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ īpašnieks, Krimināllikuma 262.panta
otrās daļas sankcijā paredzētais fakultatīvai papildsods – mantas konfiskācija – nav piemērojams.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā satiksmes drošības apdraudējuma raksturu, kā arī to, ka apsūdzētais ir atzinis savu vainu, nožēlojis izdarīto un
ir sekmējis krimināltiesisko attiecību noregulējumu – izmantojot Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās tiesības uz sadarbību, ir
izvēlējies vienkāršāku procesa veidu – piekritis lietu iztiesāt bez pierādījumu pārbaudes.
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Kaitējuma kompensācija lietā nav pieteikta.
R e z o l u t ī
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu tiesa
n o s p r i e d
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 100
(simts) stundām, atņemot transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas.
Piespiedu darba soda izciešanas uzraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ noteikt pienākumu desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā
stāšanās dienas pieteikties probācijas dienestā Talsos, Raiņa ielā 12 a.
Spriedumu daļā par sodu vai kriminālprocesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģijai 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā.
Tiesnesis A.Feldmanis