Court orders State Forest Service to collect damages and state fees from defendant for unauthorized tree cutting.

Lietas Nr. C09036213

Lietas arhīva Nr. C-0068-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014. gada 24. aprīlī

Balvu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Garais

ar tiesas sēdes sekretāri I. Čubari,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Balvos, Bērzpils ielā 7a civillietu Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības maza apmēra prasībā pret /pers.

B/ par naudas- zaudējuma Ls 1419 piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013. gada 24. oktobrī tiesā saņemts prasītāja Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības prasības pieteikums maza apmēra

prasībā par naudas- zaudējuma Ls 1419 piedziņu pret atbildētāju /pers. B/.

Prasības pieteikumā, kā apstākļus, kas pamato prasību, prasītājs norādījis, ka 2012. gada 7. novembrī Austrumlatgales virsmežniecības

Balvu nodaļas vecākā mežzine /pers. C/ sastādīja protokolu Nr. AJ008129 par patvaļīgu koku ciršanu Balvu novada Balvu pagasta īpašumā

/Nosaukums A/ (kadastra Nr. /numurs A/) meža 1. kvartāla 1.nogabalā. 0,5 hektāru platībā patvaļīgi, bez koku ciršanas apliecinājuma tika nocirsti 116

augoši koki ar kopējo krāju 47,82 m3. Meža likuma 12. panta pirmā daļa nosaka, ka, lai uzsāktu koku ciršanu mežā, nepieciešams apliecinājums, taču

tas netika saņemts. Patvaļīgo augošu koku ciršanu pēc meža īpašnieka /pers. B/ atļaujas veica trešās personas. /pers. B/ atzīst, ka ir atļāvis cirst kokus

savā mežā, jo viņam bija nepieciešami naudas līdzekļi. Uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi spēkā esošie Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumi

Nr. 892 „Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs” (zaudēja spēku ar 2012. gada 18. decembri) nosaka to mežaudzes minimālo un kritisko

šķērslaukumu, kuru nedrīkst pārsniegt, veicot koku cirti mežā, ņemot vērā attiecīgo cirtes veidu. Patvaļīgās koku ciršanas rezultātā palikušās mežaudzes

šķērslaukums 0,5 hektāru platībā ir 12,79 m2/ha, kas ir mazāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo šķērslaukumu- 16 m2/ha, tādējādi ir bojāta

mežaudzes 0,5 ha platībā un nodarīti zaudējumi meža videi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 228 „Mežam nodarīto

zaudējumu noteikšanas kārtība” videi nodarīto zaudējumu apmērs sastāda Ls 1419. 2012. gada 27. novembrī Austrumlatgales virsmežniecības Balvu

nodaļas vecākā mežzine /pers. C/ pieņēma lēmumu Nr. 12K-AJ008129/7941-13 par administratīvā soda uzlikšanu /pers. B/. Uzliktais naudas sods ir

samaksāts pilnā apmērā 2013. gada 9. janvārī.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Pamatojoties uz Meža likuma 12. panta pirmo daļu; 14., 50. pantu; 2006. gada 31. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 892 „Noteikumi

par koku ciršanu meža zemēs” 1. pielikumu; 2003. gada 29. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 228 „mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas

kārtība”; Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 5. punktu; 250.19, 250.20 pantu; Civillikuma 1770., 1775., 1779. pantu: prasītājs lūdz piedzīt no

/pers. B/ valsts labā nodarītos zaudējumus Ls 1419.

Ar 2013. gada 25. oktobra Balvu rajona tiesas tiesneša lēmumu iesniegtais Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības maza

apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par naudas- zaudējuma Ls 1419 piedziņu atstāts bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai- 2013.

gada 20. novembris.

Ar 2013. gada 8. novembra Balvu rajona tiesas tiesneša lēmumu iesniegtais Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības maza

apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par naudas- zaudējuma Ls 1419 piedziņu pieņemts un ievesta civillieta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu, 2013. gada 8. novembrī atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojuma veidlapa.

Atbildētāja paskaidrojums tiesā nav saņemts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa nolemj iztiesāt lietu tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā.

Prasītāja- Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības pārstāve /pers. D/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā

norādītajiem pamatiem, norādot, ka kopš prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā apstākļi nav mainījušies, /pers. B/ zaudējumus nav sedzis pat

daļēji.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietas izskatīšanas atlikšanu. Par tiesas sēdes

laiku un vietu atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kārtībā- tiesas pavēste nosūtīta atbildētājam pēc viņa deklarētās dzīvesvietas. Tiesa uzskata, ka pie

šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu, 156. pantu, lieta izskatāma bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Novērtējusi visus lietas materiālus kopumā, uzklausījusi prasītāja pārstāves sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un ir apmierināma prasītāja norādītajā apmērā.

Meža likuma 12. pants nosaka, ka lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums, izņemot gadījumus, kad tiek cirsti koki, kuru

celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, koku ciršanai kopšanas cirtē jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks

par kritisko šķērslaukumu, sausie un vēja gāztie koki, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos

kokus. Bez apliecinājuma izcirstais sauso un vēja gāzto koku apjoms attiecīgās mežniecības teritorijā esošajā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nedrīkst

pārsniegt 10 kubikmetrus gadā. Meža likuma 12. panta pirmā daļa nosaka, ka, lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams ciršanas apliecinājums,

bet 14. pants nosaka, ka koku ciršana, pārkāpjot ,,Meža likumā noteikto kārtību, tas ir, koku ciršana bez ciršanas apliecinājuma, uzskatāma par

patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.

Atbildētājs sava īpašuma /Nosaukums A/ meža 1. kvartāla 1. nogabalā 0,5 ha lielā platībā 2012. gada oktobra sākumā ciršanas vecumu

nesasniegušā audzē veicis augošu koku patvaļīgu ciršanu bez ciršanas apliecinājuma saņemšanas, nocērtot 116 augošus kokus.

Savā paskaidrojumā, ko 2012. gada 16. oktobrī sniedzis Austrumlatgales virsmežniecības Balvu birojam, atbildētājs norādījis, ka 2012. gada

oktobrī ar viņa atļauju notika koku ciršana atbildētājam piederošajā īpašumā /Nosaukums A/. Ciršanas apliecinājums nebija izņemts, jo nebija laika.

Nauda bija nepieciešama, lai risinātu draudzenes vectēva veselības problēmas (l.l. 12). 2012. gada 5. novembrī atbildētājs bija aicināts piedalīties uz

patvaļīgi nocirsto celmu mērīšanu. Celmu mērīšanas rezultātā tika konstatēts, ka nocirsti 116 koki (1 egle, 113 bērzi, 2 melnalkšņi) ar kopējo krāju 47,82

m3 (0,07 m3 egle, 47,70 m3 bērzs, 0,05 m3 melnalksnis). Atbildētāja darbību rezultātā 0,5 hektāru lielā platībā bojāta mežaudze un nodarīts zaudējums

meža videi par summu Ls 1419. Patvaļīgi nocirstās koksnes apjoms par kādu noteikts mežam nodarītais zaudējums sastāda 16,50 m3. Tāpat tika

konstatēts, ka patvaļīgās koku ciršanas rezultātā palikušās mežaudzes šķērslaukums 0,5 hektāru platībā ir 12,79 m2/ha, kas ir mazāks par normatīvajos

aktos noteikto minimālo šķērslaukumu- 16 m2/ha (l.l. 14-20).

Ministru Kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 228 ,,Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība" 2. punkts nosaka, ka mežam ir

nodarīti zaudējumi, ja viena vai vairākas mežaudzes vai viena vai vairākas to daļas ir bojātas vai iznīcinātas, vai ir notikusi patvaļīga koku ciršana

mežaudzē, kurā aizliegta saimnieciskā darbība, bet 4. punkts nosaka, ka mežaudze ir bojāta, ja mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums ir mazāks par

minimālo šķērslaukumu. Mežam nodarītā zaudējuma aprēķins veikts, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 228 7.,8.,8.2.,9. punktiem un

1.,2.pielikumiem, Meža likuma 50. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka par šā likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo

normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības, un personu saukšana pie administratīvas vai kriminālas

atbildības neatbrīvo šis personas no pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus. Meža likuma 50. panta trešā daļa

nosaka- ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot šo likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos

normatīvos aktus, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 39. pants nosaka

pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja tas izdarīts administratīvā pārkāpuma rezultātā.

Civillikuma 1773. pants nosaka, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamībās sekas (..);

saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu, katram ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja vaina zaudējumu nodarīšanā ir pierādīta ar lietā esošajiem materiāliem. Atbildētājs prettiesisko darbību rezultātā

valstij radīja zaudējumu, kas aprēķināti, saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 228 „Mežam nodarīto zaudējumu

noteikšanas kārtība”.

Līdz ar to, tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenama zaudējuma summa Ls 1419.

Iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 5. punktu atbrīvots no tiesas izdevumu

samaksas valsts ienākumos. Saskaņā ar Civilprocesa 42. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Valsts nodevas apmērs sastāda Ls 212,85, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda Ls 5,69.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta pirmās daļas noteikumiem tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā likuma

203. panta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar šī likuma otrās daļas noteikumiem spriedumu par maza apmēra prasību lietas dalībnieki var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otro daļu piedzenamā naudas summa latos konvertējama uz euro pēc noteiktā

maiņas kursa 1 euro =0.702804 lati.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no iepriekš teiktā un saskaņā ar Civillikuma 1775., 1779. pantu, Civilprocesa likuma 42., 189.-193., 204.1, 250.27, 450. pantu,

Meža likuma 50. panta otro un trešo daļu, tiesa

no s p r ie d a

piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā nodarītos zaudējumu meža videi 2019,06 EUR (divi tūkstoši deviņpadsmit euro un

6 centi) (Ls 1419).

Piedzītā summa iemaksājama Valsts kasē, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kontā LV28TREL1060161226000, BIC kods TRELLV22,

mērķī norādot- Ieņēmumi no zaudējumiem par meža resursiem nodarītiem zaudējumiem.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 302,86 EUR (trīs simti divi euro un 86 centi) (Ls 212,85).

Valsts nodeva maksājama jebkurā bankas iestādē maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs- Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konts

LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu iestādē. Kvīts pēc naudas

samaksas nekavējoties jāiesniedz Balvu rajona tiesā. Ja valsts nodeva netiks samaksāta spriedumā noteiktajā termiņā, tad tiks izdots izpildu raksts par

valsts nodevas piespiedu piedziņu, kas tiks nodots zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,10 EUR (astoņi euro un 10 centi) (Ls

5,69).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu maksājami jebkurā bankas iestādē maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs-

Valsts kase reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, klasifikācijas

kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (par pavēstēm). Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz Balvu rajona

tiesā. Ja tiesāšanās izdevumi netiks segti spriedumā noteiktajā termiņā, tiks izdots izpildu raksts par tiesas izdevumu piespiedu piedziņu, kas tiks nodots

zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Balvu rajona tiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Garais