Court orders landlord to collect unpaid maintenance fees and utility bills from tenant for 2008-2012 period.

Lietas Nr.C29 6278 11

Lietas arhīva Nr.C-1363-13/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2013.gada 12.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga,

ar tiesas sēdes sekretāri Mirdzu Eglīti,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Lomonosova ielā 10, Rīgā, civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu

pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Ap raksto šā d aļa

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 2.maija lēmumu pieņemts prasītāja sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. C/ par parāda piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasībā norādīts, ka pamatojoties uz LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra

lēmumu, reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami” reorganizācija, ar kuru ir noteikts, ka Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga

nami” saistību un tiesību pārņēmēja, atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektajai daļai, ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks”, turpmāk arī - prasītāja, kā Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2002.gada 5.jūnijā starp Rīgas domes īpašuma departamentu, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju un Rīgas

pašvaldības SIA „Ķengaraga nami” noslēgto nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.367 apsaimnieko

dzīvojamo māju /adrese/. Dzīvokļa, kas atrodas /adrese/, Rīgā, kadastra numurs /numurs/, īpašnieks ir /pers. C/, turpmāk arī –

atbildētājs, kura īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/. Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr./numurs/ starp prasītāju un atbildētāju noslēgts 2004.gada 16.februārī. Saskaņā ar

minētā līguma 3.1.punktu un 3.2.punktu atbildētājam ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu

katru kārtējo mēnesi, bet maksa par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar skaitītāju rādījumiem un noteiktajiem tarifiem ir

jāmaksā vienlaicīgi ar maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz katra mēneša 15.datumam.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta redakcija līdz 2010.gada 1.janvārim paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieka pienākumu

norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav

noslēdzis attiecīgu līgumu. Dzīvokļa īpašnieka pienākums veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem izriet arī

no likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piektās daļas un Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu”. Papildus iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem no 2011.gada 1.janvāra spēkā ir Dzīvokļa īpašuma likums,

kura 10.panta 2.punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, savukārt 3.punkts

paredz pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums veikt arī maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas attiecīgi izriet no

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Līdz 2010.gada

1.janvārim minētais dzīvokļa īpašnieka pienākums izrietēja arī no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta. Atbildētāja pienākums veikt

maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu tāpat arī izriet no Civillikuma 1071.panta. Cita starpā atzīmējams,

ka atbildētāja pienākumu veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu pamato arī Civillikuma 865. un

866.pants. Pienākums dzīvokļa īpašniekam atlīdzināt nepieciešamos izdevumus ir noteikts uz likuma pamata. Tāpat jāņem vērā arī

nepieciešamo izdevumu jēga, proti, tie ir izdevumi, kas uztur un aizsargā kopīpašumu no bojā ejas. No 2011.gada 1.janvāra spēkā

esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 4.punkta izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus, bet no 5.punkta izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas

uz citai personai piederošas zemes. Saskaņā ar prasītāja veikto maksājumu aprēķinu atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasības pieteikuma sagatavošanas brīdī bija

LVL 1207,86, ko veido atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu LVL 344,73 apmērā, kā arī sniegto

komunālo pakalpojumu maksājumu parāds LVL 863,13 apmērā. Minētais parāds pakāpeniski izveidojies laika posmā no 2008.gada

jūnija mēneša. Lai gan laika posmā no 2008.gada augusta mēneša atbildētājs ir veicis vairākus maksājumus parāda nomaksai, taču

pilnā apmērā parāds tik un tā nav dzēsts. Uz prasības pieteikumu sagatavošanas brīdi esoša parada aprēķins neietver personīgajā

rēķina par 2011.gada februāri norādīto līgumsodu LVL 46,27 apmērā.

Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 41. un 195.pantu, Civillikuma 865., 866., 1071., 1425., 1587., 1779. un 1652.panta

3.punktu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto un piekto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 2., 3., 4., un 5., punktu, kā arī likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 12.pantu (redakcijā līdz 2010.gada 1.janvārim). Prasītājs lūdz:

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu LVL 1207,86 apmērā par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī

par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un visus tiesāšanos izdevumus, t.sk., valsts nodevu LVL 155,20 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 apmērā. Atzīt prasītājai tiesības piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam likumiskos

procentus (6% gadā) no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

2013.gada 02.decembrī tiesā saņemts prasītāja iesniegums par pieauguma pievienošanu, kurā norādīts, ka prasību uzturu uz

prasības pieteikumā un prasības pieaugumos norādītajiem pamatiem, jo kopš prasības iesniegšanas dienas tiesā līdz tās

izskatīšanas dienai tiesā parāda summa ir pieaugusi. Atbildētājam piederošais strīdus īpašums 2012.gada februārī atsavināts. Līdz

ar to parāda aprēķins ir veikts līdz 2012.gada februārim, izstādot rēķinu martā. Parāds uz 2012.gada martu sastāda LVL 2247,69,

kas sastāv no pamatparāda LVL 2113,92 un likumiskajiem kavējuma procentiem LVL 133,77, ko lūdzu piedzīt no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu valsts nodevu par parāda pieaugumu lūdzu piedzīt no atbildētāja. Saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Šajā gadījumā atbildētājam. Pierādīt samaksu var ar

visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti. Pēc prasības celšanas tiesā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas trešo teikumu atbildētājs nav cēlis savus iebildumus un saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu apstrīdējis iesniegtos pierādījumus.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, rakstveidā lūdzis izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, vienlaikus

norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā. (lietas 102.lapa)

Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies, par neierašanās iemesliem neziņoja, atlikt lietas izskatīšanu nelūdza. Par tiesas sēdes

laiku un vietu viņam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas korespondenci uz atbildētāja norādīto dzīves vietas

adresi, kā arī publicēts sludinājums 2013.gada 18.jūlija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.138. (lietas 109.lapa) Līdz ar ko

uzskatāms, ka atbildētājam ir paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. un 59.panta noteikumiem.

Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210.pantu noteikumiem un atzīst par

iespējamu lietu izskatīt bez pušu klātbūtnes.

Motīvu daļa

Ņemot vērā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka celtā prasība ir apmierināma.

Ar LR Uzņēmumu reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar vienoto reģistrācijas

numuru 40103362321, kas izveidota apvienojot vairākas komercsabiedrības, t.sk., Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami”, reģ.

Nr.40003425705. (lietas 56.-63.lapa)

Lietā nodibināts, ka prasītājs, kā Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami”, reģistrācijas Nr.40003173948, saistību un tiesību

pārņēmējs, pamatojoties uz 2002.gada 5.jūnija Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.367 ar tā 2008.gada

10.marta, 2010.gada 16.marta papildvienošanos (lietas 10.-20., 21.-26., 27.-41.lapa), kas noslēgts starp Rīgas domes Īpašuma

departamentu un prasītāju, apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese/.

2004.gada 16.februārī starp nekustamā īpašuma /adrese/, apsaimniekotāju Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija namu

pārvaldi „Ķengarags” un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr./numurs/. (lietas 42.-

46.lapa) Saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem prasītājs uztur un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, kā arī funkcionāli ar māju

saistīto ēku un būvju un piesaistīta zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, bet dzīvokļa īpašnieks apņemas apmaksāt

apsaimniekotājam visus izdevumus proporcionāli viņa īpašumā esošā dzīvokļa kopējai patībai, kā arī par pakalpojumiem par katru

kārtējo mēnesi līdz nākamā mēneša 10 datumam.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/, kadastra Nr./numurs/, (lietas 48.-50.lapa) redzams, ka

atbildētājam nostiprinātas īpašuma tiesības uz 5977/536648 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas (dzīvokļa īpašums

Nr./numurs/, 59,77 m2 platībā), /adrese/.

Atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pantam dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu,

kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat norēķinās par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Atbilstoši minētā likuma 13.panta pirmās un otrās daļas prasībām dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā un dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram

sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

Civillikuma 1071.pants nosaka - uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi

jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas, bet 1662.pants paredz, ka nokavējums

uzliek parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. un 1717.pantu - līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.093-04 3.6.punktā puses vienojušās par līgumsoda apmēru

par maksājuma kavējumu, nosakot to 0,1% apmērā par katru kavējuma dienu no kopējās parāda summas.

Saskaņā ar prasības pieteikumā ar tā papildinājumiem norādīto un pievienot parāda summas aprēķinu (lietas 103.-108.lapa)

laika posmā no 2008.gada jūnija līdz 2012.gada februārim (līdz atbildētājam piederošā īpašuma atsavināšanai) atbildētājs nav veicis

samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem LVL 2113,92 apmērā un par maksājumu kavējumu ir

aprēķināts līgumsods līdz 2012.gada martam LVL 133,77.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, savukārt Civillikuma

1779.pantā teikts - katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pamatotus iebildumus par prasības summas aprēķinu vai pierādījumus par parāda samaksu.

Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem

pakalpojumiem prasītāja uzturētajā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Līdz ar to prasītājam

nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei 6% gadā (Civillikuma 1765.pants) no

neatmaksātās galvenā parāda domājamās daļas summas. Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma 1763.pantā norādītajiem

apstākļiem, apstājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesāšanās izdevumi: samaksātā

valsts nodeva LVL 155,20 (lietas 8., 9.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 3,30 (lietas 7.lapa), kopsummā LVL 158,50.

Prasījumam tika pievienots parāda pieaugums un līdz ar to prasītājai valsts nodeva par pieaugumu nav jāpiemaksā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu un Pārejas noteikumu 58.pantu no atbildētājas valsts ienākumos ir piedzenama

valsts nodeva LVL 25,99 par parāda pieauguma pievienošanu, t.i., LVL 2247,69 (prasības summa) – LVL 1000 = LVL 1247,69 x

2,5% = LVL 31,19 + LVL 150 = LVL 181,19 (valsts nodevas apmērs par kopējo prasības summu) – LVL 155,20 (samaksātā valsts

nodeva) = LVL 25,99 (starpība par pieaugumu)).

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30, taču lietā ir

radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – paziņojuma nosūtīšana prasītājam (lietas 79.lapa), pavadraksts prasītājam

(lietas 87.lapa), paziņojums pusēm (lietas 93.lapa), pavadraksts prasītājam (lietas 96.lapa), uzaicinājums publikācijas saņemšanai

(lietas 97.lapa), pavadraksts atbildētājam (lietas 110.lapa) un par papildus nosūtītām 3 tiesas pavēstēm (lietas 111.lapa), kopā 10

sūtījumi par LVL 11, jo viena pasta sūtījuma cena saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ir LVL 1,10, kuri nav apmaksāti. Minētie

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo

daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās

izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, panta otrajā daļā ir noteikts, ka sprieduma labprātīgais

izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rez olutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190.pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas, kā arī komunālo pakalpojumu parādu par periodu no

2008.gada augusta līdz 2012.gada martam LVL 2113,92, līgumsodu par periodu līdz 2012.gada martam LVL 133,77 un tiesāšanās

izdevumus LVL 158,50, kopsummā LVL 2406,19 (divi tūkstoši četri simti seši lati 19 santīmi).

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6%

gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu LVL 25,99 (divdesmit pieci lati 99 santīmi), kas

iemaksājama – saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konts Nr.LV55TREL1060190911200, TRELLV22, iemaksas mērķis:

valsts nodeva lietā Nr.C29-1363-13/5. Maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 11 (vienpadsmit lati 00

santīmi), kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konta Nr.LV 51 TREL 2190 4580 1900 0, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C29-1363-

13/5. Maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas – 2013.gada 27.decembra – Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Sanita Rūtenberga