Court fully supports landlord's small claims suit for unpaid property management fees and interest.

Lieta Nr.C39088515

C-0885-15/7

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2015.gada 8.oktobrī

Valmieras rajona tiesa: tiesnesis D.Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „VALKAS NAMSAIMNIEKS” maza apmēra prasībā par

naudas piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa.

[1] SIA „VALKAS NAMSAIMNIEKS” (turpmāk prasītājs) cēla tiesā maza apmēra prasību piedzīt no /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par labu

prasītājam galveno parādu EUR 2091,25 par laika periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 1.oktobrim un tiesāšanās izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. No 2009. gada 1.aprīļa dzīvojamās mājas /adrese/,

apsaimniekotājs ir SIA „Valkas Namsaimnieks”. Apsaimniekotājs ir veicis mājas kopīpašuma apsaimniekošanu un nodrošinājis atbildētājam iespēju

izmantot komunālos pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, savukārt atbildētājam vienlaicīgi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 2. un 3.punktu ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un segt dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumus. Atbildētājs

maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanu veicis neregulāri, tādēļ no 2009.gada 1.aprīļa līdz

2014.gada 1.oktobrim atbildētājam uzkrājies apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāds EUR 2091,25. SIA „Valkas Namsaimnieks”

vairākkārt brīdinājis atbildētāju par parādu. Taču līdz šim brīdim atbildētājs nav iepriekš minēto parādu nomaksājis.

[1.2] Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds EUR 2091,25.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis. Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, uzskata, ka

paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai šajā lietā.

[3] Neviena no pusēm nav lūgusi uzklausīšanu tiesas sēdē. Tiesa neuzskata, ka attiecīgo lietu būtu nepieciešams iztiesāt tiesas sēdē. Pusēm par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā, par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, un par to, ka iepriekš minētais datums ir

uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu, paziņots likumā noteiktā kārtībā. Puses iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā nav

cēlušas.

Motīvu daļa.

[4] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma pilnīgi.

[5] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[5.1] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums atbildētājai ir nosūtīts uz deklarēto adresi. Tādejādi uzskatāms, ka prasības pieteikums atbildētājai ir

izsniegts tā saturs paziņots.

[6] Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē.

[6.1] Tādejādi tiesa uzskata, ka tas, ka prasības pieteikums ir ticis nosūtīti atpakaļ, nevar ietekmēt tiesas nolēmumu šajā lietā.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis pretprasību

un iebildumus pret prasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam ir iebildumi pret prasību.

[8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājam laika periodā no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 1.oktobrim piederēja dzīvokļa īpašums Nr.24

un kopīpašuma domājamā daļa -336/1983, no daudzdzīvokļu mājas un zemes, adrese: /adrese/, Valkas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. 345-24,

kadastra numurs: /numurs A/, (l.l.10-11).

[8.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs, pamatojoties uz Valkas pilsētas domes 2009.gada 30.marta lēmumu, kļuva par Valkas pilsētas

domes Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nodaļas saistību un tiesību pārņēmēju (l.l.29). Prasītājam pārvaldīšanā un apsaimniekošanā nodots

nekustamais īpašums, kurā atrodas atbildētājam piederošais dzīvokļa īpašums (l.l.30).

[8.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs un atbildētājs nav noslēguši atsevišķu līgumu par atbildētāja kā īpašnieka piedalīšanos dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanā.

[8.3] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs ir sastādījis un nosūtījis atbildētājam brīdinājumus par parādu (l.l.15-28).

[9] Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

[9.1] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma

[9.2] Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.pantu, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu,

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks

ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis

attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par kopīpašumā esošās

daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.

[9.3] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4)

maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas

zemes; 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības

un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības

ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem

veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu

ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

[9.4] Tiesa konstatē, ka prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt parādu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu,

kad spēkā bija likums „Par dzīvokļa īpašumu” un kad stājās spēkā Dzīvokļa īpašuma likums. Tādejādi šajā lietā ir piemērojamas normas no abiem

likumiem, ņemot vērā to, ka abi likumi ir noteikuši dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem.

[10] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu EUR 2091,25 par laika periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada

1.oktobrim. Atbildētājs iebildumus par aprēķinātā galvenā parāda apmēru un tā aprēķina kārtību nav cēlis. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā

galvenā parāda aprēķina (l.l.12) pamatotību. Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds EUR 2091,25.

[11] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā. Tiesa atzīst prasītājam, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi

procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

[11.1] Tā kā tiesa prasību apmierina pilnīgi, saskaņā Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva

EUR 313,69 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

[11.2] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 190., 193., 195., 204.1pantu, 250.25pantu,

n o s p r i e d a:

1. Prasību pilnīgi apmierināt.

1. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese B/, par labu SIA „VALKAS NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr.44103055060, juridiskā adrese: Rīgas iela 22, Valka, Valkas novads, LV-4701, EUR 2409,64 (divi tūkstoši četri simti deviņi

euro, 64 euro centi), kas sastāv no galvenā parāda EUR 2091,25 par laika periodu 2009.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 1.oktobrim, valsts

nodevas EUR 313,69, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 4,70.

2. Noteikt SIA „VALKAS NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.44103055060, juridiskā adrese: Rīgas iela 22, Valka, Valkas novads, LV-

4701, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese B/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no

simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs

neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

3. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

4. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 8.oktobris, apelācijas kārtībā

Vidzemes apgabaltiesā, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas

nepareizas izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ja

pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko

novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

Tiesnesis D.Līdacis