Court dismisses appeal against traffic fine for speeding in residential zone despite erroneous sign number citation.

Lieta Nr.130046616

Lietvedības Nr.1-0466-16/22

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2016.gada 30.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis R.Silakalns rakstveida procesā, Rīgā Abrenes ielā 3, izskatīja /pers. C/ sūdzību par

2016.gada 29.februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes lēmumu Nr.492, kā arī izskatīja administratīvā pārkāpuma

lietas materiālus.

Aprakstošā daļa

2016.gada 22.janvārī attiecībā pret /pers. C/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF 711904 par LR Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumu” (turpmāk – CSN) 101.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka /pers. C/

2016.gada 22.janvārī plkst. 09:59:31, Siguldā vadīja transportlīdzekli Nissan Navara, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Vidzemes autoceļu no

Pulkveža Brieža ielas puses Gāles ielas virzienā ar ātrumu 70 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h, ceļa zīmes Nr.555 “Apdzīvotas vietas

sākums” darbības zonā. Iespējamais minimālais ātrums, aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu (+/-3 km/h), -67 km/h. Ātrums fiksēts ar ātruma mērierīci

“Genesis II select” Nr.G2S 18880.

Līdz ar to, /pers. C/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 8 panta ceturtajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu, par ko /pers. C/ tika uzlikts administratīvais sods EUR 40 apmērā.

Lēmumu par soda uzlikšanu par iepriekš minēto pārkāpumu, /pers. C/ pārsūdzēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldei.

Ar 2016.gada 29.februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Iestāde) lēmumu Nr.492 (turpmāk –

Lēmums), /pers. C/ sūdzība noraidīta un sākotnējais lēmums atstāts spēkā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. C/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība (turpmāk – Sūdzība) par Iestādes

Lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējam netika uzrādīts video ieraksts, no kura varētu pārliecināties, ka tieši viņš ir pārkāpis atļauto

ātrumu un ka aparāts, ar kuru fiksēts ātrums ir verificēts.

Sūdzības iesniedzējam netika izskaidrotas tiesības un pienākumi, kādus paredz LAPK 260.pants.

Administratīvā pārkāpuma protokolā nepamatoti norādīts, ka pārkāpums izdarīts 555.ceļa zīmes darbības zonā, jo pārkāpuma izdarīšanas

brīdī bija spēkā LAPK 149.8 panta ceturtās daļas redakcija, proti, spēkā esošajā LAPK panta redakcijā ir noteikta atbildība par braukšanas ātruma

pārsniegšanu 518. un 528.ceļa zīmes darbības zonā.

Ja 2016.gada 22.janvārī LAPK 149.8 panta ceturtās daļas spēkā esošā redakcija nenoteica atbildību par pārkāpumu, kurš izdarīts vietā,

kura apzīmēta ar 555.ceļa zīmi, tad tiesiskā valstī, bez attiecīgu grozījumu veikšanas attiecīgajā tiesību normā, nedrīkstētu uzlikt sodu, jo tiesiskās

paļāvības princips nosaka, ka iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Pie šādiem apstākļiem Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Iestādes Lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

2016.gada 7.aprīlī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu nolemts pieņemt /pers. C/ iesniegto sūdzību un ierosināt

tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Tika noteikts lietu izskatīt rakstveida procesā 2016.gada 30.septembrī, paziņojot lietas dalībniekiem par laiku,

kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrot, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2016.gada 30.augustam. Līdz noteiktajam termiņam

pieteikumi vai lūgumi tiesā saņemti netika.

Motīvu daļa

Iepazīstoties ar /pers. C/, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināms, ka sūdzība ir nepamatota un ir noraidāma.

LAPK 288.panta pirmā daļa noteic, ka Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais

var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās

dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.6 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to

pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

LAPK 289.6 panta ceturtā daļa noteic, ka Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms

noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas

nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē,

kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289.13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tādējādi atzīstams, ka 2016.gada 29.februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes lēmumā Nr.492 ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Papildus ir norādāms, ka no lietas materiāliem redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ailītē “Ar protokola saturu esmu

iepazīstināts. Iesniedzu paskaidrojumu par pārkāpumu uz _lapas. LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās tiesības un pienākumi

man saprotamā valodā izskaidroti” atrodas Sūdzības iesniedzēja paraksts. Līdz ar to secināms, ka Sūdzības iesniedzējam ir izskaidrotas tiesības un

pienākumi, kas paredzēti LAPK 260.pantā, ko apliecina paša Sūdzības iesniedzēja paraksts. Bez tam, notikuma vietā, acīmredzot, Sūdzības

iesniedzējam nav bijušas nekādas pretenzijas pret policijas darbiniekiem, viņu rīcību, kā arī ir bijusi saprotama pārkāpuma būtība, jo administratīvā

pārkāpuma protokolam nav pievienots Sūdzības iesniedzēja paskaidrojums, kur viņš izteiktu iebildumus pret protokolā fiksētajiem faktiem.

Tiesai, iepazīstoties ar lietai pievienoto video ierakstu un izdrukām no tā, nerodas šaubas, ka Sūdzības iesniedzējs pie administratīvā

pārkāpuma protokolā fiksētajiem apstākļiem, apdzīvotā vietā ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, kas ir fiksēts ar mērierīci “Genesis II Select”

Nr.G2S 18880 un kura ir sertificēta ar atkārtotās verificēšanas sertifikātu Nr.E0476V15, kura derīguma termiņš ir līdz 2016.gada 8.septembrim.

Ar video ierakstu Sūdzības iesniedzējam bija tiesības iepazīties jebkurā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas stadijā, tajā skaitā, kad

lieta atradās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, taču Sūdzības iesniedzējs savas tiesības nav izmantojis.

Kā jau minēts iepriekš, lietā nav strīds par to, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpums ir noticis apdzīvotā vietā – pilsētā Siguldā. Katram

transportlīdzekļa vadītājam tiesiskā valstī, jāievēro CSN, lai netiktu apdraudētu citu ceļu satiksmes dalībnieku drošība, kuri paļaujas, ka ik viens

satiksmes dalībnieks ievēro likumu un nepārkāpj CSN, tajā skaitā, nepārsniedz atļauto braukšanas ātrumu.

Pie šādiem apstākļiem, administratīvā pārkāpuma protokolā kļūdaini norādītās ceļa zīmes numurs “555”, neatbilstoši spēkā esošai LAPK

149.8 panta ceturtās daļas redakcijai, neatbrīvo Sūdzības iesniedzēju no atbildības par izdarīto pārkāpumu. Bez tam, minētā spēkā esošā LAPK

redakcija jau LAPK jaunā redakcija neatceļ atbildību par atļautā ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā.

Turklāt, arī CSN 101.punkts noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet

dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h.

Kļūdaini norādītais ceļa zīmes numurs administratīvā pārkāpuma lietā nemaina lietas faktiskos apstākļus un pārkāpuma būtību, kā arī tas

nav nenovēršams, izskatot lietu pēc būtības.

Tādējādi arī secināms, ka tiesai nerodas šaubu, ka /pers. C/ rīcībā ir saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, kas paredzētas LAPK

149. panta ceturtajā daļā, un izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu

un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no LAPK 289.7, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa,

nosprieda:

atstāt negrozītu 2016.gada 29.februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes lēmumu Nr.492, /pers. C/ sūdzību

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no motivēta sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Motivēta sprieduma pieejamības diena 2016.gada 30.septembris.

Tiesnesis

R.Silakalns