Court dismisses appeal against administrative penalty for drunk driving, upholding mandatory license revocation. The court rejects the argument that license revocation is merely a temporary ban subject to payment conditions. The court clarifies that under the Administrative Offences Code, drunk driving mandates license revocation regardless of fine payment. The court emphasizes that financial hardship does not justify reducing statutory penalties. The court rules that the first-instance judgment stands and the appeal is inadmissible. The court applies strict statutory interpretation to administrative sanctions. The court finds no legal basis to modify the mandatory license revocation period. The court concludes that the defendant's financial situation is irrelevant to the penalty. The court affirms the first-instance court's decision on license revocation. The court maintains that administrative penalties must be applied as written by law.

Lieta Nr.133028415

104AA-573-15/4

SPRIEDUMS

Rīgā, 2015.gada 19.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese L.Šteinerte

tiesneši I.Vīgante un G.Kveska

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. D/, personas kods /personas kods/, iesniegto

apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2015.gada 15.aprīļa spriedumu,

konstatēja

2015.gada 11.aprīlī Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors U.Gavariņš sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 084382 par

to, ka 2015.gada 11.aprīlī plkst.13:15 /pers. D/ vadīja automašīnu Audi A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ Babītes novadā, pa

nobraukumu no autoceļa A5 Salaspils-Babīte uz autoceļu A10 Rīga-Ventspils, atrodoties a lkoholisko dzērienu ietekmē, alkohola koncentrācijas

izelpā 2,05 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 “Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā – Ceļu satiksmes noteikumi) 29.1.2 apakšpunktu (lietas 3.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk

tekstā - Latvijas APK) 149.15panta ceturtajā daļā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 15.aprīļa spriedumu /pers. D/ ir saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā

daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un viņam noteikts sods - administratīvais arests uz 10 diennaktīm, uzlikts naudas sods 1200 euro

apmērā, atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem (lietas 19.-21.lapa).

Tiesa konstatējusi, ka no lietas materiāliem pievienotā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB324579 izriet, ka 2015.gada

11.aprīlī plkst.13.22 veikts pirmais mērījums ar alkometru „AlcoQuant 6020” Nr.A123801, mēraparāta nolasījums 2,23 promiles, minimālais 2,0516

promiles. Plkst.13,39 veikts otrais mērījums, mēraparāta nolasījums 2,25 promiles, minimālais 2,07 promiles. Pārkāpējs piekrita veiktās pārbaudes

rezultātiem.

Norādītos mērījumus apstiprina lietas materiāliem pievienotās alkometra „AlcoQuant 6020” izdrukas (lietas 5.lapa), pirmās instances tiesa

secinājusi, ka nav pamata apšaubīt veiktos alkometra mērījumus.

Tiesa konstatējusi, ka no lietas materiāliem pievienotā inspektora dienesta ziņojuma izriet, ka 2015.gada 11.aprīlī, veicot dienesta pienākumus,

policijas inspektors veica alkohola pārbaudi un /pers. D/, kas vadīja Audi A6 Avant ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr.PC084382 norādītajā vietā, tika konstatēta alkohola koncentrācija izelpā.

Tiesa konstatējusi, ka no pārkāpēja paskaidrojuma izriet, ka 2015.gada 11.aprīlī plskt.13.00 braucis ar sava radinieka automašīnu. Pa ceļam

viņa vadīto automašīnu apturēja policija un viņam konstatēja pārsniegtu alkohola koncentrāciju izelpā. Bijis ballē, un nebija paredzēts pēc tam braukt,

vectēvam palika slikti, un tāpēc bija jāved vectēvs. Alkometrs uzrādīja 2,20 promiles, kam viņš piekrīt.

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā norādīto, ka personai

konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,05 promiles, un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesa atzinusi, ka persona

ir izdarījusi Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu un personas vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Tiesa norādījusi, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu par personas atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzinusi savas vainas atzīšanu un nožēlu par izdarīto.

Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Tiesa, nosakot sodu, ņēmusi vērā arī konstatēto alkohola koncentrācijas daudzumu, diennakts laiku, pārkāpuma izdarīšanas vietu, veidu,

pārkāpēja personību.

Pārbaudot informāciju par pārkāpēja personību tiesa konstatējusi, ka /pers. D/ strādā SIA „Mūzikas serviss”, mēneša vidējie ienākumi 300

EUR, precējies, apgādībā viens bērns, citu ziņu par pārkāpēja personību nav, iepriekš administratīvi sodīts.

Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas liegtu personai piemērot administratīvo arestu.

Tiesa norādījusi, ka saskaņā ar Latvijas APK 299. 1panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods

jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Turklāt, saskaņā panta trešo un ceturto daļu, ja naudas sods nav samaksāts gada laikā

no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un

transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai un lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu

izpildei tiesu izpildītājam.

Par minēto lēmumu /pers. D/ iesniedzis sūdzību, kurā norāda, ka tiesa izskaidroja, ka saskaņā ar Latvijas APK 299. 1panta trešo un ceturto daļu,

ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai. Norāda, ka 2015. gada 22. aprīlī ir

samaksājis naudas sodu 1200.00 EUR apmērā un sedzis izdevumus Valsts policijai 15.65 EUR apmērā. Apzinās savu vainu par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu un nožēlo par to.

Saskaņā ar minēto un to, ka ir paņēmis naudas kredītu, lai apmaksātu uzlikto sodu, lūdz tiesu pārskatīt šo jautājumu un atgriezt viņam vadītāja tiesības, jo

tās ir nepieciešamas gan darbam, lai to kredītu atgrieztu, gan lai uzturētu ģimeni, tajā skaitā dzīvokli.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, pamats tiesai pēc savas

iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.21pantu otro daļu noraidījums tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nav pieteikts.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesu kolēģija secina, ka Rīgas rajona tiesas 2015.gada 15.aprīļa spriedums atstājams negrozīts.

Tiesu kolēģija, pārbaudījusi Rīgas rajona tiesas 2015.gada 15.aprīļa sprieduma motivāciju, atzīst, ka tiesa, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un

tiesiskos apstākļus, pamatoti atzinusi, ka /pers. D/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā ir

pierādīta. Līdz ar to tiesu kolēģija saskaņā ar Latvijas APK 289. 22panta pirmo daļu, 289.13panta trešo daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas

apstākļu konstatējumam, sprieduma motivācijai un izvērstāks argumentu izklāsts apelācijas instances tiesas spriedumā nav nepieciešams.

Tiesu kolēģija secina, ka no apelācijas sūdzības satura izriet, ka /pers. D/ pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdz tikai daļā par

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu.

Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa konkrētajā lietā nepamatoti atsaukusies uz Latvijas

APK 299.1panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, izskaidrojot pārkāpējam, ka ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par

naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts

vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai.

Latvijas APK 299. 1pants regulē lēmuma izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, un tā trešā daļa attiecināma uz

gadījumiem, kad stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums (Ceļu satiksmes likuma 30.pants).

Konkrētajā gadījumā /pers. D/ transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz noteiktu laiku- četriem gadiem tika atņemtas ar pirmās instances tiesas

spriedumu, nevis noteikts to vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Saskaņā ar Latvijas APK 29.panta ceturto daļu, personai par transportlīdzekļa

vadīšanu alkohola reibumā uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā noteikts, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai

asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, — uzliek naudas sodu (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro

administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

No minētā redzams, ka par Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu kā obligāts nosacījums ir

paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana, līdz ar to tiesai nav likumīga pamata to nepiemērot vai atcelt. Samaksājot tiesas piespriesto

naudas sodu par Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības pārkāpējam netiek atgrieztas.

Sūdzībā norādītie apstākļi, ka /pers. D/ ir paņēmis kredītu, lai samaksātu sodu, vadītāja tiesības ir nepieciešamas darbam un ģimenes uzturēšanai,

nedod likumīgu pamatu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par vadītāja tiesību atņemšanu, kā arī atbilstoši Latvijas APK 21.pantam nav likumīga

pamata atzīt izdarīto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu, Latvijas APK arī neparedz noteikt vieglāku sodu nekā attiecīgā panta sankcijā

paredzētais.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet /pers. D/ apelācijas sūdzība ir

noraidāma kā nepamatota.

Ņemot vērā augstāk minēto, pamatojoties uz Latvijas APK 289.21pantu, 289.22pantu, tiesu kolēģija

nosprieda:

Rīgas rajona tiesas 2015.gada 15.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. D/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Šteinerte

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Vīgante

Tiesnesis (personiskais paraksts) G.Kveska