Court finds defendant guilty of refusing police orders and imposes a minimal fine of 20 Lats.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of willfully refusing to obey a police officer's lawful order and imposed a fine of 20 Lats. The defendant admitted guilt during the trial, explaining that a conflict arose after he was sitting on a bench next to a beer bottle. The court determined that his admission of guilt and remorse constituted a mitigating circumstance under the Administrative Offences Code, warranting a penalty near the minimum threshold.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 33.pants: A person who willfully refuses to obey a lawful order from a police officer performing official duties is guilty of an administrative offence, but admission of guilt and remorse may serve as a mitigating circumstance for sentencing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128050713
Lietas arhīva Nr. 1-0507-13/10
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese G.Viļumsone
ar tiesas sēdes sekretāru Valsts amatpersona
piedaloties /pers. A/, izskatot atklātā tiesas sēdē 2013.gada 30.septembrī, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, administratīvo pārkāpumu
lietas materiālus attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/,
k o n s t a t ē j a:
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lietvedībā 2013.gada 6.septembrī reģistrēti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli
Nr.128050713; 1-0507-13/10 par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
2013.gada 4.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.130808 par to, ka 2013.gada 4.septembrī plkst.13:46
/pers. A/, Dzirciema ielā 1A,Rīgā, uz ielas ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieka likumīgām prasībām, vairākkārt
atteicās nosaukt savus personas datus, mēģināja atstāt notikuma vietu bēgot. Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgām prasībām, kad
viņi izpilda sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumus.
/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā atzina un paskaidroja, bija apsēdies uz soliņa, blakus atradusies alus pudele, par ko policists aizrādījis un izraisījušās
domstarpības. /pers. A/ strādā SIA „n/a” par /amats/ ar atalgojumu 100 Ls mēnesī, dzīvo kopā ar draudzeni un vecmāmiņu,
apgādājamu personu nav.
Motīvu daļa:
Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējot pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, atzīstams, ka
/pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants paredz atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka,
pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda
sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētais
pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Lai personu atzītu par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā
pirmkārt, ir jākonstatē, ka kāds no minētajā tiesību normā norādītajiem subjektiem, sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu
pildīšanas laikā, izteica personai likumīgu rīkojumu vai prasību un, otrkārt, ka persona ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam
rīkojumam vai prasībai.
Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6. un 7.punkts nosaka, ka policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta
kompetencei ietilpst novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt
protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības, savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu
nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu
tiesiskajā audzināšanā. Atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 2.punktam policijas darbinieku pārkāpējam izteiktā
prasība ir atzīstama par likumīgu, jo saskaņā ar minēto tiesību normu policijas darbiniekam ir tiesības pārbaudīt personību
apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei personām, kuras tiek
turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu. Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts
varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti
jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ir sodāma.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta spriedumā lietā Nr. SKA-68/2007 pausta atziņa, ja
persona uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām, persona
uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais
vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām.
Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt pašvaldības policijas darbinieka ziņojumā norādītos notikuma faktiskos apstākļus un tajā
izteiktās prasības ir atzīstamas par likumīgām, jo pašvaldības policijas darbinieks veica savus amata pienākumus. /pers. B/ ignorējis
izteiktās prasības.
Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, atzīstams, ka pārkāpēja vaina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, tas ir, ar
administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.130808, ar Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes sabiedriskās kārtības
sargāšanas nodaļas kārtībnieka /pers. C/ ziņojumu, un ar /pers. A/ paskaidrojumiem tiesas sēdē, kuros viņš ir atzinis, ka ir bijusi
konflikta situācija ar pašvaldības policijas darbinieku.
Tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka /pers. A/ darbībās ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma sastāvs.
Nosakot sodu /pers. A/ saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma
raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu esamību. Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantā paredzētie atbildību pastiprinoši apstākļi lietā nav konstatēti. Par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu - saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās
daļas 1.punktu, par atbildību mīkstinošu atzīstams apstāklis, ka /pers. A/ atzinis savu vainu un vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto.
Ņemot vērā konstatētos apstākļus un tos pierādījumus, kas var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, lai sasniegtu soda mērķi,
- audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai
pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta sankcijā
paredzēto sodu – naudas sodu 20 Ls , t.i., tuvu minimālajam apmēram.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 31.-34.pantiem, 175.pantu, 240.pantu, 244.pantu,
260.pantu, 268.1 pantu, 272.pantu, 274.pantu, 275.pantu, 291.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un noteikt naudas sodu Ls 20,00 (divdesmit latu, 00 santīmu).
Naudas sods ieskaitāms - Saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, Konts LV34TREL1060191011100, BIC kods: TREL LV22,
Maksājuma mērķis: pārkāpēja dati (vārds, uzvārds, personas kods), naudas sods administratīvā pārkāpuma lietā Nr.128050713;
1-0507-13/10. Maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,
109.kabinetā.
Naudas sods jānomaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu, vai 30 dienu laikā no dienas,
kad paziņots par apelācijas sūdzības noraidīšanu.
Ja spriedums daļā par naudas soda samaksu netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, nodot lēmumu šajā daļā piespiedu izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2013.gada 30.septembra Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese G.Viļumsone