Court orders enforcement of debt against real estate co-owners and awards court costs to creditor.

ECLI:LV:RIRT:2022:1125.C33598320.4.S

Lietas Nr.C33598320

Lietas arhīva Nr.C-0615-22/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2022.gada 25.novembrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/, atbildētājas /pers. B/ (/uzvārds/) pārstāvim zvērinātam advokātam Laurim Brikmanim

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/, /pers. E/ (/pers. E/) un /pers. B/ (/uzvārds/) par piedziņas vēršanu uz dāvanu -

nekustamo īpašumu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] tiesā 2020.gada 10.decembrī prasītājs /pers. C/ cēlis prasību pret atbildētāju /pers. D/, /pers. E/ un /pers. B/ par piedziņas vēršanu uz dāvanu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1415., 1438., 1927.pantu, lūdzis tiesu: vērst piedziņu uz ½ domājamo daļu no atbildētājai /pers. B/ (/uzvārds/)

piederošām 1/32 domājamām daļām, t.i., 1/64 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, kuram atvērts Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījums Nr./numurs B/ par summu, kas nepārsniedz 111 707,47 euro par labu prasītājam

/pers. C/.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 16.novembra lēmumu lietā Nr./lietas numurs/

pakļauta bezstrīdus piespiedu izpildei /pers. E/ saistību pret /pers. C/ pēc /datums/izdotā pārvedu vekseļa, kas noprotestēts /datums/(vekseļa protesta

akts Nr./numurs/ iereģistrēts Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Ingas Muciņas aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./ieraksta numurs/), parāda 250

000 euro apmērā, kā arī no /pers. E/ par labu /pers. C/ piezīta samaksātā valsts nodeva 498,01 euro apmērā.

[1.2] Izpildu raksts saistību piespiedu izpildei nodots zvērinātam tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam, kurš izpildu lietā konstatēja šādus

parādnieka /pers. E/ aktīvus: 1) naudas līdzekļi kredītiestādē; 2) nekustamais īpašums /īpašuma adrese/); 3) nekustamais īpašums /īpašuma adrese A/; 4)

motorlaiva BUSH STORMBRINGER T530, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/; 5) piekabe transporta laivu vedējs TAURAS 700V-03, valsts

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/; 6) piekabe transporta laivu vedējs RESPO 750V411T160, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/; 7) 1/2

domājamā daļa no laulātā kopmantas – /pers. D/ piederošām 1/32 domājamām daļām (lietošanā dzīvokļa īpašums Nr./numurs/ ēkā lit.2) no nekustamā

īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk arī – nekustamais īpašums).

Minētajā izpildu lietā, piedziņu vēršot uz naudas līdzekļiem kredītiestādē, uz kustamo mantu un uz nekustamo īpašumu //īpašuma adrse A,īpašuma

adrese B/, piedzinējam kopā izmaksāti 9857,14 euro, savukārt no nekustamā īpašuma /īpašuma adrese/) piespiedu atsavināšanas izsolē piedzinējs

saņems 128 933,40 euro.

[1.3] Ņemot vērā minēto, prasītāja nesegtā prasījuma apmērs pēc naudas līdzekļu saņemšanas no nekustamā īpašuma /nosaukums/ atsavināšanas

piespiedu izsolē, sastādīs 111 707,47 euro.

[1.4] Izpildu lietas ietvaros ir atsavināti visi parādnieka /pers. E/ aktīvi, izņemot nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma /adrese A/,

zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2.iedaļas ierakstā Nr.20.1. un 20.2. ar /datums/ tiesneses Ilzes Ieviņas lēmumu ierakstīta atzīme – vērsta 250 498,01

euro piedziņa uz /pers. E/ piederošo ½ domājamo daļu no laulāto kopmantā ietilpstošā – /pers. D/ piederošām domājamām daļām no nekustamā

īpašuma; piedzinējs – /pers. C/; pamats – /datums/zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga nostiprinājuma lūgums Nr./lūguma numurs/, /datums/Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmums lietā Nr./lietas numurs/.

[1.5] /pers. D/ nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpa arī laulātā /pers. E/ ½ domājamā daļa, ar 2019.gada 22.janvāra dāvinājuma līgumu

uzdāvināja /pers. B/.

[1.6] Prasītāja ieskatā būtiski, ka dāvinājuma veikšanai /pers. E/ ir izsniedzis notariāla akta formā sagatavotu piekrišanu, kurā /pers. E/ tika

izskaidroti Civillikuma noteikumi par laulāto kopīgu mantu, līdz ar to atzīstams, ka dāvinājumu veikusi gan /pers. D/, gan /pers. E/.

[1.7] Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /pers. B/ nostiprinātas ar /datums/ tiesneses lēmumu, par ko nekustamā īpašuma zemesgrāmatas

nodalījuma II.daļas 1.iedaļas ierakstā 20.2. veikts attiecīgs ieraksts.

[1.8] Prasītājs nav piekritis ne atbildētāja /pers. E/ nekustamā īpašuma daļas dāvinājumam, ne norunai, ka apdāvinātais neatbild par dāvinātāju

parādiem.

Prasītāja ieskatā atbildētāji apzināti veikuši nekustamā īpašuma īpašumtiesību maiņu, lai kavētu piedziņas vēršanu uz /pers. E/ nekustamā īpašuma

laulātā ½ domājamo daļu, kas atbilstoši Civillikuma 1., 1415., 1438.pantam nebūtu pieļaujams.

[2] Tiesā saņemti atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ paskaidrojumi par celto prasību, norādot, ka to uzskata par nepamatotu, tādēļ lūdz to noraidīt

(lietas 98.lapa, lietas 100.lapa).

[2.1] Paskaidrojumos norādīts, ka nav strīda par to, ka parādsaistības, kas izriet no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/lēmuma

lietā Nr./lietas numurs/, ir spēkā esošas

Taču jāņem vērā, ka Civillikuma 1927.pantā regulētā iespēja vērst piedziņu dāvinātāja saistību izpildei uz dāvināto mantu saistīta nevis ar visas

mantas atdāvināšanas faktu kā tādu, bet gan ar to, vai no atlikušās mantas dāvinātājs ir spējīgs apmierināt kreditoru prasījumus (sk. Augstākās tiesas

2014.gada 19.februāra spriedumu lietā SKC-590/2014).

Kā izriet no Civillikuma 1927.panta satura, kreditora tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas saistītas ar diviem apstākļiem: 1) mantas

dāvināšanas laikā tās dāvinātājam bijuši parādi un 2) dāvinātājs nespēj parādu nomaksāt.

[2.2] Paskaidrojuši, ka no prasības pieteikuma izriet, ka ir pārdota visa /pers. E/ manta, taču apstāklis, ka uz /pers. E/ vārda vairs nav reģistrēta

manta, nedod pamatu uzskata, ka viņš nespētu nomaksāt parādu.

Norādījuši, ka manta ir plašs jēdziens. Proti, tajā ietilpst gan kustama manta, gan nekustama manta, gan naudas līdzekļi, tostarp darba samaksa,

uzkrājumi u.tml.

[3] Tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ (/uzvārds/) paskaidrojumi par celto prasību, norādot, ka to uzskata par nepamatotu, tādēļ lūdz to noraidīt

(lietas 102.-103.lapa).

[3.1] Paskaidrojumos norādīts, ka atbilstoši jaunākajai judikatūrai lietā SKC-107/2020, kurā Augstākās tiesas Senāts paplašinātā visu Civillietu

departamenta senatoru sastāvā lēma jautājumu par laulāto kopīgās mantas perzumpcijas atspēkošanas kārtību, ar īpašu norādi uz atšķirību no vispārējās

kārtības gadījumos, kad tiek skartas kreditoru intereses.

Šajā civillietā jautājums par to, vai strīdus manta ietilpa līdzatbildētāju /pers. E/ un /pers. D/ laulāto kopmantā, vai, ievērojot mantas iegūšanas laiku

2012.gada 27.decembri, tā tomēr bija tā laulātā atsevišķā manta, kura par tādu bija reģistrēta zemesgrāmatā, joprojām ir meklējamais juridiskais fakts.

Tādējādi viens no šajā civillietā pierādāmajiem apstākļiem ir strīdus nekustamā īpašuma statuss laulāto likumisko mantisko attiecību ietvaros laikā,

kad tas zemesgrāmatā bija reģistrēts uz līdzatbildētājas /pers. D/ vārda.

[3.2] Pēc pārliecības dāvinājuma darījuma slēgšanas ietvaros, šis īpašums bija /pers. D/ atsevišķais īpašums un nebija nekādu pazīmju par jebkādu

/pers. E/ līdzdalību šī īpašuma iegūšanā un nostiprināšanā zemesgrāmatā uz /pers. D/ vārda.

[3.3] Pats apstāklis, ka /pers. E/ kontrasignē nostiprinājuma lūgumu pie īpašuma dāvināšanas, nenorāda uz jebkādām viņa īpašuma tiesībām, jo tā ir

formāla procedūra gadījumā, kad laulāto starpā likumisko laulāto mantisko attiecību ietvaros pastāv mantas kopības prezumpcija. Tas nerada īpašuma

tiesības, laulātajiem nav pienākuma, bet gan ir tiesības izvēlēties tādu juridisko attiecību modeli, kādu viņi uzskata par nepieciešamu un vajadzīgu.

Līdzatbildētāji pirms dāvinājuma līguma noslēgšanas nav slēguši laulības līgumu vai stiprinājuši zemesgrāmatā atzīmi par atsevišķās mantas statusu,

liecina par līdzatbildētāju godprātību, labticību un rīkošanos bez simulatīviem instrumentiem, neslēpjoties aiz fiktīviem darījumiem vai darbībām.

[3.4] Arī attiecībā uz Civillikuma 1927.panta iztulkošanu un piemērošanu sakarā ar pret manu klienti izvirzīto prasījumu, jānorāda, ka pats prasītāja

pārstāvis ir atsaucies uz Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-590/2014, no kura ņemtā tēze ir pievienota Augstākās tiesas apkopotajam

judikatūras tēžu krājumam “Civillikuma 1927.pantā regulētā iespēja vērst piedziņu dāvinātāja saistību izpildei uz dāvināto mantu saistīta nevis ar visas

mantas atdāvināšanas faktu kā tādu, bet gan ar to, vai no atlikušās mantas dāvinātājs ir spējīgs apmierināt kreditoru prasījumus”.

[3.5] Tādējādi secināms, ka vēl viens lietā pierādāmais fakts, attiecībā uz kuru šoreiz pierādīšanas pienākums vairāk gulstas uz prasītāju, ir tas, vai

dāvinātājs spēj parādu nomaksāt. Pati saistību esamība nenorāda uz līdzatbildētāja /pers. E/ (pat ja viņš tiktu atzīts par dāvinātāju) nespēju segt saistības.

[3.6] Pierādīšanas pienākums, kas gulstas uz prasītāju, nav izpildīts. Arī tas ir autonoms un patstāvīgs prasības šajā civillietā pilnīgai noraidīšanai.

[4] Atbildētāji /pers. D/, /pers. E/ (/pers. E/) uz tiesas sēdi nav ieradušies, par tiesas sēdi informēti Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā norādītos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tāpēc atzīst par iespējamu izskatīt

lietu bez minēto atbildētāju piedalīšanās tiesas sēdē, jo par tiesas sēdi informēti Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[5] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz tajā minētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt.

[6] Tiesas sēdē atbildētājas /pers. B/ (/uzvārds/) pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Brikmanis prasību uzskatīja par nepamatotu, lūdza to noraidīt.

Uzturēja sniegtos paskaidrojumus par celto prasību.

MOTĪVU DAĻA

[7] Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un

apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība pamatota, tādēļ apmierināma.

[8] Civillikuma 1927.pants noteic, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs

nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, lai no dāvinātās mantas dod

atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu.

[8.1] No lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/lēmumu lietā Nr./lietas numurs/

pakļauta bezstrīdus piespiedu izpildei /pers. E/ saistību pret /pers. C/ pēc /datums/izdotā pārvedu vekseļa, kas noprotestēts /datums/(vekseļa protesta

akts Nr./numurs/ iereģistrēts Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Ingas Muciņas aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./numurs/), parāda 250 000 euro

apmērā, kā arī no /pers. E/ par labu /pers. C/ piedzīta samaksātā valsts nodeva 498,01 euro apmērā (lietas 12.-15.lapa, lietas 16.-25.lapa).

Lietā nepastāv strīds par to, ka izpildu raksts saistību piespiedu izpildei nodots zvērinātam tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam.

Minētajā izpildu lietā, piedziņa vērsta uz naudas līdzekļiem kredītiestādē, uz kustamo mantu un uz nekustamo īpašumu /īpašuma adrese A, īpašuma

adrese B/, piedzinējam kopā izmaksāti 9857,14 euro, savukārt no nekustamā īpašuma /īpašuma adrese/) piespiedu atsavināšanas izsolē piedzinējs

saņems 128 933,40 euro.

[8.2] Prasītājs norādījis, ka prasītāja nesegtā prasījuma apmērs pēc naudas līdzekļu saņemšanas no nekustamā īpašuma /nosaukums/ atsavināšanas

piespiedu izsolē, ir 111 707,47 euro.

[8.3] Nav strīda par to, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2.iedaļas ierakstā Nr.20.1. un 20.2. ar /datums/

tiesneses Ilzes Ieviņas lēmumu ierakstīta atzīme – vērsta 250 498,01 euro piedziņa uz /pers. E/ piederošo ½ domājamo daļu no laulāto kopmantā

ietilpstošā – /pers. D/ piederošām domājamām daļām no nekustamā īpašuma; piedzinējs – /pers. C/; pamats – /datums/zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda

Veinberga nostiprinājuma lūgums Nr./lūguma numurs/, /datums/Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmums lietā

Nr./lietas numurs/ (lietas 70.-75.lapa).

[8.4] No lietā iesniegtā un iegūtā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījums Nr./numurs B/ izriet, ka

atbildētāja /pers. D/ nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpa arī laulātā /pers. E/ ½ domājamā daļa, ar 2019.gada 22.janvāra dāvinājuma līgumu

uzdāvināja /pers. B/.

[8.5] Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /pers. B/ nostiprinātas ar /datums/ tiesneses lēmumu, par ko Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs B/ II.daļas 1.iedaļas ierakstā 20.2. veikts attiecīgs ieraksts.

[8.6] Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nav piekritis ne atbildētāja /pers. E/ nekustamā īpašuma daļas dāvinājumam, ne norunai, ka

apdāvinātais neatbild par dāvinātāju parādiem.

[8.7] Civillikuma 1927.pants kreditora tiesību vērst piedziņu uz dāvināto mantu nesaista ar apstākli, ka parādnieks ir uzdāvinājis visu mantu. Gluži

pretēji, lai šo tiesību normu piemērotu, prasītājam ir jāpierāda, ka mantas dāvināšanas laikā tās dāvinātājam bijuši parādi un dāvinātājs faktiski nevar

parādu samaksāt (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 19. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-590/2014).

[8.8] Tādējādi, ievērojot dāvinājuma līguma būtību, kā arī Civillikuma 1927.pantā iekļautā ierobežojuma mērķi, nav pieļaujams, ka dāvinātāja

vēlme noteiktu apsvērumu dēļ bez atlīdzības nodot jebkuru no saviem aktīviem citai personai negatīvi ietekmētu kreditoru tiesības gūt saistību

apmierinājumu no minētās mantas.

Kaut arī nav ierobežojama īpašas labvēlības izrādīšana pret citu personu, šādā veidā izsakot pateicību vai bez jebkāda pamata vēloties iepriecināt

sev tuvas personas, taču apstākļos, kad personai vienlaikus ir neizpildītas saistības, parādnieka manta prioritāri ir novirzāma tieši kreditoriem, lai

nepamatoti netiktu apietas to intereses.

[8.9] Tiesa norāda, ka tiesības vērst piedziņu uz dāvināto mantu izriet no likuma regulējuma, ko nevar ietekmēt līdzēju vienošanās saturs un

iespējamās robežas. Tādējādi minēto tiesību īstenošana ir iespējama jebkurā gadījumā, kad izpildās Civillikuma 1927.pantā paredzētie priekšnoteikumi,

savukārt atkāpes no tā pieļaujamas vienīgi gadījumos, kad kreditori ir tieši atteikušies no tiesībām vērst piedziņu uz dāvināto mantu.

[8.10] No lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka /pers. E/ ir izsniedzis notariāla akta formā sagatavotu piekrišanu, kurā /pers. E/ tika izskaidroti

Civillikuma noteikumi par laulāto kopīgu mantu (lietas 26.-30.lapa). Līdz ar to, nav pamatots atbildētājas /pers. B/ (/uzvārds/) viedoklis, ka strīdus

īpašums bija /pers. D/ atsevišķa manta.

[8.11] Vienlaikus nav pamata atzīt, ka nepieļaujamība dāvinātajam atsaukt dāvinājuma līgumu rada šķēršļus kreditoram kā līgumā neiesaistītajai

personai vērst piedziņu uz dāvināto mantu. Lai īstenotu Civillikuma 1927.pantā noteiktās tiesības, kreditoram nemaz nav jāapstrīd dāvinājuma līgums, jo

vienīgais kreditora mērķis ir atgūt no dāvinātās mantas naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā nav segtas saistības.

[8.12] Civillikuma 1927. panta izpratnē kreditoram ir tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas, neapstrīdot dāvinājuma līgumu (sk. Senāta

2005. gada 12. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-22/2005).

Kā izriet no minētās tiesību normas satura, kreditora tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas saistītas ar diviem apstākļiem: 1) mantas dāvināšanas

laikā tās dāvinātājam bijuši parādi; 2) dāvinātājs nespēj parādu nomaksāt (sk. Senāta 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-

590/2007).

[8.13] Atbildētāji neapstrīd, ka dāvinājumu līgumu noslēgšanas brīdī /pers. E/ pastāvēja parādsaistības pret prasītāju.

Kā iepriekš konstatēts, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/lēmumu lietā Nr./lietas numurs/ pakļauta bezstrīdus piespiedu

izpildei /pers. E/ saistību pret /pers. C/ pēc /datums/izdotā pārvedu vekseļa, kas noprotestēts /datums/(vekseļa protesta akts Nr./numurs/ iereģistrēts

Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Ingas Muciņas aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./numurs/), parāda 250 000 euro apmērā, kā arī no /pers. E/

par labu /pers. C/ piedzīta samaksātā valsts nodeva 498,01 euro apmērā.

Savukārt strīdus nekustamā īpašuma dāvinājuma līgums noslēgs /datums/.

[8.14] Tādējādi tiesa secina, ka brīdī, kad tika noslēgts /datums/dāvinājuma līgums, atbildētājam /pers. E/ bija iestājusies atbildība par saistībām

pret prasītāju, kas izriet, no /datums/izdotā pārvedu vekseļa, kas noprotestēts /datums/(vekseļa protesta akts Nr./numurs/ iereģistrēts Rīgas apgabaltiesas

zvērinātas notāres Ingas Muciņas aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./numurs/).

[8.15] Civillikuma 1927.pants aizsargā dāvinātāja kreditoru intereses, kuru stāvoklis ar mantas dāvinājumu nedrīkst pasliktināties. Senāts ir jau

paskaidrojis, ka iespēja vērst piedziņu dāvinātāja saistību izpildei uz dāvināto mantu saistīta nevis ar mantas atdāvināšanas faktu kā tādu, bet gan ar to, vai

no atlikušās mantas dāvinātājs ir spējīgs apmierināt kreditoru prasījumus (sk. Senāta 2014.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKC-590/2014

(C32290110) 9.1.punktu). Tātad aizsardzību nebauda tāds dāvinājums, kurš vērsts uz to, lai izvairītos no saistību izpildes. Atbilstoši Civillikuma

1927.panta saturam un mērķim nozīme ir nevis dāvinājumam kā tādam, bet vai dāvinātājam mantas vairs nav, vai arī no atlikušās parādnieka mantas

kreditoram nav iespējams gūt apmierinājumu. Tas jāpierāda kreditoram, bet pretējo – dāvinātājam.

Kreditoru mērķis ir iegūt no apdāvinātā līdzekļus parāda dzēšanai.

[8.16] Civillikuma 1927.pantā lietotais jēdziens „prasīt apmierinājumu no dāvanas” tulkojams kā piedziņas vēršana uz dāvināto mantu, tāpēc

aizskartās tiesības aizsardzības nolūkā nav nepieciešams atzīt dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

[8.17] Tiesa atzīst, ka no lietas materiāliem izriet, ka konkrētā dāvinājuma līguma noslēgšana saistīta ar mērķi izvairīties no saistību izpildes, kas ir

pretrunā Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labas ticības principam. Kā norādījis asoc. prof. Dr.iur. K. Balodis, labas ticības princips nozīmē to, ka

katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu personu pamatotas intereses (Labas ticības princips

mūsdienu Latvijas civiltiesībās// Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds, 03.12.2002., Nr.24).

[8.18] Kā to atzinis Senāts 2007.gada 12.septembra spriedumā SKC-590/2007, Civillikuma 1927.pantā lietotais jēdziens “prasīt apmierinājumu

no dāvanas” tulkojams kā piedziņas vēršana uz atdāvināto mantu. Konkrētā gadījumā dāvana, uz kuru varēja vērst piedziņu ir nekustamais īpašums un

saskaņā ar Civilprocesa likuma 73.nodaļu piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu nozīmē tā pārdošanu izsolē un kreditora prasījuma apmierināšanu no

iegūtajiem līdzekļiem.

[8.19] Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem apstiprināts, kā arī lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam /pers. E/ nav nekustamo īpašumu,

nepieder kapitāldaļas uzņēmumos, nav reģistrētu transporta līdzekļu vai citas mantas, uz ko vērst piedziņu.

[8.20] Prasītājs lūdz vērst piedziņu uz atdāvināto nekustamo īpašumu 111 707,47 euro apmērā.

[8.21] Tiesa atzīst, ka prasītājam kā kreditoram ir tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas vispārējā kārtībā un ir konstatējami Civillikuma

1927.pantā norādītie priekšnoteikumi apmierinājuma saņemšanai no dāvanas, proti, parādniece nespēj izpildīt saistības, kuras viņš uzņēmies pirms

dāvinājuma līguma noslēgšanas.

Līdz ar to prasītājam nosakāmas tiesības vērst piedziņu uz piedziņu uz ½ domājamo daļu no atbildētājai /pers. B/ (/uzvārds/) piederošām 1/32

domājamām daļām, t.i., 1/64 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, kuram atvērts Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījums Nr./numurs B/ par summu 111 707,47 euro.

[9] Vērtējot pārējos pušu norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas

ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu.

[9.1] Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas

nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk vs The

Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)).

[10] Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājiem par labu prasītājam līdzīgās daļās piedzenami samaksātie tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva par

prasības nodrošināšanu 70 euro, valsts nodeva par prasības pieteikumu 70 euro, ar lietas izskatīšanu (prasības nodrošināšanu) saistītie izdevumi 11,77

euro, no katra 50,59 euro.

[10.1] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 17,15 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 11,77 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka no atbildētājiem valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,38 euro, no katra 1,79 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93., 97., 192., 193., 195. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. C/ prasību pret /pers. D/, /pers. E/ (/pers. E/) un /pers. B/ (/uzvārds/) par piedziņas vēršanu uz dāvanu - nekustamo īpašumu.

Vērst piedziņu uz ½ domājamo daļu no atbildētājai /pers. B/ (/uzvārds/), personas kods /personas kods/, piederošām 1/32 domājamām daļām, t.i.,

1/64 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, kuram atvērts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas

pilsētas zemesgrāmatu nodalījums Nr./numurs B/ par summu, kas nepārsniedz 111 707,47 euro (viens simts vienpadsmit tūkstoši septiņi simti septiņi

euro un 47 centi) par labu prasītājam /pers. C/, personas kods, /personas kods/.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods, /personas kods/, tiesas izdevumus 50,59 euro

(piecdesmit euro un 59 centi).

Piedzīt no /pers. E/ (/pers. E/), personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods, /personas kods/, tiesas izdevumus 50,59 euro

(piecdesmit euro un 59 centi).

Piedzīt no /pers. B/ (Doneiko), personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods, /personas kods/, tiesas izdevumus 50,59 euro

(piecdesmit euro un 59 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,79 euro (viens euro un 79 centi),

nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. E/ (/pers. E/), personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,79 euro (viens euro un 79

centi), nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/ (/uzvārds/), personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,79 euro (viens euro un 79

centi), nosakot, ka samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. D/, /pers. E/ (/pers. E/), /pers. B/ (/uzvārds/) sprieduma labprātīgas izpildes termiņu valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā 10 dienu termiņā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure