Legislator Case Law & Legislation
C26090015 / C-0900-15 AI generated

Court orders father to pay 30% of minimum wage child support for minor child in Latvia.

Case Number C26090015 / C-0900-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for child support. The plaintiff requested monthly payments based on the statutory minimum for a child living with her while the father provided no financial aid. The court ruled that parental duty to support children is absolute and ordered the father to pay 30% of the minimum wage until the child reaches adulthood.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 179. panta 1. un 5. punkts; Ministru kabineta noteikumi Nr. 37: Parents have an absolute obligation to provide minimum child support regardless of their financial capacity, calculated as 30% of the minimum monthly wage.

Keywords

AI generated
child support obligation minimum wage calculation parental duty statutory child support minor child maintenance

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 179. panta 1. un 5. punkts
Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37
Civilprocesa likuma 191. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Civillieta Nr. C 26090015

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2015.gada 16.jūnijā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par

uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Aprakstošā daļa

2015.gada 25.februārī Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam iesniegusi

/pers. B/ (turpmāk arī – prasītāja) norādot, ka 2000.gada 18.maijā dzimis pušu dēls /pers. D/, personas kods /personas kods/, kurš dzīvo kopā ar

prasītāju un atrodas viņas apgādībā. Prasītāja vēlas piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam, jo atbildētājs, lai gan strādā gadījuma darbus,

kopš 2015.gada materiālo palīdzību bērnam nesniedz. Prasītāja viena uztur dēls, maksā komunālos pakalpojumus. Pamatojoties uz Civillikuma

179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētāja, par labu viņai, uzturlīdzekļus dēla /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar prasības iesniegšanas dienu un līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.

Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam, pusēm ir

paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 8.-12.lapa).

Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītāja, ne

atbildētājs lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas izskatīs

lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.

Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, paziņots datums – 2015.gada

16.jūnijs, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 11., 13.lapa).

Atbildētājs – /pers. C/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērna

uzturēšanai.

Tiesa noskaidroja, ka 2000.gada 18.maijā Rēzeknē dzimis /pers. D/, personas kods /personas kods/, kura vecāki ir: tēvs – /pers. C/, personas

kods /personas kods/, māte – /pers. B/, personas kods /personas kods/ (lietas 4.lapa). Neskatoties uz to, ka prasītāja, atbildētājs un pušu kopīgais bērns

dzīvo vienā dzīvesvietā (lietas 5., 6., 8.lapa ), kā to prasības pieteikumā norādījusi prasītāja, pušu bērnu uztur viņa – prasītāja, atbildētājs materiālo

palīdzību bērna uzturēšanai nesniedz. Strīds par minēto apstākli nepastāv. No sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ izziņas Nr.5 redzams,

ka prasītāja sabiedrībā strādā par šuvēju un viņas darba alga pēc nodokļu nomaksas sastāda vidēji 338,65 euro mēnesī (lietas 7.lapa). Prasītāja,

atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, pierādījumus par atbildētāja ienākumiem nav piestādījusi, līdz ar ko tiesa pieņem, ka atbildētājam ienākumu nav.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums uzturēt bērnu, jo saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu, viņu

uzturēt, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājam, iespējams, nav nekādu ienākumu, neatbrīvo viņu no pienākuma rūpēties par bērna dzīvību un

labklājību, sagādāt viņam uzturu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Saskaņā ar Bērnu

tiesību aizsardzības likuma 5.pantu bērna tiesību aizsardzības subjekti pirmām kārtām ir bērna vecāki.

Nosakot ikmēneša pabalsta summu, kas piedzenama no atbildētāja, tiesa ņem vērā, ka prasītājas ienākumi ir darba alga pēc nodokļu nomaksas

vidēji 338,65 euro mēnesī, ņem vērā atbildētāja materiālo stāvokli, to, ka ziņu par viņa ienākumiem nav. Apstāklis, ka prasītāja audzina, kopj bērnu, dod

uzturu samērā ar savām iespējām, neierobežo viņas likumā noteiktās tiesības prasīt uzturnaudu bērnam no otra vecāka.

Tiesa uzskata, ka primārās ir bērna intereses un situācija, kad bērns paliek bez uzturlīdzekļiem, nav pieļaujama. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta

piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņu spējām uzturēt bērnu un mantas

stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu

Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punkts nosaka, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas

stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30

procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd 108 euro apmērā ik mēnesi.

Novērtējot pušu materiālo stāvokli, ņemot vērā pušu apgādībā esošo personu skaitu, tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums maksāt

uzturlīdzekļus dēla uzturēšanai 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, jo saskaņā ar Civillikuma

179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam,

kad bērns pats var sevi apgādāt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos piespriežama valsts

nodeva, jo prasītāja no tās samaksas valsts ienākumos atbrīvota ar likumu, un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

/pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu

bērnam apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, dēla /pers. D/, personas kods /personas

kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus 30 (trīsdesmit) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar

2015.gada 25.februāri, līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 194,40 (viens simts deviņdesmit četri euro 40 centi) euro apmērā

un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 6,28 (seši euro 28 centi) euro apmērā, kopā 200,68 (divi simti euro 68 centi)

euro.

Noteikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 16.jūnija, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns