Court dismisses police appeal due to statute of limitations and orders case termination.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the police's appeal against a traffic violation fine, ruling that the administrative proceedings must be terminated. Although the police argued the defendant's shock state during the accident justified the penalty, the court found the initial fine legally unfounded and noted the defendant was absent. Crucially, the court determined that over four months had passed since the violation, exceeding the statutory limit for imposing fines under the Administrative Offences Code, thereby ending the case.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 289.12 panta 2. punkts; LAPK 239. panta 7. punkts; LAPK 37. panta 1. daļa: If the time limit for imposing an administrative fine expires, the proceedings must be terminated and the decision revoked.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.142287411 1-1989-12/35
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA LIEPĀJAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā, 2012.gada 5.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,
piedaloties iestādes – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes – pārstāvim S.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc I.K. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2011.gada 14.novembra lēmuma Nr.294 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] I.K. 2011.gada 14.decembrī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā iesniedzis sūdzību, lūdzot atcelt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk – iestāde) 2011.gada 14.novembra lēmumu Nr.294 (turpmāk arī – Lēmums) (lietas 4.-6.lapa). Ar Lēmumu nolemts atcelt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākā inspektora 2011.gada 4.oktobra lēmumu Nr.VP3/PA876249 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) (lietas 19.lapa) daļā par I.K. sodīšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu 1.lappuse no 7 kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.21panta pirmās daļas un sodīt I.K. pēc LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas, izsakot brīdinājumu.
Sūdzībā I.K. norāda, ka nepiekrīt Lēmumam, jo paskaidrojumu rakstījis ceļu satiksmes negadījuma fiksēšanas brīdī, kad bijis šoka stāvoklī, policijas darbinieka klātbūtnē, kurš diktējis ceļa satiksmes negadījuma apstākļus.
[2] Paskaidrojumā tiesai (lietas 8.-9.lapa) iestāde norāda, ka sūdzību neatzīst un paskaidro, ka ar visiem lietas materiāliem ir pierādīts, ka I.K. ar savām darbībām pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ”Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – CSN) 3., 4., 6., 10., 38.4., 70. un 98.punktā noteiktās prasības.
[3] Uz tiesas sēdi I.K. nav ieradies. 2012.gada 25.septembrī tiesā saņemts I.K. lūgums atlikt lietas izskatīšanu (lietas 24.lapa), kurā norādīts, ka atrodas Anglijā, meklē darbu un tuvāko gadu atradīsies Londonā.
Tiesa nolēma izskatīt lietu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes.
Iestādes pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādīto argumentāciju.
Motīvu daļa
[4] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka I.K. saukts pie administratīvās atbildības par to, ka viņš 2011.gada 30.septembrī plkst.16.55, vadot velosipēdu Palomar GT bez numura zīmes, Grobiņas novadā pa autoceļu Grobiņa – Cimdenieki virzienā no Grobiņas uz Cimdeniekiem tuvāk ceļa kreisajai pusei nepārliecinājās par manevra drošību un strauji mainot braukšanas trajektoriju uz labo pusi izbrauca priekšā transportlīdzeklim Chrysler Town & Country, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja D.P. pa autoceļu Grobiņa – Cimdenieki virzienā no Grobiņas uz Cimdeniekiem, kā rezultātā notika sadursme (lietas 10.lapa).
Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka I.K. 2011.gada 30.septembrī plkst.16.55 vadīja velosipēdu Grobiņas novadā pa autoceļu Grobiņa – Cimdenieki virzienā no Grobiņas uz Cimdeniekiem. Lietā pastāv strīds par to, vai I.K., vadot velosipēdu, pārkāpis CSN noteiktās prasības.
[5] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus.
2.lappuse no 7 [5.1] 2011.gada 30.septembra ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ116895 (turpmāk – CSNg Protokols) (lietas 10.lapa), kurā norādīts, ka I.K., vadot velosipēdu Palomar GT bez numura zīmes Grobiņas novadā pa autoceļu Grobiņa – Cimdenieki virzienā no Grobiņas uz Cimdeniekiem tuvāk ceļa kreisajai pusei nepārliecinājās par manevra drošību un strauji mainot braukšanas trajektoriju uz labo pusi izbrauca priekšā transportlīdzeklim Chrysler Town & Country, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuru D.P. vadīja pa autoceļu Grobiņa – Cimdenieki virzienā no Grobiņas uz Cimdeniekiem, kā rezultātā notika sadursme.
[5.2] 2011.gada 30.septembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA876249 (turpmāk – Protokols) (lietas 11.lapa).
[5.3] Fotoattēli (lietas 14.-18.lapa);
[5.4] I.K. 2011.gada 30.septembra paskaidrojums (lietas 12.lapa, tulkojums lapas otrajā pusē), kurā I.K. norāda, ka braucis no darba ar riteni uz Liepāju plkst.17.00, ceļa vidū (Grobiņa – Cimdenieki) dzirdējis, ka aizmugurē brauc mašīna, nolēmis nogriezt ceļa malā un viņu notriekusi mašīna. Paskaidrojumā krievu valodā sūdzības iesniedzējs norādījis, ka 30.septembrī braucis ar velosipēdu „GT’ zilas krāsas, braucis pa ceļa Grobiņa
– Cimdenieki kreiso pusi un dzirdējis, ka aizmugurē tuvojas automašīna un tad neskatoties atpakaļ, nezin kāpēc nolēmis šķērsot ielas braucamo daļu no kreisās ceļa puses uz labo, un tad notikusi sadursme, uzkritis uz automašīnas motora pārsega. Medicīniskā palīdzība nebija nepieciešama, savu vainu CSN atzīst (..).
[5.5] D.P. 2011.gada 30.septembra paskaidrojums (lietas 13.lapa), kurā norādīts, ka šā gada 30.septembrī plkst.16.55 braukusi pa ceļu no Grobiņas uz Cimdeniekiem pa labo pusi ar automašīnu Chrysler Town & Country, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar ātrumu 50 km/h ārpus apdzīvotas vietas. Redzējusi tālumā, ka pa ceļa kreiso pusi braucis velosipēdists tajā pašā virzienā, kurā viņa. Kad līdz velosipēdistam palikuši apmēram 10 – 15 metri, velosipēdists strauji mainījis braukšanas virzienu no kreisās puses uz labo pusi, nepārliecinoties par manevra drošību, uztriecies viņas vadītai mašīnai. Nedaudz iebraukusi grāvī un velosipēdists nokritis uz kapotu.
[5.6] I.K. sūdzība par Sākotnējo lēmumu (lietas 21.-22.lapa), kurā I.K. norādījis, ka 2011.gada 1.oktobrī braucis ar velosipēdu uz mājām. Braucis pa ceļa labo pusi. Tā kā ceļš bijis nelīdzens, viņam nācies apbraukt uz ceļa esošās bedres. Braukt pa ceļa kreiso pusi pretēji iepriekš norādītajam nav varējis. Kad apbraucis šķērsli, viņu notriekusi automašīna 3.lappuse no 7 Chrysler. Notikumus īsu brīdi pēc trieciena neatceras un tajā brīdī notiekošo nav sapratis. Neatceras arī to, kā atbraukusi policija un no kurienes uzradušies cilvēki. Uz policistu jautājumiem atbildējis latviski un tajā brīdī slikti sapratis ko runā. Norāda, ka policija piedāvājusi izsaukt ātro palīdzību, bet pašam nezināmu iemeslu dēļ no tās atteicies. I.K. norāda, ka konkrētajā situācijā nekādus noteikumus nebija pārkāpis. Pretenziju pret policiju nav, bet šajā situācijā viņš nav saprasts pareizi.
[6] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 5. un 6.punktam ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem. Savukārt ceļu satiksmes dalībnieks – jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē.
CSN 4.punkts paredz, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Atbilstoši CSN 6.punktam, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.
CSN 10.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.
Saskaņā ar CSN 70.punktu pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.
CSN 224.punkts noteic, ka velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai (..).
[7] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis CSN 224.punktā noteiktās prasības, turpmāk norādīto iemeslu dēļ.
4.lappuse no 7 No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs ar velosipēdu ir braucis pa autoceļu Grobiņa – Cimdenieki tuvāk ceļa kreisajai pusei, tajā pašā virzienā aiz I.K. pa ceļa labo pusi ar automašīnu braukusi D.P., bet brīdī, kad līdz velosipēdistam palikuši apmēram 10 –
15 metri, sūdzības iesniedzējs strauji mainījis braukšanas virzienu no kreisās puses uz labo pusi un uztriecies viņas vadītai mašīnai. No D.P. paskaidrojuma izriet, ka velosipēdists strauji mainījis braukšanas virzienu no kreisās puses uz labo pusi un nav pārliecinājies par manevra drošību. Turklāt tiesa ņem vērā, ka I.K. tūlīt pēc negadījuma sniegtajā paskaidrojumā norādījis, ka braucis pa ceļa kreiso pusi un dzirdējis, ka aizmugurē tuvojas automašīna un tad neskatoties atpakaļ, nezin kāpēc nolēmis šķērsot ceļa braucamo daļu no kreisās ceļa puses uz labo, tūlīt pēc ceļu satiksmes negadījuma savu vainu ir atzinis.
I.K. savu viedokli mainīja pēc 14 dienām, 2011.gada 14.oktobra sūdzībā par Sākotnējo lēmumu (lietas 20., 21.lapa) sniedzot citādu faktisko apstākļu izklāstu. Tiesa, izvērtējot pierādījumus to kopsakarā, lielāku ticamību piešķir tūlīt pēc negadījuma sniegtajiem I.K. paskaidrojumiem iepretim viņa vēlāk sūdzībās iestādei un tiesai norādītajiem apstākļiem. Tiesa neizslēdz varbūtību, ka pieteicējam sadursmes rezultātā bija neliels šoks. Tomēr tiesa no dzīvē gūtajiem novērojumiem apšauba, ka šādas ar nelielu ātrumu braucošu transportlīdzekļu sadursmes rezultātā sūdzības iesniedzējam būtu tādi funkcionālie traucējumi, kas liegtu apzināties un saprast paša sniegto paskaidrojumu būtību un jēgu, turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, I.K. pēc negadījuma no medicīniskās palīdzības atteicās.
Izvērtējot iepriekš norādīto, tiesa secina, ka ir pierādīts, ka I.K. ir pārkāpis CSN 224.punktā noteiktās prasības, tas ir, sūdzības iesniedzējs nav ievērojis, ka velosipēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Par minēto pārkāpumu atbildība ir paredzēta LAPK 149.21pantā.
[8] Lēmumā konstatēts, ka I.K. rīkojies pretēji CSN 3., 4., 6., 10., 38.4., 70. un 98.punkta prasībām un saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu, izsakot brīdinājumu.
Atbilstoši LAPK 149.4panta četrpadsmitajai daļai, par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.
LAPK 149.3pants noteic, ka LAPK desmitā „a” nodaļā „Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē” noteiktos administratīvos sodus nepiemēro velosipēda un mopēda 5.lappuse no 7 vadītājam, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā sankcijā velosipēda un mopēda vadītāja atbildība ir īpaši paredzēta.
I.K. saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu. Taču minētā panta sankcijā velosipēda vadītājam atbildība nav īpaši paredzēta.
Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka iestāde Sākotnējā lēmumā pareizi kvalificējusi sūdzības iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu pēc LAPK 149.21panta, bet ar Lēmumu Sākotnējo lēmumu nepamatoti šajā daļā atcēlusi. Tādējādi, tiesa secina, ka iestāde Lēmumā ir nepareizi kvalificējusi sūdzības iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu un tādējādi nepareizi piemērojusi administratīvo sodu.
[9] LAPK 289.12 otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Savukārt LAPK 289.12 trešā daļa noteic, ka šā panta otrās daļas 3.un 4.punktā minētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.
Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā tiesai saskaņā ar LAPK 289.12 otrā daļas 3.punktu būtu jāatceļ Lēmums un jāpieņem jauns nolēmums, ar kuru konstatētu sūdzības iesniedzēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un jāuzliek sods.
[10] LAPK 239.panta 7.punkta redakcija pārkāpuma izdarīšanas un soda piemērošanas brīdī noteica, ka iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Savukārt LAPK 37.panta pirmā daļa noteica, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Šobrīd spēkā esošā LAPK redakcija neierobežo soda uzlikšanas termiņu. Tiesas ieskatā, šobrīd spēkā esošā normas redakcija ir nelabvēlīgāka personai, līdz ar to atzīstams, ka tai nav atpakaļejoša spēka.
6.lappuse no 7 Tā kā no administratīvā pārkāpuma konstatēšanas dienas 2011.gada 30.septembrī ir pagājuši vairāk kā četri mēneši, tiesa secina, ka šis apstāklis nepieļauj tālāku lietvedību izskatāmajā lietā, tāpēc lietvedība tajā ir izbeidzama.
Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa secina, ka Lēmums par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta četrpadsmito daļu ir atceļams no tā pieņemšanas dienas un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.17panta pirmo daļu un 289.18panta pirmo daļu, tiesa nosprieda
atcelt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2011.gada 14.novembra lēmumu Nr.294 no tā pieņemšanas dienas un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pret I.K. (personas kods /personas kods/).
Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Blūma
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Blūma Liepājā, 2012.gada 5.oktobrī.
7.lappuse no 7