Court dismissed appeal against fine for parking in disabled spot, ruling negligence does not exempt liability.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42753509

143/AA43-0364-12/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 1.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis,

tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai N.M. un atbildētājas

Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Rīgas

pašvaldības policijas pārstāvim I.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par N.M., personas

kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31panta astotās daļas sakarā ar N.M.

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.novembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 13.februārī plkst.20.11 Rīgas domes Rīgas pašvaldības

policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu-paziņojumu Nr.D57 107248066 (turpmāk – Protokollēmums) par to,

ka transportlīdzeklis MAZDA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/

(turpmāk – transportlīdzeklis), novietots stāvēšanai Rīgā, pie Gunāra Astras

ielas 2b nama, invalīdu stāvvietā. Protokollēmumā norādīts, ka transportlīdzekļa

vadītājs ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571

„Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 4.punkta un

307.21.apakšpunkta prasības un atbildība par minēto pārkāpumu ir paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.31panta

astotajā daļā. Ar Protokollēmumu transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas

sods Ls 40 apmērā.

Rīgas domes Rīgas pašvaldības Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk –

Policija vai atbildētājs) priekšnieks, izskatot N.M. apstrīdēšanas iesniegumu,

2009.gada 17.martā pieņēma lēmumu Nr.D57/10-6/1102 (turpmāk - Lēmums),

ar kuru atstāja negrozītu Protokollēmumu.

[2] 2009.gada 16.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts N.M.

(turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs nebija ievērojis, ka konkrētā vieta ir

paredzēta invalīdiem. Pieteicējs atzīst, ka transportlīdzeklis ir novietots

stāvēšanai invalīdiem paredzētā stāvvietā, tomēr piemēroto sodu uzskata par

nesamērīgu.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2010.gada 22.novembra spriedumu

atstāja negrozītu Lēmumu.

Spriedums pamatots šādi.

[3.1] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2009.gada

13.februārī plkst.20.11 bija novietojis transportlīdzekli stāvēšanai pie nama

Gunāra Astras ielā 2b, Rīgā, 532.ceļa zīmes „Stāvvieta” ar 837.papildzīmi

„Invalīdiem” darbības zonā. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir pamatoti

saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.31panta astoto daļu un

vai pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu.

[3.2] Lēmums ir pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.21.punktu un

LAPK 149.31panta astoto daļu.

Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes

dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka

ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to

personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu

signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes noteikumu 307.21.punkts noteic, ka 532.zīme kopā ar

837.papildzīmi „Invalīdiem” attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar

invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.

Ceļu satiksmes noteikumu 298.26.punkts noteic, ka norādījuma zīmes

ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Norādījuma zīmes ir šādas:

532.zīme „Stāvvieta” (..).

LAPK 149.31panta astotajā daļā ir noteikts, ka par stāvēšanu vietās, kas

apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli,

kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam 40 latu apmērā.

Tātad, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības

saskaņā ar minēto tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa

vadītājs novietojis transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas

kartes, stāvēšanai vietā, kura apzīmēta ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa

apzīmējumu.

[3.3] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa

atzīst, ka ar Protokollēmumu un fotouzņēmumiem, pieteicēja apstrīdēšanas

iesniegumu, pieteikumu un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem ir pierādīts

fakts, ka pieteicējs 2009.gada 13.februārī plkst.20.11 novietojis

transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, stāvēšanai

532.ceļa zīmes „Stāvvieta” ar 837.papildzīmi „Invalīdiem” darbības zonā pie

nama Gunāra Astras ielā 2b, Rīgā, tādējādi izdarot LAPK 149.31panta astotajā

daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[3.4] Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja viedokli, ka konkrētajā

gadījumā obligāti būtu izmantojams arī 942.horizontālais ceļa apzīmējums.

[3.5] Tiesa konstatē, ka LAPK 149.31panta astotā daļa ir imperatīva

tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība

nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 40 apmērā piemērošanu, ja

transportlīdzeklis novietots stāvēšanai vietā, kas apzīmēta ar 837.papildzīmi.

Ņemot vērā, ka likumdevējs jau ir izdarījis lietderības apsvērumus un noteicis

konkrētu administratīvā akta saturu, iestādei, piemērojot administratīvo sodu

saskaņā ar šo tiesību normu, vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, bet jāizdod

obligāts noteikta satura administratīvais akts. Proti, lietā nav jāņem vērā

personas atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi.

[3.6] Saskaņā ar LAPK 21.panta otro daļu ceļu satiksmē izdarīto

administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz

trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

Ņemot vērā, ka LAPK 149.31panta astotā daļa paredz naudas soda

uzlikšanu Ls 40 apmērā, pieteicēja izdarītais pārkāpums nevar tikt atzīts par

maznozīmīgu un līdz ar to nevar piemērot LAPK 21.pantu.

Tiesas ieskatā pieteicēja pārkāpumu nevar atzīt par maznozīmīgu arī

tāpēc, ka konkrētajā gadījumā transportlīdzeklis nebija novietots atbilstoši

norādītajām ceļa zīmēm, turklāt tas varēja būtiski traucēt stāvvietas izmantošanu

un pieeju personām ar ierobežotām pārvietošanās iespējām, kuru interešu

aizsardzībai šāda veida stāvvietas ir izvietotas. Šādu stāvvietu izveidošanas

mērķis ir nodrošināt personām ar kustību traucējumiem ērtāku un vieglāku

iekāpšanu un izkāpšanu no transportlīdzekļa Tiesas ieskatā ir vispārzināms fakts,

ka stāvvietas tuvāk ēku ieejai tradicionāli ir paredzētas invalīdu autotransportam.

Tās arī ir plānotas un veidotas platākas nekā parastās stāvvietas, jo paredzētas

iekļūšanai un izkļūšanai no speciāli aprīkota invalīdu autotransporta.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.novembra spriedumu

pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa ir formāli

piemērojusi tiesību normas. Pieteicēja ieskatā ir jānošķir gadījumi, kad persona

nekaunīgi atstāj transportlīdzekli stāvēšanai invalīdiem paredzētā stāvvietā, no

gadījumiem, kad tas izdarīts personas neuzmanības, sliktas redzamības, kā arī

horizontālā marķējuma trūkuma dēļ. Lietā nav ziņu par to, ka pieteicēja

transportlīdzeklis būtu traucējis kādam invalīdam novietot savu transportlīdzekli

stāvvietā.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja, papildus norādot, ka

nav apzinājies administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jo nav redzējis ceļa zīmes,

kas aizliedz stāvēšanu konkrētajā vietā.

Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[7] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa,

izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā

gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma

motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas

sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas

konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi

un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas

sprieduma motivācijai [3] un atkārtoti Administratīvā procesa likuma 251.panta

piektajā daļā noteiktos apsvērumus nenorāda.

[8] Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot

administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var

saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam

ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pieteicēja ieskatā konkrētajā gadījumā būtu piemērojama LAPK 21.panta

otrā daļa, jo transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai Rīgā, pie nama G.Astras

ielā 2b, nav radījusi draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai.

Atbilstoši LAPK 21.panta otrajai daļai ceļu satiksmē izdarīto

administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja par to paredzētais

naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus

citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai.

Ņemot vērā, ka LAPK 149.31panta astotās daļas norma paredz naudas

sodu Ls 40 apmērā, pieteicēja izdarītais pārkāpums nav atzīstams par

maznozīmīgu.

[9] Pieteicējs norāda, ka administratīvo pārkāpumu izdarījis aiz

neuzmanības.

Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,

pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Tādējādi atbilstoši citētajai tiesību normai par administratīvi sodāmu

rīcību atzīstams arī aiz neuzmanības pieļauts pārkāpums.

Apgabaltiesas ieskatā, transportlīdzekļa vadītājs nevar paļauties uz to, ka

stāvvieta, kura paredzēta transportlīdzekļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu

izmantošanas karti, vienmēr būs aprīkotas ar horizontālu 942.ceļa apzīmējumu,

tādēļ ir jāpievērš uzmanība visām ceļa zīmēm un apzīmējumiem pirms novietot

transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā. Līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka

pieteicējs nav pievērsis nepieciešamo vērību, kā rezultātā ir pārkāpis Ceļu

satiksmes noteikumus, proti, ir izdarījis pārkāpumu aiz neuzmanības, kas tomēr

pieteicēju neatbrīvo no likumā paredzētās administratīvās atbildības.

[10] Apgabaltiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma kaitīgums parasti

ir pats fakts, ka persona nav ievērojusi kādu normatīvu vai individuālu tiesību

aktu, neatkarīgi no sekām, kuras administratīvais pārkāpums radījis (Danovskis

E. Procesuālais duālisms administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Biļetens Nr.3/2011, 42.lpp.). Tādējādi, lai personu

sauktu pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt tiesību normās

noteiktās kārtības neievērošanu un, ja normas sastāvs to neprasa, nav

nepieciešams papildu konstatēt faktu, vai pieļautais pārkāpums ir radījis kādas

sekas. Līdz ar to nav nozīmes pieteicēja argumentam, ka lietā nav ziņu par to, ka

pieteicēja transportlīdzeklis būtu traucējis kādam invalīdam novietot savu

transportlīdzekli stāvvietā, jo šādas ziņas konkrētajā gadījumā nebija

nepieciešams noskaidrot.

[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

Lēmums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un

pamatots un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un

286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes

priekšnieka 2009.gada 17.marta lēmumu Nr.D57/10-6/1102 (administratīvā

pārkāpuma protokols Nr.D57 107248066), savukārt N.M. (personas kods

/personas kods/) sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas

tiesnesis K.Berķis

Rīgā 2012.gada 1.martā