Court orders defendant to pay cyclist's bike repair costs and court fees after finding traffic violation.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the insurance company's refusal and ordered the defendant to pay the plaintiff's bike repair costs and court fees. The plaintiff proved the defendant violated traffic rules by opening car doors while the vehicle was stopped, causing the accident. Consequently, the court ruled that the defendant must compensate for the damages and litigation expenses incurred by the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: Where a party's tortious act causes damage, the liable party must compensate the victim for all proven damages and litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C29512213
C-2029/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 09.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: priekšsēdētāja D.Dzērviniece
ar sekretāri K.Mediku
piedaloties prasītājam /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu /pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par naudas piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 10.janvāra lēmumu pieņemts prasītāja – /pers. B/ maza apmēra prasības
pieteikums pret atbildētāju – /pers. C/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 20.augustā transportlīdzekļa MERCEDES BENZ SPRINTER 308. ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pasažieris pers.C, atverot stāvoša transportlīdzekļa durvis, izraisīja ceļu satiksmes
negadījumu un nodarīja bojājumus prasītāja velosipēdam. Uz šo negadījumu izsauca Valsts policiju, kura sastādīja lietas protokolu ar
nr. EZ258711. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmā no
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ir izziņa par šo ceļu satiksmes negadījumu, kurā redzams, ka Valsts policija atbildētāju ir
atzinusi par vainīgu, jo viņš nav ievērojis ceļu satiksmes noteikumu 33.3.0. punktu. To apstiprina arī izziņa par šo ceļu satiksmes
negadījumu no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu
izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas. 2012.gada 21.augustā prasītājs ieradies Apdrošināšanas akciju sabiedrībā „ BALVA”,
iesniedzis pieteikumu zaudējumu atlīdzībai ar lūgumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, reģistrēts ar nr. TT12-30903 un tika
aizpildīts bojātā velosipēda apskates protokols un pievienotas fotogrāfijas. Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALVA” tehniskais
eksperts aprēķināja prasītāja velosipēdam nodarītos zaudējumus Ls 145,50. Šī naudas summa nepieciešama velosipēda remonta
veikšanai. Likumā noteiktajā kārtībā Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALVA” neizmaksā transportlīdzekļa pasažiera nodarītos
zaudējumus un 2012.gada 14.septembrī pieņēma lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. 2012.gada 24.septembrī
prasītājs rakstiski informēja atbildētāju, nosūtot vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu, par nodarītajiem zaudējumiem un pienākumu viņam
tos atlīdzināt. Saņēmis no atbildētāja pieprasījumu nosūtīt Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALVA” lietas materiālus nr. TT12-
30903. 2012.gada 16.oktobrī nosūtījis vēstuli ar šīs lietas materiāliem. 2012.gada 18.oktobrī saņēmis telefonisku informāciju no
pers.C par atteikumu prasītājam izmaksāt nodarītos zaudējumus.
Pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu Ls 145,50, valsts nodevu Ls 50,00, ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 un pasta izdevumus Ls 3,44.
Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam 2013.gada 15.janvārī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī
paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada 13.februārim un ietverts izraksts no
Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
2013.gada 13.februārī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Iebildumi
pamatoti ar to, ka nav dokumentu, kuri apliecinātu, ka transportlīdzeklis (velosipēds) pieder tieši prasītājam /pers. B/ - tehniskā pase,
čeks, pamatojoties uz kuru var spriest par velosipēda vērtību, iegādāšanas datumu, kā arī par tā amortizāciju. Vērtējumam, kuru
lūgusi Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALVA” eksperts, nav prioritātes. Nepieciešama neatkarīga novērtēšana.
Transportlīdzeklis nav bijis apdrošināts pirms satiksmes negadījuma, balstoties uz to nav zināms, kādā stāvoklī bija transportlīdzeklis
(velosipēds) pirms satiksmes negadījuma.
2013.gada 25.februārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka Latvijas Valsts
likumdošana nenosaka par obligātu pienākumu personām reģistrēt velosipēdu Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, lai
varētu saņemt reģistrācijas uzlīmes. Velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga. Kā arī brīvprātīga ir velosipēdu apdrošināšanas polises
iegāde. Likumdošana arī neparedz, kā pienākumu, uzglabāt iegādātā velosipēda čeku, lai apstiprinātu, kad un kas to ir iegādājies.
Tātad prasītāja pienākums nav pierādīt velosipēda iegādes datumu, cenu, īpašnieku. Valsts policija ir atzinusi viņu kā ceļu satiksmes
negadījumā iesaistīto un prasītāja velosipēdu, kā viņa transportlīdzekli un tas arī pilnībā atbilst realitātei. Prasītājs ir atbildīgs par sava
velosipēda tehnisko un vizuālo stāvokli. Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALVA” tehniskais eksperts ir neatkarīgs sertificēts
novērtētājs. Prasītāja pienākums, ievērojot Latvijas Valsts likumdošanu, bija uzrādīt bojāto velosipēdu apdrošināšanas akciju
sabiedrībā ,,BALVA”, jo šajā ceļu satiksmes negadījumā otra iesaistītā transportlīdzekļa Mercedes Benz Sprinter, valsts reģistrācijas
numura zīme /reģistrācijas numurs/, Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšanas polise ir iegādāta apdrošināšanas akciju
sabiedrībā ,,BALVA”. Tehniskais eksperts, veicot zaudējumu atlīdzības aprēķinu, ievēro Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja
apstiprināto „Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu biroja metodiku”. Šīs normatīvais akts nosaka arī to, kā tiek noteikta
transportlīdzekļa vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma- nodaļā ,,V. Transportlīdzekļa vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma
noteikšana punkts 22. Transportlīdzekļa vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma ir konkrēta transportlīdzekļa tirgus vērtība,
aprēķināta naudas izteiksmē. Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma aprēķina konkrētam transportlīdzeklim,
ievērojot tirgu ietekmējošos faktorus un transportlīdzekļa vērtību palielinošos un pazeminošos faktorus.” No tā var secināt, ka
tehniskais eksperts ir noteicis velosipēda tirgus vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, un tad veicis zaudējumu atlīdzības aprēķinu.
Zaudējumu atlīdzības aprēķinā norādītā summa Ls 145,50 ir par ceļu satiksmes negadījumā bojāto velosipēda detaļu atjaunošanu un
prasītājam ir tiesības uz velosipēda atjaunošanu tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma. Velosipēda tirgus
vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma netiek norādīta, jo nav būtiska. pers.C ir tiešs sakars ar prasītāja velosipēdam nodarītajiem
bojājumiem. Viņa darbība izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, radot bojājumus prasītāja velosipēdam. Pāvelam Sazonovam
piespriestais sods Administratīvajā pārkāpumu lietā Nr.050/PA 903120 ir par ceļu satiksmes noteikumu punkta 33.3. neievērošanu,
bet prasītājam nav atlīdzināti zaudējumi par velosipēdam nodarītajiem bojājumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm, vai, ja tiesa
uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta nosacījumiem 2013.gada 01.martā nolēma lietu iztiesāt tiesas sēdē prasības
tiesvedības kārtībā, tāpēc abas puses likumā noteiktajā kārtībā tika aicinātas uz tiesas sēdi.
Tiesas sēdē prasītājs /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka sakarā ar šo satiksmes negadījumu viņa
velosipēdam tika nodarīti bojājumi. Lai varētu to atjaunot tādā stāvoklī, kādā tas bijis iepriekš, ir nepieciešami Ls 145,50 un pārējie
tiesas izdevumi. Ņemot vērā atbildētāja iebildumus paskaidro, ka likums nenosaka, ka ir obligāti jāreģistrē velosipēdu.
Apdrošināšanas kompānija, pie kuras prasītājs griezies, ir apdrošinājusi transportlīdzekli, kurš tika iesaistīts ceļu satiksmes
negadījumā. Likums nosaka, ka ir jāgriežas pie iesaistītā transportlīdzekļa apdrošinātāja, tāpēc tur griezies. Neatkarīgais eksperts
veicis transportlīdzekļa apskati un noteicis bojāto detaļu atjaunošanas izdevumus. To, ka atbildētājs ir vainīgs, ir atzinusi Valsts
policija. Kontakts ar atbildētāju nav izdevies, un zaudējumi vēl joprojām nav atlīdzināti. Atbildētājs labprātīgi ir atteicies zaudējumus
atlīdzināt un līdz šodienai tie nav atlīdzināti. Apdrošinātājs pieņēmis lēmumu, ka atlīdzība nav izmaksājama, jo pēc apdrošināšanas
likuma, uzskata, ka pasažieris nav transportlīdzekļa lietotājs. Remonts velosipēdam vēl nav ticis veikts.
Atbildētājs – /pers. C/ - uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradies, 2014.gada 21.februārī tiesā saņemts atbildētāja iesniegums, ar
norādi, ka viņam nebūs iespējas ierasties uz tiesas sēdi, jo uz doto brīdi atrodas ārzemēs un nav iespējas atbraukt uz tiesas sēdi
(lpp. 56, 57).
Atbildētājs nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, nav iesniedzis pierādījumu par neierašanos attaisnojošiem iemesliem.
Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209. un 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē, kā arī ņem
vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.
Noklausījusies prasītāja paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja
maza apmēra prasība par naudas piedziņu no /pers. C/ irpamatota un apmierināma.
Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir
euro un visi norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas
līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes
noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot
summu gan latos (informatīvi), gan euro.
Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par
noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis.
Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem
ir nozīme lietas izspriešanā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
No prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un lietas materiālos esošajiem dokumentiem izriet, ka prasības priekšmets ir
zaudējumu atlīdzības piedziņa no atbildētāja - ceļu satiksmes negadījuma izraisītāja.
Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka 2012.gada 20.augustā Rīgā Maskavas ielā pie mājas nr.270 transportlīdzekļa MERCEDES
BENZ SPRINTER 308. ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pasažieris pers.C, atverot stāvoša transportlīdzekļa
durvis, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un nodarīja bojājumus /pers. B/ velosipēdam MERIDA, bojājot priekšējo riteni, ko apliecina
VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izdarīšanas biroja izziņa par ceļu satiksmes negadījumu (lpp. 15).
Lietā nodibināts, ka par minēto ceļu satiksmes negadījumu uzsākta administratīvā lietvedība un pers.C par Ceļu satiksmes noteikumu
33.3.0.punktā noteikto pienākumu pārkāpšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.23 panta pirmās daļas uzlikts
administratīvais sods, ko apliecina VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izdarīšanas biroja izziņa par ceļu satiksmes
negadījumu un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) informācijas
sistēmas izziņa par ceļu satiksmes negadījumu (lpp. 12-13).
Ceļu satiksmes noteikumu 33.3.punkts noteic, ka pasažierim ir aizliegts atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu
satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus, savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.23panta
pirmajā daļā ir paredzēta atbildība par pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu.
Lietā nodibināts, ka 2012.gada 21.augustā prasītājs /pers. B/ iesniedza AAS „BALVA” apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par
mantas, būves bojājumu vai bojāeju un kaitējumu videi par viņam piederošajam velosipēdam nodarītajiem bojājumiem (lpp. 17-18).
No AAS „BALVA” apskates protokola izriet, ka /pers. B/ velosipēdam ir nodarīti sekojoši bojājumi: salocīta stūre, priekšējam ratam ir
defekts, noskrāpēta priekšējā dakša, nolauzts bremzēšanas mehānisms, noskrāpēts rāmis un nolauzts kreisais pedālis (lpp. 20-25).
No AAS „BALVA” tehniskā eksperta /pers. M/ zaudējumu atlīdzības aprēķina izriet, ka prasītāja /pers. B/ velosipēdam MERIDA
nodarīti zaudējumi Ls 145,50 apmērā, ko veido velosipēda MERIDA rāts Ls 30,00 apmērā, aizmugurējās bremzes Ls 12,50 apmērā,
stūre Ls 35,00 apmērā, priekšējā dakša Ls 10,00 apmērā, rāmis Ls 15,00 apmērā, kreisais pedālis Ls 18,00 apmērā un darba
izmaksas Ls 25,00 apmērā (lpp. 27).
No lietas materiāliem izriet, ka AAS „BALVA” 2012.gada 14.septembrī pieņēmusi lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas
/pers. B/ atlīdzību, norādot, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 16.punktu pasažieris nav uzskatāms par transportlīdzekļa
tiesīgo lietotāju, līdz ar to nav atlīdzināmi mantiskie zaudējumi, kurus nodarījuši transportlīdzekļa pasažieri, atverot durvis, kā arī
pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 1.panta 16.punktu, 3.panta pirmo daļu konstatēts, ka AAS „BALVA” nav transportlīdzeklim
MERCEDES BENZ SPRINTER 308, ar valsts reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus nodarījušās personas civiltiesiskās
atbildības apdrošinātājs. /pers. B/ informēts, ka viņam ir tiesības pieprasīta mantiskos zaudējumus civiltiesiskā kārtībā no zaudējumus
nodarījušās personas - transportlīdzekļa MERCEDES BENZ SPRINTER 308, ar valsts reģ. Nr./reģistrācijas numurs/ pasažiera
pers.C (lpp. 29).
Lietā nodibināts, ka prasītājs par nodarītajiem zaudējumiem, to apmēru un pienākumu zaudējumus atlīdzināt, 2012.gada 24.septembrī
ir informējis atbildētāju, kā arī ir izsūtījis atbildētājam zaudējumu atlīdzināšanas pamatojošos dokumentus (lpp. 31, 33, 35, 36, 37),
taču atbildētājs prasītājam nodarītos zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājis.
Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Ar zaudējumiem Civillikuma 1770.panta izpratnē
saprot katru mantiski novērtējamu pametumu, t.i., jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu,
papildu izdevumus vai citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-
Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 238.lpp). Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Savukārt Civillikuma 1773.pants paredz, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un
nepieciešamās sekas [..].
Zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus - zaudējumu
esamību, prettiesiski vainojamu darbību un cēlonisko sakaru.
Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem - izziņām par ceļu satiksmes negadījumu ir konstatēts zaudējumu
nodarīšanas fakts, zaudējumu pamats, kā arī ar minētajiem rakstveida pierādījumiem tiek konstatēts, ka zaudējumi prasītājam ir
radušies atbildētāja vainojamas rīcības dēļ, jo tieši atbildētājs ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu 2012.gada 20.augustā, par ko
administratīvi sodīts.
Tagadējās (esošās) mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskais lietai tiek nodarīti bojājumi. Ķermeniskas lietas
īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo attiecīgā bojājuma dēļ lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības. Nepieciešamo līdzekļu
apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu sākotnējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt kādā apmērā ir noticis mantas
samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā (sk.
Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-332).
Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem – ceļu satiksmes negadījumā bojāta objekta – velosipēda - apskates
protokolu un zaudējumu aprēķinu, kurus tiesai nav pamata apšaubīt, apstiprinās prasītājam nodarīto zaudējumu (mantas
samazinājuma) apmērs EUR 207,03 (Ls 145,50). Tiesa uzskata, ka nosakot zaudējumu apmēru tehniskais eksperts ir pamatoti
noteicis nepieciešamos izdevumus lietas vērtības atjaunošanai: velosipēda detaļas un remonta darbu izmaksas. Neskatoties uz to,
ka velosipēda remonts vēl nav veikts, kā tas izriet no prasītāja paskaidrojumiem tiesas sēdē, tas vēl stāv priekšā un bez šiem
izdevumiem prasītājs nespēs atjaunot tādu velosipēda tehnisko stāvokli, kāds tas ir bijis ceļu satiksmes notikuma brīdī.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
Tādējādi tiesa pati pierādījumus nevāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem. Citiem vārdiem,
tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu
pamata fakti (meklējamie fakti). (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof.
K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 32.lpp.).
Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītos iebildumus par to, ka vērtējumam, kuru veicis
Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALVA” tehniskais eksperts, nav prioritātes, jo atbildētājs to nav apstrīdējis, pretējus pierādījumus
nav iesniedzis, kā arī tiesai nav pamata neticēt AAS „BALTA” tehniskā eksperta /pers. M/ vērtējumam.
Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītos argumentus par to, ka nav dokumentu, kuri
apliecinātu, ka transportlīdzeklis (velosipēds) pieder tieši prasītājam /pers. B/ un, pamatojoties uz kuru var spriest par velosipēda
vērtību, iegādāšanas datumu, kā arī par tā amortizāciju, kā arī iebildumus, ka transportlīdzeklis nav bijis apdrošināts pirms satiksmes
negadījuma līdz ar ko nav zināms, kādā stāvoklī bijis transportlīdzeklis (velosipēds) pirms satiksmes negadījuma, sekojošu apsvērumu
dēļ.
Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka satiksmes negadījumā cietušais objekts - velosipēds pieder prasītājam, jo Valsts policija ir
atzinusi prasītāju kā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto un cietušo objektu kā prasītāja transportlīdzekli. Velosipēds ir
transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai, izmantojot uz tā esošā cilvēka muskuļu spēku un tā reģistrācija Transportlīdzekļu un to
vadītāju valsts reģistrā, kā arī apdrošināšana ir brīvprātīga (www.csdd.lv).
Civillikuma 1792.pants noteic, ja zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no līgumiskās saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas
pati par sevi bijusi prettiesīga, tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējumu nodarīšanas laikā. Judikatūrā
atzīts, ka zaudējumu apmērs nosakāms pēc lietas vērtības laikā, kad izdarīta prettiesiskā darbība. Minētās normas izpratnē
atlīdzinājumam jābūt tādam, lai atjaunotu stāvokli, kāds pastāvēja pirms prettiesiskās darbības veikšanas, bet ne lielākam par to (sk.
Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-169; 2010.gada 24.novembra spriedums lietā Nr.SKC-234).
Zaudējumu aprēķina un transportlīdzekļu vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma noteikšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā, kā arī tehnisko ekspertīžu izmantošanu zaudējumu regulēšanā nosaka
Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja „Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodika” (turpmāk – metodika). Šo metodiku izmanto
gan eksperti, veicot ceļu satiksmes negadījumā bojātā transportlīdzekļa zaudējumu aprēķinu un nosakot transportlīdzekļa vērtību pirms
ceļu satiksmes negadījumā, gan apdrošinātāji un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, izmantojot tehniskās ekspertīzes zaudējumu
regulēšanā. Metodikas V. nodaļas „Transportlīdzekļa vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma noteikšana” 22.punkts paredz, ka
transportlīdzekļa vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma ir konkrēta transportlīdzekļa tirgus vērtība, aprēķināta naudas izteiksmē.
Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma aprēķina konkrētam transportlīdzeklim, ievērojot tirgu ietekmējošos
faktorus un transportlīdzekļa vērtību palielinošos un pazeminošos faktorus.
No minētā secināms, ka apdrošinātāja tehniskais eksperts ir noteicis velosipēda tirgus vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, un,
tikai pēc vērtības noteikšanas, ir veicis zaudējumu atlīdzības aprēķinu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka ir pierādīti visi priekšnoteikumi zaudējumu piedziņas prasības apmierināšanai un prasība
pilnībā apmierināma prasītāja norādītajā EUR 207,03 (Ls 145,50) apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam arī pasta izdevumus euro 4,89 (Ls 3,44) apmērā.
Lietā nodibināts, ka prasītājs 2012.gada 24.septembrī rakstiski informējis atbildētāju, nosūtot vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu, par
nodarītajiem zaudējumiem un pienākumu viņam tos atlīdzināt, brīdinot, ka pretējā gadījumā pret atbildētāju var tikt iesniegta prasība
tiesā (lpp. 31), kā arī 2012.gada 16.oktobrī nosūtījis vēstuli ar lietas materiāliem (lpp. 33, 37), kā rezultātā prasītājam radušies pasta
izdevumi euro 4,89 (Ls 3,44) apmērā, ko apliecina lietas materiālos esošie čeki (lpp. 35, 36).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu ir atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi sakarā ar rakstveida
pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,
ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].
Ar prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem, kurus tiesai nav pamata apšaubīt, apstiprinās, ka atbildētājam ir pienākums atlīdzināt
prasītājam ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus - pasta izdevumus euro 4,89 (Ls 3,44) apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tā
samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva euro 71,14 (Ls 50,00) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi euro 4,70
(Ls 3,30) apmērā, kopā euro 75,84 (Ls 53,30).
Kā redzams no lietas materiāliem, lietā ir sūtītas četras pavēstes pusēm, līdz ar to konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto
izdevumu summa ir euro 7,80 (Ls 5,48).
Ņemot vērā, ka daļu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu euro 4,70 (Ls 3,30) apmērā ir samaksājis prasītājs iesniedzot prasības
pieteikumu tiesā un pievienojot maksājuma uzdevumu par to samaksu, tiesa uzskata, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro
3,10 (Ls 2,18) apmērā ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 41.panta pirmās daļas
prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas prasībām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, zaudējumus euro
207,03 (divi simti septiņi euro 03 centi) (Ls 145,50) apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu euro 71,14
(septiņdesmit viens euro 14 centi) (Ls 50,00), ar lietas vešanu saistītos izdevumus euro 4,89 (četri euro 89 centi) (Ls 3,44)
apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70 (četri euro 70 centi) (Ls 3,30) apmērā, kopsummā euro 287,76
(divi simti astoņdesmit septiņi euro 76 centi) (Ls 202,24)apmērā.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 3,10 (trīs
e u r o 10 centi) (Ls 2,18), kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR
90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-
2029/14.
Noteikt pers.C termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu – samaksu par labu valstij,
maksājuma apliecinošu dokumentu /pers. C/ iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 23.aprīļa Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese D.Dzērviniece