Court orders payment of debt, penalty, and costs against a company that failed to appear in court.

Lietas arhīva Nr. C-1113-21/25

ECLI:LV:RPPT:2021:0528.C68332920.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 28.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese S.Cīrule,

ar tiesas sēžu sekretāri A.Zakrževsku

Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Brasta Latvia” (iepriekšējais nosaukums – SIA “ELTETE RĪGA”) prasībā pret

SIA “KORO BŪVE” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 25.jūnijā prasītāja SIA „Brasta Latvia” (iepriekšējais nosaukums – SIA “ELTETE RĪGA”) cēlusi tiesā prasību pret SIA “KORO

BŪVE”, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1401., 1402., 1412., 1473., 1587., 1590., 1651., 1652., 1651., 1652., 1716., 1720., 1721., 1811.pantu,

lūgts piedzīt no atbildētājas prasītājas labā pamatparādu 7998,34 euro, līgumsodu 799,83 euro un kā arī tiesāšanās izdevumus.

No prasībā norādītā un pievienotajiem dokumentiem izriet, ka 2009.gada 25.janvārī starp SIA “ELTETE RĪGA” kā pārdevēju un SIA “KORO

BŪVE” (iepriekšējais nosaukums – SIA “KAROGRĪDAS”) ka pircēju noslēgts līgums Nr.2010-004 par celtniecības materiālu piegādi. Par preču

pārdošanu noformētas pavadzīmes, kuras atbildētāja nav apmaksājusi 7998,34 euro apmērā līguma 3.1.punktā noteiktajā kārtībā.

Par maksājumu kavējumiem prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 799,83 euro apmērā saskaņā ar līguma 6.1.punkta nosacījumiem.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

[3] 2020.gada 4.augustā tiesā saņemto atbildētājas pretprasību ar tiesneses 2020.gada 7.augusta lēmumu atteikts pieņemt.

[4] Prasītājs pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, 2021.gada 19.maijā tiesā saņemts lūgums izskatīt civillietu bez pārstāvja piedalīšanas, vienlaikus

norādot, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.

Atbildētājas pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies, 2021.gada 26.maijā elektroniskā sūtījumā tiesā saņemts atbildētājas lūgums atlikt lietas

izskatīšanu pārstāves saslimšanas dēļ, lūgumam pievienota pārstāves darbnespējas lapa A.

Pierādījums, kas lietas dalībniekam slimības gadījumā jāiesniedz tiesā, lai tā objektīvi izvērtētu, vai personas neierašanās tiesā var tikt attaisnota, ir

nevis darbnespējas lapa, kura tiek iesniegta darba devējam kā darbnespējas, nevis nespējas ierasties uz tiesu, apliecinājums, bet gan ārsta (viņa palīga)

izsniegta uzziņa par pacientam konkrētā laika posmā noteikto ārstēšanās režīmu, kā to paredz Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr.152

„Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 20.1 punkts. Minētie noteikumi tika pieņemti nolūkā atvieglot tiesas pienākuma – pilnvērtīgi izvērtēt iemeslu,

kādēļ persona nav varējusi ierasties tiesas sēdē – izpildi, un mazinātu lietu izskatīšanas nepamatotu atlikšanu.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā atbildētājas iesniegumam nav pievienoti pierādījumi, no kuriem būtu secināms, ka pārstāvei noteikts tāds

ārstēšanās režīms, kas apliecinātu atbildētājas pārstāves nespēju slimības dēļ piedalīties tiesas sēdē. Proti, tiesā nav iesniegta ārstējošā ārsta (viņa palīga)

uzziņa, kā to paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 20.1punkts.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā nav konstatējami Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati un

saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez pušu klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība pamatota un apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ.

[5.1] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 7998,34 euro.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīds un no lietas materiāliem izriet, ka 2009.gada 25.janvārī starp prasītāju kā pārdevēju un atbildētāju kā pircēju noslēgts līgums

Nr.2010-004, saskaņā ar kuru prasītāja pārdeva atbildētājai celtniecības materiālus (plēves). Saskaņā ar līguma noteikumiem puses vienojušās, ka

pircējs pārskaita pārdevējam samaksu par preci, kas pieņemta saskaņā ar preču pavadzīmēm 20 dienu laikā (līguma 3.1.punkts) (lietas 8.-11.lapa).

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka 2019.gada 6.septembrī prasītāja izrakstījusi pavadzīmi Nr. E19 005704 par preces piegādi 210

euro apmērā ar atmaksas termiņu 2019.gada 26.septembris (lietas 13.lapa).

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka [5.2] No lietas materiāliem izriet, ka 2019.gada 12.septembrī prasītāja izrakstījusi pavadzīmi Nr.

E19 005833 par preces piegādi 4909,52 euro apmērā ar atmaksas termiņu 2019.gada 2.oktobris (lietas 14.lapa).

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka 2019.gada 12.septembrī prasītāja izrakstījusi pavadzīmi Nr. E19 005855 par preces piegādi

30,50 euro apmērā ar atmaksas termiņu 2019.gada 2.oktobris (lietas 15.lapa).

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka 2019.gada 23.septembrī prasītāja izrakstījusi pavadzīmi Nr. E19 006129 par preces piegādi

166,56 euro apmērā ar atmaksas termiņu 2019.gada 13.oktobris (lietas 16.lapa).

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka 2019.gada 3.oktobrī prasītāja izrakstījusi pavadzīmi Nr. E19 006434 par preces piegādi 2681,76

euro apmērā ar atmaksas termiņu 2019.gada 23.oktobris (lietas 17.lapa).

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības – rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav sniegusi, tajā

norādītos faktus pēc būtības nav apstrīdējusi, iebildumus pret tai aprēķināto pamatparādu nav izteikusi un maksājumus apliecinošus dokumentus tiesā, kā

to noteic Civillikuma 1838.panta pirmā daļa, nav iesniegusi, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību, un fakts, ka

atbildētāja nav samaksājusi parādu 7998,34 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai atzīstams par pierādītu.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas parāda apjomu 7998,34 euro apmērā, līdz ar ko tas no

atbildētājas par labu prasītājai tas ir piedzenams pilnībā saskaņā ar Civillikuma 1587., 1590.panta nosacījumiem.

[5.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 799,83 euro.

Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).

Atbilstoši līguma 6.1.punktam atbildētāja apņēmās maksāt līgumsodu 0,5 % no neapmaksātas summas par katru nokavēto kalendāro dienu.

Par maksājumu savlaicīgu neizpildi prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 799,83 euro, aprobežojot to ar 10% no summas (lietas 10.lapa).

Ievērojot, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi izpildījusi savas saistības, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības uz

līgumsodu, tas ir samērīgs un piedzenams prasītājas norādītajā apmērā – 799,83 euro.

[6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par

laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenama lietā tās samaksātā valsts nodeva 573,89 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro, kopā 579,26 euro (lietas 6.-7.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, Covid 19 infekcijas izplatīšanas seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu, atbildētājai nosakāms

labprātīgas izpildes termiņš – trīsdesmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 96., 97., 193., 195., 204.1pantu, Covid 19 infekcijas izplatīšanas seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro

daļu, tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA „Brasta Latvia” (iepriekšējais nosaukums – SIA “ELTETE RĪGA”) prasību.

Piedzīt no atbildētājas SIA “KORO BŪVE”, reģistrācijas Nr.44103022322, par labu prasītājai SIA „Brasta Latvia”, reģistrācijas

Nr.40003301477, pamatparādu 7998,34 euro, līgumsodu 799,83 euro, kā arī tiesas izdevumus 579,26 euro, kopā piedzenot 9377,43 euro (deviņi

tūkstoši trīs simti septiņdesmit septiņi euro un 43 centi). Samaksa atbildētājai veicama prasībā norādītā AS “Luminor Banka” norēķinu kontā Nr.LV27

NDEA 0000 0800 3680 3.

Noteikt prasītājai SIA „Brasta Latvia”, reģistrācijas Nr.40003301477, tiesības saņemt no atbildētājas SIA “KORO BŪVE”, reģistrācijas

Nr.44103022322, likumiskos 8 % (astoņi procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas 7998,34 euro (septiņi tūkstoši deviņi

simti deviņdesmit astoņi euro un 34 centi) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Cīrule