Court imposes conditional sentence with probation registration and travel ban for traffic offense causing serious injury.

ECLI:LV:ZRT:2024:0131.11310006622.2.S

Lieta Nr. 11310006622

Lietas arhīva Nr. K73-0173-24/42

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2024.gada 31.janvārī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese I.Naruška,

piedaloties prokurorei A.Vanagai,

aizstāvim J.Muceniekam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajiem nodarīts smags miesas bojājums un vidēja

smaguma miesas bojājums.

2022.gada 8.februārī ap plkst.18.41, /pers. A/, /vieta/ pa autoceļu /autoceļš/, virzienā uz /Pilsēta/, pa ceļa posmu ārpus apdzīvotas vietas, kurā

satiksmes režīmu un kārtību noteica ceļa horizontālais apzīmējums Nr.923 (pārtraukta līnija, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu

plūsmas), ar braukšanas ātrumu, aptuveni, 90 km/h, vadīja transportlīdzekli “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, kurā atradās pasažieri

/pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/, kuri nebija piesprādzējušies ar drošības jostām.

Neizvēloties braukšanas ātrumu, kas nodrošina satiksmes drošību, ņemot vērā transportlīdzekļa “/Nosaukums/” īpatnības un stāvokli, ceļa un

meteoroloģiskos apstākļus, proti, to, ka ir tumsa, apmācies un autoceļš apgaismots netiek, asfaltbetona seguma brauktuve un ceļa nomales ir klātas ar

slapju sniegu, braukšanas virzienā seko lēzens līkums pa kreisi, kā rezultātā ceļa 38.km transportlīdzeklim “/Nosaukums/” uzsākās sānslīde, kuru /pers.

A/ nespēja novērst, un, pārvietojoties sānslīdē, transportlīdzeklis “/Nosaukums/” nobrauca no brauktuves ceļa labās puses grāvī un apgāzās uz labā sāna.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.4.apakšpunkta un 99.punkta pārkāpuma un ceļu

satiksmes negadījuma rezultātā:

1) /pers. B/ nodarīti smagi miesas bojājumi, kas bīstami cietušās dzīvībai: galvas sasitums ar zemādas asinsizplūdumu labā vaiga, acs, pieres un

deniņu apvidū, sista brūce pierē, labās orbītas ārējās sienas, labā augšžokļa dobuma priekšējās un ārējās sienas lūzumi, deguna kaula lūzums,

asinsizplūdums zem mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem labajā pieres un paura daivā, abu pieres daivu, labās paura un deniņu daivas sasitumi, rumpja

sasitums ar kreisās puses 2. ribas lūzumu, 1. jostas skriemeļa labā šķērsizauguma lūzums, tievo zarnu apzarņa plīsums, 12. pirkstu zarnas sasitumu ar

asinsizplūdumu, asiņu uzkrāšanos kreisajā pleiras telpā un vēdera dobumā, zemādas asinsizplūdumi uz ķermeņa;

2) /pers. C/ nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas: plēsta brūce zem zoda

rajonā labā pusē, plēsta brūce labā apakšstilbā, asinsizplūdums labā elkoņa locītavā, apakšžokļa lūzums, labā elkoņlcaula lūzums;

3) /pers. D/ nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas: kreisā augšdelma kaula

lūzums, ādas nobrāzumi uz labā apakšstilba;

4) /pers. E/ nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas: labā lielā un mazā

apakšstilba kaula augšdaļas lūzumi, labā ceļa kaula lūzums, ādas nobrāzumi uz kreisā apakšstilba, asinsizplūdums zem kreisās acs konjunktīvas.

/pers. A/ rīcība, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības, ir tiešā cēloņsakarībā ar /pers. B/ nodarītiem smagiem miesas bojājumiem, /pers. C/,

/pers. D/ un /pers. E/ nodarītiem vidēja smaguma miesas bojājumiem.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Noskaidrojot apsūdzētā /pers. A/ attieksmi pret apsūdzību, viņš norādīja, ka saprot kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēts, savu

vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas neatzīst.

Par lietas faktiskajiem apstākļiem apsūdzētais liecināja, ka 8.datumā ar klientiem bija jābrauc uz /Pilsēta/. Bijuši 4 pasūtījumi, kurus saņēmis no

dispečera. Plkst.16.00 ar 4 pasažieriem devās no /Pilsēta/ uz /Pilsēta/. Trīs pasažieri bija jāved uz lidostu, viens uz /Nosaukums/ autoostu. Automašīnā

bija arī detaļas priekš konkrētās automašīnas.

Brauciens esot ritējis normāli. Pagriezies uz ceļa /autoceļš/. Braucis ar ātrumu, apmēram, 90 km/h. Priekšā bijis neliels pagrieziens. No pagrieziena

izbraukusi automašīna, kas ar pus automašīnas korpusu iebraukusi viņa braukšanas joslā. Samazinājis braukšanas ātrumu, piebremzējis un “piespiedies”

apmalei. Tā kā sniegs bija no asfalta notīrīts uz apmales, ar automašīnas labo priekšējo riteni aizķēris valni. To jutis, jo uzreiz automašīnu “vilka” pa labi.

Kā rezultātā automašīnu “iemeta” grāvī. Tā apgāzās uz labo sānu, pēc inerces nošļūca 5-10 metrus un atsitās pret cauruli, kur nobrauktuve no ceļa.

Viņam bijis šoks, pasažieri raudājuši, klieguši. Pie viņa pienācis vīrietis, prasījis, vai viss kārtībā. Viņš pajautājis, vai ir iespēja atvērt durvis, vismaz

aizmugurējās. Pēc tam atbraukuši glābēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība, izvilka viņus no automašīnas. Neatliekamā medicīniskā palīdzība viņu

apskatīja, no hospitalizācijas atteicies.

Pirms braukšanas vizuāli pārbaudījis automašīnas tehnisko stāvokli – gaismas, bremzes un kopējo stāvokli, viss bijis normāli. Nebija aizdomas par

riepu nodilumu. Riepas bijušas jaunas, oktobra beigās, vai novembra sākumā mainīja visas četras riepas. Nezina, kāpēc pēc ekspertīzes tikai vienai riepai

protektors neatbilst normai, tas neesot pareizi. Transportlīdzeklis bija aprīkots ar vissezonas riepām. Konkrētajai automašīnai ir priekšējā piedziņa.

Transportlīdzeklis “/Nosaukums/”, kas norādīts apsūdzībā, pieder /pers. F/. Viņš veic tikai pārvadājumus, strādā uzņēmumā jau 6 gadus. Arī

8.februārī veica pārvadājumu kā uzņēmuma darbinieks, tika veikts komercpārvadājums.

Pirms brauciena no /Pilsēta/ uz /Pilsēta/ informējis pasažierus, ka jāpiesprādzējas ar drošības jostām. Transportlīdzeklī visas sēdvietas bija

aprīkotas ar drošības jostām. Nezina, vai brauciena laikā visi pasažieri bija piesprādzējušies, neskatījās, bija tumšs.

Laika apstākļi avārijas vietā – lietains, slapjš sniegs, asfalts bija slapjš, ārā bija tumšs. Redzamība bijusi normāla – visu redzēja. Pirms ceļu

satiksmes negadījuma redzamība bija 500-700 metri.

Brauca kā vienmēr – normāli. Nevienam no pasažieriem nebija pretenziju par viņa braukšanas stilu. Agresīvi neesot braucis.

Brauciena laikā nelietoja mobilo telefonu, piezvanīja vienu reizi pirms avārijas. Uz zvanu atbildēja pa skaļo sistēmu, telefonu paņemot rokās.

Attālums līdz automašīnai, kas bija iebraukusi viņa braukšanas joslā, bija 50-60 metri, automašīna izbrauca no pagrieziena. Ieraudzīja pretim

braucošo automašīnu, kad tā bija iebraukusi viņa braukšanas joslā.

Uzskata, ka ja viņš neveiktu manevru, pagriezienu pa labi, automašīnas būtu “saskrējušās”, būtu frontālā sadursme. Kad ieraudzīja ceļa līkumu,

samazināja braukšanas ātrumu un sāka bremzēt. Bremzējis ar pedāli, mēreni.

Viņa vadītās automašīnas braukšanas ātrums pirms ceļu satiksmes negadījuma bija, apmēram, 85-90 km/h. Pa priekšu viņam automašīnas

nebrauca. Ceļa posmā, kur bija pagrieziens, bija ierobežota redzamība, bet ne pavisam, redzamība bija 200-300 metrus. 50 metru attālumā redzēja

pretim braucošos automašīnu, kura izbrauca no pagrieziena un izbrauca viņa joslā. Automašīna lēzenajā līkumā nebija redzama.

Precīzāk apsūdzētais paskaidroja, ka ceļa pagrieziens bija uz kreiso pusi, no turienes brauca automašīna, izgriezās no pagrieziena un ar pus

korpusu iebrauca viņa joslā. Viņš vēl nebija aizbraucis līdz pagriezienam. Ceļu satiksmes negadījums notika pirms pagrieziena, taisnā ceļa posmā. Līdz

pagriezienam bija 50-80 metri, tāpēc varēja redzēt, ka transportlīdzeklis iebrauc viņa joslā. Josla ir 3 metrus plata, pretim braucošā automašīna bija

iebraukusi viņa joslā, apmēram, 1-1,5 metrus. Strauji nebremzēja, jo bija slapjš asfalts. Ja strauji bremzētu, automašīnu sagrieztu uzreiz uz asfalta. Viņa

braukšanas joslā nebija sniega kupenas, tikai ceļa malā.

Uzskata, ka darīja visu atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem šajā situācijā, savādāk būtu “putra”. Paliekot savā braukšanas joslā, nebija iespējams

izvairīties no sadursmes.

[3] Neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu neatzina, izvērtējot visus kriminālprocesā iegūtos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā,

tiesa secina, ka /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmajā daļā paredzētais

pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

[4] Krimināllikuma 260.panta otrā daļa paredz atbildību par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu,

ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi.

Ceļu satiksmi – attiecības, kas rodas pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem, reglamentē Ceļu satiksmes likums un Ministru

kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktam ceļu satiksmē notikušu nelaimes gadījumu, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura

rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur

iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis, definē par ceļu satiksmes negadījumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes – subjekts, subjektīvā puse, objekts, objektīvā puse.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, pilnībā jāsakrīt faktiskajam un tiesiskajam sastāvam.

/pers. A/ saukts pie kriminālatbildības par to, ka, vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes likumu, Ceļu satiksmes noteikumus un

transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumus, kā rezultātā cietušajiem nodarīts smags miesas bojājums un vidēja smaguma miesas bojājums.

[5] Krimināllikuma 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā,

vienlaikus nodarot kaitējumu personas veselībai un dzīvībai.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 11.pantu pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi

četrpadsmit gadu vecumu.

Krimināllikuma 260.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir persona, kura vada transportlīdzekli.

Kriminālprocesā ir noskaidrots, ka /pers. A/ Krimināllikuma 11.pantā noteikto minimālo vecumu ir sasniedzis, un ziņu par to, ka viņam inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā viņš atrastos nepieskaitāmības stāvoklī, lietā nav.

Tāpat ir noskaidrots, ka 2022.gada 8.februārī ap plkst.18.41, /pers. A/, /vieta/ pa autoceļu /autoceļš/, virzienā uz /Pilsēta/, pa ceļa posmu ārpus

apdzīvotas vietas, vadīja transportlīdzekli “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/ – tātad bija persona, kura vada transportlīdzekli.

Minēto faktu pierāda Valsts policijas /Struktūrvienība/ amatpersonas 2022.gada 8.februāra lēmums Nr./numurs/ par administratīvā pārkāpuma

procesa uzsākšanu un 2022.gada 14.februāra lēmums Nr./numurs/ par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu, kur norādīts, ka 2022.gada

8.februārī plkst.18.41 (izsaukuma laiks) /pers. A/ vadīja transportlīdzekli “/Nosaukums/” ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/, /vieta/ pa autoceļu

/autoceļš/ 38.km virzienā uz /Pilsēta/ un nenoskaidrotu apstākļu dēļ nobrauca no ceļa braucamās daļas un iebrauca grāvī, bojājot ceļa atstarojošo stabiņu.

Ceļa satiksmes negadījumā cietuši četri pasažieri, kuri tika hospitalizēti no notikuma vietas (1.sējuma 9., 11.-12.lapa).

Ar Valsts policijas /Struktūrvienība/ amatpersonas 2022.gada 8.februāra lēmumu Nr./numurs/ par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un

soda piemērošanu /pers. A/ piemērots sods par to, ka 2022.gada 8.februārī plkst.18.41 /vieta/ pa autoceļu /autoceļš/ virzienā uz /Pilsēta/ viņš vadīja

transportlīdzekli “/Nosaukums/” ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/, transportlīdzeklim riepu protektora dziļums ir 3,76 mm, kas ir nepietiekams

normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums (1.sējuma 13.-14.lapa).

Ar šiem pierādījumiem ir pierādīts arī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta.

[7] Krimināllikuma 260.panta normas dispozīcija ir blanketa, kvalificējot nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 260.pantu, jānorāda kādi tieši ceļu

satiksmes noteikumi ir pārkāpti apsūdzētā darbības vai bezdarbības rezultātā.

Ceļu satiksmes noteikumus var pārkāpt tīši vai aiz neuzmanības, taču analizējamā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi nosaka

personas attieksme pret seku iestāšanos un tā var būt tikai aiz neuzmanības.

[8] Kriminālprocesa likuma 123.pants noteic, ka pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.panta otrajai daļai tiesas pienākums ir izvērtēt pierādījumu pieļaujamību.

Procesuālus pārkāpumus pierādījumu iegūšanā tiesa nesaskata, tāpēc atzīst, ka tie visi pierādīšanā ir pieļaujami.

[9] Lietā ir šādi pierādījumi.

[9.1.] No liecinieka /pers. F/ liecībām izriet, ka /pers. A/ strādājis viņa vadītajā SIA “/Nosaukums/”, kura veic pārvadājumus, par autovadītāju.

/pers. A/ darbu veic ar transportlīdzekli “/Nosaukums/” ar valsts reģistrācijas numurs /numurs/, kurš pieder meitai un tiek izmantots uz patapinājuma

līguma pamata. Arī 2022.gada 8.februārī /pers. A/ vadīja minēto transportlīdzekli. Reiss /Pilsēta/-/Pilsēta/, /Pilsēta/-/Pilsēta/. Pārvadājumos tiek pārvadāti

gan cilvēki, gan mantas. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar drošības jostām.

Par ceļu satiksmes negadījumu uzzinājis no /pers. A/. /pers. A/ pazvanījis un teicis, ka noticis negadījums, automašīna apgāzusies, teicis, ka ir

cietuši pasažieri. Pēc tam, kad runājis ar /pers. A/, viņš teicis, ka pretī braucošā automašīna iebraukusi viņa braukšanas joslā, nācies griezt pa labi, ierāva

sniega valnī grāvī un notika negadījuma. Pēc tam runājot ar cietušajiem, daudzi cietušie teikuši, ka ir redzējuši automašīnu, kas “izskrējusi” pretī un lai

nenotiktu frontālā sadursme, vadītājs “paņēmis pa labi”. Daži teikuši ka tā bijusi sarkanas krāsas automašīna.

/pers. A/ vadītajai automašīnai remontdarbi pēdējo reizi pirms negadījuma tika veikti 2021.gada decembrī, 2022.gada janvārī. Labota ritošā daļa.

2021.gada rudenī tika uzliktas pilnīgi jaunas vissezonas riepas. Automašīnas tehnisko stāvokli pirms reisa pārbauda vadītājs. Ja kaut kas nav kārtībā, tiek

ziņots lieciniekam.

Ar cietušajiem liecinieks ir ticies, lai atdotu mantas, kas pēc negadījuma palikušas transportlīdzeklī. Tad cietušie teikuši, ka pretī “izskrēja”

automašīna. Cietušo ietekmēšana nav bijusi.

/pers. A/ pazīstot 2-3 gadus, raksturo kā atbildīgu autovadītāju un cilvēku. Attieksmē pret darbu pretenziju nav bijis. Nav bijis sūdzību no cilvēku

puses.

[9.2.] Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijai transportlīdzekļa “/Nosaukums/” ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/ īpašnieks

ir /pers. G/ (1.sējums 55.lapa).

[9.3.] Cietusī persona /pers. B/ 2022.gada 4.martā aizlidojusi uz /Valsts/ un 2022.gada 23.aprīlī /Valsts/ mirusi (2.sējums 102.lapa). Liecības

kriminālprocesā nav sniegusi.

[9.4] No cietušās /pers. D/ liecībām izriet, ka viņa sēdējusi mikroautobusa trešajā rindā pa labi. Viņai blakus vīrietis. Otrajā rindā aiz vadītāja

sēdējušas divas sievietes. Piesprādzēties ar drošības jostu vadītājs (/pers. A/) nav licis. Sākumā piesprādzējusies, tad atsprādzējusies. Bijis slidens, licies,

ka vadītājs brauc pārāk ātri. Ceļā klausījusies lekciju, skatījusies pa logu un telefonā. Pirms negadījuma likās, ka automašīna pagriezās (parāva) pa kreisi,

tad strauji pa labi. Ceļa posms pirms negadījuma vietas bijis taisns ceļš. Ātrums bija ne pārāk liels. Neredzēja, vai pretī brauca kāda automašīna. Tās,

kuras brauca pretī, pabrauca garām dažas sekundes, varbūt 20 sekundes pirms negadījuma. Bija tumšs. Pēc negadījuma, kad gulējusi slimnīcā, /pers. A/

piedāvājis aizvest uz mājām. Atteikusies, jo bijis bail. /pers. A/ zvanījis un teicis, ka tur bijusi sarkana automašīna, izbraukusi pretējā virzienā, izskaidroja,

kas notika. Avārijas vietā /pers. A/ par pretī braucošo automašīnu neko neteica.

[9.5.] No cietušā /pers. E/ liecībām izriet, ka vadītājs (/pers. A/) piesprādzēties ar drošības jostu nav licis un pats arī nav piesprādzējies. Ne pirmo

gadu braucis uz /Pilsēta/ ar /pers. A/. Vadītājs vienmēr kaut kur steidzies. Braukšanas stils bijis mazliet agresīvs. Automašīnas aizmugurē bijušas detaļas.

Aptuveni, minūti pirms negadījuma vadītājam piezvanīja, un, kā saprata, ka viņam ātri tās detaļas vajadzējis atdot. Dzirdējis, ka vadītājs teicis, ka pēc 40

minūtēm būs /Pilsēta/. Automašīnas ātrums pirms satiksmes negadījuma bija liels – aptuveni, 90 km/h. Bija ļoti slidens – sniegs un lietus. Bija iemidzis.

Pamodās, jo bija pagrieziens pa kreisi un tad pa labi. Pēc tam bija satiksmes negadījums. Tāpat liecināja, ka pamodās, pagriezienā redzēja

apgaismojumu, mikroautobuss pagrieza pa labi un “pagāja” garām. Redzēja automašīnas lukturus, kas spīdēja pretī. Pretī braucošā automašīna pabrauca

garām lielā ātrumā. Pretējā braukšanas joslā tā automašīna neiebrauca. Tālāk ceļš ir taisns un uz tā automašīnu vairs nevarēja savaldīt. Tāpat liecina, ka

vēl gulējis, kad jutis, ka automašīnu nes uz kreiso pusi un metā pa ceļu. Pamodies, kad automašīnu sāka nēsāt. Uzreiz pēc ceļu satiksmes negadījuma

saruna ar /pers. A/ nav bijusi. Saruna ar /pers. A/ bijusi tad, kad bijis slimnīcā. Solījis apmaksāt slimnīcu, bet nesamaksāja.

[9.6.] No cietušās /pers. C/ liecībām izriet, ka arī viņa 8.februārī ar maršruta taksometru brauca uz /Pilsēta/. Vadītājs piesprādzēties ar drošības

jostu nav licis, bet visa brauciena laikā bija piesprādzējusies. Sēdējusi aiz vadītāja, pie loga. Viņai blakus sēdējusi sieviete. Nevar pateikt, vai sieviete bija

piesprādzējusies. Kad bija /Pilsētas/tuvumā, ļoti sniga sniegs. Viņai vajadzēja lidot uz /Valsts/, skatījusies telefonā, ka palikušas 30 minūtes līdz

autobusam, kurš vestu uz lidostu. Visas domas bijušas ātrāk tikt uz lidostu. Ļoti stipri snidzis un pa sānu logiem nav varējusi skatīties. Vadītāja krēsls bija

augsts. Pretī braucošās automašīnas apžilbināja seju. Viņai ir problēmas ar acīm, baidās no gaismas, uz ceļu neskatījās. Viņa skatījās telefonā. Pēkšņi

automašīna sakratījusies, neko nesaprata un neatceras. Bija tumšs. Viņa sēdēja aiz vadītāja un neko neredzēja. Atguvās slimnīcā. Šobrīd bieži zaudē

atmiņu. Par vadītāja braukšanas stilu liecināt nevar, jo pati automašīnu nevada. Licies, ka automašīna ļoti veca, čīkstēja. Par braukšanas ātrumu pateikt

nevar. Vadītājs apdzina citas automašīnas. Pēc negadījuma ar /pers. A/ nav runājusi, neviens viņai nav zvanījis. Viņai ir zvanījusi /pers. H/, kad viņai

nomira vedekla, bet par negadījumu ar viņu nerunāja.

[9.7.] No cietušās /pers. C/ pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta pamata pārbaudītajām liecībām (liecību tulkojums atrodas

2.sējuma 27.lapā) izriet, ka 2022.gada 8.februārī ap plkst.16.00 viņa /Nosaukums/ autoostā viņa iesēdās maršruta taksī, kuram vajadzēja viņu nogādāt

uz /Pilsēta/ pilsētu, uz autoostu plkst.19.00.

Autobusā viņa sēdēja pa kreisi, uz sēdekļa aiz autovadītāja. Sēdekļi bija aprīkoti ar drošības jostām un viņa bija piesprādzējusies. Blakus, pa labi,

sēdēja sieviete, kura arī bija piesprādzējusies ar drošības jostu. Pārējie pasažieri sēdēja aizmugurē. Nezina, vai viņi bija piesprādzējušies.

Ceļu satiksmes negadījums notika /vieta/. Šajā brīdī ļoti stipri sniga. Nevar paskaidrot, kāds bija ceļš. Autovadītājs nekādus redzamus pārkāpumus

neizdarīja. Viņai palicis prātā, ka pirms avārijas pretī brauca sarkana automašīna, pēc kā viņu autobusu sakratīja un autobuss sasvērās. Pretim braucošā

automašīna bija redzama pēc lukturiem un viņai palika atmiņā tās krāsa, attālums līdz tai varēja būt, apmēram, 20 metru. Pēc tam viņa zaudējusi samaņu.

Atguvusi samaņu, kad autobuss gulējis uz labā sāna un blakus jau strādāja glābēji un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki. Kāpēc notika

avārija, kā arī kādus manevrus izdarīja mikroautobusa “/Nosaukums/” vadītājs un kur ietriecās autobuss, paskaidrot nevar, jo zaudēja samaņu.

Pēc liecību nolasīšanas cietusī /pers. C/ liecināja, ka nolasītās liecības ir precīzākas.

Par pretī braucošo sarkanas krāsas automašīnu liecinot tiesā neatcerējās, ir pagājis ilgs laiks, ir atmiņas zudumi. Palika atmiņā, ka automašīna

saraustījās, tajā brīdī skatījās uz priekšu. Atspīdēja gaisma, redzēja, ka bija automašīna un notika avārija.

To, ka pretī brauc sarkanas krāsas automašīna, iespējams, redzēja skatoties starp priekšējiem krēsliem – starp vadītāja un blakussēdētāja krēslu.

Ik pa brīdim skatījās pa sāna logu, sniga sniegs. Kad automašīna sakratījās, visi sāka kliegt un vairs neko neatceras.

No mikroautobusa līdz automašīnai, kuru redzēja, bija aptuveni 20 metri. Neatceras, vai pretī braucošais transportlīdzeklis bija savā joslā vai joslā,

kur atradās mikroautobuss. Nezina, kāds ceļš ir vietā, kur notika ceļu satiksmes negadījums.

[9.8.] No liecinieces /pers. H/ liecībām izriet, ka 2022.gada 8.februārī ceļu satiksmes negadījumā viņa nebija un par ceļu satiksmes negadījuma

apstākļiem nav nekas zināms.

Automašīnā brauca /pers. B/, kas ir viņas vedekla, mazdēla māte.

Ap plkst.19.00, kad viņa nav varējusi sazvanīt vedeklu, sazvanījusi mikroautobusa vadītāju un viņš teicis, ka nav tikuši līdz lidostai, jo notika avārija

aiz /Pilsēta/. Pēc tam zvanīja uz medicīnas iestādi, tur teica, ka ir viena neatpazīta sieviete, nosauca uzvārdu un datus.

Neatceras, kad, bet no firmas direktora vai no vadītāja uzzināja, ka vadītājam patraucēja cita automašīna, taču neviens no cietušajiem nevarot to

apgalvot.

Pēc negadījuma sazinājās ar /pers. C/, viņa neko neteica, neko neatcerējās.

Tāpat liecināja, ka vadītājs bija rupjš pret pasažieriem, viņš steidzās, vajadzēja nogādāt detaļu, kura bija bagāžas nodalījumā. Vadītājs bija nervozs,

nemierīgs. To, ka vadītājs steidzās detaļas dēļ, saprata pēc tam, kad runāja ar /pers. E/, viņš teica, ka vadītājam vairākas reizes zvanīja par detaļas

nogādāšanu.

Firmas vadītājas viņai teica, ka automašīna apgāzās, jo uz ceļa bija metāliska truba.

No liecinieces /pers. H/ pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta pamata pārbaudītajām liecībām (2.sēj. 56-57.lapa) izriet, ka

viņas vedekla /pers. B/, ir /Valsts/ pilsone, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir /Valsts/. 2022.gada 8.februārī vedekla devās atpakaļ uz /Valsts/, mazdēls palika

kopā ar viņu /Pilsēta/. Lai nonāktu lidostā /Nosaukums/, vedekla izmantoja mikroautobusu, kas kursēja no /Pilsēta/ uz /Pilsēta/.

Vedekla iekāpa mikroautobusā, kas no /Pilsēta/ uz /Pilsēta/ devās 8.februārī plkst.16.00. Viņa vedeklu pavadīja un redzēja, ka bez viņas

mikroautobusa atiešanu gaida vēl trīs pasažieri. Mikroautobusa salonā krēslu rindā uzreiz aiz vadītāja bija divas sēdvietas. /pers. C/ sēdēja pirmajā krēslu

rindā aiz vadītāja, tuvāk logam. /pers. B/ apsēdās pirmajā krēslu rindā aiz vadītāja, blakus /pers. C/, pa kreisi.

Viņai ar /pers. B/ bija vienošanās, ka viņa piezvanīs, kad nonāks lidostā. Reiss bija plānots plkst.22.50. Vedekla ilgi nezvanīja, viņa sāka

uztraukties. Zvanīja uz /pers. B/ mobilo tālruni, taču /pers. B/ necēla klausuli. Plkst.19.24 viņa zvanīja mikroautobusa vadītājam /pers. I/. Sazvanot /pers.

I/, viņš īsi noteica, ka ir notikusi avārija, pēc kā nolika klausuli. Tālāk viņa zvanīja dispečeram un uzņēmuma direktoram /pers. F/. /pers. F/ apstiprināja,

ka ir notikusi avārija /Pilsēta/ tuvumā. /pers. F/ skaidroja, ka kaut kāda mašīna esot lidojusi pretim, un, lai izvairītos no sadursmes, mikroautobusa

vadītājs pagrieza pa labi un tas apgāzās.

Kad sazvanījusi “/Nosaukums/” slimnīcu, viņai paskaidroja, ka uz slimnīcu pēc negadījuma ir nogādāta kāda sieviete ar plēstu brūci uz vēdera. Viņa

mediķiem nosaucu /pers. B/ ārienes pazīmes un viņai apstiprināja, ka pazīmes atbilst neatpazīstamajai sievietei.

Vēlāk noskaidrojās, ka /pers. B/ soma kļūdas pēc nonāca pie mikroautobusa pasažieres /pers. C/. Kad /pers. C/ izrakstīja no slimnīcas, viņa

atveda /pers. B/ somu. /pers. C/ uz /Pilsētu/ atveda mikroautobusa vadītājs /pers. I/. Uz viņas jautājumu par to, kāpēc negadījums notika, /pers. I/

atbildēja, ka viņam nebija citas iespējas. Lai izvairītos no frontāla sadursmes, viņš bija spiests pagriezt pa labi.

Pēc negadījuma viņa ir kontaktējusies ar mikroautobusa pasažierēm /pers. C/ un /pers. D/. /pers. C/ stāstīja, ka pati personīgi redzēja, ka

mikroautobusam pretim lidoja sarkana vieglā automašīna. Sīkākas detaļas neteica. Pēc /pers. C/ vārdiem – viņa ieķērās ar rokām sēdekļa aizmugurē, ka

sadursmes ar sarkano mašīnu nebija, ka mikroautobusa vadītājs pagrieza pa labi un mikroautobuss apgāzās uz labā sāna, slīdot uz priekšu un atsitoties

pret kaut kādu trubu. /pers. C/ teica, ka /pers. B/ nebija redzama, jo gulēja uz salona grīdas, ar galvu uz pakāpieniem, neizdvešot ne skaņas. /pers. D/

stāstīja, ka esot sēdējusi mikroautobusa aizmugurē un par notikušo, tā iemesliem neko neatceras.

Pēc liecību nolasīšanas lieciniece /pers. H/ liecināja, ka tiesas sēdē liecināja par /pers. K/, iepriekš sniegtās liecībās nepieminēja šo personu, jo

nezināja. Viņš pats pēc liecību sniegšanas piezvanījis.

[9.9.] No liecinieka /pers. L/ liecībām izriet, ka viņš ar savu transportlīdzekli “/Nosaukums/” pelēkā krāsā braucis no /Pilsēta/ uz /Pilsēta/ un

redzējis kā mikroautobuss apgāžas. Apstājies, izsaucis glābšanas dienestu. Ceļu satiksmes negadījums bijis līkumā, tieši pie pagrieziena ar zīmi

“/Nosaukums/”. Mikroautobuss brauca līkumā un apgāzās. Līkums ir garš, nav īpaši izteikts. Nav pilnībā pārskatāms, bet liekākā daļa redzama.

Neredzēja, kas bija pirms negadījuma. Viņam priekšā ar distanci 100 metri un vairāk brauca cits transportlīdzeklis, kurš tā arī aizbrauca. Minētais

transportlīdzeklis aizbraucis aiz līkuma un tad redzējis, ka mikroautobuss gāžas. Neredzēja kā transportlīdzekļi samainās. Priekšā braucošais

transportlīdzeklis turējies savā joslā, nemanīja, ka iebrauktu pretējā joslā. Mikroautobusam pabrauca garām un sāka gāzties.

Nevar pateikt, kāds bija iemesls ceļu satiksmes negadījumam. Cilvēks, kurš izkāpis no mikroautobusa pa aizmuguri un kuram bijusi salauzta kāja,

teicis, ka par ātru brauca. Pats braucis ne ātrāk par 90 km/h, jo laika apstākļi bijuši tādi, ka nevarēja braukt ātri, bija slidens.

Norāda, ka viņam liekas, ka mikroautobusa ātrums bija par lielu. Tas brauca tiešām ātri, jo ilgu laika ceļu pavadīja gāžoties un uzbrauca virsū

pagriezienam uz Kancersiliem. Sāka svērties, brauca slīpi un tad šļūca uz labā sāna.

[9.10.] No Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr./numurs/, tam pievienotās fototabulas, DVD diskā ierakstītajiem fotoattēliem un

skaņu un attēla ierakstiem izriet, ka notikuma laikā un vietā gaisa temperatūra ir +1,5 grādi, tumsa, ir lietus un sniegs. Ceļa posms ir bez krituma, asfaltēts,

pagrieziena nav, uz brauktuves ir slapjš sniegs. Ceļa platums ir 9 metri, divas kustības joslas un katras joslas platums 4 metri. Ceļa apzīmējums “923”

(pārtraukta līnija). Bremzēšanas pēdas nav konstatētas (1.sējuma 15., 16., 17.-27.lapa).

[9.11.] 2022.gada 16.februāra apskates protokolā, veicot transportlīdzekļa “/Nosaukums/” ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/ apskati,

noskaidrots, ka automašīnai ir dažādi bojājumi, automašīnas riepu protektora nodilums nevienmērīgs, aizmugurējai labajai riepai protektora dziļums 3,8,-

4,1 mm. Priekšējā labā riepa uz diska ir dehermatizētā stāvoklī (1.sējuma 29.-31., 36., 37.-54.lapa).

[9.12. Nosaukums/ 2022.gada 7.marta eksperta /pers. M/ atzinumā Nr./numurs/ secināts, ka transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, priekšējais labās puses riteņa diska bojājums (deformācija) radies mehāniska spēka iedarbības (trieciena) rezultātā, ceļu

satiksmes negadījuma laikā, kā rezultātā notika gaisa noplūde no riepas un riteņa dehermetizācija (1.sējuma 64.-68.lapa).

[9.13.] Nosaukums/ 2022.gada 25.augusta eksperta /pers. M/ atzinumā Nr./numurs/ secināts, ka:

1. Nav iespējams noteikt, pa kādu trajektoriju un pa kuru braukšanas joslu pirms nobraukšanas no brauktuves pārvietojās transortlīdzeklis

“/Nosaukums/”. Transportlīdzeklim nobraucot no brauktuves, transportlīdzekļa “/Nosaukums/” virzība bija uz priekšu un pa labi, kur grāvī automobilis

apgāzās uz labā sāna, kontaktējās ar grāvja apmali, un pārvietojās līdz apstāšanās vietai.

2. Nepietiekamo sākumdatu dēļ (uz brauktuves nav fiksētas un redzamas nekādas transportlīdzekļa “/Nosaukums/” pēdas) nav iespējams noteikt

transportlīdzekļa “/Nosaukums/” braukšanas ātrumu pirms ceļu satiksmes negadījuma. Transportlīdzekļa “/Nosaukums/” minimālais braukšanas ātrums

pirms nobraukšanas no ceļa bija aptuveni 22 -31 km/h.

3. Autotehniskās ekspertīzes ceļā nav iespējams noteikt kāda iemesla dēļ (transportlīdzekļa vadītāja neuzmanības, veselības stāvokļa, riepu

tehniskā stāvokļa dēļ) transportlīdzeklis “/Nosaukums/” nobrauca no ceļa. Ceļu satiksmes negadījuma rašanās iemesla noteikšana nevar balstīties tikai uz

tiesu autotehniskās ekspertīzes rezultātiem, bet prasa arī Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu vispārējo prasību izpildes vērtēšanu no

juridiskā viedokļa, kas neietilpst eksperta kompetencē.

4. Lēmumā norādītajā ceļa situācijā transportlīdzekļa “/Nosaukums/” vadītājam vajadzēja izvēlēties tādu braukšanas ātrumu, lai būtu spējīgs izpildīt

visas nepieciešamās darbības transportlīdzekļa vadīšanā (nezaudētu vadāmību pār transportlīdzekli), lai nenobrauktu no ceļa un izpildot šīs iepriekš

minētās prasības, transportlīdzekļa “/Nosaukums/” vadītājam bija tehniska iespēja neizraisīt ceļu satiksmes negadījumu (1.sējuma 76.-82.lapa).

[9.14.] Tiesas sēdē eksperts /pers. M/ liecināja, ka strādā/Nosaukums/ par /amats/, darba stāžs 23 gadi.

Konkrētajā krimināllietā ir veicis divas ekspertīzes – situācijas ekspertīzi un riepas tehniskā stāvokļa ekspertīzi. Lietā bija pietiekoša informācija,

dokumenti, lai izdarītu secinājumus un dotu atzinumus. Vadījās pēc tiem datiem, kas objektīvi lietas materiālos ir, uztur spēkā ekspertīzes atzinumus.

2022.gada 25.augusta ekspertīzes atzinumā Nr./numurs/ varēja izdarīt secinājumu tikai par automašīnas minimālo braukšanas ātrumu. To izdarījis

pamatojoties uz datiem, kas bija fiksēti Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā, skatījās pēc atzīmētajām pēdām. Ja būtu citas papildus pēdas

uz brauktuves – braukšanas, vai bremzēšanas – ātrums būtu citādāks, lielāks. Atbilstoši ceļa segumam, vadītājam ir jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai

garantētu satiksmes drošību, lai nenobrauktu no brauktuves. Jāņem vērā gan ceļa stāvoklis, gan meteoroloģiskie laika apstākļi, automašīnas tehniskais

stāvoklis. Katrā situācijā braukšanas ātrums var būt savādāks. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem gan no brauktuves platuma, gan no vadītāja

pieredzes, iemaņām. Nevar konkrēti pateikt, kādu braukšanas ātrumu bija jāizvēlas. Ja būtu kāds šķērslis uz ceļa, tad vadītājam būtu jāpieņem lēmums

bremzēt, nemainot braukšanas joslu. Bremzējot iegūst laiku un attālumu, nedrīkst nobraukt no brauktuves. Skatoties shēmā, braukšanas joslas platums ir

4 metri. Tas ir pietiekams, lai veiktu visas darbības braukšanas posmā.

2022.gada 25.augusta ekspertīzes atzinumā Nr./numurs/ 3.punktā norādīts, ka ekspertīzes ceļā nav iespējams noteikt kādu iemeslu dēļ automašīna

nobrauca no ceļa, jo varēja būt daudzi iemesli. Viens no tiem varēja būt riepu stāvoklis, kas varēja veicināt automašīnas pārvietošanos. Sānslīde nerodas

pati no sevis, to rada vadītājs ar nepareizu rīcību, ātrums neatbilstošs, strauja stūres pagriešana, bremzēšana, divas dažādas riepas. Automašīnai pārsvarā

sānslīde rodas aizmugurējai asij, tā ir automašīnas konstrukcija.

Apskatot lietas materiālus un redzot ceļa stāvokli, domā, ka viens no galvenajiem iemesliem sānslīdei varētu būt ceļa stāvoklis, riteņu saķere.

Automašīnas riteņiem bijusi dažāda saķere ar ceļu, tas varētu būt viens no iemesliem, kas iespējams veicināja automašīnas nobraukšanu no ceļa. Ja rodas

sānslīde, vadītājam ir jāspēj nezaudēt vadāmību ar automašīnu. Rīcība ir ļoti dažāda, ir jāsaprot kāpēc sānslīde radusies. Sānslīde būs pie ātrākas un

straujākas bremzēšanas, ja strauji samazina ātrumu var būt lielāka sānslīde. Ceļu satiksmes negadījums notika, jo braukšanas ātrums nebija atbilstošs

dotajiem ceļa apstākļiem.

Veicot ekspertīzi (atzinums Nr./numurs/) tika izvērtēti visi lietas materiāli un sniegtas atbildes uz jautājumiem. Ja briesmas uz ceļa izveidojas,

vadītājam jāpieņem lēmums, kad samazināt bremzēšanas ātrumu un apstāties. Vadītājs nedrīkst nobraukt no brauktuves. Ja būtu zināms ar kādu ātrumu

brauca, kādā attālumā bija, tad varētu situāciju modelēt un izvērtēt.

Secināja, ka riepu protektoru neatbilstība ir 3,8-4,1 mm, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem jābūt ne mazāk kā 4 mm, tas nozīmē, kad daļa

atbilst, daļa neatbilst, riepa nav simetriski nodilusi. Tas nozīmē, ka, iespējamas, problēmas ar ģeometriju, savirzi.

[10] Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības norādīts, ka /pers. A/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes likumu, Ceļu

satiksmes noteikumus un transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumus: pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmās un trešās daļas, 25.panta trešās

daļas, Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.1., 25.3., 25.4., 99., 100. un 222.8.punkta prasības,

nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Pirms transportlīdzekļa “/Nosaukums/”

ekspluatācijas uzsākšanas, /pers. A/ nepārliecinājās par tā atbilstību ekspluatācijas noteikumiem un piedalījās satiksmē ar tādu transportlīdzekli, kura

aizmugurējā labās puses ritenim uzstādītās riepas protektora dziļums 3,8-4,1 mm bija mazāks par Ministru kabineta noteikumu Nr.295 “Noteikumi par

transportlīdzekļu valsts apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” 5.2.3.A2.punktā noteikto. /pers. A/, vadot transportlīdzekli “/Nosaukums/” pa ceļa posmu

ārpus apdzīvotas vietas, kurā satiksmes režīmu un kārtību noteica ceļa horizontālais apzīmējums Nr.923 (pārtraukta līnija, kas sadala pretējos virzienos

braucošu transportlīdzekļu plūsmas), nedarīja visu iespējamo, lai neapdraudētu citus ceļu satiksmes dalībniekus, pārvadāja pasažierus, kuri nebija

piesprādzējušies ar drošības jostām, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, neizvēlējās braukšanas ātrumu, kas nodrošina satiksmes

drošību, ņemot vērā transportlīdzekļa “/Nosaukums/” īpatnības un stāvokli, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, proti, to, ka ir tumsa, apmācies un

autoceļš apgaismots netiek, asfaltbetona seguma brauktuve un ceļa nomales ir klātas ar slapju sniegu, braukšanas virzienā seko lēzens līkums pa kreisi, kā

rezultātā ceļa 38.km transportlīdzeklim “/Nosaukums/” uzsākās sānslīde, kuru /pers. A/ nespēja novērst. Pārvietojoties sānslīdē, transportlīdzeklis

“/Nosaukums/” nobrauca no brauktuves ceļa labās puses grāvī un apgāzās uz labā sāna.

[11] Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa (Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības) noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem

ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas

darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešā daļa (Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības) noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un

citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Ceļu satiksmes likuma 25.panta trešā daļa noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi

reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.1.apakšpunkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir

pienākums pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 218., 219. un 220.

punktā minētajām prasībām.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.3.apakšpunkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir

pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu

vadītāji).

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.4.apakšpunkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir

pienākums, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav

piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām).

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 99.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar

ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un

meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 100.punkts noteic, ka, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami

šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai,

neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

Ministru kabineta noteikumu Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” 222.8.apakšpunkts noteic, ka

aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam riepu protektora dziļums ir mazāks par normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un

tehnisko kontroli uz ceļiem minimāli noteikto dziļumu.

Šo noteikumu 1.pielikuma “Prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam, prasību izpildes novērtēšana un pārbaudes metodes”

5.2.3.A2.apakšpunktā noteikts, ka minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums mērīšanas zonā laikposmā, kad Ceļu satiksmes noteikumi paredz

obligātu ziemas riepu lietošanu, ziemas riepām, kas uzstādītas automobiļiem ar pilnu masu ne lielāku par 3,5 tonnām, ir 4 mm.

[12] Teorijā ir atzīts, ka Krimināllikuma 260.pants paredz atbildību par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu

pārkāpšanu, ja tā rezultātā iestājušās likuma normās norādītās sekas, un starp ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu

pārkāpšanu un pantā norādītajām sekām pastāv cēloņsakarība.

[12.1] Izvērtējot pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst par pierādītu to, pamats tam, ka notika ceļu satiksmes negadījums un

cietušajiem nodarīti miesas bojājumi ir radušies Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.4.apakšpunkta

un 99.punkta pārkāpumu rezultātā. Tas ir – /pers. A/ neizvēlējās braukšanas ātrumu, kas nodrošina satiksmes drošību, ņemot vērā transportlīdzekļa

“/Nosaukums/” īpatnības un stāvokli, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, proti, to, ka ir tumsa, apmācies un autoceļš apgaismots netiek, asfaltbetona

seguma brauktuve un ceļa nomales ir klātas ar slapju sniegu, braukšanas virzienā seko lēzens līkums pa kreisi, kā rezultātā ceļa 38.km transportlīdzeklim

“/Nosaukums/” uzsākās sānslīde, kuru /pers. A/ nespēja novērst, un, pārvietojoties sānslīdē, transportlīdzeklis “/Nosaukums/” nobrauca no brauktuves

ceļa labās puses grāvī un apgāzās uz labā sāna. Kā arī tas, ka viņš vadīja transportlīdzekli, kurā atradās pasažieri /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers.

E/, kuri nebija piesprādzējušies ar drošības jostām.

[12.2.] Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (gājēju un pasažieru pienākumi) 23.punkts noteic, ka

pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem.

No minētā izriet, ka arī pasažieri ir līdzatbildīgi par piesprādzēšanos, taču pasažiera pienākumu nepildīšana neatbrīvo no atbildības vadītāju.

Ņemot vērā cietušo paskaidrojumus, viņu atrašanās vietu transportlīdzeklī pēc negadījuma, tiesa secina, ka neviens no pasažieriem piesprādzējies

ar drošības jostu, neskatoties uz to, ka transportlīdzeklis bija aprīkots ar drošības jostām, nebija. No cietušo paskaidrojumiem izriet, ka vadītājs – /pers.

A/ – uzsākot braukšanu, piesprādzēties pasažieriem nav licis.

Tas, ka pats apsūdzētais norāda, ka ir informējis pasažierus par piesprādzēšanos ar drošības jostām, ir pretrunā ar cietušo liecībām. Savukārt

cietušo liecībām tiesa piešķir lielāku ticamību, jo cietušo liecības šajā daļā ir konsekventas.

Cietusī /pers. C/ tiesā liecināja, ka, lai arī apsūdzētais nav licis piesprādzēties ar drošības jostu, viņa bijusi piesprādzējusies.

Taču minētais ir pretrunā ar cietušās medicīnas kartē un vēlāk eksperta atzinumā secināto, kur norādīts, ka piesprādzējusies viņa nebija. Tādējādi

lielāku ticamību tiesa piešķir sākotnējiem pierādījumiem, ņemot vērā to, ka cietušās liecībās ir konstatētas būtiskas pretrunas, ko pati skaidro ar atmiņas

zudumu.

[12.3] Lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības norādīts, ka 2022.gada 8.februārī ap plkst.18.41 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli ar minimālo

braukšanas ātrumu 90 km/h.

Eksperta atzinumā Nr./numurs/ eksperts secinājis, ka braukšanas ātrumu pirms ceļu satiksmes negadījuma nepietiekamu sākumdatu dēļ nav

iespējams noteikt.

No cietušā /pers. E/ liecībām izriet, ka /pers. A/ transportlīdzekļa braukšanas ātrums bija, aptuveni, 90 km/h. Arī pats apsūdzētais norāda, ka

braucis ar ātrumu 85-90 km/h.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli ar braukšanas ātrumu, aptuveni, 90 km/h, nevis tas bijis minimālais ātrums.

Tiesa secina, ka šis apsūdzētā izvēlētais ātrums, ņemot vērā transportlīdzekļa “/Nosaukums/” īpatnības un stāvokli, ceļa un meteoroloģiskos

apstākļus, proti, to, ka ir tumsa, apmācies un autoceļš apgaismots netiek, asfaltbetona seguma brauktuve un ceļa nomales ir klātas ar slapju sniegu,

braukšanas virzienā seko lēzens līkums pa kreisi, ir bijis par lielu, lai tiktu nodrošina satiksmes drošība un nenotiktu ceļu satiksmes negadījums.

[12.4] Senāta judikatūrā ir atzīts, ka Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ietvertais nosacījums par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem

no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus ietver sevī ne tikai tiesas tiesības aizstāt, tās ieskatā, nepierādītos noziedzīgā

nodarījuma faktiskos apstākļus ar pierādītajiem, bet arī izslēgt no apsūdzības nepierādītos faktiskos apstākļus un, ja tam ir tiesisks pamats, arī

pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību (Senāta

2014.gada 30.janvāra lēmums lietā Nr. SKK-4/2014, 11370003509).

[13] Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā un trešā daļā ir noteikti ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības, 25.panta trešā daļa

noteic vispārīgas prasības ar atsauci uz satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasību ievērošanu. Šīs normām nav atzīstamas par tādām, kuru

neievērošana atzīstama par noteikumu pārkāpšanu Krimināllikuma 260.panta izpratnē. Līdz ar to, atsauce uz šīm tiesību normām no noziedzīgā

nodarījuma apraksta ir izslēdzama.

[14] Tiesa /pers. A/ darbībās nesaskata Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.3.apakšpunkta

pārkāpumu, jo ceļu satiksmes negadījumā nav iesaistīti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu

vadītāji). Līdz ar to, atsauce uz šo tiesību normu no noziedzīgā nodarījuma apraksta ir izslēdzama.

[15] Tiesa secina, ka lietā nav pierādīts, ka Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.1.apakšpunkta

pārkāpums vai Ministru kabineta noteikumu Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” pārkāpums saistībā ar

vienas riepas protektora neatbilstību ir cēloņsakarībā ar ceļu satiksmes negadījuma rezultātā iestājušamies sekām, jo atbilstoši eksperta /pers. M/

norādītajam, iemesli, kāpēc transportlīdzeklis nobrauca no ceļa, varēja būt daudzi.

Šie apstākļi – transportlīdzekļa stāvoklis un īpatnības – automašīnas konstrukcija, bija jāņem vērā izvēloties braukšanas ātrumu.

Turklāt par to, ka 2022.gada 8.februārī plkst.18.41 /vieta/ pa autoceļu /autoceļš/ virzienā uz /Pilsēta/ /pers. A/ vadīja transportlīdzekli

“/Nosaukums/” ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/ ar transportlīdzekļa riepu protektora dziļumu 3,76 mm, kas ir nepietiekams normatīvajos aktos

noteiktais riepu protektora dziļums, /pers. A/ ir sodīts administratīvi (1.sējuma 13.-14.lapa).

[16] /pers. A/ saukts pie atbildības arī par to, ka ir pārkāpis Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”

100.punkta prasības, bet apstākļi kādi ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, bija izveidojušies,

noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādīti nav.

[17] Lai personu sauktu pie kriminālatbildības cietušajam nodarītajam miesas bojājumam jābūt vismaz vidēja smaguma. Lai personu sauktu pie

kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas, nepieciešams konstatēt, ka cietušajam ir nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta cilvēka

nāve.

Miesas bojājumu smaguma pakāpi un to cēloņsakarību atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikuma

„Kritēriji miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai” 2.punktam nosaka tiesu eksperts.

[17.1.] 2022.gada 28.aprīļa eksperta atzinumā Nr./numurs/ (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) secināts, ka /pers. B/ konstatēti šādi

miesas bojājumi: galvas sasitums ar zemādas asinsizplūdumu labā vaiga, acs, pieres un deniņu apvidū, sistu brūci pierē, labās orbītas ārējās sienas, labā

augšžokļa dobuma priekšējās un ārējās sienas lūzumiem, deguna kaula lūzumu, asinsizplūdumu zem mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem labajā pierēs

un paura daivā, abu pieres daivu, labās paura un deniņu daivas sasitumiem; rumpja sasitums ar kreisās puses 2. ribas lūzumu, 1. jostas skriemeļa labā

šķērsizauguma lūzumu, tievo zarnu apzarņa plīsumu, 12. pirkstu zarnas sasitumu ar asinsizplūdumu, asiņu uzkrāšanos kreisajā pleiras telpā un vēdera

dobumā; zemādas asinsizplūdumi uz ķermeņa. Miesās bojājumi izraisīja dzīvībai bīstamu stāvokli un tika neatliekamā kārtā veikta operācija -

laparotomija, vēdera dobuma revīzija. Minētie miesas bojājumi varēja rasties 2022.gada 8.februārī cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā, lēmumā

un medicīniskajos dokumentos norādītajos ceļu satiksmes negadījuma apstākļos un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas, bojājumiem,

kas bīstami cietušā dzīvībai. Pēc eksperta rīcībā esošo medicīnisko dokumentu datiem noteikt, vai ceļu satiksmes negadījuma brīdī /pers. B/ bija vai

nebija piesprādzējusies ar drošībās jostu, nav iespējams. Iestājoties stacionārā 2022.gada 8.februārī plkst.20.52 paņemtajā asins paraugā /pers. B/

etilspirts asinīs 3,88 g/L (1.sējuma 119.-121.lapa).

[17.2.] 2022.gada 7.marta eksperta atzinumā Nr./numurs/ (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) secināts, ka /pers. C/ konstatēti šādi

miesas bojājumi - plēsta brūce zem zoda rajonā labā pusē, plēsta brūce labā apakšstilbā, asinsizplūdums labā elkoņa locītavā, apakšžokļa lūzums, labā

elkoņkaula lūzums. Minētie miesas bojājumi varēja rasties 2022.gada 8.februārī, trulu-cietu priekšmetu iedarbības rezultātā, lēmumā norādītajos ceļu

satiksmes negadījuma apstākļos un pēc, sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz

laiku virs 21 dienas. Pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma elektroniskās kartes datiem /pers. C/ nav bijusi piesprādzējusies ar drošības

jostu (1.sējuma 125.-126.lapa).

[17.3.] 2022.gada 28.aprīļa eksperta atzinumā Nr./numurs/ (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) secināts, /pers. D/ konstatēti šādi miesas

bojājumi: kreisā augšdelma kaula lūzums; ādas nobrāzumi uz labā apakšstilba. Minētie miesas bojājumi varēja rasties 2022.gada 8.februārī cietu,

trulu priekšmetu (-a) iedarbības rezultātā, lēmumā un medicīniskajos dokumentos norādītajos ceļu satiksmes negadījuma apstākļos un pēc sava rakstura

kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošu veselības traucējumu uz laiku virs 21 dienas. Pēc eksperta rīcībā esošo

medicīnisko dokumentu datiem noteikt, vai ceļu satiksmes negadījuma brīdī /pers. D/ bija vai nebija piesprādzējusies ar drošības jostu, nav iespējams.

Iestājoties stacionārā, 2022.gada 8.februārī plkst.20.53 paņemtajā asins paraugā /pers. D/ etilspirts asinīs <0,1 g/L - negatīvs. Diagnozi “Galvas

sasitums”, novērtējot miesas bojājumu smaguma pakāpi, neņem vērā, jo tā neapstiprinās ar ārēji redzamiem miesas bojājumiem šajā apvidū un

radioloģiskā izmeklējuma rezultātiem (1.sējums 130.-131.lapa).

[17.4.] 2022.gada 29.aprīļa eksperta atzinumā Nr./numurs/ (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) secināts, ka /pers. E/ konstatēti šādi

miesas bojājumi: labā lielā un mazā apakšstilba kaula augšdaļas lūzumi, labā ceļa kaula lūzums, ādas nobrāzumi uz kreisā apakšstilba, asinsizplūdums zem

kreisās acs konjunktīvas. Minētie miesas bojājumi varēja rasties 2022.gada 8.februārī cietu, trulu priekšmetu (-a) iedarbības rezultātā, lēmumā un

medicīniskajos dokumentos norādītajos ceļu satiksmes negadījuma apstākļos un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas

bojājumiem, kas izraisa ilgstošu veselības traucējumu uz laiku virs 21 dienas. Pēc eksperta rīcībā esošo medicīnisko dokumentu datiem noteikt, vai ceļu

satiksmes negadījuma brīdī /pers. E/ bija vai nebija piesprādzējusies ar drošības jostu, nav iespējams. Iestājoties stacionārā, 2022.gada 8.februārī

plkst.20.17 paņemtajā asins paraugā /pers. E/ etilspirts asinīs <0,1 g/L - negatīvs (1.sējums 135.-136.lapa).

[18] Izvērtējot visus šos kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā iegūtos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu objektīvo un

subjektīvo pazīmju kopumu, lai apsūdzētā /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu, kvalificētu tās pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

[19] Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Saprātīgas šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainu tiesai nav radušās.

[20] Apsūdzētā aizstāvis tiesas debatēs norādīja, ka /pers. A/ rīkojies galējās nepieciešamības stāvoklī, jo viņam priekšā, viņa braukšanas joslā,

izbraucis cits transportlīdzeklis, un /pers. A/ ar savu rīcību novērsa smagākas sekas. Aizstāvis lūdza apsūdzēto attaisnot.

[20.1] Krimināllikuma 32.pants noteic, ka galējā nepieciešamība ir darbība, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud valsts vai

sabiedrības intereses, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams

novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Galējā nepieciešamība izslēdz kriminālatbildību.

Atbilstoši Krimināllikuma 28.pantam galējā nepieciešamība ir apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, bet izdarītās darbības atbilst šajā likumā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Tas nozīmē to, ka persona ir vainīga, bet par izdarītu noziedzīgu nodarījumu personai neiestājas likumā paredzētās sekas.

[20.2] Savukārt attaisno nevainīgas personas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519.pantu tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja:

1) nav noticis noziedzīgs nodarījums vai apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

2) apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta.

[21.] No apsūdzētā liecībām izriet, ka viņš rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem. Apsūdzētais paskaidroja, ka ceļa pagrieziens bija uz

kreiso pusi, no turienes brauca automašīna, izgriezās no pagrieziena un ar pus korpusu (1,5 metri) iebrauca viņa joslā. Viņš vēl nebija aizbraucis līdz

pagriezienam. Ceļu satiksmes negadījums notika pirms pagrieziena, taisnā ceļa posmā. Līdz pagriezienam bija 50-80 metri, tāpēc varēja redzēt, ka

transportlīdzeklis iebrauc viņa joslā.

Tas, ka notikuma laikā un vietā pretī apsūdzētajam brauca transportlīdzeklis, ir pierādīts ar cietušo /pers. E/ un /pers. C/ liecībām un liecinieka

/pers. L/ liecībām. Taču no cietušā /pers. E/ un liecinieka /pers. L/ liecībām izriet, ka pretējā braukšanas joslā šis transportlīdzeklis nav iebraucis. Cietušās

/pers. C/ liecības par šo faktu ir nekonsekventas, tāpēc mazāk ticamas.

Pat pieļaujot, ka pretī braucošais transportlīdzeklis bija daļēji iebraucis pretējā braukšanas joslā un kādā brīdī kļuva par šķērsli, tiesa nekonstatē,

ka, nenobraucot no brauktuves, apsūdzētajam nebija iespēja izvairīties no sadursmes, jo kā konstatēts Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas

protokolā Nr./numurs/ katras braukšanas joslas platums ir 4 metri, bet vispārzināms fakts, ka vieglā transportlīdzekļa (ieskaitot džipus, minivenus un

mikroautobusus) platums ir 1,60-2,10 metri.

No minētā tiesa secina, ka, transportlīdzekļiem bija iespēja samainīties pat nesaskaroties, un apsūdzētā rīcība nav atzīstama par tādu, ka ar savu

rīcību viņš novērsis lielāku kaitīgumu un smagākas sekas.

Šādos apstākļos, tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir izdarījis Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu un par tā izdarīšanu

ir sodāms.

[22] Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīt noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Krimināllikuma 260.panta otrās daļas sankcija noteic, ka par šajā panta daļā noteikto noziedzīgo nodarījumu personu soda ar brīvības atņemšanu

uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Nosakot soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts aiz neuzmanības, atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai /pers. A/ izdarījis noziedzīgu

nodarījumu, kas pieskaitāms pie mazāk smagiem noziegumiem. Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušas četras personas, no kurām vienam nodarīts

smags miesas bojājums un trijiem cietušajiem – vidēja smaguma miesas bojājums.

Pārbaudot apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņam ir deklarētā dzīvesvieta /Pilsēta/, apgādībā personu nav, strādā, ir /vecums/ gadus vecs, līdz

2025.gada 13.aprīlim ir noteikta /grupa/.grupas invaliditāte, tai skaitā sakarā ar pārvietošanās traucējumiem. Transportlīdzekļa vadīšanas stāžs no

/gads/.gada (2.sējums 75.-81., 204.lapa).

Kā personu raksturojošas ziņas tiesa ņem vērā to, ka laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam /pers. A/ vairakkārt saukts pie administratīvās

atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas norāda uz to, ka viņš nav likumpaklausīgs un disciplinēts autovadītājs.

Iepriekš krimināli sodīts /pers. A/ nav bijis (2.sējums 82., 83.-84., 85.lapa).

Ņemot vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus par soda mērķi, izvērtējot visus Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā minētos apstākļus, tiesa

atzīst, ka apsūdzētā labošana un soda mērķa sasniegšana iespējama piemērojot viņam panta sankcijā paredzēto sodu – brīvības atņemšanu, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Nosakot soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību

pastiprinošos apstākļus.

Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā noteiktie atbildību mīkstinošie apstākļi apsūdzētajam /pers. A/ netiek konstatēti. Nevienu citu apstākli, kas

mīkstinātu apsūdzētā atbildību, tiesa nesaskata.

Atbildību pastiprinošu apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu arī nav konstatēti.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka neskatoties uz to, ka vainu apsūdzētais neatzīst, no viņa attieksmes par notikušo izriet, ka viņš to ļoti

nožēlo.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka attiecībā uz sekām ir līdzvainojami arī paši cietušie, jo nebija piesprādzējušies.

Krimināllikuma 55.panta pirmā daļa noteic, ja nosakot sodu – brīvības atņemšana – ilgāku par 3 mēnešiem, bet ne ilgāku par 5 gadiem, tiesa,

ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu

neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

Izvērtējot šos kritērijus, tiesa gūst pārliecību, ka apsūdzētais /pers. A/, neizciešot brīvības atņemšanas sodu, turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs,

un atzīst, ka brīvības atņemšanas sods viņam ir nosakāms nosacīti.

Savukārt ņemot vērā apsūdzētā personību, kā arī ievērojot to, ka noziedzīgais nodarījums radīja apdraudējumu sabiedrības, jo sevišķi cietušo

interesēm un drošībai ceļu satiksmes sfērā, papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – /pers. A/ nosakāms tuvāk maksimālajai robežai.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu /pers. A/ ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās

reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.

[23] Aizturēts šajā procesā /pers. A/ nav bijis.

[24] Ar Valsts policijas /Struktūrvienība//amats/ 2022.gada 22.septembra lēmumu apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – aizliegums

izbraukt no valsts un papildu drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (2.sējums 18.lapa).

Ar Zemgales rajona tiesas 2023.gada 1.jūnija lēmumu nolemts turpināt piemērot drošības līdzekli un papildu drošības līdzekli (2.sējums 208.-

209.lapa).

Tiesa atzīst, ka piemērotos drošības līdzekļus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai grozīt vai atcelt nav pamata, jo tā piemērošanas pamats nav

zudis. Drošības līdzekļi ir samērīgi un būtiski neierobežo apsūdzētā pamattiesības.

[25] Par cietušajiem lietā atzīti /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/.

Kaitējuma kompensācijas pieteikumu lietā nav.

[26] Procesuālo izdevumu lietā nav.

Apsūdzētā aizstāvību advokāts J.Mucenieks veica uz vienošanās pamata.

[27] Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

[28] Lemjot galīgo rīcību ar dokumentiem: 3 DVD-R diskiem ar fotoattēliem un videoierakstiem, 1 CD disku ar sarunu ierakstiem, kas glabājas

krimināllietas materiālos, tiesa secina, ka tie atstājami krimināllietas materiālos kā pierādījumi.

Lemjot galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem (2.sējums 86.-90., 120.lapa):

1) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labās puses sānu apšuvuma pie griestiem,

pretim aizmugurējiem sēdekļiem, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

2) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, priekšējā sēdekļa vidējā galvas balsta

priekšpuses, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

3) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labās puses bīdāmo sāna durvju iekšpuses,

iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

4) mikrodaļiņu plēvi ar matu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, priekšējā labās puses

(pasažieru) sēdekļa galvas balsta, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

5) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, stūres un ātruma pārslēga roktura, iepakotu

vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

6) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, priekšējo sēdekļu labās puses krēsla galvas

balsta priekšpuses, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

7) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labās puses priekšējo durvju stikla

iekšpuses, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

8) transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītāja sēdekļa drošības spilvenu, iepakotu vienā maisā ar

drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

9) transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, priekšējā pasažieru sēdekļa drošības spilvenu, iepakotu

vienā maisā ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/,

kas glabājas Austrumzemgales prokuratūrā Krasta iela 11, Ogrē, tiesa secina, ka tie ir iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 240.panta pirmās daļas 1.punktu, 455.panta trešo daļu, 511., 512.,

514., 520., 523., 524., 527.- 530.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo, otro un trešo daļu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu /pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās ir

pienākums reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai, tas ir, Valsts probācijas dienesta

/Struktūrvienība/ reģiona teritoriālajā struktūrvienībā /adrese/.

Drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts, un papildu drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – atstāt negrozītus līdz sprieduma

spēkā stāšanās dienai.

Dokumentus: 3 (trīs) DVD-R diskus ar fotoattēliem un videoierakstiem, 1 (vienu) CD disku ar sarunu ierakstiem, kas glabājas krimināllietas

materiālos – atstāt krimināllietas materiālos.

Lietiskos pierādījumus:

1) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, labās puses sānu apšuvuma pie griestiem, pretim

aizmugurējiem sēdekļiem, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

2) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, priekšējā sēdekļa vidējā galvas balsta priekšpuses,

iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

3) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, labās puses bīdāmo sāna durvju iekšpuses, iepakotu

vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

4) mikrodaļiņu plēvi ar matu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, priekšējā labās puses (pasažieru) sēdekļa

galvas balsta, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

5) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, stūres un ātruma pārslēga roktura, iepakotu vienā

aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

6) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, priekšējo sēdekļu labās puses krēsla galvas balsta

priekšpuses, iepakotu vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

7) nomazgājumu no transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, labās puses priekšējo durvju stikla iekšpuses, iepakotu

vienā aploksnē ar drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

8) transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, vadītāja sēdekļa drošības spilvenu, iepakotu vienā maisā ar drošības

uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/;

9) transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numurs /numurs/, priekšējā pasažieru sēdekļa drošības spilvenu, iepakotu vienā maisā ar

drošības uzlīmi Valsts policija Nr./numurs/,

kas glabājas Austrumzemgales prokuratūrā Krasta iela 11, Ogrē – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, bet apsūdzētais no pilna sprieduma tulkojuma pieejamības

dienas, apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2024.gada 23.februārī.

Sprieduma tulkojums tiks sagatavots un pieejams 2024.gada 8.martā.

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Naruška