Court convicts defendant of unauthorized use of foreign payment instrument and imposes suspended sentence with compensation.

Kriminālprocesa Nr.11200044218

Lietas arhīva Nr. K73-1043-19/47

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā.

Tukumā 2019.gada 27.martā

Zemgales rajona tiesa

tiesnese R. Bruce

piedaloties prokurorei M.Dārziņai

aizstāvim A.Eglītei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

Apsūdzētais/pers. B/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli.

/datums/no plkst. 11.46 līdz 12.40 /pers. B/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā nelikumīgi izmanot savām vajadzībām /pers. D/ tiesiskā valdījumā

esošu, Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA)/Nosaukums A/AS Nordea bank norēķinu karti Nr. 54320396, kuru iepriekš

atrada kopā ar PIN kodu, bez atļaujas vairākās reizēs ar vienotu nodomu, izmantoja minēto maksāšanas līdzekli ar PIN kodu, proti, Rīgā, izmeklēšanas

gaitā precīzi nenoskaidrotā veikalā-kafejnīcā, norēķinājās par pirkumu 1,29 euro vērtībā, kā arī no SIA “/Nosaukums A/” konta izņēma sekojošas

naudas summas:

AS Citadele bank bankomātā ATMP0/adrese/-20 euro;

AS “Luminor bank” bankomātā A108/HBD /adrese/0 euro;

AS Swedbank bankomātā A108/HBLA172 /adrese/, tirdzniecības centrā Stockmann- 130 euro.

Tādējādi ar savām darbībām /pers. B/ nelikumīgi izmantoja /pers. D/ tiesiskā valdījumā esošu SIA “/Nosaukums A/” maksāšanas līdzekli,

nodarīja /pers. D/ materiālos zaudējumus 2251,29 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ vainu izvirzītajā apsūdzībā atzina un piekrita pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neizdarīt. Atzina

pieteiktā mantiskā kaitējuma atlīdzības apmērus.

Tiesa ir pieņēmusi lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajai daļai, jo apsūdzētais ir

atzinis savu vainu izdarītajā un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, turklāt, apsūdzētais, cietušais un

prokurors piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. B/

nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli, tādēļ tiesa kvalificē /pers. B/ darbības pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.

Krimināllikuma 46. pants paredz, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās

daļas sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību

mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst viņa vaļsirdīgo atzīšanos un,

to ka izdarīto nožēlo.

Tiesa lietā par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 11.punktu atzīst to, ka noziedzīgs nodarījums

izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu, Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā

smags noziegums, tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem

vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka apgādībā divi nepilngadīgi bērni (lietas 103.lapa), strādā algoti darbu.

IeM Informācijas centra izdruka no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas apstiprina, ka agrāk sodīts, sodāmības dzēstas, /datums/sodīts

Citas valsts tiesā (/Valsts/). (lietas105.-109.lapa)

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par

izdarīto noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis

procesa norisi, piesakot lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tā kā tiesa ir konstatējusi lietā atbildību pastiprinošus apstākļus, apsūdzētais izdarījis smagu noziegumu, nodarot ievērojamu mantisku

kaitējumu cietušajam un to nav atlīdzināji, tiesas ieskatā apsūdzētajam ir nosakāms brīvības atņemšanas sods. Bet ievērojot apsūdzētā atbildību

mīkstinošu apstākli, tiesa atzīst, ka lietā pastāv Krimināllikuma 55.pantā norādītie apstākļi, nosacīta soda piemērošanai. Proti, tiesa ir guvusi

pārliecību, ka sodu neizciešot apsūdzētais turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. D/ pieprasītā mantiskā kaitējuma atlīdzība 2251,29 euro apmērā ir pamatota, pierādīta un apmierināma pilnībā.

Turklāt apsūdzētais prasījumu atzinis.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta

samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām

ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu,- 1.daļas

1).punkts,-pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apsūdzētais/pers. B/ ir vainojams cietušajam radītajā mantiskajā kaitējumā, tādēļ viņam tas jāatlīdzina.

Ievērojot iepriekšminētās likuma normas, ir pilnībā apmierināma cietušā /pers. D/ pieteiktā mantiskā kaitējuma prasība, jo apsūdzētā

prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam ir radies mantisks kaitējums.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512.,514., 520.,523.,524.,527., 528., 529. pantu, 530. panta trešo daļu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1(

vienu) gadu.

Brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 155.panta 1. daļas 1. punktu nosacīti notiesātajam ir pienākums 1) reģistrēties Valsts probācijas dienesta

teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai desmit darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

Drošības līdzekli- dzīvesvietas maiņas paziņošanu /pers. B/ negrozīt.

Piedzīt no /pers.B/ /pers.D/ labā mantiskā kaitējuma atlīdzību 2251,29 euro ( divi tūkstoši divi simti piecdesmit vienu euro 29 centus).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā tikai daļā par tiesas piespriesto

sodu, kaitējuma atlīdzības apmēru vai pieļautajiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R.Bruce