Court convicts defendant of intentional damage to property and imposes 80 hours of compulsory labor.

Lietas Nr. 11221061114

Lietas arhīva Nr. K15-0505-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 15. decembrī

Jelgavas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese G.Čepule,

piedaloties prokurorei I.Šorņikovai,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā

paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībniekus, tiesa

k o ns t a t ē ja :

apsūdzētā /pers. A/ tīši bojāja svešu mantu.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2014.gada 15.aprīlī pirms pusnakts /adrese/ starp /pers. A/ un viņas dzīvesbiedru /pers. B/ radās strīds, kura laikā /pers. A/ pieprasīja, lai /pers.

B/ atstāj dzīves vietu. 2014.gada 16.aprīlī ap plkst.00.05 pie iepriekš minētās mājas ar automašīnu ieradās /pers. C/, kurš gaidīja iznākam no kāpņu

telpas /pers. B/. /pers. A/, saprotot, ka /pers. C/ ar minēto automašīnu ieradies pēc /pers. B/, dusmu uzplūdā pa dzīvokļa logu uz /pers. C/ automašīnu

/TL marka/ A6 Avant ar valsts numura zīmi /TL numurs/ tīši izmeta divas burkas, izsitot automašīnas priekšējo stiklu, to sabojājot. Mantas tīšas

bojāšanas rezultātā /pers. C/ nodarīts materiālais kaitējums EUR 150 apmērā.

Tādējādi, ar savām darbībām apsūdzētā /pers. A/ ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza tiesu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā, apstiprināja, ka viņai ir zināma šāda procesa kartība un sekas, atzina cietušā /pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Tiesa, lietas materiālu pārbaudes rezultātā, ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina apsūdzētās /pers. A/ vainu viņai inkriminētajā noziedzīgajā

nodarījumā, pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas pirmstiesas izmeklēšanā viņas nodarījums kvalificēts pareizi, ir konstatēti visi Kriminālprocesa

likuma 499. pantā paredzētie priekšnoteikumi, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, bet pārbaudīt lietā esošos pierādījumus, kas

raksturo apsūdzēto. Līdz tam apsūdzētā uzstāja, ka vēlas ar cietušo slēgt izlīgumu, sēde 06.11.2014.g. tika atlikta, bet cietušais jau atkārtoti uz sēdi nav

ieradies, nav nekā apliecinājis ne kaitējuma atlīdzību, ne piekrišanu izlīgumam. Tā kā izlīgums ir abpusēji labprātīgs pasākums, piespiest nevienu nav

iespējams un nav arī pieļaujams, kopš nodarījuma un arī kopš iepriekšējās sēdē bija pietiekams laiks pat nokārtot formalitātes ārpus tiesas (notariāls

apliecinājums, VPD meditācijā), tad tiesas ieskatā, ņemot vērā prokurores viedokli nav pamata novilcināt vēl procesa pabeigšanu un gaidīt kaut ko

nenoteiktu.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgās personību, bet nosakot soda mēru - atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /pers. A/ ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta apsūdzētās /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis atzīstams - vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētās /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Vērtējot apsūdzētās /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā to, ka viņa iepriekš nav tiesāta, VSIA Slimnīcas “Ģintermuiža” ambulatorā dienesta datu

bāzē psihiski traucējumi nav reģistrēti, narkoloģijas datu bāzē ziņu nav (lietas 27., 28.lapa), apgādībā nepilngadīgs bērns, strādā SIA “/uzņēmuma

nosaukums/” ar minimālo atalgojumu, deklarēta dzīvesvieta: /adrese/, bet faktiski dzīvo: /adrese A/.

Tiesas sēdē /pers. A/ uzvedās ļoti izaicinoši, pieprasīja, ka grib izlīgumu lietā, neko nesaprot, atsaucās, ka nestrādā augstos amatos, bet nespēja

paskaidrot, tieši ko nav sapratusi, kategoriski attiecās no piedāvājuma aicināt aizstāvi, arī viņa klātbūtnē neko nesapratīšot un viņai vajadzīgs psihologs.

Neskatoties uz šādiem apgalvojumiem tiesa neatrod pamatu konkrētajā lietā atzīt aizstāvja piedalīšanos par obligātu (nav par KPL 83.p.paredzētajiem

gadījumiem liecinošu ziņu) un to uzspiest apsūdzētai piespiedu kārtā. Psihologs tiek pieaicināts tikai nepilngadīgām personām, citi iemesli tāda speciālista

pieaicināšanai nav saskatāmi. Kādas ārkārtas privilēģijas apsūdzētai nav pamata piešķirt. Tiesas ieskatā šāda konfliktabla uzvedība ir subjektīvs rādītājs.

Nākamā sēdē, saprotot, ka patvaļa netiks pieļauta, uzvedās jau korektāk.

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētās personību un attieksmi pret izdarīto, atbildību ietekmējošus apstākļus un citus spriedumā

jau minētos apstākļus, prokurora viedokli, tiesa uzskata, ka apsūdzētās labošanai un soda mērķu sasniegšanai piemērotākais sods veids

būs piespiedu darbs.

Lietā cietušais /pers. C/ pieteicis kaitējuma kompensāciju 150 EUR apmērā par sabojāto automašīnas stiklu, ko tiesas sēdē uzturēja pilnā

apmērā. Nekādi izdevumus apliecinoši pierādījumi nav iesniegti. Apsūdzētā apgalvoja, ka zaudējumus cietušajam atlīdzinājusi (minēja € 50), bet viņš

rakstisku apliecinājumu nav devis un solījis piezvanīt, domā, ka tas ir pietiekami, jo cietušais ir pazīstams un viņam uzticas.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Tiesai nav

šaubu, ka cietušajam materiāla rakstura kaitējums pēc būtības ir nodarīts, bet nav iespēju pārbaudīt cietušā /pers. C/ pieteiktā materiālā kaitējuma

kompensācija 150 EUR pamatojumu un pārliecināties, ka viņam reāli radušies tieši šāda apmēra zaudējumi, nav iespēju pārliecināties par to, vai tā daļā ir

nomaksāta un vai tas tagad cietušajam ir pietiekami arī ar € 50, vai šo summu viņš patiešām saņēmis Kaitējuma kompensācija kriminālprocesā nav

noteicošais jautājums. Tiesu praksē kriminālprocesa pabeigšana kaitējuma kompensācijas jautājumu precizēšanai netiek kavēta, jo šo jautājumu cietušais

var risināt labprātīgi vai civilprocesuālā kārtībā, tādēļ tiesa kaitējuma kompensāciju atstāj nenoteiktu.

Sprieduma izpildes nodrošināšanai līdz tā spēkā stāšanās brīdim apsūdzētajai /pers. A/ atstāt spēkā drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.

Ņemot vērā procesā noskaidroto, izdarītos secinājumus un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu, tiesa

no s pri e da :

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā (par svešas mantas tīšu

bojāšanu) un sodīt viņu pēc šī panta un daļas ar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – atstāt negrozītu.

Cietušā/pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju 150 EUR (viens simts piecdesmit euro) atstāt nenoteiktu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzību vai protestu

iesniedzot Jelgavas tiesā.

Desmit darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās jāierodas soda izciešanas reģistrēšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā

struktūrvienībā pēc deklarētās dzīvesvietas, kam uzdota soda izpildes uzraudzība.

Tiesnese G.Čepule