Court dismisses defendant's claim of police bias and imposes a fine for willful disobedience to police orders.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of willfully disobeying a police officer's lawful order to stop approaching with hands raised. Although the defendant argued he was intoxicated and the officer was aggressive, the court rejected his claim that the officer's testimony lacked credibility. The court ruled that without compelling evidence of the officer's personal interest or bias, the officer's report must be accepted as having public trustworthiness.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panti: To, lai apšaubītu policijas amatpersonas sniegtos paskaidrojumus par dienesta pienākumu izpildi, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi par to personīgo ieinteresētību vai nepatiesību.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130070116
Lietas arhīva Nr. 1-0701-16/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 20.jūlijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri O.Abiševu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un
k o ns t a t ē ja
2016.gada 24.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas (turpmāk
– VP RRP RTI KPN OVG) jaunākais inspektors J.Dzalba sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC198800 (turpmāk - Protokols), par to,
ka 2016.gada 24.jūnijā plkst.20./adrese/ /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām, pārtraukt vicināties ar rokām policijas
darbinieku virzienā. /pers. A/ ignorēja policijas darbinieka likumīgās prasības, izrādīja necieņu pret policijas darbiniekiem un turpināja vicināties ar rokām
policijas darbinieku virzienā, ko pierāda VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5.rotas kārtībnieka
K.Plūksnes–Strausa dienesta ziņojums.
Protokolā /pers. A/ ir izdarījis pašrocīgu ierakstu, ka protokolam nepiekrīt.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.
/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija iedzēris, bet policijas darbiniekiem nepretojās. Policiju bija izsaucis viņš. Viņa paziņa
uzvedās agresīvi, bet viņš centās nomierināt. Pēc tam viņu aizturēja. Ar rokām nevicinājās.
Lietas materiālos atrodas /pers. A/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka paskaidrojumu sniegs viņa lietas izskatīšanas laikā. Izsauca policiju pats.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa
vainīgums pierādīts ar:
Protokolā fiksēto;
VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5.rotas kārtībnieka K. Plūksnes–Strausa ziņojumu,
kurā norādīts, ka 2016.gada 24.jūnijā, patrulējot Rīgas Teikas policijas iecirkņa nozīmētajā teritorijā, autopatruļā Nr. 150, kopā ar seržantu
A.Beinaroviču, plkst. 20.40 saņēma izsaukumu no VP RRP OVB ar informāciju, ka /adrese/ veikalā “Supernetto” klientiem esot konflikts ar apsardzes
darbinieku. Ieradās adresē un pie ieejas sastapa divus vīriešus (abi bija manāmā alkohola reibumā, neskaidra runa, streipuļoja un no izelpas jūtama
spēcīga, alkoholam raksturīga smaka. Ar šādu uzvedību viņi aizskāra savu un apkārtējo cilvēku cieņu un godu), kā vēlāk noskaidrojās /pers. J/ un /pers.
A/. Viņi stāstīja, ka izsaukuši viņus, jo apsardzes darbinieks esot viņus izdzinis no veikala. Klāstot situāciju, /pers. J/ sāka teikt, ka tagad viņiem iesperšot
un sitīšot un sāka vicināties ar rokām policijas darbinieku sejas virzienā un /pers. A/ sāka darīt to pašu. Abiem vīriem tika skaidri un saprotami teikts, ja
viņi nepārstās šīs darbības, tad tiks aizturēti par Latvijas APK 175. pantu. Pēc vairākām prasībām /pers. A/ šīs darbības nepārtrauca, bet /pers. J/
pārtrauca, tādēļ ar speciālo cīņas paņēmienu: “roku aiztikšana aiz muguras” un rokudzelžu uzlikšanu, tika aizturēts /pers. A/un ievietos mašīnas
aizturēšanas nodalījumā un pēcāk arī /pers. J/ tur tika ievietots, taču viņš tur iekāpa labprātīgi. Aizturētajiem tika izskaidrotas viņu tiesības un pienākumi,
viņi tika nogādāti VP RRP RTI tālāku apstākļu noskaidrošanai, par notikušo ziņots VP RRP OVB.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Izvērtējot Protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām
prasībām pārtraukt vicināties ar rokām policijas darbinieku virzienā, ignorēja policijas darbinieka likumīgās prasības, turpināja vicināties ar rokām
policijas darbinieku virzienā, lietā esošos materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir
uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai
dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. A/ ir izdarījis ierakstu, ka protokolam nepiekrīt, kā arī tiesas sēdē norādīja, ka nav pretojies policijas
darbiniekiem. Vērtējot minēto ierakstu un policijas darbinieka ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, secinu, ka lietā nav ziņu, ka
policijas darbinieks, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu nekompetents vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēts /pers. A/ apmelošanā un
nepatiesu apstākļu izklāstā.
Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp arī policijas darbinieku liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un
neapstrīdami, tomēr tiem ir augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši
pierādījumi (skat, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409; Administratīvās apgabaltiesas
2005.gada 3.decembra spriedumu lietā Nr.AA13-05/5).
Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42919409 norādīja, ka lai apšaubītu policijas darbinieku sniegtos
paskaidrojumus par apstākļiem, kas noskaidroti, pildot dienesta pienākumus, lietā jābūt pierādījumiem, kas vismaz netieši norāda uz policijas darbinieku
iespējamo ieinteresētību nepamatoti vainot pieteicēju administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa
spriedumu lietā Nr.A42919409).
Zemgales apgabaltiesa 2013.gada 3.jūnija spriedumā lietā Nr.116008413 ir norādījusi, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības
princips, un policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams
apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413).
Līdz ar ko, lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Izskatāmajā gadījumā nav
nekāda pamata uzskatīt, ka policijas darbinieks būtu personīgi tieši vai netieši ieinteresēts sodīt /pers. A/, turklāt, sniedzot nepatiesas ziņas. Arī /pers. A/
nav norādījis uz kādiem faktiem, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti.
Līdz ar ko, uzskatu, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieka ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie
dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu
atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244.,
274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
no s pri e da
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 30 (trīsdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē
(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma
par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130070116). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 20.jūlijā.
Tiesnese I.Millere