Legislator Case Law & Legislation
130070116 / 1-0701-16 AI generated

Court dismisses defendant's claim of police bias and imposes a fine for willful disobedience to police orders.

Case Number 130070116 / 1-0701-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of willfully disobeying a police officer's lawful order to stop approaching with hands raised. Although the defendant argued he was intoxicated and the officer was aggressive, the court rejected his claim that the officer's testimony lacked credibility. The court ruled that without compelling evidence of the officer's personal interest or bias, the officer's report must be accepted as having public trustworthiness.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panti: To, lai apšaubītu policijas amatpersonas sniegtos paskaidrojumus par dienesta pienākumu izpildi, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi par to personīgo ieinteresētību vai nepatiesību.

Keywords

AI generated
administrative violation police disobedience public trustworthiness evidence credibility willful disobedience alcohol influence administrative penalty

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants

Cited Case Law

AI generated
Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedums lietā Nr.A42919409
Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā Nr.AA13-05/5
Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.116008413
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 130070116

Lietas arhīva Nr. 1-0701-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 20.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,

ar tiesas sēžu sekretāri O.Abiševu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,

attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un

k o ns t a t ē ja

2016.gada 24.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas (turpmāk

– VP RRP RTI KPN OVG) jaunākais inspektors J.Dzalba sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC198800 (turpmāk - Protokols), par to,

ka 2016.gada 24.jūnijā plkst.20./adrese/ /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām, pārtraukt vicināties ar rokām policijas

darbinieku virzienā. /pers. A/ ignorēja policijas darbinieka likumīgās prasības, izrādīja necieņu pret policijas darbiniekiem un turpināja vicināties ar rokām

policijas darbinieku virzienā, ko pierāda VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5.rotas kārtībnieka

K.Plūksnes–Strausa dienesta ziņojums.

Protokolā /pers. A/ ir izdarījis pašrocīgu ierakstu, ka protokolam nepiekrīt.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par

ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai

prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.

/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija iedzēris, bet policijas darbiniekiem nepretojās. Policiju bija izsaucis viņš. Viņa paziņa

uzvedās agresīvi, bet viņš centās nomierināt. Pēc tam viņu aizturēja. Ar rokām nevicinājās.

Lietas materiālos atrodas /pers. A/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka paskaidrojumu sniegs viņa lietas izskatīšanas laikā. Izsauca policiju pats.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa

vainīgums pierādīts ar:

Protokolā fiksēto;

VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5.rotas kārtībnieka K. Plūksnes–Strausa ziņojumu,

kurā norādīts, ka 2016.gada 24.jūnijā, patrulējot Rīgas Teikas policijas iecirkņa nozīmētajā teritorijā, autopatruļā Nr. 150, kopā ar seržantu

A.Beinaroviču, plkst. 20.40 saņēma izsaukumu no VP RRP OVB ar informāciju, ka /adrese/ veikalā “Supernetto” klientiem esot konflikts ar apsardzes

darbinieku. Ieradās adresē un pie ieejas sastapa divus vīriešus (abi bija manāmā alkohola reibumā, neskaidra runa, streipuļoja un no izelpas jūtama

spēcīga, alkoholam raksturīga smaka. Ar šādu uzvedību viņi aizskāra savu un apkārtējo cilvēku cieņu un godu), kā vēlāk noskaidrojās /pers. J/ un /pers.

A/. Viņi stāstīja, ka izsaukuši viņus, jo apsardzes darbinieks esot viņus izdzinis no veikala. Klāstot situāciju, /pers. J/ sāka teikt, ka tagad viņiem iesperšot

un sitīšot un sāka vicināties ar rokām policijas darbinieku sejas virzienā un /pers. A/ sāka darīt to pašu. Abiem vīriem tika skaidri un saprotami teikts, ja

viņi nepārstās šīs darbības, tad tiks aizturēti par Latvijas APK 175. pantu. Pēc vairākām prasībām /pers. A/ šīs darbības nepārtrauca, bet /pers. J/

pārtrauca, tādēļ ar speciālo cīņas paņēmienu: “roku aiztikšana aiz muguras” un rokudzelžu uzlikšanu, tika aizturēts /pers. A/un ievietos mašīnas

aizturēšanas nodalījumā un pēcāk arī /pers. J/ tur tika ievietots, taču viņš tur iekāpa labprātīgi. Aizturētajiem tika izskaidrotas viņu tiesības un pienākumi,

viņi tika nogādāti VP RRP RTI tālāku apstākļu noskaidrošanai, par notikušo ziņots VP RRP OVB.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota

kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Izvērtējot Protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām

prasībām pārtraukt vicināties ar rokām policijas darbinieku virzienā, ignorēja policijas darbinieka likumīgās prasības, turpināja vicināties ar rokām

policijas darbinieku virzienā, lietā esošos materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir

uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai

dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. A/ ir izdarījis ierakstu, ka protokolam nepiekrīt, kā arī tiesas sēdē norādīja, ka nav pretojies policijas

darbiniekiem. Vērtējot minēto ierakstu un policijas darbinieka ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, secinu, ka lietā nav ziņu, ka

policijas darbinieks, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu nekompetents vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēts /pers. A/ apmelošanā un

nepatiesu apstākļu izklāstā.

Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp arī policijas darbinieku liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un

neapstrīdami, tomēr tiem ir augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši

pierādījumi (skat, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409; Administratīvās apgabaltiesas

2005.gada 3.decembra spriedumu lietā Nr.AA13-05/5).

Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42919409 norādīja, ka lai apšaubītu policijas darbinieku sniegtos

paskaidrojumus par apstākļiem, kas noskaidroti, pildot dienesta pienākumus, lietā jābūt pierādījumiem, kas vismaz netieši norāda uz policijas darbinieku

iespējamo ieinteresētību nepamatoti vainot pieteicēju administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa

spriedumu lietā Nr.A42919409).

Zemgales apgabaltiesa 2013.gada 3.jūnija spriedumā lietā Nr.116008413 ir norādījusi, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības

princips, un policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams

apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413).

Līdz ar ko, lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Izskatāmajā gadījumā nav

nekāda pamata uzskatīt, ka policijas darbinieks būtu personīgi tieši vai netieši ieinteresēts sodīt /pers. A/, turklāt, sniedzot nepatiesas ziņas. Arī /pers. A/

nav norādījis uz kādiem faktiem, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti.

Līdz ar ko, uzskatu, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieka ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie

dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu

atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244.,

274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un

no s pri e da

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 30 (trīsdesmit euro).

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē

(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma

par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130070116). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 20.jūlijā.

Tiesnese I.Millere