Court convicts driver of driving without license and imposes administrative detention and fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle without the required license and imposed administrative detention for five days alongside a fine of 570 euros. The defendant admitted to the violation and confirmed the facts in court, while the police officer did not appear. The court applied the statutory penalty limits and rejected requests for alternative measures like partial release from the fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 7. daļa 1. punkts; 213. panta; 276.1 panta; 31. panta; 32. panta 2. daļa: Driving without a license constitutes an administrative offense punishable by administrative detention and a fine within the limits prescribed by the relevant regulatory act.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.173012520
ECLI:LV:ZRT:2020:0210.173012520.1.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2020.gada 10.februārī
Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe,
ar tiesas sēdes sekretāri A.Briedi ,
piedaloties pie administratīvās
atbildības saucamajai personai /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta
/adrese A/, faktiskā dzīvesvieta /adrese B/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas
APK) 149.4 panta septītās daļas 1.punkta,
k o n s t a t ē j a:
2020.gada 7.februārī Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības policijas
biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora virsniekvietnieka A.Upīša 2020.gada 6.februārī sastādītais administratīvā
pārkāpuma protokols Nr./protokola numurs/ (turpmāk – Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2020.gada
6.februārī plkst.14:54 Jelgavā pa Lapskalna ielu virzienā no Uzvaras ielas uz Blaumaņa ielas pusi /pers. A/ (turpmāk – Persona) vadīja transportlīdzekli
Opel Vivaro, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk tekstā – Transportlīdzeklis) atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas
tiesībām, kuras noteiktajā kārtībā nav iegūtas.
Protokolā norādīts, ka Persona ar savu rīcību izdarījusi Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārkāpumu un Personas
darbības kvalificētas kā Latvijas APK 149.4panta septītās daļas 1.punkta administratīvais pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Protokolā Persona ar parakstu apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar protokola saturu, iebildumus pret Protokola saturu nav izteikusi, Personai
izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi Protokola
eksemplāru, kurā norādīts administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiks un vieta.
2020.gada 6.februāra paskaidrojumā (lietas lapa 4), kas pierakstīts no Personas vārdiem, Persona norāda, ka Protokolā norādītajā vietā un laikā
vadīja Transportlīdzekli, ir informēts, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekli.
Valsts policijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, tiesā nav saņemta papildus informācija par neierašanās iemesliem, nav saņemti lūgumi par
administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu. Persona neiebilst, ka lietu izskata bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes. Tādējādi tiesnese secina, ka lietu
iespējams izskatīt bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes.
Persona tiesas sēdē apstiprināja Protokolā un savā paskaidrojumā norādītos lietas faktiskos apstākļus.
Tiesas sēdē uzklausīju Personas paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese
secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētu administratīvo pārkāpumu, t.i., Persona atkārtoti gada laikā ir
vadījusi transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas).
Atbilstoši Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktam par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas
tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no
piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām nepieciešams konstatēt:
- vai konkrētai personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas vai
ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros);
- vai konkrētā persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;
- vai konkrētā persona ir uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli vai apmāca vadīt
transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli,
attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu
transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa
vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to
vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,
eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,
procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Tiesnese administratīvajā lietā konstatē sekojošus pierādījumus:
1. ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2020.gada 6.februārī plkst.14:54 Jelgavā pa Lapskalna ielu virzienā no Uzvaras ielas uz
Blaumaņa ielas pusi Persona vadīja Transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktajā kārtībā nav
iegūtas;
2. no IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas lapa 12) redzams, ka Persona
administratīvi sodīta 2019.gada 17.maijā par Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4) punkta pārkāpumu saukta pie atbildības arī pēc
Latvijas APK 149. 4panta sestās daļas 1.punkta, t.i., par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu
vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);
3. no CSDD un Valsts tehniskās uzraudzība aģentūras Informatīvo sistēmu datiem (lietas lapas 13, 15) redzams, ka Personai noteiktajā
kārtībā nav iegūtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;
4. lietā izņemts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks – Transportlīdzeklis, kas nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. B/, personas kods /personas kods/ (miris /miršanas datums/) (lietas lapa 14).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu
lietās izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi) 14.2.apakšpunktu, 2020.gada 6.februārī pieņemts lēmums par administratīvā
pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai un sastādīts izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un
nodošanas akts Nr.128640 (lietas lapas 5-9). Saskaņā ar minēto noteikumu 22.3.apakšpunkta nosacījumiem izņemto transportlīdzekli par
administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē par Latvijas APK 149. 4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot
sestajā daļā apredzēto pārkāpumu) atdod pēc piemērotā naudas soda izpildes.
Saskaņā ar Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.2012-23-01, Nodrošinājuma valsts aģentūrai tās glabāšanā esošie
transportlīdzekļi atdodami transportlīdzekļu īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem) pēc viņu pieprasījuma neatkarīgi
no piemērotā naudas soda izpildes, ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kas nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas
sods.
Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes
izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 23. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7. punktu, Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7. punktu).
Tādējādi tiesnese vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu atzīstams
pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot,
tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts. (Krastiņš. U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1.Vispārīgā daļa.
2007, 98. lpp.).
No minētā tiesnese secina, ka pārkāpumu Persona ir izdarījusi atkārtoti gada laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem
faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis protokolā norādīto Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas
4.punkta pārkāpumu.
Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – Protokolu, CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Informatīvo
sistēmu datiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem rakstveida pierādījumiem ir pilnībā
pierādīta Personas vaina Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ir pierādīts fakts, ka
Persona protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā
nav iegūtas.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,
Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta soda sankcijas
ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli, proti,
Persona norāda, ka nestrādā, ienākumu nav, apgādībā 2 personas, iepriekš administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošo apstākli tiesnese atzīst izdarītā
vaļsirdīgu nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošos apstākļus nekonstatē.
Tiesnese konstatē, ka par Personas izdarīto administratīvo pārkāpumu paredzēta administratīvā aresta piemērošana, līdz ar to nav konstatējami
Latvijas APK 276.1 pantā minētie priekšnosacījumi Personas daļējai atbrīvošanai no naudas soda.
Tiesnese nekonstatē Latvijas APK 31.pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai un vienlaikus norāda, ka Latvijas APK
32.panta otrajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto
pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tādējādi tiesnese norāda, ka par administratīvo
pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu un tas piemērojams
tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros.
Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un
lēmums nav pārsūdzēts, bet, ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktu, 213., 243., 270,. 272., 274.- 276., 285., 289.6-
289. ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991., 309. un 317.pantu, tiesnese
no s pri e da :
1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm un naudas sodu 570 euro (piecsimt septiņdesmit euro)
apmērā.
2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.
3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.
4. Nodrošinājuma valsts aģentūrai izņemto administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīku – transportlīdzekli Opel Vivaro, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, atgriezt /pers. A/ pēc pieprasījuma un pēc naudas soda samaksas pilnā apmērā.
5. Informēt par spriedumu Nodrošinājuma valsts aģentūru un Ceļu satiksmes drošības direkciju, nosūtot sprieduma norakstus.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 10.februārī.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Naudas sods (570 euro apmērā) jāsamaksā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi,
Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods, lietas numurs (Nr.173012520) un administratīvā
pārkāpuma protokola numurs (/protokola numurs/).
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesas kancelejā.
Tiesnese L.Gulbe