A420169320 / AA43-0337-21 · Administratīvā apgabaltiesa

Lietas arhīva Nr. AA43-0337-21/19

ECLI:LV:ADAT:2021:0617.A420169320.18.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 17.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Karina Krastiņa,

tiesneši Una Mihailova un Ojārs Priedītis,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts zemes

dienesta faktiskās rīcības – datu reģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – atzīšanu par

prettiesisku un procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, kā arī par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam dzēst

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos zemes vienības /adrese A/, kadastra apzīmējums

/numurs A/, apgrūtinājumus – ceļa servitūtu teritoriju, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona

tiesas 2020.gada 13.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 28.martā pieteicējs /pers. A/ vērsās Valsts zemes dienesta (turpmāk – dienests) Zemgales reģionālajā

nodaļā, lūdzot informēt, uz kādu normatīvo aktu pamata zemes vienībai /adrese A/, Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrēti objekta apgrūtinājumi – divi ceļa servitūti, kā arī

lūgts Kadastra informācijas sistēmā labot datus atbilstoši Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 3.oktobra spriedumam civillietā

Nr.C15337409 (turpmāk – Spriedums).

Dienesta Zemgales reģionālā nodaļa 2017.gada 10.aprīļa atbildē Nr.2-09-Z/588 pieteicējam norādīja, ka Kadastra

informācijas sistēmā zemes vienībai /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs A/(turpmāk – Zemes vienība) reģistrēti divi

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi: “Ceļa servitūta teritorija” ar kodu 73150301001, 0,01 ha platībā, un “Ceļa

servitūta teritorija” ar kodu 73120301002, 0,01 ha platībā (turpmāk kopā – ceļa servitūta teritorija) atbilstoši Spriedumam.

2017.gada 10.aprīlī kadastra kartē precizēts ceļa servitūta teritorijas attēlojums.

2020.gada 15.janvārī pieteicējs vērsās dienesta Zemgales reģionālajā nodaļā ar lūgumu sniegt informāciju, vai

apgrūtinājumi ir reģistrēti zemesgrāmatā; lūgts labot Kadastra informācijas sistēmā Zemes vienībai reģistrēto ceļa servitūta

teritoriju, ja ir pieļauta kļūda; ja kļūdas nav, – tad dzēst to, un izsniegt grafisko pielikumu.

Dienesta Zemgales reģionālā nodaļa 2020.gada 27.janvāra atbildē Nr.2-09-Z/85 (turpmāk – 2020.gada 27.janvāra

atbilde) norādīja, ka pieteicējs jau 2017.gada 28.martā lūdza labot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus – ceļa

servitūta teritorijas attēlojumu atbilstoši Spriedumam. Dienests 2017.gada 10.aprīlī veica ceļa servitūta teritorijas attēlojuma

Zemes vienībā aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos atbilstoši Spriedumam pievienotajām situācijas

plāna skicēm, par ko pieteicēju informēja 2017.gada 10.aprīļa atbildē.

[2] Pieteicējs 2020.gada 27.janvāra atbildi apstrīdēja.

Dienesta ģenerāldirektors, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, 2020.gada 17.marta lēmumā Nr.2-09/283

(turpmāk – Lēmums) norādīja turpmāk minēto.

[2.1] Pieteicējs apstrīd dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2016.gada 26. un 27.aprīlī veikto faktisko rīcību,

Kadastra informācijas sistēmā reģistrējot nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus – ceļa servitūtu teritoriju Zemes

vienībā.

[2.2] Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums ar kadastra numuru /numurs A//adrese A/, kura

sastāvā ir iekļauta Zemes vienība un daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs B/. Minētais

nekustamais īpašums ir pilnībā sadalīts dzīvokļa īpašumos. Uz pieteicēja vārda reģistrēts dzīvokļa īpašums ar kadastra

numuru /numurs C/, /adrese B/, ar tā sastāvā reģistrētu telpu grupu un kopīpašuma 580/2637 domājamām daļām no

dzīvojamās ēkas un Zemes vienības.

Pamatojoties uz nekustamā īpašuma /adrese C/, īpašnieka 2016.gada 18.aprīļa iesniegumu un nekustamā īpašuma

/adrese D/, īpašnieka 2016.gada 18.aprīļa iesniegumu, kuriem pievienots Spriedums ar situācijas plāna skici, 2016.gada 26.

un 27.aprīlī Kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskajos datos Zemes vienībai ir reģistrēti divi apgrūtinājumi – ceļa

servitūtu teritorijas, katra 0,01 ha platībā.

[2.3] Pamatojoties uz pieteicēja 2017.gada 28.marta iesniegumu, izvērtējot ceļa servitūtu teritoriju attēlojumu Kadastra

informācija sistēmas telpiskajos datos, dienests konstatēja neatbilstības ar Spriedumam pievienotajā situācijas plāna skicē

norādīto ceļa servitūtu teritoriju attēlojumu. Ievērojot minēto un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pantā

noteikto regulējumu, dienests 2017.gada 10.aprīlī laboja kadastra kartes telpiskos datus par ceļa servitūtu teritoriju

izvietojumu Zemes vienībā atbilstoši Spriedumam un situācijas plāna skicē norādītajam. Par minēto pieteicējam atbilde tika

sniegta 2017.gada 10.aprīlī, tostarp norādot tiesisko pamatu, atbilstoši kuram Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ceļa

servitūtu teritorija.

[2.4] Pamatojoties uz pieteicēja 2020.gada 15.janvāra iesniegumu, dienests, atkārtoti izvērtējot dokumentus un Kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos datus, nekonstatēja kļūdu reģistrētajos Kadastra informācijas sistēmas datos un informēja

pieteicēju, ka nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi – ceļa servitūtu teritorija – Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta

atbilstoši dienesta rīcībā esošajam Spriedumam un tam pievienotajai situācijas plāna skicei, un to reģistrācija atbilst

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajām prasībām.

Ievērojot minēto, dienestam nav pamata labot Kadastra informācijas sistēmas datus par Zemes vienībai reģistrētajiem

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem – ceļa servitūtu teritorijām.

[2.5] Konkrētajā gadījumā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas ceļa servitūtu teritorijas nodibināšanas dokuments

i r Spriedums, no kuram pievienotajām situācijas plāna skicēm ir iegūstama informācija par ceļa servitūtu teritorijas

izvietojumu Zemes vienībā.

Tā kā Sprieduma rezolutīvajā daļā nepārprotami ir ietverti vārdi: “Noteikt ceļa servitūtu saskaņā ar situācijas plāna

skici”, tad atzīstams, ka Spriedumā minētā situācijas plāna skice ir tas dokuments, kurā ir attēloti tiesas noteiktie servitūti.

Situācijas plāna skice ir neatņemama Sprieduma sastāvdaļa.

A r Spriedumu nodibinātie fakti nav apstrīdami administratīvā procesa kārtībā. Dienests nav tiesīgs nedz pārskatīt

Spriedumu, nedz neievērot tajā noteikto.

[2.6] Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra

datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.263) 111.punktam, lai dienests būtu tiesīgs no Kadastra informācijas

sistēmas dzēst ceļa servitūtu teritoriju, dienestam jāsaņem attiecīga informācija no Valsts vienotās datorizētās

zemesgrāmatas. Līdz ar to, lai veiktu ceļa servitūtu teritorijas dzēšanu, pieteicējam vispirms jāvēršas vispārējās jurisdikcijas

tiesā par attiecīgā servitūta dzēšanu.

[2.7] Pieteicēja lūgums sniegt informāciju, kura dienesta amatpersona reģistrējusi Kadastra informācijas sistēmā

nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, noraidīts, norādot, ka par dienesta darbības tiesiskumu atbild tā vadītājs.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu.

Pamatojoties uz pieteicēja pieteikumu, ierosināta administratīvā lieta par dienesta faktiskās rīcības – datu reģistrēšanu

Kadastra informācijas sistēmā – atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu dienestam dzēst Zemes vienībai

reģistrētos apgrūtinājumus – ceļa servitūtu teritorijas. Vēlāk pieņemts pieteikuma papildinājumus par dienesta pieļauta

procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, nesniedzot informāciju par dienesta amatpersonu, kura Kadastra informācijas sistēmā

reģistrēja nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus.

Pieteikumā norādīts, ka pieteicējam 2017.gadā kļuva zināms, ka dienests Kadastra informācijas sistēmā Zemes vienībai

reģistrējis apgrūtinājumus. Pieteicējs vērsās dienestā, lai noskaidrotu, uz kādu normatīvo aktu pamata tas darīts, uz ko

saņēmis 2017.gada 10.aprīļa atbildi, kas, viņaprāt, nebija pamatota. Dienests atteica labot ceļu servitūtu teritoriju

reģistrācijas kļūdu. Šo atbildi pieteicējs apstrīdēja, lūdzot sniegt informāciju, kura amatpersona situācijas plāna skici

reģistrēja kā grafisko pielikumu, un dzēst prettiesiski reģistrētos apgrūtinājumus. Dienestam nebija kompetences interpretēt

Spriedumu, bet tam bija jārīkojas atbilstoši noteikumu Nr.263 23.punkta 1.1.apakšpunktā noteiktajam.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 13.oktobra spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Lietā ir strīds par to, vai dienests pamatoti atteica labot vai dzēst Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā

reģistrēto ceļa servitūtu teritoriju.

[4.2] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts paredz, ka par

nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur ziņas par nekustamā īpašuma objekta

apgrūtinājumiem, kas noteikti uz likuma pamata, un ceļa servitūtu teritoriju atbilstoši nekustamā īpašuma objekta noteikšanas

dokumentiem.

Kārtību, kādā tiek veikta nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu reģistrācija un aktualizācija, noteic noteikumu

Nr.263 4.nodaļa. Noteikumu Nr.263 105.punkts noteic, ka Kadastra informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajos aktos

noteikto apgrūtinājumu klasifikatoru reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – zemes vienības teritoriju vai būvi,

kurā saskaņā ar normatīvo aktu, līgumu vai tiesas nolēmumu ir noteikts lietošanas tiesību aprobežojums.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas

sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru”

3.pielikumu, kas noteic nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru, nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājums

ir ceļa servitūta teritorija (kods 7315030100).

Tādējādi ziņas par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – ceļa servitūta teritoriju – noteiktai zemes vienības ir

ierakstāmas Kadastra informācijas sistēmā.

[4.3] Tiesa konstatēja, ka ar Spriedumu, kas stājies spēkā 2016.gada 31.martā:

1) nekustamajā īpašumā /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, noteikts ceļa servitūts par labu nekustamajam

īpašumam /adrese C/, kadastra numurs /numurs D/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5 m platumā (pie nekustamā īpašuma

ar kadastra numuru /numurs D/4,3 m platumā) un 32 m garumā gar ēkas /adrese A/, labo pusi no /adreses A, B, C, D iela/;

2) nekustamajā īpašumā /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, noteikts ceļa servitūts par labu nekustamajam

īpašumam /adrese D/, kadastra numurs /numurs E/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5 m platumā (pie nekustamā īpašuma

ar kadastra numuru /numurs E/ 4,29 m platumā) un 35 m garumā gar ēkas /adrese A/, labo pusi no /adreses A, B, C, D iela/;

3) noteikts, ka ceļa servitūta tiesības ir koroborējamas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā nekustamā īpašuma

/adrese A/, nodalījumā Nr.4806.

Nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, zemesgrāmatas nodalījumā Nr.4806 2016.gada 27.aprīlī,

pamatojoties uz Spriedumu, izdarīta atzīme par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem – ceļa servitūtu teritoriju.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka uz Sprieduma pamata nekustamais īpašums /adrese A/ (tā sastāvā esošā Zemes

vienība), kā kalpojošais nekustamais īpašums tika apgrūtināts ar ceļa servitūtu par labu diviem valdošajiem nekustamajiem

īpašumiem: /adrese C/, un /adrese D/, atbilstoši Sprieduma rezolutīvajā daļā norādītajai situācijas plāna skicei.

Pamatojoties uz Spriedumu un tam pievienoto situācijas plāna skici, kā arī valdošo nekustamo īpašumu /adrese C/, un

/adrese D/, īpašnieku iesniegumiem, Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā tika reģistrēts nekustamā īpašuma

objekta apgrūtinājums – divas ceļa servitūta teritorijas (kods 7315030100), katra 0,01 ha platībā.

[4.4] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pants noteic, ja dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību

dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo

kļūdainos kadastra datus, tos aktualizējot, un sedz ar to saistītos izdevumus.

Tādējādi, lai dienestam būtu tiesības labot kadastra datus, dienestam jākonstatē, ka Kadastra informācijas sistēmas dati

neatbilst tiem dienesta rīcībā esošajiem dokumentiem, uz kuru pamata šie dati reģistrēti vai aktualizēti.

Izskatāmajā gadījumā dienests nekonstatēja, ka kadastra dati par Zemes vienību saturētu kļūdainas ziņas par

apgrūtinājumu – ceļa servitūtu teritoriju. Dienests norādīja uz tā rīcībā esošo Spriedumu un ietverto atsauci uz situācijas

plāna skici kā Sprieduma sastāvdaļu, no kā iegūtas ziņas par apgrūtinājuma – ceļa servitūtu teritorijas esību, lai Kadastra

informācijas sistēmā reģistrētu attiecīgo ceļa servitūtu teritoriju noteiktā platībā. Proti, dienests atzina, ka no minētajiem

dokumentiem izriet, ka Zemes vienībai ir noteikts ceļa servitūts un tā teritorija kā kadastra ziņas un nekustamā īpašuma

objekta apgrūtinājums ir reģistrējams Kadastra informācijas sistēmā.

[4.5] Izvērtējot dienesta rīcību, reģistrējot Zemes vienībai apgrūtinājumu – ceļa servitūtu teritoriju, tiesa atzina, ka

dienests pamatoti un atbilstoši piemēroja noteikumu Nr.263 4.nodaļas (105.–113.punkts) normas (redakcijā, kas bija spēkā

līdz 2018.gada 14.septembrim), kas noteic nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrācijas un aktualizācijas kārtību.

Saskaņā ar šo noteikumu 106.punkta Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus

reģistrē atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un dokumentiem par ceļa servitūta nodibināšanu;

108.punkta 1.apakšpunkts noteic, ka papildus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem Kadastra informācijas sistēmā

reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, ja ierosinātājs iesniedz dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu un tā

grafisko pielikumu (tai skaitā zemes robežu plānu), kurā iezīmēta ceļa servitūta atrašanās vieta.

Tādējādi, lai reģistrētu ziņas par apgrūtinājumu, dienesta rīcībā jābūt dokumentam par ceļa servitūta nodibināšanu un

dokumentam, kurš satur ceļa servitūta teritorijas grafisku attēlojumu – robežas, platību.

No dienesta rīcībā esošā Sprieduma konstatējams ceļa servitūta nodibināšanas fakts, savukārt no Spriedumam

pievienotās situācijas plāna skices (nodibinātā ceļa servitūta teritorijas grafisks attēlojums) – ceļa servitūta vieta Zemes

vienībā.

Tā kā minētais situācijas plāns kā Sprieduma sastāvdaļa nav anulēts un ir spēkā esošs, dienestam nav pamata šo

dokumentu kopsakarā ar Spriedumā nospriesto neņemt vērā, izmantojot to kā avotu ziņu iegūšanai par ceļa servitūtu

teritorijas robežām un platību Zemes vienībā.

[4.6] Ja ceļa servitūta teritorija Zemes vienībā Spriedumā noteikta kļūdaini, dienests nav tā institūcija, kura kompetencē

būtu labot Spriedumā noteiktās ceļa servitūta robežas un platību.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 27.1 pantam (redakcijā, kas spēkā no 2019.gada 1.decembra)

ceļa servitūta teritorijas dzēšana ir iespējama tikai iesniedzot nostiprinājuma lūgumu par attiecīgā servitūta dzēšanu rajona

(pilsētas) tiesā. Arī noteikumu Nr.263 111.punkts paredz, ka ierakstu par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – ceļa

servitūtu – Kadastra informācijas sistēmā dzēš, ja: iesniegts dokuments par ceļa servitūta izbeigšanu saskaņā ar Civillikuma

1237.pantu; iesniegts spēkā esošs tiesas nolēmums par ceļa servitūta atcelšanu vai tā neesību; iesniegts apgrūtinājumu

plāns, kas nesatur ziņas par iepriekš Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, un

zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti satur dokumentu par ceļa servitūta izbeigšanu.

Pieteicējs nav norādījis ne uz vienu no šādiem gadījumiem, kad būtu pamats dzēst Kadastra informācijas sistēmā

ierakstu par ceļa servitūtu teritoriju Zemes vienībā.

Savukārt pieteicēja norāde uz noteikumu Nr.263 23.punkta 1.1.apakšpunktu izskatāmajā gadījumā nav piemērojama, jo

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrācija nav pielīdzināma zemes vienības kā nekustamā īpašuma objekta

reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā, kad jāiesniedz šajā tiesību normā paredzētie dokumenti (grafiskais pielikums –

zemes robežu plāna kopija vai cits grafiskais materiālais, kurā attēlota plānotā zemes vienības daļa, vai zemes vienības daļas

kadastrālās uzmērīšanas dokuments).

Kā norādīts iepriekš, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrēšanai Kadastra informācijas sistēmā pietiek

iesniegt dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu un tā grafisko pielikumu, kurā iezīmēta ceļa servitūta atrašanās vieta.

Tam, kā šis grafiskais materiāls nosaukts, grafiskais pielikums vai situācijas plāns, nav tiesiskas nozīmes, ja no tā satura ir

gūstamas pietiekošas Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamās ziņas.

[4.7] Ievērojot konstatēto, tiesa atzina, ka dienestam, izskatot pieteicēja 2020.gada iesniegumus, nebija pamata labot

vai dzēst Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās ziņas par ceļa servitūtu teritoriju Zemes vienībā vai konstatēt tās neesību.

Tā kā dienesta faktiskā rīcība – nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu (ceļa servitūtu teritorijas) reģistrēšana

Kadastra informācijas sistēmā – ir atzīstama par tiesisku, nav pamata uzdot pienākumu dienestam dzēst Kadastra

informācijas sistēmā ierakstu par Zemes vienības ceļa servitūtu teritorijas apgrūtinājumu.

Tāpat tiesa nekonstatēja, ka informācijas nesniegšana pieteicējam par dienesta amatpersonu, kura reģistrēja Kadastra

informācijas sistēmā ziņas par ceļa servitūtu teritorijām Zemes vienībā, pēc būtības ietekmētu veikto iestādes faktisko

rīcību. Pieteikumā arī nav precizēts, kāda bija šādas informācijas nepieciešamība.

[4.8] Ievērojot konstatētos apstākļus, tiesa atzina, ka pieteicēja pieteikums ir pilnībā noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 13.oktobra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Tiesa nepamatoti norāda, ka dienests servitūta robežas un platību Kadastra informācijas sistēmā reģistrēja

atbilstoši Spriedumam. Tā kā Spriedumā vispār nav runa par apgrūtinājuma platību 0,02 ha, tad dienests prettiesiski

pārskatīja spēkā stājušos Spriedumu, nosakot platību 0,02 ha, neiesniedzot šādas platības aprēķinu atbilstoši normatīvajiem

aktiem. Dienests nav reģistrējis apgrūtinājumu un platību deviņus metrus, kā tas noteikts atbilstoši Spriedumam. Ir

apstrīdami lietai pievienotie privāti zīmējumi (lietas 30.lapa, situācijas plāna skice), kas nav sertificēta mērnieka sagatavots

zemes robežu plāns.

[5.2] Atbilstoši noteikumu Nr.263 106. un 108.punktam Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumu uzmērīšanu veic

sertificēts mērnieks.

Nevar būt situācija, kad pašvaldības zemesgrāmatā reģistrētam servitūtam ir vienas prasības, lai to reģistrētu Kadastra

informācijas sistēmā, bet privātpersonai citas.

[5.3] Lūgts izskatīt lietu mutvārdu procesā.

[6] Dienests rakstveida paskaidrojumos pieteicēja apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un pirmās instances

tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem un lietā jau sniegtajiem

paskaidrojumiem.

Papildus norādīti turpmāk minētie argumenti.

[6.1] Kadastra informācijas sistēmā ceļa servitūtu teritorijas platība hektāros ir reģistrēta, ņemot vērā Spriedumā

noteikto par ceļa servitūtu teritorijas garumu un platumu, sareizinot ceļa servitūta garumu un platumu un sadalot sareizināto

ar viena hektāra mērvienību kvadrātmetros.

[6.2] Kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskajos datos netiek reģistrēts ceļa servitūta platums. Tas tiek ņemts

vērā, aprēķinot ceļa servitūta kā apgrūtinājuma platību un attēlojot ceļa servitūta atrašanās vietu kadastra kartē.

Motīvu daļa

[7] Pieteicējs apelācijas sūdzībā lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā, lūgumu nemotivējot.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar

gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu

izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu

process parasti nav lietderīgs (sk., piem., Senāta Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 6.februāra sprieduma

lietā Nr.SKA-0034-14 6.punktu).

Administratīvā apgabaltiesa secina, ka no pieteikuma un apelācijas sūdzības izriet skaidri pieteicēja argumenti par

dienesta veikto faktisko rīcību, dienestam reģistrējot Kadastra informācijas sistēmā Zemes vienības apgrūtinājumus – ceļa

servitūtu teritoriju, un par pirmās instances tiesas spriedumu. Pārbaudot lietas materiālus, atzīstams, ka lietā esošie

rakstveida pierādījumi ir pietiekami administratīvās lietas izspriešanai, kā arī lietā nav nepieciešams noskaidrot kādus

neskaidrus faktiskos apstākļus.

Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo

daļu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, vadoties no lietā esošajiem dokumentiem.

[8] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzības un procesa

dalībnieku argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir

noraidāms.

[9] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā dāļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudot pārsūdzētā sprieduma motivāciju, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa ir pareizi

konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Tiesa pamatoti konstatēja, ka Kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma /adrese A/, sastāvā esošajai Zemes

vienībai tiesiski saskaņā ar noteikumiem Nr.263 un atbilstoši spēkā esošam tiesas nolēmumam civillietā – Spriedumam un

tam pievienotajai situācijas plāna skicei – reģistrēts nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums – ceļa servitūtu teritorija.

Tāpat tiesa pamatoti konstatēja, ka Spriedumam pievienotā situācijas plāna skice ir neatņemama Sprieduma sastāvdaļa, uz

ko nepārprotami norādīts Sprieduma rezolutīvajā daļā un no kā dienests pamatoti ieguva ziņas par ceļa servitūtu teritorijas

esību un tās platību.

Apgabaltiesa, pievienojoties Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai, atzīst, ka Spriedums ir dokuments

par ceļa servitūta nodibināšanu, savukārt Spriedumam pievienotā situācijas plāna skice ir dokuments, kas satur ceļa

servitūtu teritorijas grafisko attēlojumu – robežas un platību Zemes vienībā, kas ir norādīts arī Sprieduma tekstā

(Sprieduma 15.lappuses pirmā rindkopa).

Ievērojot to, ka faktiskie apstākļi lietā nav mainījušies – atbilstoši dienesta rīcībā esošajām ziņām Zemes vienībai

(pamatojoties uz Spriedumu un tā pielikumu) vēl joprojām ir reģistrēts apgrūtinājums – ceļa servitūtu teritorija, pirmās

instances tiesa pamatoti atzina, ka konkrētajā gadījumā dienestam nav pienākuma labot vai dzēst Kadastra informācijas

sistēmā reģistrētos datus par Zemes vienības apgrūtinājumiem vai konstatēt to neesību Zemes vienībā.

Turklāt pieteicējam vairakkārt gan iestādē, gan pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, kādā kārtībā ir dzēšama

ceļa servitūtu teritorija. Tiesa pareizi konstatēja, ka pieteicējs lietā nav norādījis nevienu noteikumu Nr.263 111.punktā

minēto apstākli, kas būtu pamats nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma – ceļa servitūtu teritorijas – ieraksta dzēšanai

Kadastra informācijas sistēmā.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka nav konstatējams iestādes procesuālais pārkāpums, nesniedzot pieteicējam

informāciju administratīvā procesā iestādē par konkrētu personu. Iestādes ierēdņu darbības un veiktā faktiskā rīcība ir

pieskaitāma iestādei, tādēļ pieteicēja tiesības, nenorādot viņam konkrētu ierēdni (personu), netiek skartas. Turklāt konkrētajā

gadījumā dienesta faktiskā rīcība ir atzīstama par tiesisku.

Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu par pareizu

un pilnībā pietiekamu, tādēļ tam pievienojas, to neatkārtojot.

[10] Pieteicēja apelācijas sūdzības argumentus apgabaltiesa atzīst par nepamatotiem, ievērojot turpmāk minēto.

[11] Apelācijas sūdzībā pieteicējs pirmo reizi izteicis iebildumus par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās ceļa

servitūtu teritorijas apjomu 0,02 ha, norādot, ka Spriedumā šāda platība nav minēta, līdz ar to dienests ir pārskatījis

Spriedumu.

Kā tas konstatējams no lietas, Kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskajos datos Zemes vienībai ir reģistrēti

divi nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi: „Ceļa servitūta teritorija” ar kodu 7315030100001 0,01 ha platībā un „Ceļa

servitūta teritorija” ar kodu 7315030100002 0,01 ha platībā.

Ar Spriedumu ceļa servitūts Zemes vienībā par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs D/ /adrese

A/, saskaņā ar situācijas plāna skici noteikts 4,5 m platumā un 32 m garumā. Savukārt ceļa servitūts Zemes vienībā par labu

nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs E/ /adrese B/, saskaņā ar situācijas plāna skici noteikts 4,5 m platumā

un 35 m garumā.

Saskaņā ar noteikumu Nr.263 105.punktu Kadastra informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto

apgrūtinājumu klasifikatoru reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu – zemes vienības teritoriju vai būvi, kurā

saskaņā ar normatīvo aktu, līgumu vai tiesas nolēmumu ir noteikts lietošanas tiesību aprobežojums vai saimnieciskās

darbības ierobežojums.

Šo noteikumu 136.punktā noteikts, ka Kadastra informācijas sistēmā uzturamo kadastra datu saturs norādīts šo

noteikumu 5.pielikumā.

Savukārt atbilstoši noteikumu Nr.263 5.pielikuma 3.3.punktam Kadastra informācijas sistēmā kā zemes vienību

raksturojošos datus reģistrē datus par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem, tai skaitā, datus par nekustamā

īpašuma objekta apgrūtinājumam piekritīgo platību zemes vienībā (3.3.5.punkts).

Ievērojot minēto, secināms, ka Zemes vienības apgrūtinājuma – ceļa servitūtu teritorijas – apjoms Kadastra informācija

sistēmā ir reģistrējams kā šim konkrētajam apgrūtinājumam piekritīgā platība Zemes vienībā.

Savukārt ceļa servitūta teritorijas platība aprēķināma hektāros pēc formulas: reizinot ceļa servitūta garumu un platumu,

un sadalot sareizināto ar viena hektāra mērvienību kvadrātmetros (1 ha ir 10 000 m2).

Līdz ar to, kā to pamatoti norādījis dienests paskaidrojumos par apelācijas sūdzību, atbilstoši Spriedumam ceļa

servitūta platība, kas noteikta par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs D/ /adrese C/, aprēķināma: 4,5

m (platums) sareizinot ar 32 m (garums) un izdalot ar 10 000 m2 (1 ha ir 10 000 m2), kas rezultātā veido 0,0144 ha (ņemot

vērā pirmos divus ciparus aiz komata, tas ir 0,01 ha).

Savukārt platība, kas noteikta par labu nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs E/3 /adrese B/,

aprēķināma: 4,5m (platums) sareizinot ar 35 m (garums) un izdalot ar 10 000 m2 (1 ha ir 10 000 m2), kas rezultātā veido

0,01575 ha (ņemot vērā divus pirmos ciparus aiz komata, tas ir 0,01 ha).

Ievērojot Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamos datus par apgrūtinājumu – ceļa servitūtu teritoriju, apgabaltiesa

konstatē, ka dienests matemātiski pareizi, ņemot vērā Spriedumā noteikto par ceļa servitūta garumu un platumu, noteica ceļa

servitūta teritorijas platību (ha), kas pareizi reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā.

Turklāt no Spriedumam pievienotās situācijas plāna skices izriet, ka ceļa servitūtu teritorijas, kas noteiktas par labu

nekustamajam īpašumam /adrese C/ un par labu nekustamajam īpašumam /adrese D/, praktiski pārklājas, ceļa servitūti

noteikti pa to pašu dabā esošu piebraucamo ceļu gar ēkas /adrese A/, labo pusi (viena ceļa servitūta garums ir 35 metri, otra

– 32 metri; atšķiras ceļa servitūta platumi pie valdošo nekustamo īpašumu robežas). Līdz ar to nepamatota ir pieteicēja

norāde, ka ceļa servitūts ir noteikts 0,02 ha platībā, jo tas neatbilst pierādījumiem lietā.

Kā to pamatoti norādījis dienests, Kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskajos datos netiek reģistrēts ceļa

servitūta platums. Ceļa servitūta platums tiek ņemts vērā, aprēķinot ceļa servitūta kā apgrūtinājuma platību un attēlojot ceļa

servitūta atrašanās vietu Kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos (kadastra kartē). Līdz ar to dienestam, pretēji

apelācijas sūdzībā norādītajam, nebija jāreģistrē ceļa servitūtu platumu deviņi metri, kā tas norādīts Spriedumā, bet gan

jāņem vērā šis servitūta raksturlielums, aprēķinot un nosakot ceļa servitūtu teritorijas platību.

Tāpat konkrētajā gadījumā nav būtiskas nozīmes tam, ka Spriedumā šāda ceļa servitūta platība hektāros tiešā veidā

nav minēta, jo civillietā Nr.C15337409 tika skatīts strīds par ceļa servitūta nodibināšanu un ceļa servitūta robežu noteikšanu.

Savukārt Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo apgrūtinājuma platību, kā jau norādīts, aprēķina, ņemot vērā

Spriedumā minētos apgrūtinājumu parametrus – ceļa servitūta platumu un garumu.

Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Zemes vienībai Kadastra informācijas sistēmā tiesiski reģistrēts

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājums – divas ceļa servitūtu teritorijas (kods 7315030100) katra 0,01 ha platībā.

[12] Apelācijas sūdzībā izteikti iebildumi par to, ka Kadastra informācijas sistēmas dati par Zemes vienības

apgrūtinājumu reģistrēti, pamatojoties uz vispārējās jurisdikcijas tiesai iesniegto situācijas plāna skici, nevis pamatojoties uz

sertificēta mērnieka zemes robežu plānu.

Konkrētajā gadījumā ceļa servitūta teritorija Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta atbilstoši noteikumu Nr.263

105.punktam, kas noteic, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrē arī tādu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu –

zemes vienības teritoriju –, kurā saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikts lietošanas tiesību aprobežojums.

Atbilstoši noteikumu Nr.263 106.punktam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 14.septembrim) Kadastra

informācijas sistēmā nekustamā īpašuma apgrūtinājumus reģistrē atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un

dokumentiem par ceļa servitūta un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma nodibināšanu. Savukārt šo noteikumu

108.punkta 1.apakšpunkts noteic, ka papildus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem Kadastra informācijas sistēmā

reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, ja ierosinātājs iesniedz dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu un tā

grafisko pielikumu (tai skaitā zemes robežu plānu), kurā iezīmēta ceļa servitūta atrašanās vieta.

Konkrētā ceļa servitūtu teritorija Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta, pamatojoties uz Spriedumu, savukārt ceļa

servitūta atrašanās vieta izriet no Sprieduma neatņemas sastāvdaļas (pielikuma) – situācijas plāna skices, kur iezīmēta abu

ceļa servitūtu atrašanās vieta (gandrīz pilnībā pārklājas).

Kā tas nodibināts ar spēkā stājušos Spriedumu, situācijas plāna skici iesniedza prasītāji civillietā Nr.C15337409, un

prasītāju iesniegto situācijas plāna skici vispārējās jurisdikcijas tiesa atzina par pamatu ceļa servitūtu teritorijas nodibināšanai

(sk. Sprieduma 4., 6.lapu). Līdz ar to šajā gadījumā par dokumentu par ceļa servitūta grafisko pielikumu, kurā iezīmēta

ceļa servitūta atrašanās vieta, ir uzskatāma situācijas plāna skice.

Tādējādi, pretēji pieteicēja norādītajam, konkrētajā gadījumā datu reģistrēšanai par ceļa servitūtu teritorijas robežām un

platību Zemes vienībā Kadastra informācijas sistēmā nebija nepieciešams sertificēta mērnieka izstrādāts zemes robežu

plāns, atšķirībā no gadījumiem, kad nekustāmā īpašuma objekta apgrūtinājums tiek nodibināts saskaņā ar normatīvo aktu

vai līgumu atbilstoši noteikumu Nr.263 105.punktam. Tādā gadījumā atbilstoši šo noteikumu 106.punktam, lai zemes

vienībai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, dienestā ir jāiesniedz zemes

kadastrālā uzmērīšanas dokumenti, kurus ir sagatavojis zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona – mērnieks.

[13] Pieteicējs apelācijas sūdzībai pievienojis dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2016.gada 7.aprīļa vēstuli Nr.2-09-

Z/1245 un 2016.gada 10.jūnija vēstuli Nr.2-09/1671, kas adresētas /pers. B/, Jelgavas domes 1999.gada 19.jūlija vēstuli

Nr.705/4.2 un Jelgavas pilsētas domes administrācijas būvvaldes 2012.gada 18.jūlija situācijas plānu /adrese A/ (lietas 73.-

76.lapa).

Novērtējot minētos dokumentus, apgabaltiesa atzīst, ka tie, pirmkārt, ir adresēti citai fiziskai personai, atbildot uz tās

iesniegumiem, un, otrkārt, tie pēc būtības neattiecas uz strīdus ceļa servitūtu teritorijas datu reģistrēšanu Kadastra

informācijas sistēmā, līdz ar to tiem šajā lietā nav tiesiskas nozīmes.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts zemes dienesta faktiskās rīcības – datu reģistrēšanu Nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmā – atzīšanu par prettiesisku un procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, kā arī par

pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam dzēst Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos

zemes vienības /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs A/, apgrūtinājumus – ceļa servitūtu teritoriju.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

(personiskais

Tiesnese referente K.Krastiņa

paraksts)

(personiskais

Tiesneši U.Mihailova

paraksts)

(personiskais O.Priedītis

paraksts)