Court orders joint repayment of lease debt and damages to lessor for breach of contract.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered joint repayment of the outstanding lease debt and associated court costs. The plaintiff successfully proved a valid financial lease agreement where the defendants failed to make required payments, causing financial loss. Consequently, the court ruled that both the lessee and the guarantor must solidarily compensate the lessor for the unpaid principal and damages.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1587. p., 1779. p., 1828. p.; A party who fails to fulfill contractual obligations must compensate the other party for losses, and a guarantor who assumes joint liability is jointly liable for the principal debt and damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29728811
Lietas arhīva Nr. C-1778-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 24.septembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
priekšsēdētāja D.Bērziņa
ar sekretāri Valsts amatpersona
2013.gada 10.septembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10 civillietu SIA „Citadele līzings un
faktorings” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Tiesā saņemts SIA „Citadele līzings un faktorings” prasības pieteikums pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda Ls 14 807,75
apmērā un tiesas izdevumu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 24.aprīlī starp prasītāju kā līzings devēju un atbildētāju /pers. B/ kā līzinga ņēmēju
noslēgts Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums Nr.3264, saskaņā ar kuru prasītājs kā līzinga devējs apņemas nopirkt līzinga ņēmēja
norādīto līzinga objektu – automašīnu AUDI A6 un pēc līzinga objekta iegādes nodot līzinga ņēmējam līzinga objektu faktiskajā
valdījumā un turējumā (lietošanā). Savukārt līzinga ņēmējs apņēmās samaksāt prasītājam visus līzinga un citus līgumā noteiktos
maksājumus saskaņā ar līguma noteikumiem.
Saskaņā ar līgumā noteikto prasītājs 2007.gada 24.aprīlī noslēdza ar /pers. D/ kā pārdevēju līzinga objekta iepirkuma aktu
Nr.3264, pamatojoties uz kuru prasītājs līzinga ņēmēja uzdevumā iegādājās minēto līzinga objektu.
Līzinga objekts ar reģistrācijas Nr.GS 315 tika reģistrēts uz prasītāja kā līzinga objekta īpašnieka vārda. Saskaņā ar
2007.gada 24.aprīļa iepirkuma aktu Nr.3264 līzinga objekts tika nodots līzinga ņēmēja turējumā un lietošanā. 2007.gada 24.aprīlī
prasītājs veica pirkuma maksas Ls 24 598,14 (EUR 35 000) samaksu pārdevējai /pers. D/ saskaņā ar 2007.gada 24.aprīļa
iesniegumu par pārskaitījumu saskaņā ar iepirkuma aktu.
Saskaņā ar līguma 1.4. un 5.5.punktu līzinga ņēmējam ir pienākums veikt līgumā paredzētos maksājumus, to samaksai
nepieciešamos naudas līdzekļus ieskaitot līzinga devēja kontā ne vēlāk kā katra attiecīgā līzinga maksājuma samaksas datumā.
Atbilstoši līguma pielikumā esošajam maksājumu grafikam līzinga ņēmējam līdz 2013.gada 30.aprīlim bija jāveic maksājumi, tajā
skaitā ikmēneša maksājumi par kopējo summu Ls 29 137,06 (EUR 41 458,30).
Līgumā Nr.3264 noteiktās saistības tika pastiprinātas ar 2007.gada 24.aprīļa /pers. C/ izsniegto galvojumu Nr.3264.
Saskaņā ar galvojumu galvinieks uzņēmās saistību atbildēt prasītājam kā pats parādnieks par līzinga ņēmēja saistībām, kas
nodibinātas uz līguma pamata. Atbilstoši galvojuma 4.punktam prasītājam ir tiesības pieprasīt no galvinieka līzinga ņēmēja parāda
samaksu pilnā vai daļējā apmērā un vērst piedziņu uz galvinieka mantu, ka līzinga ņēmējs neievēro vai nepilda savas līgumā noteiktās
saistības.
Uz prasības sagatavošanas dienu līzinga ņēmējs nav veicis nedz parādsaistību samaksu, nedz atgriezis līzinga objektu un /pers. B/
saistības pēc Līguma Nr.3264 sastāda Ls 14 807,75 (EUR 21 069,52), kas sastāv no neizmaksātās līguma pamatsummas un CSDD
izdevumiem.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt saistību. Ņemot vērā minētos apstākļus,
līzinga ņēmējs ir pārkāpis minēto likuma normu, jo nav pienācīgi izpildījis savas saistības pret prasītāju.
Savukārt atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma
raksturu vai kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Līzinga līguma 8.2.punktā ir noteikts, ka prasītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties
no līzinga līguma un pieprasīt līzinga ņēmējam no tā izrietošo saistību izpildi pirms termiņa, tai skaitā, ja līzinga ņēmējs neizpilda savas
no līzinga līguma izrietošās saistības, tas ir, ja pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti līzinga maksājumi.
Ievērojot to, ka līzinga ņēmējs nebija apmaksājis sabiedrības rēķinus Nr.3264-24, Nr.3264-25 un Nr.3264-27, kuru apmaksa bija
veicama attiecīgi līdz 2009.gada 30.martam, 2009.gada 30.aprīlim un 2009.gada 30.jūnijam, prasītājs ar 2009.gada 16.jūnija
paziņojumu Nr.3-01/962 paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no līguma.
Starp pusēm tika noslēgts finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums, saskaņā ar kuru prasītājs līzinga ņēmēja uzdevumā iegādājās
līzinga objektu un nodeva to līzinga ņēmēja turējumā, nosakot līzinga ņēmējam pienākumu veikt līzinga maksājumus.
Līguma 1.3.punktā tika noteikts, ka līzinga objekts ir prasītāja īpašums līdz brīdim, kad līzinga ņēmējs ir izpildījis visas savas līgumā
noteiktās saistības. Savukārt līguma 3.2.4.punktā tika noteikts, ka gadījumā, ja līzinga ņēmējs ir pilnībā izpildījis visas savas saistības
saskaņā ar līgumu, prasītājs nodod līzinga ņēmējam īpašuma tiesības uz līzinga objektu.
Lai gan Civillikumā nav tieši noteikts tāds līguma veids kā finanšu līzinga līgums, analizējot minētos līguma noteikumus, jāsecina, ka
tas atbilst Civillikuma 2069.pantā noteiktajam nomaksas pirkuma definējumam. Līdz ar to konkrētajā gadījumā ir piemērojamas
Civillikuma normas, kas regulē attiecības, kas izriet no pirkuma līguma, tai skaitā nomaksas pirkuma līguma.
Minētā secinājuma pamatotību apliecina arī 2008.gada 18.decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Komerclikumā, ar kuriem minētais
likums ir papildināts ar D daļu „Komercdarījumi”. Lai gan Komerclikuma D daļa ir stājusies spēkā tikai 2010.gada 1.janvārī, prasītājs
uzskata, ka tajā ietvertās normas ir būtiskas konkrētā strīda izšķiršanā.
Ar minētajiem grozījumiem Komerclikums ir papildināts ar normām par līzinga līgumiem. Saskaņā ar Komerclikuma 463.panta 1.daļu
līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga
ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs
apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Minētā panta 2.daļā ir noteikts, ka līzinga līgumam piemēro Civillikuma un
Komerclikuma noteikumus par pirkuma līgumu gadījumā, ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot
nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai
par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu
pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos.
Saskaņā ar Civillikuma 2070.pantu, ja nolīgta tiesība maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs palaiž divus maksājumu termiņus, pie
kam pārdevējs nevēlas aprobežoties ar nokavēto maksājumu piedzīšanu, vai ja pircējs atsavina pirkto mantu, vai to nozaudē, tad
pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un pārdotās mantas atdošanu līdz ar atlīdzību par lietošanu starplaikā no mantas nodošanas
pircējam līdz atdošanai pārdevējam un par pēdējam nodarītiem zaudējumiem.
Tā kā līzinga ņēmējs nebija savlaicīgi apmaksājis vairākus prasītāja piestādītos rēķinus, prasītājs paziņoja par vienpusēju atkāpšanos
no līguma un pieprasīja līzinga ņēmējam veikt līgumā noteiktos maksājumus vai nodot līzinga objektu prasītāja valdījumā.
Ievērojot to, ka līzinga ņēmējs nav veicis parāda atmaksu pilnā apmērā, kā arī nav nodevis līzinga objektus prasītāja valdījumā,
prasītājai ir tiesības prasīt, lai līzinga ņēmējs atmaksā prasītājam parāda summu par kopējo summu Ls 14 807,75 (EUR 21 069,52),
kas sastāv no neatmaksātās līguma pamatsummas Ls 14 804,52 (EUR 21 064,92) un izdevumiem par lieguma atzīmes reģistrāciju
CSDD Ls 3,23, kas tika veikti, jo līzinga objekts nav atdots.
Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,
neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas prasības. Ievērojot to, ka /pers. C/ ir devis prasītājam galvojumu par Līgumā Nr.3264 līzinga
ņēmējam noteikto saistību izpildi, bet prasītājs šo galvojumu ir pieņēmis, konkrētajā gadījumā ir piemērojams Civillikuma 1692. un
nākamie panti, kas nosaka galvojuma tiesisko regulējumu.
Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks ir atbildīgs ne vien par galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka
norādītajiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Tādējādi galvinieks ir atbildīgs par līzinga ņēmēja parādsaistībām pret prasītāju Ls
14 807,75 (EUR 21 069,52), kas sastāv no neatmaksātās līguma pamatsummas Ls 14 804,52 (EUR 21 064,92) un izdevumiem par
lieguma atzīmju reģistrāciju CSDD Ls 3,23.
Ņemot vērā, ka galvinieks ir uzņēmies atbildēt prasītājam par līzinga ņēmēja saistībām kā pats parādnieks, saskaņā ar Civillikuma
1702. un 1703.pantu prasītājam ir tiesības tūlīt celt prasību pret galvinieku un prasīt solidāru atbildību.
Ievērojot iepriekšminēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1692., 1698., 1702., 1703., 1704., 1779., 1785., 2141., 2069.
un 2171.pantu un Civilprocesa likuma 127., 128.pantu, prasītājs lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu Ls 14 807,75 un visus
tiesāšanās izdevumus.
Atbildētāji tiesai paskaidrojumus par prasību nav iesnieguši.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza piedzīt no
atbildētājiem solidāri prasītāja labā parādu Ls 14 807,75 apmērā un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu Ls 406,92 un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,50.
Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ prasību atzina, ko apliecināja ar parakstu tiesas sēdes protokola pielikumā.
Atbildētājs /pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja, nelūdza lietas izskatīšanu atlikt, kaut arī
par tiesas sēdes vietu un laiku viņam tika savlaicīgi un likumā noteiktajā kārtībā paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz deklarēto
dzīvesvietu. Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ apliecināja, ka atbildētājs /pers. C/ tiesas sūtīto pavēsti ir saņēmis. Pastāvot šādiem
apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja /pers. C/ klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi visus lietas materiālus un noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. No
lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 24.aprīlī starp SIA „Parex līzings un faktorings” kā līzinga devēju, /pers. B/ kā līzinga ņēmēju
un /pers. D/ kā pārdevēju tika noslēgts Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgums Nr.3264, līdz ar to pusēm vienai pret otru ir radušās
noteiktas saistības.
No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 24.aprīlī /pers. C/ izsniedzis Galvojumu Nr.3264, saskaņā ar kuriem apņēmās kā pats
parādnieks atbildēt par atbildētāja parādu, kas nodibināts uz Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līguma Nr.3264 pamata. Saskaņā ar
galvojumu 3.punktu atbildētājs /pers. C/ ir uzņēmies solidāru atbildību pret prasītāju par parāda, kas izriet no līzinga līguma, samaksu.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus. No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs piešķīris atbildētājam /pers. B/ aizdevumu EUR 35 000 automašīnas
iegādei, savukārt atbildētājs /pers. B/ nav līgumam pievienotajā maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā veicis aizdevuma un aizdevuma
lietošanas procentu atmaksu un tādējādi nav izpildījis savas līgumsaistības.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību
nodarījis. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs /pers. B/ nav veicis kredīta atmaksu, nodarot prasītājam zaudējumus EUR
21 069,52 jeb Ls 14 807,75 apmērā, ko sastāda neatmaksātā aizdevuma summa EUR 21 064,92 jeb Ls 14 804,52 un izdevumi par
lieguma atzīmes reģistrāciju CSDD Ls 3,23, līdz ar to atbildētājiem solidāri ir jāatlīdzina prasītājam zaudējumi, ko atbildētājs /pers. B/
ir nodarījis, nepildot savas saistības saskaņā ar līgumu.
Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar to no atbildētāja ir piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva par prasības pieteikumu Ls
406,92 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,50, kopā Ls 412,42, ko samaksājis prasītājs.
Pastāvot šādiem apstākļiem, no atbildētājiem solidāri prasītāja labā ir piedzenams parāds Ls 14 807,75 apmērā un tiesas
izdevumi Ls 412,42 apmērā, kopā Ls 15 220,17 apmērā.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2010.gada 3.augustā mainījusi nosaukumu no SIA „Parex līzings un faktorings” uz SIA
„Citadele līzings un faktorings”, līdz ar to parāds un tiesāšanās izdevumi piedzenami SIA „Citadele līzings un faktorings” labā.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1402.p., 1587.p., 1779.p., 1828.p., Civilprocesa likuma 8.p., 12.p., 41.p.
1.d., 92.p., 97.p., 156.p., 193.p., tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, SIA „Citadele
līzings un faktorings”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā parādu Ls 14 807,75 (četrpadsmit tūkstoš astoņsimt septiņu latu
un 75 santīmu) apmērā, tiesas izdevumus Ls 412,42 (četrsimt divpadsmit latu un 42 santīmu) apmērā, kopā Ls 15 220,17
(piecpadsmit tūkstoš divsimt divdesmit latus 17 santīmus).
Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās spēkā
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese: D.Bērziņa