Court convicts dog owner for animal law violation causing minor injuries and orders 50 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of violating animal care regulations, which resulted in minor physical injuries to the victim. The defendant admitted guilt, leading the court to find sufficient evidence without a formal trial. Consequently, the defendant was sentenced to 50 hours of compulsory labor and ordered to pay partial moral compensation to the victim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 230 (1) panta pirmā daļa; Dzīvnieku aizsardzības likums 5. panta 2. daļa 3. punkts: Pārkāpjot dzīvnieku turēšanas noteikumus, kas izraisīja cietušajam miesas bojājumus, ir izdarīta noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas sodāma ar piespiedu darbu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11410041213
Lietvedības Nr. K17-0119-14/04
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 10.marts
Jūrmalas pilsētas tiesa
Šādā sastāvā:
Tiesnese S.Glaudāne
Ar tiesas sēžu sekretāri K.Liberei-Podzorovai , tulci J.Popovu
Piedaloties prokurorei A.Krastai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. A/
personas kods /personas kods/
apsūdzībā pēc Krimināllikuma 230 (1). panta pirmās daļas
tiesa,
ko nsta tē ja
/pers. B/ izdarīja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā cietušajam nodarīti miesas bojājumi.
/pers. B/, būdama suņa ar iesauku ,,/iesauka/’’ turētāja un īpašniece, kuras rīcībā un aprūpē atradās šis suns, tādejādi būdama
persona, kurai saskaņā ar Latvijas Republikas ,,Dzīvnieku aizsardzības likuma’’ 5.panta otrās daļas 3.punktu ir pienākums nodrošināt,
lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, un pārkāpjot Latvijas Republikas Ministru Kabineta 2006.gada
4.aprīļa noteikumu Nr.266 ,,Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās
izstādēs, kā arī suņa apmācībai’’ 12.1., 13., 14.3 punkta prasības, 2013.gada 31.maijā ap plkst.20.00 atrodoties Varoņu un Fabrikas
ielu, Jūrmalā, krustojumā, pieļāva, ka minētais suns bez pavadas, brīvi un nekontrolēti pārvietojas augstāk norādītajā vietā, uzbrūkot
tur esošajai /pers. C/, tā nodarot cietušajai šādus miesas bojājumus: kostas brūces labā apakšstilba mugurējā virsmā, zemādas
asinsizplūdumus kreisā apakšstilba mugurējā pusē, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši
īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21 dienai.
Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 230 (1) panta pirmajā daļā.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu un saskaņā ar apsūdzētās lūgumu, kā arī noklausoties cietušās /pers. C/ un
prokurores viedokli, tiesa nolēma pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanas laikā neizdarīt, jo /pers. B/ sevi par vainīgu atzina pilnībā
un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa pārliecinājās par pierādījumu pietiekamību apsūdzētā vainas pierādīšanai.
Tiesa atzīst, ka /pers. B/ noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 230 (1). panta pirmās daļas kā dzīvnieku
turēšanas noteikumu pārkāpšana, kā rezultātā cietušajai nodarīti miesas bojājumi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmo daļu cietusī /pers. C/ pieteikusi materiālo kompensāciju 160,80 euro (Ls
113,01) apmērā, kā arī pieteikusi morālo kompensāciju 900 euro, ko uzturēja tiesas sēdes laikā. Apsūdzētā /pers. B/ materiālās
kompensācijas pieteikumu atzina, bet morālās kompensācijas pieteikumu neatzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir
pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis zaudējumu, kas ar to nodarīts. Tiesa vērtējot
materiālās kompensācijas pieteikumu, atzīst, ka tas ir pierādīts, pamatots un apmierināms.
Vērtējot pieteikto morālās kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā, ka Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmā daļa nosaka, ka
kompensācijas pieteikums par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām ir tikai jānorāda. Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu,
radīto kaitējumu, to, ka cietušajai ir nodarīti īslaicīgi veselības traucējumi, apsūdzētās personību un /pers. B/ attieksmi pret nodarīto
noziedzīgo nodarījumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās Tiesas 2010/2011. gada Tiesu prakses apkopojumā par
morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā noteiktajām rekomendācijām, tiesa atzīst, ka cietušajai /pers. C/ nosakāma morālā
kompensācija 100 euro apmērā.
Nosakot sodu /pers. B/, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un apsūdzētās personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošu apstākli /pers. B/ tiesa atzīst vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa /pers. B/ nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu /pers. B/ ir izdarījusi kriminālpārkāpumu.
Pārbaudot krimināllietā esošos apsūdzētās personību raksturojošos materiālus, tiesa konstatē, ka:
/pers. B/ no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa raksturojas pozitīvi ( lietas 65.lapa), agrāk nav sodīta ( lietas
66.lapa), ir deklarētā dzīvesvieta ( lietas 67.lapa), SIA ,,Dubultu poliklīnika’’ narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv ( lietas 75.lapa),
Pašvaldības SIA ,,Kauguru veselības centrs’’ psihoneiroloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv, strādā.
Lai sasniegtu Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi - aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka /pers. B/ sodāma ar piespiedu darbu, kā to lūdza valsts apsūdzības
uzturētāja. Nosakot sodu /pers. B/, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21. panta otrās daļas 2. punktu
ir sadarbojusies ar tiesu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu- krimināllietas
izskatīšanu tiesā bez pierādījumu pārbaudes
Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. B/ uzliekams par pienākumu desmit darba dienu laikā no tiesas
sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienestā atbilstoši dzīvesvietai soda izciešanai.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. B/ atceļams piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā.
Vadoties no minētā un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 518., 520., 524., 527., 528., 529., 530. pantu, tiesa
no sp ri e d a
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 230.(1) panta pirmajā daļā un sodīt viņu
pēc šī panta ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņāar Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu uzlikt par pienākumu /pers. B/ desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma
spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienestā atbilstoši dzīvesvietai soda izciešanai.
Cietušās/pers. C/ materiālas kompensācijas pieteikumu apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. C/ materiālo kompensāciju 160,80 euro ( viens simts sešdesmit euro un 80 euro centi)
Cietušās/pers. C/ morālās kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. C/ morālo kompensāciju 100 euro ( viens simts euro un 00 euro centi)
Līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. B/ atstāt piemēroto drošības līdzekli- uzturēšanās noteiktā vietā.
Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna
sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Jūrmalas pilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena- 2014. gada 24.marts
Tiesnese S.Glaudāne