Latvian Supreme Court partially allows security money release due to judge's prior knowledge of applicant's financial status.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia partially revoked a lower court judge's decision denying the applicant's request for security money release. The applicant argued that the judge knew of her financial situation from a prior case involving the same parties, yet failed to consider this evidence in the current ruling. The court found that the judge's awareness of the applicant's assets from a related decision established a factual error warranting relief.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 458. panta 4. daļa; Civilprocesa likuma 448. panta 1. daļa 3. punkts: When a judge is aware of facts relevant to security money release from a prior decision involving the same party, failure to consider them constitutes a ground for partial revocation and remand for substantive ruling.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2018:0131.C05020312.8.L
Lieta Nr. C05020312
SKC-581/2018
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
LĒMUMS
Rīgā 2018.gada 31.janvārī
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Intars Bisters,
tiesnese Zane Pētersone,
tiesnesis Normunds Salenieks
rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ blakus sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2017.gada 30.oktobra lēmumu
daļā, ar kuru noraidīts lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas un kasācijas sūdzība atstāta bez virzības.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 12.septembra spriedumu daļēji apmierināta /pers. B/ prasība un /pers. C/
pretprasība civillietā /pers. B/ prasībā par īpašuma tiesību atzīšanu uz garāžu, izlikšanu no tās, zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, nomas
maksas parāda piedziņu un /pers. C/ pretprasībā par juridiskā fakta konstatēšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz strīdus īpašumu.
Par minēto spriedumu /pers. B/ iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā ietverts lūgums atbrīvot viņu no drošības naudas samaksas par kasācijas sūdzības
iesniegšanu.
[2] Ar Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2017.gada 30.oktobra lēmumu noraidīts /pers. B/ lūgums par atbrīvošanu no
drošības naudas samaksas.
Lēmumā norādīts, ka prasītāja ir pieteikusi formālu lūgumu par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, kuram nav pievienoti pierādījumi par
viņas mantisko stāvokli, kas savukārt liedz tiesai iespēju pārliecināties, ka tas uz kasācijas sūdzības iesniegšanas brīdi ir tāds, kas prasītājai objektīvi liedz
samaksāt drošības naudu.
Pamats atbrīvošanai no drošības naudas samaksas nevar būt lūgumā izklāstītie apstākļi, ka prasītāja iepriekš bijusi atbrīvota no valsts nodevas
samaksas par prasību un apelācijas sūdzību, ka viņas ikmēneša neto ienākumi 2016.gadā bija 333,49 EUR, nedz arī tas, ka uz /pers. B/ piederošā zemes
gabala „/Nosaukums A/ Nr. /numurs/” esošo strīdus garāžu lietotāji nemaksā nomas maksu, jo tie nav atzīstami par pierādījumiem, kas apstiprina
apgalvojumus par viņas mantisko stāvokli.
Pierādījumu, kas apstiprina mantisko stāvokli, neiesniegšana atzīstama par šķērsli Civilprocesa likuma 458.panta ceturtās daļas piemērošanai.
[3] /pers. B/ iesniegusi blakus sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2017.gada 30.oktobra lēmumu, lūdzot to
atcelt un izlemt jautājumu par pēc būtības.
Blakus sūdzībā norādīts, ka identiskā lietā Nr. C05021912 (/pers. B/ prasībā pret /pers. E/) tas pats tiesnesis ar 2017.gada 25.oktobra lēmumu
daļēji atbrīvoja prasītāju no drošības naudas samaksas, nosakot to 15 EUR apmērā. Uz 2017.gada 25.oktobra lēmuma pieņemšanas brīdi, lai arī citā
lietā, bet ar to pašu prasītāju, tiesai bija iesniegta Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par prasītājas darba algas apmēru. Tas norāda, ka prasītājas ienākumu
apmērs tiesnesim bija zināms arī 2017.gada 30.oktobrī, kad tika pieņemts lēmums noraidīt lūgumu par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas. Minētā
izziņa nevarēja tikt pievienota kasācijas sūdzībai tās iesniegšanas dienā šajā lietā, jo prasītājas pārstāvei bija ilgstoša darba nespēja, par ko tiesa bija
informēta.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi lietas materiālus, Augstākā tiesa atzīst, ka Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2017.gada 30.oktobra
lēmums atceļams daļā, ar kuru noraidīts /pers. B/ lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, un jautājums izlemjams pēc būtības.
[4.1] Augstākā tiesa secina, ka Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2017.gada 30.oktobra lēmumā pamatoti norādīts uz
prāvnieka pienākumu iesniegt tiesā rakstveida pierādījumus par savu mantisko stāvokli, ja viņš vēlas panākt Civilprocesa likuma 458.panta ceturtajā daļā
norādītā lēmuma par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, pieņemšanu. Šajā sakarā atsauce (pārsūdzētā lēmuma 2.lpp., 3.sēj., 242. lpp.) uz tiesību
doktrīnu un Augstākās tiesas lēmumiem par Civilprocesa likuma 458.panta ceturtās daļas piemērošanu ir pilnīgi pamatota.
Nav šaubu par to, ka jautājumi par tiesas izdevumiem ir formālas dabas. Tāpat nav šaubu, ka prasītāja savu pienākumu, pievienot dokumentus
mantiskā stāvokļa pierādīšanai, šajā lietā nebija izpildījusi, jo Valsts ieņēmumu dienesta izziņa pievienota blakus sūdzībai. Tomēr bez ievērības nav
atstājami konkrētās lietas apstākļi, kādos apstrīdētais lēmums pieņemts.
No Tiesu informācijas sistēmas izriet, ka Vidzemes apgabaltiesā atrodas vairāk par 80 civillietām, kurās /pers. B/ cēlusi īpašuma tiesību atzīšanas
prasības pret garāžu lietotājiem. Faktiskie un tiesiskie apstākļi celtajās prasībās ir līdzīgi. Prasītāja šajās lietās ilgstošā laika posmā Vidzemes apgabaltiesā
sniegusi dokumentus par savu mantisko stāvokli. Šajā lietā ir pamats secinājumam, ka uz 2017.gada 30.oktobri, kad pieņemts apstrīdētais lēmums,
tiesnesim bija zināms /pers. B/ mantiskais stāvoklis. Minēto apstiprina blakus sūdzībā pieminētais tā paša tiesneša 2017.gada 25.oktobra lēmums lietā
Nr. C05021912, kurā Valsts ieņēmumu dienesta izziņa bija iesniegta un tā kalpoja par pamatu prasītājas daļējai atbrīvošanai no drošības naudas
samaksas. Šādos apstākļos 2017.gada 30.oktobra lēmumu daļā par iespēju atbrīvot prasītāju no drošības naudas samaksas nevar atzīt par pareizu,
tāpēc tas atceļams.
[4.2] Vienlaikus Augstākā tiesa uzskata, ka nav lietderīgi jautājumu nodot jaunai izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā, jo konstatētie faktiskie un
tiesiskie apstākļi ļauj jautājumu izlemt pēc būtības, kā to nosaka Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 3.punkts. Proti, ņemot vērā izklāstītos
argumentus par prasītājas mantisko stāvokli, kas uz 2017.gada 30.oktobri, salīdzinot ar 2017.gada 25.oktobrī Vidzemes apgabaltiesā nodibināto, nebija
mainījies, /pers. B/ lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas apmierināms daļēji, nosakot maksājamo drošības naudu 15 EUR pie kasācijas
sūdzības iesniegšanas.
Drošības nauda 15 EUR atbilst arīdzan Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas praksei līdzīgās lietās, kurās prasītāja ir /pers. B/, un kas
akceptēta ar Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmumiem (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2017.gada 3.aprīļa rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-
1233/2017 (Nr. C05025012) un lietā Nr.SKC-1248/2017 (Nr. C05030713), Augstākās tiesas 2017.gada 4.decembra rīcības sēdes lēmumu lietā
Nr.SKC-1967/2017 ( ECLI:LV:AT:2017:1204.C05033909.2.L), Augstākās tiesas 2018.gada 8.janvāra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-
568/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0108.C05024612.6.L).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 3.punktu un 458.panta ceturto daļu, Augstākā tiesa
nolēma:
Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 30.oktobra lēmumu atcelt daļā, ar kuru noraidīts lūgums par /pers. B/ atbrīvošanu no
drošības naudas samaksas, un, izlemjot jautājumu pēc būtības, daļēji atbrīvot /pers. B/ no drošības naudas samaksas, nosakot to 15 EUR.
Atstāt bez virzības /pers. B/ kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 12.septembra spriedumu un noteikt
/pers. B/ termiņu līdz 2018.gada 2.martam drošības naudas 15 EUR samaksu apliecinoša dokumenta iesniegšanai Vidzemes apgabaltiesā.
Ja lēmumā noteiktajā termiņā trūkumi netiks novērsti, kasācijas sūdzība tiks uzskatīta par neiesniegtu un atdota iesniedzējai.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnesis I. Bisters
Tiesnese Z. Pētersone
Tiesnesis N. Salenieks