Legislator Case Law & Legislation
C29245020 / C-2450-20 ECLI:LV:RLPT:2020:0908.C29245020.3.S AI generated

Insurance company's claim against property manager for damages dismissed due to lack of fault. Property manager fulfilled legal duties despite owners' delay in funding repairs.

Case Number C29245020 / C-2450-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the insurance company's claim for damages against the property management company for a flooded apartment. The plaintiff argued the manager failed to perform mandatory maintenance and inform owners, but the court found the manager had fulfilled all legal obligations. The court ruled that the owners' collective decision to prioritize other repairs and delay funding the water tank replacement broke the chain of causation, meaning the manager was not at fault for the resulting losses.

Legislator headnote

AI generated

Apdrošināšanas līguma likums 45. pants; Dzīvokļa īpašuma likums 4. pants; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 4.-6. pants: A property manager is not liable for damages resulting from a lack of maintenance if they have fulfilled their statutory duties and the claimant failed to provide necessary funding for repairs as required by law.

Keywords

AI generated
property management liability insurance claim dismissal maintenance obligations causation in negligence owner funding delays

Cited Legislation

AI generated
Apdrošināšanas līguma likums 45. pants
Dzīvokļa īpašuma likums 4. pants
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 4.-6. pants
Civillikums 1635., 1652., 1753., 1756., 1775. un 1779. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr.408
Ministru kabineta noteikumi Nr.907
Ministru kabineta noteikumi Nr.905

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

LietaNr. C29245020

ECLI:LV:RLPT:2020:0908.C29245020.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 8.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese L.Mikulāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” prasībā pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 28.februārī Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALTA”, kuras vārdā rīkojas pilnvarotā pārstāve SIA „JULIANUS INKASSO

LATVIJA”, cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu (nekustamais īpašums

/adrese/, izmaksu lieta Nr.A903583), lūdzot tiesu, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-6.pantu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775. un 1779.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.408

„Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 „Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” un Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra

noteikumu Nr.905 „Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” 2.punktu, piedzīt no

atbildētājas zaudējumus 672,84 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 5,60 EUR, kā arī samaksātos tiesas izdevumus, nosakot prasītājai tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 6% gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Starp prasītāju un /pers. A/ ticis noslēgts apdrošināšanas līgums par dzīvokļa /adrese/, apdrošināšanu uz laiku no 2019.gada 19.augusta līdz

2020.gada 18.augustam, kura darbības laikā minētais dzīvoklis ticis applūdināts karstā ūdens stāvvada bojājuma dēļ.

[1.2] Prasītāja izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 569,54 EUR.

[1.3] Ņemot vērā to, ka atbildētāja, zinot par inženierkomunikāciju nolietojumu, nebija veikusi normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, proti,

inženierkomunikāciju tehnisko apkopi un vizuālo pārbaudi, kā arī dzīvokļu īpašnieku informēšanu par nepieciešamību veikt kārtējo vai ārpus kārtas

remontu, remonta tāmes vai budžeta projekta sastādīšanu un iesniegšanu saskaņošanai, prasītāja uzskata, ka atbildētāja pilnībā atbild par nodarītajiem

zaudējumiem.

[1.4] Ņemot vērā to, ka atbildētāja nebija labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumus, prasītāja atbilstoši sadarbības līgumam Nr.01490-05-11 pilnvarojusi

SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” iekasēt no atbildētājas radītos zaudējumus tiesas ceļā, kā dēļ prasītājai radušies papildu zaudējumi 103,30

EUR par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un apkopošana,

prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.).

[2] 2020.gada 1.aprīlī tiesā tika saņemts atbildētājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” rakstveida paskaidrojums par celto prasību, kurā norādīts, ka

atbildētāja neatzīst prasību tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[2.1] Atbildētāja 2019.gada 10.maijā atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” apsekojusi dzīvojamās mājas /adrese/, karstā ūdens

apgādes sistēmu koplietošanas telpu grupās, konstatējot, ka tās stāvoklis ir apmierinošs.

Saskaņā ar iepriekš minētajiem Ministru kabineta noteikumiem atbildētājai nebija pienākuma apsekot karstā ūdens stāvvadu dzīvoklī Nr.17, kā arī

atbildētāja nebija saņēmusi no minētā dzīvokļa īpašnieka informāciju par dzīvoklī esošā stāvvada tehniskajām problēmām.

Turklāt dzīvokļu īpašnieku kopība nebija noteikusi pārvaldniekam pienākumu noteiktos termiņos apsekot un vizuāli pārbaudīt atsevišķos dzīvokļu

īpašumos esošās inženierkomunikāciju daļas.

[2.2] Atbildētāja kopš 2012.gada beigām piedāvājusi dzīvojamās mājas īpašniekiem veidot uzkrājumu karstā ūdens stāvvadu nomaiņai sakarā ar

to ekspluatācijas termiņa izbeigšanos, taču dzīvokļu īpašnieki šādu lēmumu nebija pieņēmuši un nepieciešamo finansējumu nebija nodrošinājuši.

Turklāt 2017.gada 28.decembrī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nolēmusi pirmām kārtām veikt jumta seguma hidroizolācijas

darbus, bet citus pārvaldnieka plānotos darbus kārtot pēc prioritātēm pēc iepriekš minētajiem darbiem, tāpēc atbildētāja veikusi izmaiņas dzīvojamās

mājas uzturēšanas darbu plānā 2018.gadam atbilstoši kopības pieņemtajam lēmumam. Tādējādi dzīvokļu īpašnieku kopība nebija atzinusi karstā ūdens

stāvvadu maiņu par prioritāti, kā arī nebija lēmusi par uzkrājuma veidošanu minētajiem darbiem.

[2.3] Atbildētāja uzskata, ka konkrētajā gadījumā nebija pastāvējusi avārijas situācija vai arī tāda situācija, kurā būtu nepieciešams veikt

ārpuskārtas remontu konstatēto bojājumu novēršanai.

[2.4] Atbildētāja arī nesaskata tiesisku pamatu fiksētās maksas 103,30 EUR piedziņai, jo ar lietas vešanu saistīto izdevumi ir atlīdzināmi

Civilprocesa likuma 44.pantā noteiktajā kārtībā un tie nav atzīstami par zaudējumiem materiāltiesiskā izpratnē, kā arī likumisko procentu piedziņai, jo

pušu starpā pastāv strīds par zaudējumu pamatotību.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma

250. pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu, kā arī

informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. [..]

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmo daļu tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir

saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja

tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Atbildētāja pieteikusi lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, norādot, ka pušu starpā pastāv strīds.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja ir iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā izklāstīti tās argumenti un iebildumi pret celto prasību, tiesa atzina

par pietiekamiem lietas izskatīšanai prasības pieteikumā ietvertos prasītājas paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus, kā arī atbildētājas rakstveida

paskaidrojumu un iesniegtos pierādījumus, un līdz ar to neuzskatīja par nepieciešamu un lietderīgu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots 2020.gada 24.aprīlī Civilprocesa likuma 56.panta 6.1 daļā noteiktajā kārtībā.

[4] 2020.gada 8.septembrī civillietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, savukārt 2020.gada 9.septembrī tiesā tika saņemts Apdrošināšanas

akciju sabiedrības „BALTA”, kuras vārdā rīkojas pilnvarotā pārstāve Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA”,

sprieduma sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumu un atbildētājas rakstveida paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos

rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

[5.1] Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-255/2009, 2013.gada 24.maija spriedumu lietā

Nr.SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-242/2016, 2017.gada 28.novembra

spriedumu lietā Nr.SKC-376/2017, ECLI:LV:AT:2017:1128.C27147414.1.S un 2017.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-384/2017,

ECLI:LV:AT:2017:1207C32341509.1.S) ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības

priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību.

Tāpat judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 22.marta sprieduma lietā Nr.SKC-106/2013 (C33301409) 7.1.punktu, Augstākās

tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-152/2017, ECLI:LV:AT:2017:1012.C30283207.1.S, 9.punktu un

2017.gada 28.novembra sprieduma lietā Nr.SKC-376/2017, ECLI:LV:AT:2017:1128.C27147414.1.S, 8.punktu) ir nostiprināta atziņa, ka , lai

noskaidrotu lietas apstākļus, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā, tiesai jāņem vērā, ka prasītājam jāpierāda:

1) tiesību aizskārums, ar ko viņam nodarīti zaudējumi (sk. Civillikuma 1635.pantu);

2) ar šo tiesību aizskārumu nodarīto zaudējumu apmērs (sk. Civillikuma 1779.pantu).

Savukārt atbildētājam jāpierāda:

1) ka viņš nav vainojams zaudējumu nodarīšanā (sk. Civillikuma 1636. un 1638.pantu);

2) vai ka prasītājs pats vainīgs pie zaudējumu nodarīšanas, jo nav ievērojis pienācīgu rūpību (sk. Civillikuma 1646. un 1776.pantu);

3) vai ka prasītājs pats rīkojies ļaunā nolūkā (sk. Civillikuma 1642.pantu).

[5.2] Izvērtējusi prasības pieteikumu un atbildētājas rakstveida paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka dzīvojamā māja

/adrese/, atrodas atbildētājas pārvaldīšanā uz likuma pamata. Tāpat lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ piederošā dzīvokļa īpašuma Nr.13 applūdināšana

2019.gada 30.oktobrī notikusi karstā ūdens stāvvada bojājuma dēļ. Lietā nav arī strīda par to, ka prasītāja pati nav vainīga pie zaudējumu nodarīšanas,

jo nebija ievērojusi pienācīgu rūpību, un ka prasītāja pati nebija rīkojusies ļaunā nolūkā.

Lietā faktiski pastāv strīds par to, vai prasītājai ir radušies zaudējumi atbildētājas kā dzīvojamās mājas pārvaldnieces prettiesiski vainojamas rīcības

(konkrētajā gadījumā bezdarbības) dēļ.

[5.3] No Civillikuma 1084.panta pirmās daļas nepārprotami izriet ēkas īpašnieka civiltiesiskās atbildības pienākums par zaudējumu atlīdzināšanu, ja

tie ir cēlušies ēkas nepienācīgas uzturēšanas dēļ.

Tiesa uzskata, ka šis atbildības princips attiecas arī uz daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem, jo tieši dzīvokļu īpašnieku kā dzīvojamās mājas īpašnieku

pienākums ir nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanu, darījumu slēgšanu), kā

to noteic Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa.

Turklāt atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešajai daļai tieši dzīvojamās mājas īpašniekiem ir arī pienākums nodrošināt

pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

[5.4] Vienlaikus tiesa atzīst, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta „d” apakšpunkta, kā arī Ministru

kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” redakcijā, kas ir spēkā no 2018.gada 21.decembra) 6.punkta un 13.punkta 13.2.apakšpunkta prasībām

atbildētājai kā dzīvojamās mājas pārvaldniecei jānodrošina dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskā apkope, vizuālā

pārbaude, tehniskā apsekošana un bojājumu novēršana, tostarp divas reizes gadā jāveic dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās

kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās esošo inženiertīklu vizuālā apskate ūdensapgādes sistēmai.

Turklāt saskaņā ar minēto noteikumu 3.punktu vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves

tehniskā risinājuma dēļ nevar piekļūt.

No lietas materiālos esošās akta par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu kopijas (lietas 89.-94.lapa) izriet, ka atbildētāja, 2019.gada 10.maijā

(piecus ar pusi mēnešus pirms negadījuma) veicot dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/, ūdensapgādes sistēmas vizuālo apskati, neatklāja kādus būtiskus

defektus un konstatēja, ka karstā ūdens stāvvadi atrodas apmierinošā stāvoklī.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētāja bija izpildījusi pienākumu veikt vizuālo apskati ūdensapgādes sistēmai likumā noteiktajā termiņā un

kārtībā.

[5.5] Izvērtējusi atbildētājas rakstveida paskaidrojumu un tam pievienotos dzīvojamajai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus 2013.,

2014. un 2017.gadam, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu 2018. un 2019.gadam (lietas 65.-69, 72.-73.lapa), tiesa secina, ka atbildētāja,

sagatavojot dzīvojamajai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus 2013., 2014. un 2017.gadam, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu

plānu 2018. un 2019.gadam, 2012., 2013. un 2016.gada beigās norādījusi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem uz nepieciešamību atjaunot karstā

ūdens sistēmu, bet 2017. un 2018.gada beigās – uz nepieciešamību veidot uzkrājumu karstā ūdens stāvvadu nomaiņai.

Taču no lietas materiālos esošās 2017.gada 28.decembra protokola Nr.2 kopijas (lietas 85.-87.lapa) izriet, ka dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/,

dzīvokļu īpašnieku kopsapulce 2017.gada 28.decembrī nolēma kā prioritārus veikt jumta seguma hidroizolācijas darbus, bet pārējos pārvaldnieka

plānotos darbus kārtot pēc prioritātēm pēc iepriekš minētajiem darbiem.

Līdz ar to pati dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi karstā ūdens stāvvadu nomaiņu kā sestās kārtas remonta darbus (lietas 70.-73.lapa). Turklāt no

lietas materiāliem neizriet, ka dzīvokļu īpašnieki būtu pieņēmuši lēmumu veidot uzkrājumu pašu noteiktajiem karstā ūdens stāvvadu nomaiņas darbiem

pārvaldnieka piedāvātajā apmērā, lai gan saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta 2.1 un 2.2 daļu tieši dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ir

noteikt uzkrājumu fondā veicamos naudas maksājumus un to izmantošanas kārtību, bet dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums veikt šādus maksājumus.

No lietas materiāliem arī neizriet, ka naudas līdzekļi karstā ūdens stāvvada nomaiņai būtu iedalīti, bet atbildētāja neattaisnojamu iemeslu dēļ minētos

darbus nebūtu veikusi.

[5.6] Ņemot vērā to, ka atbildētāja, gan sagatavojot dzīvojamajai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumu 2013., 2014. un 2017.gadam,

gan sagatavojot dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu 2018. un 2019.gadam, likumā noteiktajā kārtībā bija informējusi dzīvokļu īpašniekus par

nepieciešamību veikt karstā ūdens stāvvadu nomaiņu, kā arī piedāvājusi dzīvokļu īpašniekiem veidot uzkrājumu šim mērķim, bet dzīvokļu īpašnieku

kopība 2017.gada 28.decembrī nolēma kā prioritārus veikt jumta seguma hidroizolācijas darbus, savukārt pārējos pārvaldnieka plānotos darbus kārtot

pēc prioritātēm pēc iepriekš minētajiem darbiem, neizlemjot jautājumu par uzkrājuma veidošanu pārvaldnieka piedāvātajā apmērā, tiesa atzīst, ka

prasītāja nav pierādījusi atbildētājas prettiesiski vainojamu rīcību, kas radījusi tai zaudējumus, bet, iztrūkstot kaut vienam no trijiem obligātajiem

zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumiem, nav nepieciešams izvērtēt atlikušos divus.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” prasība pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu 672,84 EUR

piedziņu ir noraidāma.

[5.7] Ņemot vērā to, ka prasība daļā par zaudējumu piedziņu ir noraidāma, atbilstoši Civillikuma 1754.pantam prasība daļā par likumisko procentu

5,60 EUR piedziņu arī nevar tikt apmierināta.

Turklāt saskaņā ar Augstākās tiesas judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 21.marta spriedumu lietā Nr.SKC-

135/2014 (C32103508), 2016.gada 4.marta spriedumu lietā Nr.SKC-40/2016 (C27197411), 2018.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-

90/2018 (C04239908), 2018.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.SKC-110/2018 (C27162714), ECLI:LV:AT:2018:0329.C27162714.1.S un

2018.gada 30.augusta spriedumu lietā Nr.SKC112/2018 (C27190211), ECLI:LV:AT:2018:0830.C27190211.1.S) nostiprinātajām atziņām laikā, kad

pušu starpā pastāv strīds par maksājamām summām, neveidojas Civillikuma 1759.panta 1.punkta tiesību normas sastāvs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193. un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt Apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, par zaudējumu piedziņu.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit)

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2020.gada 8.oktobra, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese . L.Mikulāne