Court orders defendant to pay debt, interest, and costs for unpaid timber materials in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant company to pay the plaintiff a principal debt of 7,989.43 EUR, accrued interest of 391.48 EUR, and litigation costs totaling 635.91 EUR. The plaintiff argued that the defendant acknowledged the debt through partial payment but failed to settle the full amount, while the defendant contested the claim by alleging defective goods and seeking to dismiss the suit. The court rejected these defenses, finding the debt valid and awarding the requested amounts plus post-judgment interest at 8% annually.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court established that a creditor may claim the principal debt, statutory interest for the delay period, and court costs when the debtor fails to fulfill obligations despite partial performance or acknowledgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0435-21/14
ECLI:LV:VRT:2021:0204.C71253620.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2021.gada 4.februārī
Vidzemes rajona tiesa
tiesnese Rasma Medne,
ar tiesas sēžu sekretāri Danu Kudrjavcevu,
piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,
atbildētāja pārstāvim /pers. B/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA) ,,/Nosaukums A/” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību (turpmāk-SIA)/Nosaukums B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020.gada 1.jūlijā SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk-prasītāja) vērsusies tiesā ar prasību pret SIA /Nosaukums B/ (turpmāk- atbildētāja) par
parāda un likumisko procentu piedziņu, kurā lūgts:
-piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 7989,43 EUR un likumiskos procentus 391,48 EUR, kas kopā sastāda 8380,91 EUR;
- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus;
- nodrošināt prasītājas prasību, apķīlājot prasības summas 7989,43 EUR apmērā atbildētājai piederošos skaidras naudas līdzekļus, kā arī
maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām , tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;
- noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) procentus-8% gadā no piespriestās, bet
neatmaksātās pamatparāda summas.
Prasībā norādīti zemāk minētie argumenti.
[1.1] Saskaņā ar savstarpējo vienošanos starp prasītāju un atbildētāju, prasītāja 2019.gada 6.novembrī piegādāja atbildētājai preces (ēvelētus
egles zāģmateriālus). Par Preču piegādi prasītāja un atbildētāja noformēja Pavadzīmi Nr. /numurs/, kuru atbildētāja nav apmaksājusi pilnā apmērā.
[1.2] Atbildētāja nav apmaksājusi Preču piegādes šādā apmērā; pavadzīmes Nr. /numurs/, summa 8489,43, samaksas termiņš 16.11.2019.,
samaksāts 500 EUR, parāds 7989,43.
[1.3] Likumisko procentu aprēķins uz 2020. gada 29. jūniju norādīts par 224 kavētām dienām, likumiskie procenti 4,9%, summa 391,48 EUR.
[1.4] Norāda, ka atbildētāja nav cēlusi nekādus iebildumus par Preču piegādi, ir veikusi daļēju apmaksu. Pie šādiem apstākļiem ir pamats uzskatīt,
ka atbildētāja atzīst parādu, bet to nemaksā.
[1.5] Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1402., 1431., 1587., 1590., 1651., 1652., 1759.,1765., 1811.pantiem.
[2] Atbildētāja SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētājs /pers. B/ iesniedzis rakstveida paskaidrojumus tiesā 2020.gada 10.augustā un papildus
paskaidrojumus iesniedzis arī 2020.gada 6.novembrī, kuros lūdz atcelt nodrošinājumu, atzīt prasījumu par spēkā neesošu un nepamatotu, pieprasīt
atvainošanos par mēģinājumu izspiest naudu un mistiskus soda procentus, zinot, ka prece ir brāķis, pieprasīt atvainošanos par melošanu tiesas
iesniegumā, uzlikt par pienākumu pirms termiņa SIA ,,/Nosaukums A/” veikt pārsertifikāciju ISO sertifikāta ietvaros par kvalitatīvu produkta ražošanas
standartu ievērošanu, lai novērstu cita brāķa produkcijas pārdošanu citiem klientiem.
Paskaidrojumos atbildētāja norāda:
[2.1] SIA ,,/Nosaukums A/” piegādāja preci 06.11.2019, kuru SIA /Nosaukums B/ nepārbaudot eksportēja uz Norvēģiju un nogādājot preci
atklājās neatbilstība kvalitātei, kā arī šobrīd atklājas papildus slēptie defekti, kuru novēršanai būs vajadzīgi vēl papildus līdzekļi.
[2.2] Nekvalitatīva prece SIA /Nosaukums B/ ir radījusi zaudējumus un papildus izmaksas dēļ slēptiem defektiem ir gaidāmas vēl nākotnē.
[2.3] SIA /Nosaukums B/ neatzīst parādu un uzskata, ka mazākais, ko SIA ,,/Nosaukums A/” būtu jādara jānoraksta sava prece anulējot rēķinu
plus atvainošanās.
[2.4] Norāda, ka prasītājs ir noklusējis, ka puses pēc būtības ir veikuši meditācijas procesu, kura laikā SIA ,,/Nosaukums A/” ir saņēmis izsmeļošu
pretenziju gan 15.novembrī 2019. gadā neilgi pēc materiālu piegādes, gan 2020. gadā pēc lūguma samaksāt naudu. Ir runājuši vairāk kārt pa telefonu un
novienojušies, ka, ja nevar atrast kopsaucēju tad ies uz tiesu. Šis tiesas pieteikums principā ir pušu meditācijas rezultāts, kur abas puses izvēlējās un
telefoniski sarunāja, ka tā kā nevar sarunāt, tad iet uz tiesu.
[2.5] Norāda, ka prasītājs samelojis, ka SIA /Nosaukums B/ nav cēlusi nekādus iebildumus par preču piegādi. Neilgi pēc piegādes 2019.gadā
SIA /Nosaukums B/ sarakstē ar SIA ,,/Nosaukums A/” informēja par kvalitātes neatbilstību. Atbildētāja atkārtoti informēja par slēptiem defektiem arī
2020.gadā.
Norāda, ka maldina tiesu, ka prasītāja pret atbildētāju ir godprātīgi izpildījusi savas saistības. Tieši otrādi nav izpildījusi un prasītāja vēlas saņemt
naudu par nekvalitatīvu preci par kuru ir tikusi informēta neilgi pēc piegādes.
Norāda, ka noklusē, ka meditācijas procesā ir centies panākt samaksu par daudz lielāku sumu nekā prasībā tiesai. Meditācijas procesā prasība
veikt maksājumu bija par 10985,52 EUR, tiesas procesa ietvaros 8380,91 EUR.
[2.6] Atbildētāja norāda, ka atbildētāja pasūtīja prasītājai eksporta iekšas apdares dēļus un terases dēļus. Pēc piegādes atklājās, ka apdares dēļi ir
brāķi. Daļa dēļu bija paredzēti vēl tālākai pārdošanai, ko nevarēja veikt un tika piemānīti klienti. Termiņi spieda un tika no brāķiem izstrādāts labākais
materiāls, pārējais tika piepirkts dārgāk uz vietas, tomēr, tagad parādās vēl defekti , kurus nevarēja atpazīt vizuālos brāķos.
Pretenzijas pret terases dēļiem nav, tomēr tā summa nekompensē brāķa materiāla papildus esošās un nākotnes izmaksas.
[3] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā un papildus paskaidroja, ka prasītājs pretēji atbildētāja
iebildumiem uzskata, ka nekādu iebildumu pret produkciju nav, jo šādus atbildētāja norādītos iebildumus nevar uzskatīt un attiecināt uz šo prasītāja
produkciju. Ir preču pavadzīme- rēķins, darījumu par preces kvalitāti nepastrīd ar iebildumiem šādi. Ja ir nekvalitatīva prece, šo preci atgriež atpakaļ
pārdevējam, nevis to izmanto pircējs un tad norāda, ka tā ir nekvalitatīva. Pušu izrakstītais rēķins- pavadzīme ir vērtējams kā darījums, kas atbilst
pirkuma līguma pazīmēm Civillikuma izpratnē. Šādu darījumu pamatojoties uz Civillikuma 2040.p. var atcelt, ja pirktajai lietai ir trūkumi, puse atgriež otrai
pusei preci, visu kuru ir saņēmusi. Prece pārdevējam nav atgriezta, nav lūguma atcelt darījumu, līdz ar to darījums ir izpildāms, ir jāveic samaksa.
Atbildētāja izteiktajiem iebildumiem nav ne aprēķinu, ne pierādījumu.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis /pers. B/ prasību neatzina pilnā apmērā un papildus rakstveida pierādījumos izteiktajam paskaidroja, ka ir jākoriģē
pavadzīme par izmaksājamo summu, jo prece nebija tāda kāda tā bija pasūtīta. Atbildētājs nevis negribēja atgriezt preci, bet vispār nevarēja to izdarīt,
prece tika nogādāta uz Norvēģiju, kādas būtu izmaksas preces atgriešanai, pienācās izmantot atšķirotos dēļus, kas bija derīgi viena trešā daļa un
izmantot, piepirkt klāt uz vietas, tad vēlāk atklājās arī šiem dēļiem kvalitātes trūkumi, parādījās ,,dzintariņi”, tas viss ir jālabo, tās ir papildus izmaksas. Ir
iebildumi par visiem saņemtajiem dēļiem, visi ir apdares dēļi, bija sapakoti 5-4 pakās, tikai uz vietas Norvēģijā varēja konstatēt kvalitāti, kad dēļus
izpakoja. Prakse ir tāda, ka tiek pirkts abām pusēm zināma prece, tā ir iepakota, neviens uz vietas kvalitāti nepārbauda. Dēļi bija eksportam uz
Norvēģiju, ko zināja arī piegādātājs. Strīds par dēļu kubatūru nav. Samaksāja 500 euro par pavadzīmi, tā kā konstatēja nekvalitatīvu preci, pārējo
nemaksāja. Prasību neatzīst pilnībā.
Motīvu daļa
[4] Noklausoties pušu paskaidrojumus, pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Kā atzīst tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko
attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis.Prasības tiesvedība un pierādījumi.
Prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: tiesu namu aģentūra, 2003,62.lpp.).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai-parādniekam- jāizdara par labu otrai –
kreditoram –zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
[5] Lietā nav strīda, ka starp pusēm pastāv darījuma attiecības, par to, ka atbildētājas parāds prasītājai izveidojies 7989,43 EUR apmērā, saistībā
ar atbildētājas neapmaksātu 2019. gada 6.novembra pavadzīmi Nr. /numurs/ (lietas 9.lapa).
[6] Lietā nav arī strīda, ka līgums starp pusēm nav noslēgts, bet darījumi notikuši uz pasūtījuma pamata, ko veikusi atbildētāja, un prasītājai
izrakstot rēķinus – pavadzīmes.
[7] Lietā arī nepastāv strīds par to, ka prasītāja, pamatojoties uz izrakstīto pavadzīmi Nr. /numurs/ (turpmāk- pavadzīme), 2019. gada 6. novembrī
atbildētājai pārdeva un piegādāja preci - ēvelētus egles zāģmateriālus un lapegles zāģmateriālus ar kopējo daudzumu 24,277 m3 par kopējo summu
8489,43 EUR (lietas 9.lapa). To, ka prece saņemta, ar savu parakstu uz pavadzīmes apliecinājusi persona un atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē šādu faktu
apstiprināja un arī neapstrīdēja.
[7.1] Pavadzīmē apmaksas termiņš noteikts 10 dienu laikā jeb 16.11.2019.
[7.2] Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja pēc pavadzīmes samaksājusi prasītājai 500 EUR, neapmaksātā summa sastāda 7989,43 EUR, šādus
faktus neapstrīd arī atbildētāja.
[8] Lietā atbildētāja apstrīd 2019.gada 6.novembrī pēc pavadzīmes Nr. /numurs/ saņemto zāģmateriālu kvalitāti, norādot paskaidrojumos, ka no
piegādātā materiāla viena trešā daļa bijusi tikai izmantojama, bet lietas izskatīšanas laikā arī norādot, ka neatzīst prasību pilnā apmērā un ir iebildumi par
visu saņemto zāģmateriālu, līdz ar to uzskatot, ka atbildētājai nav pienākums apmaksāt minēto pavadzīmi- rēķinu pilnā apmērā.
[9] Tiesa atzīst, ka ar pušu parakstīto Pavadzīmi Nr. /numurs/ prasītājs uzņēmās pārdot un piegādāt otrai pusei -atbildētājam noteiktu lietu par
pusēm arī zināmu cenu. Lietā iesniegtā pavadzīme ir parakstīta abām pusēm gan prasītājam gan atbildētājam par preču izsniegšanu un preču saņemšanu.
Atbildētājs lietā neapstrīd faktu, ka preces pēc Pavadzīmes norādītā daudzuma nav saņēmis.
Tiesa atzīst, ka pušu tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Un saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma
izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību.
[10] Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja līdz pat šim brīdim parādsaistības nav nokārtojusi, ko nenoliedz arī atbildētāja.
[10.1] Savukārt atbildētāja lietā ir iesniegusi sekojošus pierādījumus savu paskaidrojumu un iebildumu pamatojumam par to, ka prasītāja
piegādājusi atbildētājai nekvalitatīvu preci un atbildētājai nav jāveic samaksa par saņemto preci, un konkrēti:
- pielikumu Nr. 2 (lietas 46.lapa, kurā ir fotogrāfiju izdrukas, norādīts Avots:/mājas lapas nosaukums/;
- pielikums nr. 4 (lietas 48.lapa), kas nosaukts kā ekrānšāviņš no Whatsaap sarakstes starp SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētāju /pers. B/
un SIA ,,/Nosaukums A/” darbinieci /pers. C/;
- pielikums Nr. 5 (lietas 49.lapa), SIA /Nosaukums C/ paziņojums Inkaso Nr. /numurs/ adresēts atbildētājai;
- pielikums Nr. 6(lietas 51.lapa) SIA /Nosaukums B/ atbildes e-pasta uz SIA /Nosaukums C/ e-pastu;
- pielikums Nr. 7 (lietas 53.-57.lapa), kurus atbildētājs norādījis kā attēlus no 2020. gada jūnija ar nekvalitatīvo produkciju ;
- pievienojis SIA /Nosaukums B/ gada pārskatu par periodu 01.01.2019.-31.12.2019.(lietas 58.-62.lapa);
- pievienojis pielikumā Nr. 3 USB Datu nesēju (lietas 47.lapa), kuru tiesa apskatīja tiesas sēdē 2021.gada 6.janvārī.
[11] Izvērtējot atbildētājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kopsakarā ar civillietas materiāliem kopumā, tiesa atzīst, ka, tiesai nav pamata
apšaubīt pušu darījuma tiesiskumu un preču piegādi-saņemšanu pēc strīdus pavadzīmes /numurs/, jo tiesa atzīst, ka nedz prasītāja nedz arī atbildētāja šo
strīdus pavadzīmi nav apstrīdējusi likumā noteiktajā kārtībā un šī pavadzīme ar visām no tā izrietošajām sekām, tas ir apmaksas kārtību un termiņu ir
saistoša pusēm.
[11.1] Tiesa atzīst, ka atbildētājas pārstāvis ar lietā iesniegtajiem un tiesas spriedumā [10.1] punktā uzskaitītajiem rakstveida pierādījumiem lietā
nav pierādījis savus izteiktos iebildumus par to, ka prasītājs piegādājis atbildētājai nekvalitatīvu preci, līdz ar to samaksa nav jāveic.
Tiesa atzīst, ka atbildētājas iesniegtie attēli pielikumos Nr. 2 un pielikumā nr. 7- fotouzņēmumi nav identificējami kā strīdus pavadzīmē 2019. gada
6. novembrī atbildētājai piegādātā prece. Minētie attēli nenorāda un neapraksta uz kādiem konkrētiem preces trūkumiem, nepilnībām.
Arī tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis savos paskaidrojumos konkrēti un precīzi nevarēja norādīt pēc viņa paskaidrojumiem nekvalitatīvās preces
konkrētu daudzumu, jo sākumā norādīja, ka viena trešā daļa preces bijusi brāķis, tad lietas izskatīšanas laikā norādīja, ka ir iebildumi pret visu saņemto
preci. Arī preces trūkumus aprakstīja pēc saviem vārdiem, kā brāķis, ka nevar izmantot materiālu, ka arī pēc tam atklājies jau izlietotajā materiālā
nekvalitatīva prece, kas jālabo.
Tiesa atzīst, ka lietā atbildētājs nav iesniedzis rakstveida pierādījumus par saviem iebildumiem pret prasību, kas būtu kāda speciālista atzinums par
konstatēto. Arī pēc tiesas norādēm tiesas sēdēs atbildētājam izskaidrojot apstākļus, ka tikai ar speciālām zināšanām ir iespējams konstatēt trūkumus
preces kvalitātē, tiesai nav speciālu zināšanu šajā jomā.
Tiesa atzīst, ka atbildētāja iesniegtais USB Datu nesējs, kurš tika apskatīts arī tiesas sēdē un pēc atbildētāja pārstāvja komentāriem, nepierāda
atbildētāja norādītos iebildumus un argumentus par saņemtās preces kvalitāti, jo apskatītais datu nesējs ar nofilmēto neindefinē tieši strīdus pavadzīmē
piegādāto preci atbildētājam, nedz arī piegādātās preces daudzumu un arī pēc paša atbildētāja vārdiem nekvalitatīvās preces daudzumu, jo atbildētājs
lietā nav uzrādījis ne konkrētus mērījumus, ne aprēķinus. Arī paša atbildētāja komentāri par konstatēti, tiesas ieskatā ir vērtējami kritiski, jo tiesai nav
speciālu zināšanu kokapstrādē, lai konstatētu pēc atbildētāja pārstāvja vārdiem jebkādus trūkumus, neatbilstību kvalitātei, šādus faktus apstrīd prasītājs,
līdz ar to, atbildētāja pienākums ir pierādīt lietā savu iebildumu pamatotību.
Tiesas ieskatā atbildētāja norādītā sarakste ar e-pasta starpniecību par preces kvalitāti, ir vērtējami kā atbildētāja iebildumi, bet šādu iebildumu
pamatotībai izskatāmajā lietā atbildētājam ir jāiesniedz arī pierādījumi.
[12] Tiesa atzīst, ka, ja pārdotajai lietai ir trūkumi, piemērojami Civillikuma apakšnodaļas ,,Atbildība par trūkumiem un īpašībām” noteikumi un
atbildētājam ir tiesības saskaņā ar Civillikuma 1628.pantu vai arī kādu citu Civillikuma pantu no šīs nodaļas aizstāvēt savu tiesību ar prasību pret prasītāju
par saviem iebildumiem par saņemto preci.
Atbildētājs izskatāmajā civillietā pretprasību nav cēlis, tiesa lietas izskatīšanas laikā atbildētājam arī ir izskaidrojusi atbildētāja tiesības par
pretprasības celšanu pēc viņa rakstveida paskaidrojumu un tajos ietverto lūgumu saņemšanas.
[13] Atbildētājs daļēji ir apmaksājis saņemto preci, samaksājot 500 euro, pēc paša vārdiem nekvalitatīvo preci nav atgriezis prasītājai, jo tas būtu
bijis dārgi un pēc paša paskaidrojuma saņemto preci arī izmantojis, sākotnēji daļēji atzinis prasību, un šādi apstākļi, tiesas ieskatā liecina par to, ka
atbildētāja paskaidrojumi ar iebildumiem pret prasību vērtējami kritiski, kas vērsti uz savas rīcības attaisnošanu ,izvairoties no parāda samaksas pilnā
apmērā. Atbildētājam tiesa tiesas sēdēs vairākkārtīgi ir skaidrojusi viņa tiesības par pretprasības iesniegšanu tiesā, kā arī savu pamatotu pierādījumu
iesniegšanu lietā.
Tādējādi tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja parādu 7989,43 euro apmērā.
[14] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas arī likumiskos procentus 391,48 EUR apmērā no samaksas termiņa dienas 16.11.2019. par 224
kavētajām dienām, tas ir uz 2020.gada 29. jūniju.
Atbilstoši Civillikuma 1756.pantā noteiktajam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma
1759.panta 1.punktā noteikts parādnieka pienākums maksāt procentus parāda samaksas nokavējuma gadījumā. Kā izriet no prasības pieteikuma, tad
prasītāja pamatojoties uz Eiropas parlamenta un padomes direktīvas 2000/35/EK ,,Par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos” 3.panta 1.
punkta d. daļas noteikumiem, maksājumu kavējumu gadījumā, preču vai pakalpojumu saņēmējam papildus pamatparāda summai jāmaksā arī likumiskie
nokavējuma procenti. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par
pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpukti virs procentu pamatlikmes. Savukārt, procentu pamatlikme no 2019. gada 1.janvāra līdz šī
laikam ar Latvijas bankas publicēto informāciju vietnē www.bank.lv https://www.bank.lv/statistika/procentu-likmju-statistikas0 raditaji/pamatlikme-
saskana-ar-civillikuma 1765-pantu ir 0,00 procenti. Likumiskie procenti par maksājumu kavējumu šajā prasībā ir norādīti 8%, šādu likmi arī piemēro
tiesa. Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķināto procentu apmēru.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.
[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru (..).
Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. SKC-1331/2016) likumiskie procenti,
tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku
posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.
Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai
pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (Civillikuma 1765.panta trešā daļa) gadā.
Tādējādi, ievērojot minēto un saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1760.pantu un 1765.panta pirmo daļu un ceturto daļu un izveidojušos
tiesu praksi (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr. SKC-2742-
14(C17162112) un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016(C28283311)) prasītājai par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās
izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas 8% gadā no piedzītās, bet
nesamaksātās parāda pamatsummas 7989,43 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 560,54 euro un
valsts nodeva par prasības nodrošinājumu 70 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro, kopā 635,91 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96., 97., 195, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/, par labu
sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ”/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/, pamatparādu 7989,43 euro,
nokavējuma procentus 391,48 euro par periodu no 2019.gada 16.novembra līdz 2020.gada 29.jūnijam un tiesāšanās izdevumus 635,91 euro, kopā
piedzenot 9016,82 euro (deviņi tūkstoši sešpadsmit euro un 82 centi).
Noteikt, ka samaksa veicama prasītājas norēķina kontā, konta Nr./konta numurs/, AS Luminor Bank.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laika periodu pēc sprieduma
labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/, likumiskos procentus - 8% gadā, no nesamaksātā galvenā parāda 7989,43 euro.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10
(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas — 2021.gada 4.februāra –Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.
Tiesnese Rasma Medne