Legislator Case Law & Legislation
C30527118 / C-5271-18 ECLI:LV:RVPT:2018:1126.C30527118.2.S AI generated

Court orders municipality to collect utility debt from property owner despite non-residence.

Case Number C30527118 / C-5271-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's claim of non-residence and ordered the municipality to collect a €4,118.86 utility debt. The defendant, who owns the apartment but does not live there, argued the claim was unfounded, yet the court found the statutory obligation to pay for services to exist regardless of actual occupancy. Consequently, the court ruled that the property owner must pay the arrears, court costs, and statutory interest.

Legislator headnote

AI generated

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts; Civillikuma 1402.pants: The owner of a dwelling is legally obligated to pay for utilities received, irrespective of whether they personally reside in the property.

Keywords

AI generated
utility debt collection dwelling ownership liability non-resident property owner municipal service fees statutory interest rates

Cited Legislation

AI generated
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts
Civillikuma 1071.pants
Civillikuma 1425.pants
Civillikuma 1488.pants
Civillikuma 1652.panta 3.punkts
Civillikuma 1765.pants
Civilprocesa likuma 41.pants
Civilprocesa likuma 195.pants
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
Civilprocesa likuma 204.1.pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-5271-18/39

ECLI:LV:RVPT:2018:1126.C30527118.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 26.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,

ar tiesas sēdes sekretāri M.Birzi,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja Strenču novada domes prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Strenču novada dome cēlusi prasību tiesā par komunālo maksājumu parāda piedziņu no /pers. B/.

Prasītāja norāda, ka tās kompetencē ir komunālo pakalpojumu nodrošināšana un pašvaldības rīcībā esošā dzīvojamā un nedzīvojamā

fonda apsaimniekošana Strenču novadā. Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, un prasītāja nodrošina komunālo pakalpojumu sniegšanu

minētajai dzīvojamai mājai.

Prasītāja ir aicinājusi atbildētāju parakstīt līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu, bet atbildētājs to nav noslēdzis un izvairās maksāt

par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 28.februārim atbildētājam ir izveidojies parāds 4118,86 EUR apmērā. No prasītājas

sagatavotā parāda aprēķina tabulas ir redzams, ka atbildētāja veiktie maksājumi ir bijuši mazāki nekā aprēķinātā summa un parādu veido galvenokārt

aprēķinātie maksājumi par apkuri.

2016.gada 19.septembrī prasītāja nosūtīja atbildētājam uz tā deklarēto dzīvesvietu pretenziju par parādu, kura tika atgriezta atpakaļ

prasītājai.

Prasītāja, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, 13.pantu, Civillikuma 1071., 1425., 1488., 1652.panta 3.punktu, 1765.,

1779., 1828., 1838.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 4118,86 EUR, samaksāto valsts nodevu 399,39 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,20 EUR.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem un lūdza prasību apmierināt. Papildus

norādīja, ka, tā kā atbildētājs kopš 2011.gada oktobra dzīvoklī nedzīvo, tad atbildētājam pēc 2011.gada oktobra tiek aprēķināta tikai maksa par apkuri.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina, uzskatīja to par nepamatotu un noraidāmu, norādot, ka viņš tikai formāli ir dzīvokļa īpašnieks un faktiski

dzīvoklī nedzīvo.

Motīvu daļa

Noklausoties pušu paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiālos esošās zemesgrāmatas informācijas par īpašumu redzams, ka dzīvokļa īpašums /adrese/, Strenču novadā (turpmāk – dzīvoklis)

pieder atbildētājam kopš 2010.gada 21.aprīļa, pamatojoties uz 2010.gada 30.marta pirkuma līgumu.

No Valkas rajona Sedas pilsētas domes 2004.gada 22.decembra sēdes protokola Nr.17 izraksta, Strenču novada domes 2012.gada

14.novembra lēmuma (sēdes protokols Nr.17, 10.§), Strenču novada Īpašumu apsaimniekošanas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas nolikuma

konstatējams, ka prasītāja no 2005.gada 1.janvāra sniedz komunālos pakalpojumus un nodrošina māju apsaimniekošanu Strenču novadā.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ar prasītāju nav noslēdzis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Atbildētājs uzskata, ka viņam nav jāveic maksājumiem par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, jo viņš dzīvoklī nedzīvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasītāja prasības pieteikumam ir pievienojusi parāda aprēķinu un informāciju par atbildētāja veiktajiem maksājumiem. No minētā aprēķina

konstatējams, ka atbildētājs laika periodā no 2010.gada aprīļa līdz 2011.gada oktobrim ir samaksājis prasītājai dažus maksājumus mazākā apmērā nekā

aprēķinātas summas par komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā atbildētājam sācis veidoties komunālo maksājumu parāds par dzīvokli, bet pēc

2011.gada oktobra atbildētājs ir pārstājis maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem.

Tāpat no minētā aprēķina secināms, ka prasītāja kopš 2011.gada oktobra par dzīvokli aprēķina tikai maksu par apkuri un gāzes abonēšanas

maksu, bet no 2012.gada aprīļa - tikai maksu par apkuri, tādējādi prasītāja ir ņēmusi vērā to, ka dzīvoklī faktiski neviens nedzīvo un parāda aprēķinā

iekļāvusi maksu par tādiem pakalpojumiem, kuri tiek nodrošināti dzīvoklim neatkarīgi no tā, vai tajā kāds dzīvo.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja ir nodrošinājusi komunālo pakalpojumu sniegšanu atbildētājam un atbildētājs ir saņēmis parāda

aprēķinā iekļautos pakalpojumus.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus par prasītājas veikto parāda aprēķinu un atbilstoši Civillikuma 1838.pantam nav pierādījis, ka

būtu veicis parāda samaksu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi

zemesgrāmatā.

Savukārt Zemesgrāmatu likums 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija pienākums norēķināties ar prasītāju par saņemtajiem pakalpojumiem,

pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība par komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu apmierināma, piedzenot no atbildētāja

komunālo maksājumu parādu 4118,86 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 399,39 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad

likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta otro daļu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 96.panta piekto daļu, 189., 190., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Strenču novada domei, reģistrācijas Nr.90009116346, parādu 4118,86 EUR (četri

tūkstoši viens simts astoņpadsmit euro astoņdesmit sešus centus) par laika periodu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 28.februārim un tiesāšanās

izdevumus – samaksāto valsts nodevu 399,39 EUR (trīs simti deviņdesmit deviņus euro trīsdesmit deviņus centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,20 EUR (trīs euro divdesmit centus), kopā piedzenot 4521,45 EUR (četri tūkstoši pieci simti divdesmit vienu euro četrdesmit piecus

centus).

Noteikt Strenču novada domei, reģistrācijas Nr.90009116346, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātā pamatparāda summas 4118,86 EUR (četri

tūkstoši viens simts astoņpadsmit euro astoņdesmit seši centi).

Piedzīto summu samaksa veicama Strenču novada domes, reģistrācijas Nr.90009116346, norēķinu kontā Nr.LV51TREL9807180941810 Valsts

kasē.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.

Tiesnese S.Strakše