Court dismisses tax seizure on property as it is the plaintiff's separate marital property, not joint assets.

Lietas arhīva Nr. C-0634-17

ECLI:LV:CERT:2017:1023.C11063417.2.S

Lieta Nr. C11063417

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2017. gada 23. oktobrī

Cēsu rajona tiesa

tiesnese A. Bērziņa

ar tiesas sēdes sekretāri E. Bērziņu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu – /pers. A/ prasībā pret /pers. B/, LR Valsts ieņēmumu dienestu par piedziņas izbeigšanu uz

nekustamo īpašumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2017. gada 5. jūnijā Cēsu rajona tiesā saņemta un ierosināta civillieta – /pers. A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) prasība pret /pers. B/

(turpmāk tekstā – atbildētājs) un LR Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk tekstā –atbildētājs) par piedziņas izbeigšanu uz nekustamo īpašumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ ir saņēmusi zvērinātas tiesu izpildītājas Vēsmas Ampermanes 27.03.2017. paziņojumus par

piedziņas vēršanu uz 1/2 domājamo daļu uz viņai pilnībā piederošo nekustamo īpašumu /adrese/ (turpmāk Īpašums), kurš ierakstīts Priekuļu pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/. Prasītājas tiesības uz visu minēto īpašumu ir ierakstītas II daļas 1.iedaļas

4.1. punktā.

No minētajiem paziņojumiem izriet, ka pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta 13.01.2010. Lēmumu Nr.18.1- 12/440;

23.09.2011.Lēmumu Nr.18.19.2-12/19123 un 28.04.2014. Lēmumu Nr.4.1.1.7/4789 tiek veiktas izpildu darbības par nokavēto nodokļu maksājumu

piedziņu no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par kopējo summu 9528,99 EUR. Vienlaikus ir norādīts, ka piedziņa ir vērsta uz /pers. B/

piederošo domājamo daļu apmērā laulāto kopmantā, attiecinot to uz īpašumu. Šādai piedzinēja rīcībai Prasītāja nepiekrīt, jo faktiski viss īpašums ir viņas

atsevišķā manta un laulāto kopmantā neietilpst.

Attiecībā uz laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām Civillikuma 89.panta pirmajā daļā ir teikts, ka „katrs laulātais patur mantu, kas

piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu”. Minētā panta otrajā daļā ir teikts, ka kopmanta ir tā

, „ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību... „ Tādejādi, izejot no

pretējā, ja viens no laulātajiem mantu ir ieguvis par saviem līdzekļiem un bez otra laulātā līdzdalības, tad tā ir viņa atsevišķa manta, kā tas ir ar norādīto

īpašumu.

Jau 2001. gada sākumā laulātie Dina un /pers. B/ savā starpā vienojās, ka viss, kas saistīts ar īpašuma privatizēšanu, t.i., samaksu ar

privatizācijas sertifikātiem, visas juridiskas darbības veiks Prasītāja par saviem līdzekļiem un bez /pers. B/ līdzdalības, un īpašums tiks ierakstīts

zemesgrāmatā uz Prasītājas vārda. 2003. gada 2.oktobrī viss tas un vēl ņemot vērā citus aspektus, tika izklāstīts rakstiskā vienošanā. Tādejādi laulāto

starpā nebija un nav arī nekādu strīdu par to, ka īpašums ir Prasītājas atsevišķā manta.

Saistībā ar Īpašuma privatizācijas konkrētajiem apstākļiem, tad ir, jāuzsver, ka naudas līdzekļi un sertifikāti, par ko tika privatizēts

Īpašums, bija tikai /pers. A/ piederošie. Proti, tie bija viņai piešķirtie sertifikāti par nodzīvotajiem gadiem, bet papildus sertifikāti tika iepirkti par naudas

līdzekļiem no Prasītājas mātes atstātā mantojuma. Kas attiecas uz laulāto /pers. B/, tad viņam nebija piešķirti sertifikāti un nebija atvērts konts piešķirto

sertifikātu ieskaitīšanai, ko apliecina VAS Latvijas privatizācijas aģentūras 22.05.2017. Nr.1.17/5198 Izziņa (Izziņā minētie privatizācijas sertifikātu

pagaidu konti tika atvērti /pers. B/ uzsākot saimniecisko darbību). Tāpat viņš mājas privatizācijā, kā jau minēts, nepiedalījās ar saviem naudas līdzekļiem,

ne ar kādām mantiska rakstura darbībām.

Iepriekš teikto apstiprina 2001.gada 11.aprīļa Pirkuma līgums, kur redzams, ka Īpašuma Pārdevējs ir Centrāla dzīvojamo māju

privatizācijas komisija, bet vienīgais Pircējs ir /pers. A/, kas īpaši ir norādīts Līguma 3.punktā — „Objektu pērk vienīgais privatizācijas objekta īpašnieks

/pers. A/”. Pirkuma maksa par objektu (viendzīvokļa māju un zemi) ir bijusi noteikta 329,91 sertifikāti. Savukārt Līguma 6.punktā savukārt ir teikts, ka

Pircējs par Objektu ir samaksājis pilnā apjomā Latvijas Hipotēku un zemes bankā sertifikātu uzkrāšanas kontā Nr./konta numurs/. Samaksu apstiprina

arī pievienotā 09.03.2001. kvīts AB 0048022 par privatizācijas sertifikātu pārskatījumu no /pers. A/ sertifikātu konta Latvijas Krājbankā uz Pārdevēja

norādīto kontu.

Kā norādīts iepriekš, tad iegūtās Īpašuma tiesības ir nostiprinātas uz Prasītājas vārda. Arī nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistra

23.04.2002. Uzziņā Nr.11-11-2/1336 attiecībā uz īpašumu 2.3. punktā „Ziņas par īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem)” ir norādīts, ka /pers. A/ pieder

1/1 domājama daļa no Īpašuma. Tādejādi minētajos publiskajās reģistros nepārprotami ir norādīts, ka Prasītājai vienīgai pieder tiesības uz Īpašumu.

Tādos uzskatos bija arī ķīlas ņēmēji 2002.gada 16.maijā un 31.05.2006. slēgtajos Ķīlas līgumos, kur kā vienīgais ķīlas devējs figurē /pers. A/ un kura

Īpašumu pilnībā ka vienu veselu bija ieķīlājusi bankai. Bez visa tā, no pievienotajām izdrukām no bankas norēķinu konta ir redzams, ka /pers. A/ sedza

un sedz visus ar Īpašuma saistītos nodokļu un komunālos maksājumus.

Tādejādi kopsakarā ar Civillikuma 994.pantu, Zemesgrāmatu likuma 1.pantu , Civillikuma 89.panta otro daļu, kā arī ar vienošanos

laulāto starpā, Prasītājai vienīgai pieder tiesības uz Īpašumu un tas, ka publiskajos reģistros nav ierakstīta norāde, ka Īpašums ir laulāta atsevišķa manta,

nenozīmē, ka viņa tāda nav. Piemēram īpašuma tiesības, kuras nostiprinātas pirms laulības noslēgšanas, vai uz mantojuma apliecības pamata1aulības laikā

(CL 91.pants), laulāto likumisko mantisko attiecību gadījumā, būs attiecīgā laulātā atsevišķa manta, bez nekādas papildus norādes par to.

Civillikuma 100. pants nosaka, ka „Viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām. Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa

uz otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas". Civilprocesa likuma 633.pants. „Citu personu tiesību

aizsardzība, izpildot nolēmumu" nosaka„ ka „1)Personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz

kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. (2) Prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, piedziņas

atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā vai cita prasība ceļama pret parādnieku un piedzinēju".

Prasība pamatota ar Civillikuma 100.pantu, 89.panta pirmo daļu, 994.pantu, Civilprocesa likuma 633.panta 1. un 2. daļu,

Prasītāja — /pers. A/ lūdz izbeigt atbildētāja VID nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piedziņas veikšanu uz 1/2 domājamo daļu uz viņai

piederošajām tiesībām uz nekustamo īpašumu /adrese/ , kurš ierakstīts Priekuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, ar kadastra numuru

/kadastra numurs/un dzēst ZTI V. Ampermanes ierakstītās piedziņas atzīmes Priekuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/II daļas 2.iedaļa

4.1.; 4.2.; 5.1.; 5.2.; 6.1.; 6.2. punktos.

Cēsu rajona tiesā 2017. gada 22. jūnijā ir saņemti atbildētāja LR Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida paskaidrojumi.

Valsts ieņēmumu dienests paskaidrojumā norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.pantu VID uzdevums ir nodrošināt

VID administrēto valsts nodokļu un nodevu, kā arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas. Savukārt,

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka viens no nodokļu administrācijas pienākumiem ir kontrolēt nodokļu

(nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus. Nodokļu maksājumu savlaicīga un pilnīga iekasēšana ir privātpersonu tiesību un interešu

aizsardzībai. Ievērojot to, ka VID viens no uzdevumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nodrošināt nodokļu iekasēšanu, VID regulāri veic nodokļu

maksāšanas kontroli /pers. B/. Veicot darbības, kas vērstas uz nokavēto nodokļu labprātīgu nomaksu, nodokļu parāds dzēsts netika. Izvērtējot lietas

apstākļus, kā arī samērīguma un lietderības principus VID ierēdņi konstatēja, ka ir nepieciešams uzsākt bezstrīdus piedziņu.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa

maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas)

aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem

saistīto nokavējuma naudu (turpmāk tekstā - nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda

kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Minētā panta trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, Civilprocesa likuma E daļā

noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz

mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas

uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

bezstrīda kārtībā. Savukārt, likuma 26.1 panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka vienlaikus ar nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas)

rezultātā pieņemtā lēmuma paziņošanu, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot

prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšanu zemesgrāmatā.

VID paskaidrojis, ka attiecībā uz Atbildētāju/pers. B/ pieņemti lēmumi:

1. VID Vidzemes nodokļu un muitas administrācija 2010.gada 13. janvārī pieņēma lēmumu Nr.18.1-12/440 par nokavēto nodokļu maksājumu

piedziņu (Ls 1027,52) 1462,03 euro apmērā, kas izveidojušies atbilstoši iesniegtajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā — IIN)

deklarācijai par 2007.gadu, IIN avansa maksājumu aprēķiniem no saimnieciskās darbības par periodu no 2008.gada 3.ceturkšņa līdz 2009.gada

4.ceturksnim, pašnodarbinātā ziņojumiem par periodu no 2009.gada 2.ceturkšņa līdz 2009.gada 3.ceturksnim un nav samaksāts normatīvajos aktos

noteiktajā termiņā un pilnā apmērā;

2. VID Nodokļu pārvaldes Vidzemes nodokļu Administrēšanas daļas Cēsu klientu apkalpošanas centrs 2011.gada 23.septembrī pieņēma lēmumu

Nr.18.19.2-12/19123 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (Ls 2472,74) 3518,39 euro apmērā, kas izveidojušies atbilstoši iesniegtajiem

pašnodarbinātā ziņojumiem par periodu no 2009.gada oktobra līdz 2011.gada jūnijam, un nav samaksāts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un pilnā

apmērā;

3. VID NPPP Pirmā piedziņas daļa 2014.gada 28.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.4.1.1.7/4789 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu 4863,05

euro apmērā, kas izveidojušies atbilstoši iesniegtajiem pašnodarbinātā ziņojumiem par 2011.gada 3., 4.ceturksni, 2012.gada 1., 2., 3., 4. ceturksni un

2013.gada 1., 2., 3.ceturksni un nav samaksāts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un pilnā apmērā.

Ņemot vērā to, ka /pers. B/ nav veicis nokavētos nodokļu maksājumus labprātīgi, kā arī nav veiktas iemaksas pēc nosūtītajiem

inkasācijas uzdevumiem, iepriekš minētie lēmumi par bezstrīda piedziņu tika nosūtīti Zvērinātas tiesu izpildītājas V.Ampermanei izpildei ar lūgumu vērst

piedziņu uz /pers. B/ piederošo kustamo un nekustamo īpašumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 89.pantu, kas nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto

līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās,

2017.gada 20.februārī reģistrēts 2017.gada 13. februāra Zvērinātas tiesu izpildītājas nostiprinājuma lūgums Nr.01191/088/2017-NOS.

Savlaicīga un atbilstīga apmēra nodokļu iekasēšana ir visas sabiedrības interesēs, tādējādi, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanas

nepārtrauktību, iestādei ir noteikts par pienākumu vadīties tikai no publiskajos reģistros ierakstītajām ziņām. Iestāde nav kompetenta iesaistīties

privātpersonu tiesiskajās attiecībās.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa

manta, ierakstāms zemes grāmatās.

Ievērojot minēto, VID uzskata, ka uz ½ domājamo daļu nekustamā īpašuma /adrese/, kurš ierakstīts Priekuļu pagasts zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/, ar kadastra numuru /kadastra numurs/nodrošinājums ir uzlikts tiesiski, jo starp Prasītāju un Atbildētāju nav noslēgts laulāto

līgumiskās mantiskās attiecības par mantas šķirtību, kā to nosaka Civillikuma 117.pants un /pers. A/ prasības pieteikums uzskatāms par nepamatotu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību

vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Izvērtējot /pers. A/ prasības pieteikumu VID konstatē, ka pēc būtības tā ir prasība par laulāto kopīgās

mantas dalīšanu, laulātā īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu atzīšanu.

Cēsu rajona tiesā 2017. gada 3. jūlijā saņemti atbildētāja /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi kuros norādīts, ka /pers. B/ ir saņēmis Cēsu

rajona tiesas uzaicinājumu iesniegt paskaidrojumu lietā Nr. C11063417 saistībā ar /pers. A/ prasību tiesā par VID piedziņas darbību izbeigšanu attiecībā

uz viņai piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, kurš ierakstīts Priekuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, ar kadastra numuru /kadastra

numurs/(turpmāk Īpašums). Tāpat esmu iepazinies ar /pers. A/ Prasību.

Attiecībā uz prasībā teikto, atbildētājs apliecinājis, ka tajā pilnīgi precīzi ir minēti visi apstākļi saistībā ar nekustamā īpašuma privatizāciju

un neapstrīd to, ka īpašums ir /pers. A/ kā laulātās atsevišķa manta. Par to arī mājas privatizācijas laikā tika informēti ģimenes locekļi un par šo

jautājumu strīdi nav bijuši laulāto starpā.

/pers. B/ paskaidrojis, ka viņš un prasītāja saņēmuši aptuveni vienā laikā naudu katrs no saviem vecākiem – prasītāja kā mantojumu,

bet viņš no savas mātes dāvinājuma veidā par viņas pārdoto māju. Ieguldījis minēto dāvinājuma naudu savā uzņēmējdarbībā, bet /pers. A/ — mājas

privatizācijā, lai iegūtu iztrūkstošos privatizācijas sertifikātus un segtu citas ar privatizāciju saistītos izdevumus (kā jau teikts prasībā, /pers. B/

privatizācijas sertifikāti nebija piešķirti). 2003.g. 2.oktobrī apliecinājuši rakstiski (vairāk gan ģimenes vajadzībām un arī pret trešajām personām) faktiski

to, kas reāli bija, t.i., māja un zemes gabals pilnībā pieder /pers. A/ kā laulātā atsevišķa manta. Šāds mantiskais statuss bija attiecināts arī uz mājā un

zemes gabalā esošajām kustamām lietām. Atbilstoši šim mantiskajam statusam prasītāja pēc īpašuma privatizācijas līdz pat šim laikam saviem līdzekļiem

sedz mājas komunālos maksājumus, nepieciešamos nodokļu un nodevu maksājumus, un remontu maksājumus.

Attiecībā uz pārpratumu par it kā /pers. B/ kā laulātā piederošajām tiesībām uz 1/2 domājamo daļu no īpašuma, tad laulātie bijuši

pārliecināti, ka īpašnieks attiecībā pret trešajām personām ir tas, kurš ir ierakstīts Zemesgrāmatā. Tādejādi uzskatījuši par nevajadzīgu vēl papildus slēgt

notariāli apstiprinātus aktus vai ierakstus zemesgrāmatā par īpašuma piederību (privatizācijas brīdī vēl nebija noteikta kārtība par laulāto mantisko

attiecību reģistru, jo attiecīgie Ministru kabineta noteikumi Nr.403 stājās spēkā tikai 01.10.2002.).

Atbildētājs/pers. B/ lūdzis tiesu apmierināt /pers. A/ prasību.

Prasītājas/pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ tiesas sēdē celto prasību uzturēja spēkā, pamatojot prasījumus ar prasības pieteikumā

norādītajiem apstākļiem. Lūdza prasību apmierināt. Nelūdza piedzīt no atbildētājiem apmaksātos tiesas izdevumus.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lūdzis lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Atbildētāja LR Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, lūdzis lietu izskatīt bez viņu pārstāvja piedalīšanās tiesas

sēdē, lūdzis ņemt vērā sniegtos paskaidrojumus lietā.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvi, novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

pilnībā sekojošo apsvērumu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka 2001.gada 11.aprīlī starp prasītāju /pers. A/ un Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju noslēgts

pirkuma līgums. No pirkuma līguma redzams, ka pirkuma maksa noteikta 9237,48 Ls jeb 329,91 sertifikāti. No līguma 6. punkta secināms, ka prasītāja

/pers. A/ ir samaksājusi minēto summu sertifikātos 100 procentu apmērā no pirkuma maksas (11. lietas lapa).

Lietā nav strīda par to, ka Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2001. gada 28. maija lēmumu, prasītājas īpašuma

tiesības uz nekustamu īpašumu /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/Priekuļu pagasta zemesgrāmatu nodalījums Nr. /numurs/, nostiprinātas

zemesgrāmatā (10.lietas lapa).

Lietā iesniegta 2003. gada 2. oktobrī noslēgtā vienošanās par to, ka nekustams īpašums /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/ir

prasītājs /pers. A/ atsevišķa manta (13. lietas lapa). Līgumā norādīts, ka līgums noslēgts tāpēc, ka /pers. B/ noslēdzis kredīta līgumu, savukārt ar ķīlas

līgumu tā atmaksu garantējusi /pers. A/.

Ar 2017. gada VAS “Privatizācijas aģentūras” 22.05.1017. izziņu 1.17/5198 apstiprinās, ka atbildētājam /pers. B/ nebija piešķirti

privatizācijas sertifikāti.

Ar maksājuma uzdevumiem prasītāja ir pierādījusi, ka maksā visus nodokļus, maksu par elektroenerģiju un komunālos pakalpojumu

maksu par nekustamu īpašumu /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/(23. – 50. lietas lapas).

Pušu laulība noslēgta 1979. gada 18. augustā.

Prasītāja saņēmusi 27.03.2017. zvērinātas tiesu izpildītājas paziņojumus par piedziņas vēršanu uz 1/2 domājamo daļu uz viņai pilnībā

piederošo nekustamo īpašumu /adrese/. Prasītāja uzskata, ka šādai piedziņas vēršanai nav pamata, jo nekustamais īpašums pilnībā pieder tikai prasītājai.

Saskaņā ar Civillikums 115. pantu, lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko

attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemes grāmatās.

Starp pusēm nepastāv strīds, ka laulības līgums (2003. gada 2. oktobrī noslēgtā laulāto vienošanās) netika reģistrēts Laulāto mantisko

attiecību reģistrā un Zemesgrāmatas nodalījumā attiecībā uz šo nekustāmo īpašumu nav norādīts, ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība.

Līdz ar to, starp prasītāju un atbildētājiem kā trešajām personām Civillikums 115.panta izpratnē pastāv strīds par to, ka šis strīdus

īpašums ir tikai prasītājas īpašums, nevis laulāto kopmanta.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Savukārt Civillikuma 91.panta otrajā daļā noteikts - tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes

grāmatās.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 16.panta 1.punkta a) apakšpunktam, kur noteikts, ka nodalījuma otrā daļa sadalās divās iedaļās, kurās

norāda pirmajā iedaļā nekustamā īpašuma īpašnieku, norādot fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet, ja tā ir laulībā, tad, ievērojot

mantiskās attiecības, piemetina, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta vai ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī ka laulātajiem ir visas

mantas šķirtība (Civillikuma 91., 111., 117., 125. un 127.p.) (...)

Nav strīda, ka zemesgrāmatā nav atzīmes par to, ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība, bet arī nav atzīmes, ka strīdus īpašums ietilpst

laulāto mantas kopībā.

Līdz ar to, minēto atzīmju neeksistēšana zemesgrāmatā, nepierāda ne laulāto mantas šķirtību, ne laulāto mantas kopību. Un, ja laulātā

uzskata Zemesgrāmatā uz viņas vārda reģistrēto īpašumu tikai par savu mantu, viņai ir tiesības strīda gadījumā celt par to prasību, atbilstoši pierādot to.

Šajā gadījumā prasītāja par tādu pierādījumu uzskata līgumu, kas ir noslēgts starp laulātajiem un to, ka nekustamu īpašumu privatizējusi

par sertifikātiem.

Saskaņā ar Civillikuma 114., 115. pantiem savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā

pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem.

Civillikuma 116. pants nosaka, ka laulības līgumā tā slēdzēji var laulāto likumisko mantisko attiecību (89. un turpm. p.) vietā noteikt visas

laulāto mantas šķirtību (117. un turpm. p.) vai kopību (124. un turpm. p.).

Ar 2003.gada 2. oktobrī starp prasītāju un viņas vīru /pers. B/ noslēgto vienošanos līgumslēdzēji noteica savas mantas šķirtību, papildus

norādot, /pers. B/ ir atteicies no tiesībām uz ½ nekustama īpašuma nekustamu īpašumu /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/.

Saskaņā ar Civillikuma 117. pantu ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms

laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. No šī panta nepārprotami izriet,

ka, ja ir noslēgts laulības līgums par laulāto mantas šķirtību, tad noteikta laulāto turpmāka, neatkarīga no otra laulātā, rīcība ar turpmāk iegādātajiem

nekustamiem īpašumiem.

Ar 2003.gada 2. oktobrī starp prasītāju /pers. A/ un viņas vīru /pers. B/ noslēgtais laulības līgums ir noslēgts atbilstoši Civillikuma 114.,

115. pantu prasībām, nav apstrīdēts un ir spēkā esošs. Līdz ar to, tiesas ieskatā, ir pierādīts, ka pastāv laulāto mantas šķirtība, kuras likumiskas sekas ir

prasītājas tiesības iegūt laulības laikā savu mantu. Civillikums nedod definīciju tādai mantai, kas ir iegūta pastāvot laulāto mantas šķirtībai, pēc Civillikuma

91.panta noteikumiem tā arī neietilpst atsevišķās mantas jēdzienā.

2007. gada tiesu prakses apkopojumā – “Tiesību normu piemērošana laulāto mantiskajās attiecībās” noteikts, ka tiesu praksē tiek atzīts,

ka atbilstoši minētajām likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” normām personai piešķirtie sertifikāti ir uzskatāmi par šīs personas atsevišķu mantu, ja

persona sastāv laulībā. Lietā nav strīda par to, ka nekustams īpašums /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/Priekuļu pagasta zemesgrāmatu nodalījums

Nr. /numurs/, privatizēts par prasītājas privatizācijas sertifikātiem.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, noslēdzot līgumu par visas laulāto mantas šķirtību, laulātiem nav atsevišķās mantas, kā tas ir likumisko mantisko

sistēmā ( CL 98.p.1.d., 91.p.) un mantas kopības gadījumā ( CL 125.p.). Tāpēc, ka katra laulātā visa manta atrodas atsevišķās mantas stāvoklī un tā jau

uz likuma pamata izņemta pilnīgi no otrā laulātā iedarbības sfēras. ( Latvijas republikas Civillikuma komentāri. Ģimenes tiesības. Jānis Vēbers,

Mans īpašums, Rīga. 2000.)

Ņemot vērā augstākminēto, pastāvot visas laulāto mantas šķirtībai, darbojās Civillikuma 994.panta pirmā daļā paredzētā nekustamā

īpašuma piederības prezumpcija, kas nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Strīdus īpašumu prasītāja iegādājās pēc laulības līguma noslēgšanas - ar 2001. gada 11. aprīļa pirkuma līgumu, no kura redzams, ka

īpašumu prasītāja privatizējusi par privatizācijas sertifikātiem. Prasītāja ir reģistrējusi to Zemesgrāmatā uz sava vārda, līdz ar to iegūtais strīdus īpašums ir

atzīstams par prasītājas īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 115.pantu, lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko

attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemes grāmatās.

Tiesas ieskatā no minētās normas izriet, ka laulāto mantisko attiecību reģistrā neierakstīšana nepadara laulības līgumu par spēkā neesošu,

bet tikai nepiešķir saistošu spēku pret trešajām personām. Tādējādi trešajām personām nav jārespektē šis laulības līgums, bet pastāvot strīdam, savas

tiesības, kas izriet no laulības līguma, laulātie var aizstāvēt tiesā.

Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka laulātie var slēgt laulības līgumu tikai ar mērķi noregulēt savas savstarpējās attiecības. Tādā gadījumā

pietiekoša ir līguma noslēgšana notariālā vai uzrādījuma kārtībā. Ja laulātie grib piešķirt līgumam spēku attiecībā pret trešajām personām, tad līgums ir

ierakstāms laulāto mantisko attiecību reģistrā, lai jebkura trešā persona zinātu, ka laulātie ir atcēluši likumisko mantisko attiecību režīmu [...] ( Latvijas

republikas Civillikuma komentāri. Ģimenes tiesības. Jānis Vēbers, Mans īpašums, Rīga. 2000.)

Ievērojot augstākminēto tiesa uzskata, ka ir pilnīgi nepamatots atbildētāja Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis, ka strīdus īpašums

uzskatāms par laulāto kopmantu, ja laulības līgums nav ierakstīts attiecīgajos reģistros.

Turklāt, Latvijas Republikas Augstākā tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada tiesu prakses apkopojumā “Laulāto kopīgās

mantas dalīšana” norādīts, ka lai atzītu mantu par laulāto kopīgu mantu, nepietiekams ir kritērijs, ka šī manta ir iegūta laulības laikā, jo attiecīgajai mantai ir

jābūt iegūtai arī atbilstoši kādam no Civillikuma 89. panta otrajā daļā paredzētajiem līdzdalības veidiem. Ja laulātais nav pierādījis savu līdzdalības veidu

un savu ieguldījuma apmēru mantas iegādē, tad attiecīgā prasība ir noraidāma.

Civillikuma 89. panta otrā daļa paredz trīs veidus, kādos rodas laulāto kopīgā manta (kopīpašums):1) manta tiek iegūta kopīgi; 2) mantu

iegūst viens no laulātajiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem; 3) mantu iegūst viens no laulātajiem, bet ar otra laulātā darbības palīdzību.

Šajā gadījumā no iesniegtajiem pierādījumiem tiesa nekonstatē nekādu (ne tiešu, ne netiešu) prasītājas vīra /pers. B/ līdzdalības veidu

kopmantas radīšanā. Prasība vai pretprasība par strīdus īpašuma atzīšanu par laulāto kopīgu mantu nav celta.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 44.pantu, ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums,

tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma pamata. Atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un

aprobežojumus. Tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.

Pēc zvērinātas tiesu izpildītājas V. Ampermanes iesnieguma ar Cēsu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses I. Kiršteines 2017.

gada 20. februāra lēmumu /pers. A/ nekustamajam īpašumam /adrese/ Priekuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, ar kadastra numuru

/kadastra numurs/, ir ierakstīta piedziņas atzīme II. daļas 2.iedaļas 4.1. punktā ar ierakstu: ,,atzīme - vērsta 3518,39 EUR piedziņa uz /pers. B/, personas

kods 220656 – 11281, daļu laulātā kopmantā. Piedzinējs -Valsts ieņēmumu dienests, reģistrācijas kods 90000069281. Pamats: 2017.gada

13.februāra Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas nostiprinājuma lūgums Nr. 01192/088/2017-NOS, 2011. gada 23. septembra Valsts

ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu pārvaldes Vidzemes nodokļu Administrēšanas daļas Cēsu klientu apkalpošanas centra lēmums Nr. 18.19.2-

12/18123.

Pēc zvērinātas tiesu izpildītājas V. Ampermanes iesnieguma ar Cēsu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses B. Lielpēteres

2017.gada 20. februāra lēmumu /pers. A/ nekustamajam īpašumam /adrese/ Priekuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, ar kadastra

numuru /kadastra numurs/, ir ierakstīta piedziņas atzīme II. daļas 2.iedaļas 5.1. punktā ar ierakstu: ,,atzīme - vērsta 1147,55 EUR piedziņa uz /pers. B/,

personas kods 220656 – 11281, daļu laulātā kopmantā. Piedzinējs -Valsts ieņēmumu dienests, reģistrācijas kods 90000069281. Pamats: 2017.gada

13.februāra Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas nostiprinājuma lūgums Nr. 01191/088/2017-NOS, 2010. gada 13. janvāra Valsts

ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas administrācijas lēmums Nr. 18.1.-12/440.

Pēc zvērinātas tiesu izpildītājas V. Ampermanes iesnieguma ar Cēsu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses B. Lielpēteres

2017.gada 22. februāra lēmumu /pers. A/ nekustamajam īpašumam /adrese/ Priekuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, ar kadastra

numuru /kadastra numurs/, ir ierakstīta piedziņas atzīme II. daļas 2.iedaļas 6.1. punktā ar ierakstu: ,,atzīme - vērsta 4863,05 EUR piedziņa uz /pers. B/,

personas kods 220656 – 11281, daļu laulātā kopmantā. Piedzinējs -Valsts ieņēmumu dienests, reģistrācijas kods 90000069281. Pamats: 2017.gada

13.februāra Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas nostiprinājuma lūgums Nr. 01189/088/2017-NOS, 2014. gada 28. aprīļa Valsts

ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas lēmums Nr. 4.1.1.7/709.

Pastāvot apstāklim, ka nekustams īpašums /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/ir prasītājas /pers. A/ atsevišķa manta, tad par

parādiem katrs laulātais atbild ar savu mantu (Civillikuma 121. pants).

Kā jau bija minēts iepriekš, strīdus īpašums ir atzīstams par prasītājas īpašumu, līdz ar to, tas neatbild par otrā laulātā parādiem.

Ņemot vērā minēto, prasītājas /pers. A/ prasība ir apmierināma un strīdus nekustamais īpašums ir atzīstams par prasītājas mantu, kā arī ir

dzēšama piedziņas atzīme uz minēto strīdus nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā, ka prasītājas pārstāvis tiesas sēdē neuzturēja prasījumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājiem prasītājas labā,

norādot, ka atbildētāji nav vainojami šis prasības celšanā, līdz ar to, tiesa pēc prasītāja pārstāvja lūguma nepiespriež tiesas izdevumus no atbildētājiem, jo

procesuālo normu ievērošana nevar būt par pašmērķi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu tiesa

n o s p r i e d a :

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ un LR Valsts ieņēmumu dienestu par piedziņas izbeigšanu uz nekustamo īpašumu apmierināt pilnībā.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz visu nekustamo īpašumu /adrese/, kas ierakstīts Priekuļu pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 669, kadastra Nr. /kadastra numurs/, uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, vārda, atzīstot, ka šis nekustamais

īpašums ir /pers. A/ atsevišķa manta, izbeidzot piedziņas vēršanu uz nekustamu īpašumu.

Dzēst Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Priekuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā /numurs/ II. daļas 2.iedaļā atzīmes

Nr. 4.1., 4.2., 5.1., 5.2., 6.1. un 6.2.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese