Court allows debt collection claim against individual for unpaid loan, interest, and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and granted the plaintiff's claim for debt collection in a simplified procedure. The plaintiff, an Estonian company, sued an individual for a €799 loan default, citing Civil Code provisions regarding debt recovery and interest. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal, interest, and court costs from the defendant's income.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 39., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 panti: The court may decide on a debt collection claim without a hearing if the defendant fails to appear or respond, provided procedural rights were properly notified.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-05230-23/28
ECLI:LV:RPT:2023:0127.C77934422.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 27.janvārī
Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu Igaunijā reģistrēta
uzņēmuma AS “Aktiva Portfolio” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2022.gada 23.septembrī Igaunijā reģistrēts uzņēmums AS “Aktiva Portfolio” (turpmāk arī – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas tiesā prasību
vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājam:
galveno parādu 799,00 euro;
parāda atgūšanas izdevumus 7,00 euro;
likumiskos procentus 19,70 euro;
līgumsodu 79,90 euro;
valsts nodevu 135,84 euro;
noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas.
[1.1] Prasībā norādīti šādi argumenti:
- 2020.gada 18.decembrī atbildētājs noslēdza ar SIA “Inbank Latvia” aizdevuma līgumu, ar kuru atbildētājam piešķirts aizdevums 799,00
euro;
- atbildētājs nav izpildījis no līguma izrietošās saistības, līdz ar to SIA “Inbank Latvia” 2020.gada 18.decembrī cedēja prasītājam prasījumus
pret atbildētāju, par ko tika paziņots atbildētājam.
[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934.,
1943.pantu.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājam nosūtīts uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu
sniegšanai līdz 2022.gada 27.oktobrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot
atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt
noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.
[2.1] Atbildētājs līdz lietas izskatīšanai nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas
sēdē.
[3] 2022.gada 23.novembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka tiesas nolēmums būs pieejams
tiešsaistes sistēmā no 2023.gada 27.janvāra.
Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm
nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas
par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas
izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu
daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan
neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau
pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.
[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1943.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,
kādu viņš saņēmis.
Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir
pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1589.,
1652., 1793., 1838., 1943.pantu, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 799,00 euro apmērā.
[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam
radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.
Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts
noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas
atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt
kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav
sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda
atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 7,00 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz
Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un
izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.
[11] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,
vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.
Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts
Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka prasība par nokavējuma procentu 79,90 euro apmērā piedziņu no atbildētāja par laiku no 2021.gada 8.aprīļa līdz 2021.gada
28.maijam, un likumisko nokavējuma procentu 19,70 euro apmērā piedziņu no atbildētāja par laiku no 2021.gada 28.maija līdz 2022.gada 18.jūlijam ir
pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātā valsts nodeva 135,84 euro piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.
[13] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 1 041,44 euro, ņemot vērā
Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[14] Civilprocesa likuma 39.panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,
izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas
nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida
pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa 40.panta pirmā daļa.
2022.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punkts noteic, ka
izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, veido 2 euro. Savukārt šo noteikumu
15.punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu
apjomu lietā, un lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu
izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos.
[14.1] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā nosūtīti trīs pasta sūtījumi (3 x 2,00 euro = 6,00 euro) un veikta elektroniski saņemtā prasības
pieteikuma, kura apjoms nepārsniedz 250 lapas, izdrukāšana nosūtīšanai atbildētājam (5,00 euro), kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,00
euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.
[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Igaunijā reģistrētam uzņēmumam AS “Aktiva Portfolio”, reģ.Nr.16013522,
1 041,44 euro (viens tūkstotis četrdesmit viens euro un četrdesmit četri centi), kas sastāv no:
- galvenā parāda 799,00 euro;
- parāda piedziņas izdevumiem 7,00 euro;
- nokavējuma procentiem 79,90 euro;
- likumiskajiem nokavējuma procentiem 19,70 euro;
- valsts nodevas 135,84 euro.
Samaksa prasītāja labā izdarāma SIA “Julainus Inkasso Latvija” norēķinu kontā Nr.LV61HABA0551008868793, kas atvērts AS “Swedbank”.
Noteikt Igaunijā reģistrētam uzņēmumam AS “Aktiva Portfolio” tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no kopējās piedzītās parāda summas 1 041,44
euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,00 euro (vienpadsmit euro).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma
mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C77934422.
Izskaidrot /pers. B/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā,
pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums sastādīts 2023.gada 27.janvārī.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 24.februārī.
Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Pujate