Court fully allows small claims action for unpaid condominium management and utility fees under property law.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for unpaid condominium management and utility fees. The defendant failed to submit a written explanation despite being notified, and the court proceeded based on the plaintiff's evidence. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the principal debt, accrued interest, court costs, and state fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21. p. 1., 2. da.; Dzīvokļu īpašuma likuma 10. p.; Civilprocesa likuma 34. p., 39. p., 42. p.; Civilprocesa likuma 195. p.; Civillikuma 1757. p., 1765. p.; Tiesa piespriež parāda piedziņu, ja puses neatbilstoši Civilprocesa likumam iesnieguši paskaidojumus, un nosaka procentus par laiku līdz izpildei.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C20275114
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2015.gada 10.februārī
Liepājas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Aiva Daidere
rakstveida procesā Republikas ielā 14, Liepājā, izskatīja civillietu SIA „Namu serviss APSE” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Ap r a k s t o š ā d a ļa
Prasītājs SIA „Namu serviss APSE” tiesā 2014.gada 7.oktobrī cēlis maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par dzīvojamās mājas
kopīpašuma apsaimniekošanas, uzturēšanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja /pers. A/ 2012.gada 4.septembrī nopirka dzīvokļa īpašumu Nr.24 /adrese/. Parāds atbildētājai sāka
veidoties no 2012.gada septembra mēneša. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā atbildētāja par dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašuma
pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veikusi tikai vienu maksājumu 2014.gada janvārī 200 euro
apmērā, kaut arī prasītājs nodrošināja gan dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu, gan iespēju saņemt un
izmantot komunālos pakalpojumus. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas kopējo parādu par laika periodu no 2012.gada 4.septembra līdz 2014.gada
30.septembrim 925,61 euro, kas sastāv no galvenā parāda 865,98 euro un aprēķinātiem likumiskiem procentiem par nokavējumu 59,63 euro apmērā,
kā arī lūdz piedzīt samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 143,54 euro apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1765.pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10., 13.pantu (lietas 2.-5.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmajai daļai atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto un deklarēto dzīves vietu nosūtīts prasības
pieteikums paskaidrojumu sniegšanai. Atbildētājas paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav
šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 pantu tiesa nolikusi lietas skatīšanu rakstveida procesā ar sprieduma pieejamības dienu 2015.gada 10.februārī,
par ko pusēm paziņots Civilprocesa likuma 56.panta kārtībā, 2014.gada 24.novembrī un 2015.gada 15.janvārī nosūtot paziņojumu (lietas 43.-44, 47.-
48.lapa). Saskaņā ar Civilprocesa 56.1 panta otro daļu prezumējams, ka puses par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir informētas septītajā dienā no
tiesas dokumentu nosūtīšanas dienas, jo tiesas dokumentu nosūtīšana veikta uz atbildētājas /pers. A/ faktisko un deklarēto dzīvesvietu un prasītāja
juridisko adresi.
Mo t īvu d a ļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus, kā arī prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības
pieņemtos lēmumus. Savukārt saskaņā ar šī paša likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti
veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam
par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Liepājas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Nodalījuma noraksts (lietas 26.lapa) apliecina, ka atbildētāja, pamatojoties uz
2012.gada 4.septembra pirkuma līgumu (lietas 21.-24.lapa) ir ieguvusi īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/.
Nekustamo īpašumu atbildētāja savā īpašumā kā pircējs pieņēmusi pirkuma līguma noslēgšanas dienā, ko apliecina pieņemšanas-
nodošanas akts, tai skaitā piefiksēti komunālo pakalpojumu uzskaites mērierīču rādījumi (lietas 25.lapa).
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam
pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.
2010.gada 18.oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums (lietas 14.-19.lapa)
apliecina, ka 2010.gada 18.oktobrī pamatojoties uz dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku 2010.gada
20.septembra kopsapulces lēmuma pamata ar prasītāju ir noslēgts dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/, apsaimniekošanas
līgums.
Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, [..]pašvaldības pienākums ir
pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku
savstarpēju līgumu pilnvarotai personai[..].
2010.gada 30.decembra akts par nekustamā īpašuma /adrese B/ nodošanu un pārņemšanu (lietas 20.lapa) apliecina, ka
Liepājas pilsētas dome nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese/ valdījuma tiesības ar 2011.gada 1.janvāri ir nodevusi prasītājai.
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka, lai gan atbildētāja nav ar prasītāju noslēgusi pārvaldīšanas līgumu, atbildētājai ir saistoši
dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi, tostarp 2010.gada 20.septembra lēmums
un uz tā pamata noslēgtais apsaimniekošanas līgums ar prasītāju.
Uzņēmumu reģistra 2012. gada 1. augusta lēmums (lietas 9. lapa) apliecina, ka prasītājai pēc reorganizācijas ir mainīts
nosaukums no SIA „Nam Serviss” uz SIA „Namu serviss APSE”.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem par pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma
sevišķais smagums, ne izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.
Līdz ar to ir atzīstamas prasītājas - SIA „Namu serviss APSE”, prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī
sadzīves atkritumu izvešana ir attiecināma uz obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.
Saskaņā ar 2010.gada 18.oktobra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma (lietas 14.-19.
lapa) 6.3.punktu, maksa par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu dzīvokļu īpašniekiem
noteikts maksāt par kārtējo mēnesi, bet maksa par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens piegādi, kanalizāciju, sadzīves atkritumu
izvešanu, patērēto siltumenerģiju, mājas koplietošanai patērēto elektroenerģiju)- par iepriekšējo mēnesi līdz kārtējā mēneša
pēdējam datumam, saskaņā ar rēķiniem, kurus prasītāja nosūta dzīvokļu īpašniekiem līdz kārtējā mēneša 10.datumam.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka atbildētāja nav veikusi likumā un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumā noteiktās saistības, lai gan viņai ir nodrošināta dzīvojamās mājas apsaimniekošana un
iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus. Tādējādi, atbildētājas pienākums bija norēķināties par piegādātajiem pakalpojumiem un īpašuma
apsaimniekošanu pamatojoties gan uz noslēgto Līgumu, gan uz likuma pamata.
2014.gada 21. maijā ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” atbildētāja ir brīdināta par izveidojušos parādu uz 2014.gada 1.maiju EUR 984,60
apmērā un tā nenomaksāšanas sekām (lietas 27.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus un iebildumus. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 10.pantu, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav
jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa konstatē, ka likuma un līguma noteikumus atbildētāja nav pildījusi, tas ir, nav pilnībā un regulāri norēķinājusies par apsaimniekošanu un
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētāja prasību un aprēķinus nav apstrīdējusi. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta
jāpierāda tam, kas to apgalvo. Paskaidrojumi, pierādījumi par parāda samaksu nav iesniegti. Tiesai pārbaudījusi prasītāja iesniegtos parāda aprēķinus
(lietas 29.-32.lapa) kļūdas neatrod, atzīst tos par pareiziem un piedzenamiem no atbildētājas prasītāja norādītajā apjomā. Atbilstoši minētajam no
atbildētājas par labu prasītājam piedzenams parāds par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas
aprēķināts par laika periodu no 2012.gada 4.septembra līdz 2014.gada 30.septembrim EUR 865,98 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai
nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru
parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt saskaņā ar
Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Parāda summas aprēķins (lietas 29.-32.lapa) apliecina, ka laika posmā no 2012.gada 4.septembra l ī d z 2014.gada
30.septembrim atbildētāja nav veikusi apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem ikmēneša
maksājumus pilnā apmērā. Līdz ar to tiesa, pārbaudot un nekonstatējot aritmētiskas kļūdas, atzīst par pamatotu un piedzenamu
likumiskos nokavējuma procentus EUR 59,63 apmērā.
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no
atbildētājas parādu un aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus prasītājas norādītajā apmērā.
Civilprocesa likuma 41.pantā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1) punkta a) apakšpunktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, no atbildētājas par
labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi EUR 143,54, ko veido samaksātā valsts nodeva EUR 138,84 (lietas 6.,7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi EUR 4,70 (lietas 8.lapa).
Savukārt pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu un ņemot vērā, ka faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi par prasības pieteikuma, tiesas pavēstu, paziņojumu nosūtīšanu sastāda EUR 12,21 (lietas 1.lapa), no atbildētājas par labu valstij piedzenami
nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,51 (12,21-4,70=7,51).
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765.pantu, tiesa nosaka prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas procentus– 6 % gadā no piedzītās zaudējumu
pamatsummas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai
izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Re zo lut īvā d a ļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 10., 34., 39., 41., 42., 74., 93., 96., 97., 189.-193., 195., 199., 204.1, 25025., 25027.pantu tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Namu serviss Apse”, reģistrācijas Nr. 42103033900,
apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu EUR 865,98 (astoņi simti sešdesmit pieci euro un 98 centi), likumiskos
kavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 30.septembra līdz 2014.gada 30.septembrim EUR 59,63 (piecdesmit deviņi
euro un 63 centi), tiesas izdevumus EUR 143,54 (viens simts četrdesmit trīs euro un 54 centi), pavisam kopā piedzenot EUR
1069,15 (tūkstotis sešdesmit deviņi euro un 15 centi).
Samaksa veicama SIA „Namu serviss Apse”, reģistrācijas Nr. 42103033900, norēķinu kontā Nr. LV60 HABA 0551 01400 7289,
kas atvērts AS „Swedbank”.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus EUR 7,51 (septiņi euro 51
centi), kas jāiemaksā kontā: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķi norādot: kods 21499, lietā
Nr.C20275114.
Kvīts par samaksas izdarīšanu iesniedzama Liepājas tiesas kancelejā kabinetā Nr.5, Republikas ielā 14, Liepājā.
Noteikt /Pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt SIA „Namu serviss Apse”, reģistrācijas Nr. 42103033900, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas EUR 865,98.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada
10.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) A.Daidere