Court dismissed termination claim but allowed unpaid wages and sick pay for employee injury.

Lietas arhīva Nr. C-2602-20/10

ECLI:LV:VRT:2020:1209.C71260220.4.S

Lieta Nr. C71260220

Lietvedības Nr. C-2602-20/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā, 2020. gada 9. decembrī

Vidzemes rajona tiesa

tiesnese Inna Lipša

ar tiesas sēdes sekretāri Ingu Piņķi,

piedaloties prasītājam /pers. A/, atbildētāja pārstāvim /pers. B/ - /persona B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “UKT risinājumi” par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu,

atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas piedziņu un par neizmaksātās slimības naudas par darbnespējas lapu A piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 11. jūnijā prasītājs /pers. A/Vidzemes rajona tiesā cēlis prasību pret atbildētāju SIA “UKT risinājumi” par darba līguma uzteikuma

atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas piedziņu un par neizmaksātās slimības naudas par darbnespējas A lapu

piedziņu.

[2] Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti:

[2.1] Prasītājs 2020. gada 20. maijā uz savu elektronisko pastu: pions@inbox.lv no elektroniskā pasta: /pers. B/ /elektroniskā pasta adrese/ bez

droša elektroniskā paraksta saņēma atbildētāja 2020. gada 19. jūlija rīkojumu Nr. 05/07/2020 „Par darba līguma uzteikumu”.

Uzteikumā norādīts, ka atbildētājs izbeidz darba tiesiskās attiecības ar prasītāju ar 2020. gada 25. maiju sakarā ar pārbaudes sekām. Tāpat

uzteikumā norādīts, ka tiks izmaksāta kompensācija par neizmantotā atvaļinājuma divām darba dienām, kā pamatojums norādīts Darba likuma 47. panta

1. punkts.

[2.2] Uzteikumu nosūtīt elektroniski neparedz pušu 2020. gada 21. aprīļa noslēgtais darba līgums Nr. 18/20.

Elektroniski nosūtītais dokuments ir atzīstams par darba līguma uzteikumu Darba likuma izpratnē un atbilstoši Darba likuma 112. 1 panta trešajai

daļai stājas spēkā otrajā darba dienā pēc 2020. gada 20. maija, proti, 2020. gada 21. maijā.

Tā kā puses nebija vienojušās par uzteikuma nosūtīšanu elektroniski, uzskatāms, ka uzteikums nav izsniegts.

[2.3] Prasītājs 2020. gada 20. aprīlī sāka strādāt objektā /adrese/, kurā atbildētājs veica būvniecības darbus. Prasītājs 2020. gada 18. maijā ap

plkst. 13:00, kāpjot tranšejā darba laikā un vietā guva kājas traumu (izmežģīja potīti), par ko paziņoja atbildētāja pārstāvim - projekta vadītājam /pers.

B/. Nākamajā dienā prasītājs vēl nostrādāja 10 darba stundas. Tā kā šajā termiņā kājas trauma nepārgāja, prasītājs 2020. gada 20. maijā vērsās pie

ārsta, kurš konstatēja kājas potītes plīsumu un, sākot ar 2020. gada 20. maiju tika izsniegta darbnespējas lapa A (turpmāk - A lapa), kas izsniegta

saistībā ar nelaimes gadījumu darbā.

Par A lapas izsniegšanu prasītājs telefoniski 2020. gada 20. maijā paziņoja atbildētāja pārstāvim - projekta vadītājam /pers. B/.

Arī ģimenes ārsts informēja atbildētāju par to, ka prasītājam ir izsniegta darbnespējas lapa, atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa

noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 20.3 apakšpunktam.

[2.4] Faktiski atbildētājs uzteikumu prasītājam izsniedza laikā, kad prasītājam bija darbnespēja. Savukārt atbilstoši Darba likuma 109. panta

trešajai daļai - darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. Šis noteikums attiecas arī uz gadījumu, kad

darbinieks darbā ir pieņemts ar pārbaudes termiņu.

[2.5] Lai arī prasītājs norāda, ka uzteikums faktiski viņam nav izsniegts, tomēr lūdz uzteikumu atzīt par spēkā neesošu, jo atbildētājs ar uzteikumu

pamato to, ka prasītājs ir atbrīvots no darba pie atbildētāja.

[2.6] Puses 2020. gada 21. aprīlī noslēdza darba līgumu Nr. 18/20, ar stundas tarifa likmi 6 euro pirms nodokļu nomaksas. Atbilstoši Darba

līguma 1.6. apakšpunktam, prasītājam tika noteikts summētais nepilnais darba laiks pēc noteikta grafika. Atbildētājs nekad nav iepazīstinājis prasītāju ar

darba grafiku konkrētajā mēnesī, tāpēc prasītājs darba laika uzskaiti ir veicis pats.

[2.7] Prasītājs pie atbildētāja faktiski sāka strādāt jau no 2020. gada 20. aprīļa un objektā Īsajā ielā, Judovkā, Daugavpilī nostrādāja kopā 263

darba stundas - laika posmā no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 30. aprīlim nostrādāja 121 darba stundu. Savukārt laika posmā no 2020. gada

1. maija līdz 2020. gada 19. maijam (ieskaitot) - 142 darba stundas.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja aprēķināto darba algu, kas norādīta Valsts sociālās padrošināšanas aģentūras 2020. gada 1. jūlija izziņā Nr.

20/1398314 nav saņēmis. Turklāt izziņā norādītā darba alga par 2020. gada aprīli aprēķināta nepareizi. Bet par 2020. gada maiju atbildētājs prasītājam

vispār nav aprēķinājis darba algu, kaut gan prasītājs pildīja darba pienākumus.

[2.8] Prasītājs atbildētājam iesniedza darbnespējas A lapu, taču atbildētājs nav izmaksājis prasītājam slimības naudu par A lapu par periodu no

2020. gada 20. maija līdz 2020. gada 29. maijam (ieskaitot).

Tā kā atbildētājs nepildīja Darba likuma 140. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu iepazīstināt prasītāju ar darba grafiku par 2020. gada maiju,

prasītājs nevar norādīt, cik stundas konkrētajā dienā viņam būtu jāstrādā periodā, kad viņam bija izsniegta A lapa.

2020. gada maijā prasītājs nostrādāja 11 darba dienas (no 2020. gada 5. maija - līdz 2020. gada 19. maijam (ieskaitot)). Šajās dienās prasītājs

nostrādāja kopā 142 stundas. Tāpēc sanāk, ka vienā darba dienā prasītājs vidēji nostrādāja 13 stundas (142 stundas/11 darba dienas = 13 vidēji dienā

nostrādātās stundas). Kopā neizmaksātā slimības nauda ir 117 euro + 294 euro = 411 euro pirms nodokļu nomaksas.

Darbnespēja turpinās joprojām, tāpēc pašlaik nav pamata prasīt samaksu par darba piespiedu kavējumu.

[2.9] Prasība pamatota ar Darba likuma 69. panta pirmo daļu, 122. panta pirmo daļu, 124. panta pirmo un otro daļu, 127. panta pirmo daļu un

likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. panta pirmo daļu.

[2.10] Prasītājs lūdz:

- atzīt par spēkā neesošu SIA “UKT risinājumi” 2020. gada 19. maija rīkojumu Nr. 19/05/2020 “Par darba līguma uzteikumu” ar kuru /pers. A/

uzteikts darba līgums;

- uzlikt par pienākumu SIA “UKT risinājumi” atjaunot /pers. A/ iepriekšējā darbā;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam darba algu par periodu no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 19. maijam (ieskaitot) 1578 euro

apmērā (pirms nodokļu nomaksas);

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam slimības naudu par darbnespējas lapu A par periodu no 2020. gada 20. maija līdz 2020. gada

29. maijam 411euro (pirms nodokļu nomaksas);

- noteikt, ka tiesas spriedums daļa par atjaunošanu darba ir izpildāms nekavējoties.

[3] 2020. gada 9. oktobrī prasītājs iesniedza prasības precizējumus.

Prasītājs ir veicis darba algas pārrēķinu un lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam darba algu par periodu no 2020. gada 20. aprīļa līdz

2020. gada 19. maijam (ieskaitot) 746,51 euro apmērā (pirms nodokļu nomaksas), jo atbildētājs pēc prasības iesniegšanas tiesā ir samaksājis 831,49

euro, kā arī lūdz piedzīt slimības naudu par darbnespējas lapu A 411 euro apmērā.

[3.1] Piedzenamo summu ir aprēķinājis šādi: 263 darba stundas (par aprīli – 121 stunda, par maiju – 142 stundas) reiz 6 (stundas tarifa likme) =

1578 (kopējā darba samaksa) mīnus 831,49 euro (daļēji saņemtā darba samaksa) = 764,51 euro (nesaņemtā darba samaksa), kā arī 411 euro par

slimības lapu.

[4] Prasītājs 2020. gada 29. septembra tiesas sēdē paskaidroja, ka nezināja, ka joprojām ir darba attiecībās ar darba devēju, jo bija saņēmis

rīkojumu par atbrīvošanu no darba. Rīkojuma atsaukumu nav saņēmis. To, ka darba attiecības nav pārtrauktas uzzināja 22. septembrī.

Ņemot vērā, ka lietas izskatīšanas gaitā atbildētājs apstiprināja, ka prasītājs joprojām ir darba attiecībās ar atbildētāju, jo atbildētāja izdotais

rīkojums par prasītāja atbrīvošanu no darba ir anulēts, prasītājs atteicās no prasības daļā par SIA “UKT risinājumi” 2020. gada 19. maija rīkojuma

Nr. 19/05/2020 “Par darba līguma uzteikumu” atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, par ko parakstījās pielikumā pie tiesas sēdes

protokolā.

[4.1] 2020. gada 29. septembra tiesas sēdē prasītājs norādīja, ka ir saņēmis no atbildētāja maksājumu 831,49 euro apmērā, kas ir summa pēc

nodokļu samaksas.

Tiesas sēdē uzturēja prasību daļā par darba algas piedziņu par laika periodu no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 19. maijam (ieskaitot) 666

euro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) un par darba nespējas lapu 104 euro apmērā par laika periodu no 2020. gada 20. maija līdz 29. maijam.

Prasītājs tiesas sēdē norādīja, ka pats personīgi katru dienu pildīja tabeles. Viņa pienākumos ietilpa aizpildīt tabeles un uzskaitīt katram darbiniekam

nostrādātās stundas. Tabeles pildīja katru dienu, sākot darbu plkst. 7.00 no rīta un beidzot ar pēdējo otrās maiņas brigādi. Sastādītās tabeles mēneša

beigās bija jāiesniedz būvdarbu vadītājam /pers. F/. Maijā to izdarīt nevarēja, jo /pers. F/ bija atbrīvots no darba. Tabeles par maiju atstāja darba vietā –

vagoniņā. Turpat atstāja arī vairākus darba līgumus, ko darbinieki nebija vēl saņēmuši, arī pavadzīmes.

Pats strādāja no plkst. 7.00 līdz pēdējās maiņas beigām, tas ir apmēram līdz plkst. 21.00. Darbinieki strādāja divās maiņas, no plkst.7.00 - 15.00

un otrā maiņa no plkst. 15.00 - 21.00.

Atbildētāja iesniegtajām darba laika uzskaites tabelēm lietā nepiekrita, norādīja, ka tās neatbilst patiesībai. Reāli strādāja divās maiņas, bet

iesniegtajās tabelēs ir norādīts aprēķins tikai par vienu maiņu.

[4.2] Aprīlī sāka strādāt 20. datumā, tad nostrādāja divas maiņas, bet darba līgums iedots parakstīt ar atpakaļejošu datumu - 21. aprīli.

[4.3] 2020. gada 9. novembra tiesas sēdē prasītājs apliecināja, ka ir saņēmis no darba devēja summu 831,49 euro apmērā. Tā kā bankas

maksājuma uzdevumā nav precizēts, no kā sastāv šī summa – cik ir slimības nauda, cik darba samaksa, nevar iesniegt precīzu aprēķinus, jo nav

grāmatvedis, tāpēc uzskata, ka šī summa ir tikai darba samaksa. Uzskata, ka norēķins par darba samaksu un slimības lapu nav veikts pilnā apmērā,

atbilstoši viņa faktiski nostrādātajam stundu skaitam.

Prasītājs uzturēja prasību daļā par darba algas piedziņu no atbildētāja 746,51 euro apmērā par laiku no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada

19. maijam, pārējā daļā neuzturēja, jo atbildētājs pēc prasības iesniegšanas tiesā daļu no darba algas ir samaksājis, t.i., 831,49 euro apmērā. Tāpat

prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja slimības naudu par darbnespējas lapu A par laiku no 2020. gada 20. maija līdz 2020. gada 29. maijam 411 euro

apmērā.

[5] 2020. gada 2. septembra tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību atzina daļēji.

[5.1] Atbildētāja pārstāvis atzina prasību daļā par algas izmaksu - 831,49 euro pēc nodokļu nomaksas. Paskaidroja, ka aprēķinātā darba alga bija

1219,20 euro pirms nodokļu nomaksas. Šo naudas summu 831,49 euro apmērā pēc nodokļu ieturēšanas prasītājam ir izmaksājuši 2020. gada

14. augustā.

[5.2] Pārējā daļā prasību neatzina. Norādīja, ka prasītājam tika izsūtīts darba līguma uzteikumu, bet viņam jau bija izņemta slimības lapa, līdz ar to

uzteikumu anulēja. Par darba līguma uzteikuma anulēšanu prasītājam nepaziņoja.

Prasītājs tika pieņemts darbā 2020. gada 21. aprīlī, bija noteikts pārbaudes laiks trīs mēneši. Prasītājs nostrādāja līdz 2020. gada 19. maijam, kad

darbs viņam tika uzteikts par kvalifikācijas neatbilstību. 2020. gada 19. maijā prasītājs pameta objektu ar visām darba uzskaites lapām, jo viņam bija

pienākums uzskaitīt visu darbinieku darba stundas, aizpildīt darba drošības žurnālu.

Visas darba uzskaites lapas, ko prasītājs tagad prasa par darba stundām, viņš aizveda prom. Prasītājs neko būvlaukumā - ofisa būdā, kur glabājas

visa dokumentācija, neatstāja. Prasītājs rakstīja darba stundas par katru darbinieku, tieši par to un iepriekšējo mēnesi tabeļu vairs nav.

Tā kā tās stundas, ko prasītājs ir sarakstījis un aprēķinājis, lai pieprasītu lielāku algu, neviens nav apstiprinājis un redzējis, prasību šajā daļā neatzīst.

Atzīst tikai tās darba stundas, ko ir uzskaitījis atbildētājs – kopumā prasītājs ir nostrādājis 152 stundas - ir aprīlī 64 stundas, maijā 88 stundas. Prasītāja

sastādītās tabele pie atbildētāja nemaz nav nonākušas.

Apliecināja, ka norādītajos objektos bija divas maiņas, no plkst. 7.00-15.00 un no 15.00-20.00. /pers. F/ strādāja tikai līdz 15.maijam

[5.3] Norādīja, ka prasību daļā par darbnespējas lapas apmaksu atzīst daļēji, jo prasītājs ir pieprasījis slimības naudu lielākā apmērā. Slimības

naudas apmaksu par periodu no 20. maija līdz 29. maijam, 307,20 euro apmērā ir veikuši saskaņā ar likumu. Summa 1219,20 euro ir kopā ar slimības

naudu 307,20 euro.

[5.4] 2020. gada 29. septembra tiesas sēdē pieļāva, ka prasītājs iespējams ir nostrādājis vairāk stundu, kā viņš (atbildētāja pārstāvis - tiesas

piezīme) ir ierakstījis tabelēs. Jo prasītāja sastādītās tabeles nebija pieejamas, lai tās apskatītu.

[6] Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi 2020. gada 9. novembrī nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav informējis, lūgums atlikt lietas

izskatīšanu nav saņemts.

Atbildētāja pārstāvim par tiesas sēdi paziņots 2020. gada 29. septembrī, ko viņš ir apliecinājis ar savu parakstu lietas uzziņas lapā (lietas 1. lapa).

Tā kā atbildētāja pārstāvim par lietas izskatīšanas laiku un vietu ir paziņots, tiesa viņa neierašanos uz tiesas sēdi atzīst par neattaisnojošu.

[7] Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210. pantā norādītie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa

atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.

Motīvu daļa

[8] Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar prasītāja un atbildētāja pilnvarotā pārstāvja

sniegtajiem paskaidrojumiem un liecinieku liecībām tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

[8.1] Prasītājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1. punktu ir tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktam tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tā kā tiesas sēdē prasītājs atteicās no prasības daļā par SIA “UKT risinājumi” 2020. gada 19. maija rīkojuma Nr. 19/05/2020 “Par darba līguma

uzteikumu” atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, par ko parakstījās pielikumā pie tiesas sēdes protokolā, tiesvedība šajā daļā izbeidzama.

[8.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 225. pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu

priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[9] Darba strīdu izskatīšana tiesā notiek atbilstoši Civilprocesa likumam, taču ievērojot Darba likumā ietvertās procesuālās tiesību normas, kas kā

izņēmumu no civilprocesā pastāvošā sacīkstes principa atsevišķos gadījumos paredz darba devēja noteikto pierādīšanas pienākumu.

[10] Lietā konstatēts, ka 2020. gada 21. aprīlī puses noslēdza darba līgumu Nr. 18/20, ar kuru /pers. A/ pieņemts darbā par inženiertehnisko

būvju brigadieri (kods 7119 04). Darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Darba devējs (atbildētājs) apņēmās izmaksāt darbiniekam (prasītājam)

algu pēc noteiktās stundas tarifa likmes 6 euro/h pirms nodokļu nomaksas (lietas 11.-13. lapa).

[10.1] Ņemot vērā, ka prasītājs izvirzījis prasījumu par viņam neizmaksātās darba samaksas piedziņu, kā arī slimības pabalsta piedziņu, tiesa,

ievērojot prasības priekšmetu un robežas, vērtē tikai prasītāja tiesas sēdē uzturētos prasījumus.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja darba algu par periodu no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 19. maijam (ieskaitot) 746,51 euro

apmērā (pirms nodokļu nomaksas) un slimības naudu par darbnespējas lapu A 411 euro.

[11.1] Prasītājs apliecināja, ka ir saņēmis no atbildētāja 831,49 euro.

Prasītājs norāda, ka laika posmā no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 30. aprīlim pie atbildētāja nostrādāja 121 darba stundas. Savukārt laika

posmā no 2020. gada 1. maija līdz 2020. gada 19. maijam pie atbildētāja nostrādāja 142 darba stundas. Nostrādātās stundas uzskaitītas atbilstoši

veiktajam darbam. Nostrādāto stundu skaits atspoguļots iesniegtajās darba laika uzskaites tabelēs, par kuru aizpildīšanu viņš bija atbildīgs (lietas 20. -

21. lapa).

Savukārt, atbildētājs norāda, ka pēc atbildētāja rīcībā esošām darba laika uzskaites tabelēm prasītājs nostrādājis 152 stundas - aprīlī 64 stundas,

maijā 88 stundas (lietas 39. - 40. lapa). Atbilstoši nostrādātajām stundām ir veikts pilnīgs norēķins.

[11.2] Tātad, lai lemtu jautājumu, vai ar prasītāju veikts pilnīgs norēķins, sākotnēji noskaidrojams, kāds ir prasītāja nostrādāto stundu skaits un

kuras iesniegtās darba laika uzskaites tabeles atbilst faktiski nostrādātajam stundu skaitam.

[12] Saskaņā ar Darba likuma 137. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā,

kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

[12.1] Tā kā saskaņā ar darba līgumu prasītājam bija noteikts summētais darba laiks, atbilstoši Darba likuma 140. panta noteikumiem, darba

devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.

Kā norādīts tiesību doktrīnā, precīza katra darbinieka nostrādātā darba laika uzskaite ir darba devēja pienākums. [..] It īpaši darbinieku tiesību

aizsardzības kontekstā ir ļoti svarīgi, lai darba devējs fiksē darbinieka nostrādāto laiku. [..] Darba likuma 137. pantam ir noteicoša nozīme arī jautājumā

par darbinieka vidējās izpeļņas aprēķināšanu (Darba likuma 75. pants). Darbinieka vidējo dienas vai stundas izpeļņu aprēķina atbilstoši nostrādātajam

darba laikam, neskatoties uz paveiktā darba daudzumu (sk. Darba likums ar komentāriem, Autors: Zvērinātu advokātu birojs “BDO

Zelmenis&Liberte”, 2010., 257.-258. lpp.).

[13] Tiesas sēdē kā liecinieki tika nopratināti /pers. F/ un /pers. J/.

[13.1] Liecinieks/pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka pie atbildētāja strādāja no 16. marta līdz 15. maijam. Darbs tika organizēts maiņās - pirmā maiņa

sākās no plkst. 7.00 līdz plkst. 15.00, bet otrā maiņa no plkst. 15.00 līdz plkst. 21.00. Strādāja kopā ar /pers. A/ divās maiņās. Uzņēmumā nebija

elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas.

Par uzrādītajām darba laika uzskaites tabelēm, ko iesniedza atbildētājs, norādīja, ka tās neatbilst faktiskajai situācijai.

Sākotnēji tabeles aizpildīja pats. Pats tās pirka un aizpildīja, jo bija būvdarbu vadītājs. Kad pieņēma darbā Igoru, šo pienākumu nodeva viņam.

Prasītājs darba laika uzskaites tabeles aizpildīja godprātīgi. Lai nebūtu skandāla visus strādniekus mēneša beigās sūtīja pārbaudīt tabeles. Aizpildītās

tabeles atdeva darba devējam, bet telefonā sev saglabāja kopiju.

Kad uzzināja, ka Igors ir atlaists no darba, sazvanījās ar viņu un lūdza, vai var nofotografēt darba laika uzskaites tabeles. Tabeles nofotografēja, lai

atstātu sev zināšanai, jo arī ar paša darba algas aprēķinu viss nav kārtībā.

Nopratināts atkārtoti liecinieks /pers. F/ precizēja, ka /pers. A/ strādāja arī 20. aprīlī. Pirms tam darbā bija pieņemti vairāki cilvēki, 16. datumā

masveidā viņi sāka strādāt, tā bija pirmdiena. /pers. A/ parādījās nedaudz vēlāk, tas bija 20. aprīlī. Visi bija informēti, ka darba līgumi nāks ar

nokavēšanos.

Liecinieks/pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ aizpildīja darba uzskaites tabeles – attiecīgi, cik bija nostrādātas stundas, tik viņš ierakstīja.

/pers. A/ brauca uz darbu ap plkst. 7.00 no rīta un strādāja līdz plkst. 20.00-21.00 vakarā, jo viena brigāde strādāja citā apgabalā. Šī brigāde strādāja

līdz vēlam vakaram. Pašlaik pats uzņēmumā vairs nestrādā.

[13.2] Tiesa atzīst, ka gan tiesas sēdē sniegtās liecinieku liecības, kā arī atbildētāja pārstāvja paskaidrojumi tiesas sēdē, apstiprina faktu, ka

uzņēmumā darbs noritēja divās maiņās.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieku liecībām, tās atzīstamas par ticamām, turklāt tās apstiprina arī atbildētāja pārstāvja sniegtos paskaidrojumus

tiesas sēdē. Gan liecinieki, gan arī atbildētāja pārstāvis norādīja, ka tieši prasītājs bija tas, kas uzskaitīja darbinieku nostrādātās darba stundas un

aizpildīja darba laika uzskaites tabeles. Liecinieki norādīja, ka prasītājs uzticēto pienākumu veica godprātīgi un stundas rakstīja atbilstoši faktiski

nostrādātajam.

Vērtējot apstākli, kuras no iesniegtajām darba laika uzskaites tabelēm atzīstamas par ticamām un atbilstošām, tiesa ņem vērā atbildētāja pārstāvja

norādīto, ka, atbildētāja rīcībā nebija prasītāja aizpildīto darba laika uzskaites tabeļu, jo prasītājs, prom ejot, tās nebija nodevis atbildētājam.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē nevarēja loģiski izskaidrot, pēc kādiem datiem ir aizpildītas atbildētāja iesniegtās tabeles, ja prasītāja aizpildītās

tabeles nebija darba devēja rīcībā. Atbildētāja pārstāvis pieļāva, ka tabeles ir aizpildītas neprecīzi, ka prasītājs iespējams ir nostrādājis vairāk stundu nekā

viņš (atbildētāja pārstāvis - tiesas piezīme) aizpildot ir ierakstījis.

[13.3] Novērtējot prasītāja iesniegtās darba laika uzskaites tabeles, redzams, ka ne tikai prasītājam, bet arī citiem darbiniekiem nostrādāto stundu

skaits norādīts vairāk par astoņām darba stundām. Savukārt atbildētāja iesniegtajās tabelēs nevienam darbiniekam nav norādīts vairāk kā astoņas

nostrādātās stundas. Tāpat no abu pušu iesniegtajām tabelēm redzams, ka abās ir iekļauti vieni un tie paši darbinieki. Minētās neatbilstības iespējams

liecina par dubultās grāmatvedības sistēmu uzņēmumā un atbildētāja kā darba devēja negodprātību.

Tāpat tiesa ņem vērā, ka būvlaukumā nebija elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas, kā to apliecināja atbildētāja pārstāvis.

[13.4] Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā atbildētājs nav izpildījis savu likumā noteikto pienākumu pienācīgi un precīzi fiksēt prasītāja

nostrādātās stundas. Tiesas ieskatā, atbildētāja iesniegtās darba laika uzskaites tabeles, nav uzskatāms par darba laika uzskaites fiksēšanas veidu Darba

likuma 137. panta izpratnē, jo tās neatspoguļo precīzu ikdienas informāciju par nostrādātajām darba stundām.

[13.5] Ņemot vērā norādītos apsvērumus, tiesa uzskata, ka par ticamām atzīstamas prasītāja iesniegtās darba laika uzskaites tabeles.

Tādējādi atzīstams, ka prasītājs, laika posmā no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 30. aprīlim nostrādāja 121 darba stundu, savukārt laika

posmā no 2020. gada 1. maija līdz 2020. gada 19. maijam - 142 darba stundas (lietas 20. -21. lapa).

Tāpat vērtējot lietas apstākļus kopsakarā, tiesa uzskata, ka prasītājs pie atbildētāja bija nodarbināts jau 20. aprīlī. To apstiprina gan liecinieka

/pers. F/ liecības, gan arī prasītāja iesniegtā darba laika uzskaites tabele par aprīļa mēnesi, no kuras redzams, ka 20. aprīlī prasītājs ir nostrādājis 14

stundas.

[14] Kā jau tiesa norādīja iepriekš, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja neizmaksāto darba algu par periodu no 2020. gada 20. aprīļa līdz

2020. gada 19. maijam (ieskaitot) 746,51 euro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) un slimības naudu par darbnespējas lapu A 411 euro.

[14.1] Atbilstoši Darba likuma 59. pantam darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un

normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 69. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja

darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

[14.2] Saskaņā ar starp pusēm noslēgto darba līgumu prasītājam ir noteikta darba samaksa 6 euro stundā pirms nodokļu nomaksas. Izejot no šīs

noteiktās darba samaksas, prasītājs ir veicis piedzenamās darba samaksas aprēķinu, ko sastāda neizmaksātā darba samaksa par visu nostrādāto

periodu.

Prasītājs 2020. gada 9. oktobrī iesniedza pārrēķinu un to uzturēja arī tiesas sēdē, lūdzot piedzīt darba samaksu 746,51 euro pirms nodokļu

nomaksas.

[14.3] No lietā iesniegtā prasītāja personīgā konta par prasītājam aprēķinātajām un izmaksātajā summām redzams, ka prasītājam ir aprēķināta

darba alga par 152 stundām (par visu nostrādāto periodu) 912 euro, slimības apmaksa 307,20 euro, kopā 1219,20 euro pirms nodokļu nomaksas,

izmaksai 831,49 euro (lietas 37. lapa).

No lietā esošā 2020. gada 18. augusta maksājuma uzdevuma redzams, ka prasītājam ir izmaksāta daba samaksa 831,49 euro apmērā (lietas

42. lapa). Prasītājs apliecināja, ka ir saņēmis minēto naudas summu.

[14.4] Prasītājs 2020. gada 9. oktobrī iesniegtajā aprēķinā norādīja, ka piedzenamo summu ir aprēķinājis šādi: 263 darba stundas (par aprīli – 121

stunda, par maiju – 142 stundas) reiz 6 (stundas tarifa likme) = 1578 (kopējā darba samaksa) mīnus 831,49 euro (daļēji saņemtā darba samaksa) =

764,51 euro (nesaņemtā darba samaksa), kā arī 411 euro par slimības lapu.

Tiesa atzīst, ka veicot aprēķinu prasītājs nav ņēmis vērā, ka darba devēja izmaksātā nauda summa 831,49 euro ir summa pēc nodokļu ieturēšanas,

tāpēc prasītājs savos aprēķinos ir kļūdījies – tātad prasītājs no summas pirms nodokļu nomaksas (1578 euro) ir atņēmis summu pēc nodokļu nomaksas

(831,49 euro) un vēlas no atbildētāja piedzīt summu pirms nodokļu nomaksas (764,51 euro).

Tiesa uzskata, ka pareizi būtu aprēķinā iekļaut visas naudas summas pa pozīcijām pirms nodokļu nomaksas, ņemot vērā arī tās, kas prasītājam ir

izmaksātas.

Taču, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo prasītāja norādītais aprēķins pēc būtības atzīstams par pareizu, izņemot

norādīto attiecībā par pieļauto kļūdu.

[14.5] Tiesa iepriekš atzina, ka prasītājs pie atbildētāja nostrādāja 263 darba stundas (par aprīli – 121 stunda, par maiju – 142 stundas), atbilstoši

tam prasītājam pienākas darba samaksa 1578 euro pirms nodokļu nomaksas (263*6 stundas tarifa likme = 1578 euro).

Atbildētājs, saskaņā ar informāciju no prasītāja personīgā konta ir veicis daļēju norēķinu, atbilstoši aprēķinot darba algu par visu nostrādāto

periodu 912 euro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Tādējādi atbildētājam ir pienākums izmaksāt prasītajam darba samaksu 666 euro pirms nodokļu

nomaksas (1578 euro - 912 euro=666 euro).

[14.6] Tiesa atzīst par pareizu prasītāja prasības pieteikumā veikto aprēķinu par slimības naudas aprēķinu un aprēķina pamatojumam

piemērojamās tiesību normas (lietas 9. lapa).

Taču, tiesas sēdē uzturot prasību par 411 euro piedziņu pirms nodokļu nomaksas, prasītājs nav ņēmis vērā, ka atbildētājs ir aprēķinājis slimības

naudu 307,20 euro apmērā pirms nodokļu nomaksas, kura ir izmaksāta kopā ar darba samaksu, kopsummā izmaksājot 831,49 euro.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja slimības naudu 103,80 euro apmērā pirms nodokļu nomaksas

(411 euro - 307,20 euro = 103,80 euro).

[14.7] Tiesa ņem vērā arī tiesību doktrīnā nostiprināto atziņu, ka Darba likums vairāk aizsargā darbinieku, kā sociāli mazaizsargātāku pusi (sk.

Zvērinātu advokātu birojs „BDO Zelmenis & Liberte” Darba likums ar komentāriem. Rīga, 2010, 94.lpp.).

Turklāt darba strīdos šaubas tulkojamas par labu darbiniekam, lai efektīvāk īstenotu darbinieka tiesību aizsardzību un Darba likuma mērķi –

pasargāt ekonomiski un personiski vājāko pusi – darbinieku. Judikatūrā atzīts, ka strīdos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, darbinieks ir

uzskatāms par “vājāko” pusi, jo tam salīdzinājumā ar darba devēju ir grūtāk pierādīt sava prasījuma pamatotību (Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2014. gada 26. septembra sprieduma lietā Nr. SKC-1940/2014 7. punkts).

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir atzīstama par pamatotu un apmierināmu.

Tādējādi no atbildētāja prasītāja labā piedzenama darba samaksa par laika periodu no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 19. maijam

(ieskaitot) 666 euro apmērā pirms nodokļu nomaksas, kā arī slimības nauda par darbnespējas lapu A par periodu no 2020. gada 20. maija līdz

2020. gada 29. maijam 103,80 euro pirms nodokļu nomaksas.

[15] Tiesas ieskatā, bez ievērības nevar atstāt arī atbildētāja pārējās darbības konkrētās lietas ietvaros, kas liecina par atbildētāja kā darba devēja

negodprātīgu rīcību.

Kā zināms, no lietas materiāliem prasītājs atteicās no prasības daļā par SIA “UKT risinājumi” 2020. gada 19. maija rīkojuma Nr. 19/05/2020 “Par

darba līguma uzteikumu” atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, jo tikai tiesā uzzināja, ka nemaz nav atbrīvots no darba.

Atbildētājs prasītajam par rīkojuma atsaukšanu nav paziņojis, jo kā norādīja atbildētāja pārstāvis, neuzskatīja to par vajadzīgu, jo faktiski rīkojuma

nemaz nav bijis. Tiesa vērš uzmanību, ka arī šie tiesas sēdē pretrunīgi sniegtie paskaidrojumi neatbilst lietas materiāliem.

Tā kā prasītājs norādītajā daļā prasību ir atsaucis, tiesa nevērtē konkrētā rīkojuma izdošanas tiesiskumu, taču uzskatu par nepieciešamu norādīt uz

atbildētāja negodprātīgām darbībām kopumā. Tajā pašā laikā, tiesa norāda, ka norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes lietas iznākumā.

Tiesa, izvērtējot atbildētāja iebildumus, kopumā atzīst tos par formāliem un nepamatotiem un uzskata, ka iebildumi ir vērsti uz atbildētāja

izvairīšanos no prasītājam reāli pienākošās darba samaksas un slimības naudas samaksu.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta otro daļu, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus.

Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc

prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, prasītājs ceļot prasību par uzteikuma atzīšanu par prettiesisku, par

atjaunošanu darbā un darba samaksas un slimības naudas piedziņu bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka prasītājs pārējos prasījumus neuztur tādēļ, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas daļēji apmierinājis (gan par

uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, gan par daļēju darba samaksas un slimības naudas piedziņu), atbilstoši Civilprocesa likuma

34. panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam, no atbildētāja par labu valstij ir piedzenama valsts nodeva 368,35 euro, ko veido valsts

nodeva 70 euro apmērā par nemantiskajiem prasījumiem (par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā) un valsts nodeva 298,35

euro (par prasījumu par darba samaksas piedziņu un slimības naudas piedziņu). Tāpat no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 15,66 euro apmērā (lietas 2. lapa).

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 97. pantu, 190., 192., 193., pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnībā

Piedzīt no SIA “UKT risinājumi”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods 011261-11713, darba algu par

periodu no 2020. gada 20. aprīļa līdz 2020. gada 19. maijam (ieskaitot) 666 euro apmērā pirms nodokļu nomaksas,

Piedzīt no SIA “UKT risinājumi”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods 011261-11713, slimības naudu par

darbnespējas lapu A par periodu no 2020. gada 20. maija līdz 2020. gada 29. maijam 103,80 euro pirms nodokļu nomaksas.

Noteikt, ka samaksa veicama prasītāja kontā - AS “Citadele banka”, konts Nr. LV10PARX0013247620001 .

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā.

Piedzīt no SIA “UKT risinājumi”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij valsts nodevu 368,35 euro apmērā.

Noteikt, ka samaksa veicama saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no SIA “UKT risinājumi”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,66 euro

apmērā.

Noteikt, ka samaksa veicama saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja

banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Iemaksas mērķis: 21499, kā arī norāda datus personas vai lietas identificēšanai: lietas numurs.

Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Vidzemes rajona tiesas kancelejā Madonā. Ja tiesas

izdevumi noteiktajā termiņā labprātīgi netiek samaksāti, to piedziņa tiks nodota zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad spriedums ir

pieejams tiesas kancelejā), iesniedzot sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības tiesas kancelejā datums - 2020. gada 9. decembris.

Tiesnese Inna Lipša