Court dismisses administrative offense for refusing alcohol test due to lack of criminal offense elements.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative case against the defendant for refusing a medical alcohol test. Although the defendant claimed he was involved in a minor traffic incident and locked his keys in the car, the court found his explanations inconsistent with witness testimony and the police report. Consequently, the court determined that the specific elements of the administrative offense under the relevant code were not met, leading to the termination of the proceedings.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta 8. daļa; 239. panta 1. punkts: The court must terminate administrative proceedings if the specific elements of the alleged offense are not established by the evidence, even if a protocol was issued.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 122005715
Lietas arhīva Nr. 1-0123-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā, 2015.gada 13.novembrī
Ludzas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Gunārs Strucinskis, ar sekretārēm Veroniku Geceviču un Zani Trukšāni, tulci Jeļenu Muleri, piedaloties
zvērinātai advokātei Lolitai Vinogradovai, izskatījusi Ludzas rajona tiesā reģistrēto un no Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa
saņemto administratīvo lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese A/, AS “/Nosaukums/” montiera, saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15 panta astotajā daļā paredzēta administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu,
k o ns t a t ē ja
2015.gada 22.martā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas
jaunākais inspektors Valsts amatpersona ir sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 151683, ka 2015.gada 22.martā pulksten 01.04 /pers.
B/ /adrese/, virzienā uz Rēzeknes pusi vadīja automašīnu „/Nosaukums/ /Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, un atteicās no
medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, medicīniskās pārbaudes protokols Nr.23.
/pers. B/ darbības administratīvā pārkāpuma protokolā kvalificētas atbilstoši Latvijas APK 149. 1 5 panta astotajai daļai kā atteikšanās no
medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Pie administratīvās atbildības sauktā persona /pers. B/ tiesas sēdē savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka
2015.gada 21.marta vakarā brauca uz mājām, krustojumā saslīdēja, ietriecās apmalē un aizskāra jau iepriekš notriektu laternu. Aizmugurē braucošais
vadītājs domāja, ka to izdarīja /pers. B/, tādēļ panāca to, pēc apstāšanās izrāva no automašīnas aizdedzes atslēgu un pateica, ka esot pieskāries viņa
transportlīdzeklim. Pēc tā apskates /pers. B/ atbildēja, ka nekas nebija noticis un nekādi bojājumi nebija redzami. Tad tas vadītājs pateica, ka izsaukšot
policiju, jo /pers. B/ bija notriecis laternu. Tā kā ārā bija auksti, apģērbs nebija silts, atslēgu nebija un mašīnu iedarbināt nevarēja, līdz mājām nebija
netālu, /pers. B/ pateica, ka būšot tur un policija viņu tur atradīšot. Sacīja arī, lai rītā atvestu transportlīdzekļa atslēgas. Ap plkst.23:00 pie /pers. B/ uz
mājām ieradās divi policijas darbinieki /pers. F/ un /pers. G/. Tie jautāja, kur bija viņa transportlīdzeklis. /pers. B/ atbildēja, ka pirms stundas tas atradās
/Nosaukums/ ielā, stāvēja malā. Policijas darbinieki pateica, ka pie viņiem bija automašīnas atslēgas, vajadzēja aizbraukt uz vietu un noskaidrot lietas
apstākļus. /pers. B/ tam piekrita, un visi aizbrauca. Pie transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, reģ.Nr./numurs/, stāvēja Ludzas ceļu policijas darbinieks /pers.
H/. Policijas darbinieki iedeva /pers. B/ automašīnas atslēgas un pateica braukt uz mājām, kamēr neviena nebija. Viņš atbildēja, ka bija lietojis alkoholu
un nedrīkstēja sēsties pie stūres. /pers. I/ – garāžas kaimiņš sacīja, ka varot braukt. Kad /pers. B/ atvēra automašīnas durvis, visi trīs policijas darbinieki
iesēdās savā transportlīdzeklī un aizbrauca. /pers. B/ izbrauca uz /Nosaukums/ ielas un pagriezās uz savas mājas pusi, līdz kurai bija 50 metri. Viņš
izdzirdēja sirēnas, tad apstājās malā. Pieskrēja ceļu policists Valsts amatpersona, atvēra durvis, izrāva atslēgas no slēdzenes un aizveda uz dienesta
automašīnu, kur sastādīja protokolu. /pers. B/ divas reizes nodeva alkotestu alkometrā. Kad sarakstīja papīru, atteicās no paraksta, jo policists rupji
uzvedās, notikuma gaita neatbilda uzrakstītajam. Tā kā /pers. B/ neparakstīja protokolu, policisti pateica, ka bija atteicies no alkotesta un ka vedīšot uz
Rēzeknes poliklīniku veikt medicīnisko ekspertīzi. Pa ceļam viņi piedraudēja ar fizisku izrēķināšanos pēc ekspertīzes. Poliklīnikā dakteris pateica nodot
analīzes bez paskaidrojumiem. /pers. B/ atbildēja, ka asins analīzes viņš nenodošot. Tad ārsts iedeva alkotesteri, un /pers. B/ divas reizes iepūta trubiņā.
Viņš atteicās parakstīties viņu izziņā.
Policijas pārstāve norādīja, ka /pers. B/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Nav noteikts, kāds tieši ierakstāms teksts, ka atteicās no
paraksta. Ja protokols nav parakstīts, tātad cilvēks nepiekrīt pārbaudes rezultātiem.
Nopratināts kā liecinieks, /pers. F/ liecināja, ka viņš ir Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas
Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors. 2015.gada 21.martā, pildot dienesta pienākumus Rēzeknē kopā ar jaunāko inspektoru Valsts
amatpersona, saņēma izsaukumu no Rēzeknes dežūrdaļas, ka bija jābrauc uz /Nosaukums/. Tur bija noticis ceļu satiksmes negadījums un bija notriekta
laterna. /Nosaukums/, braucot pa galveno ielu, viņus apturēja nepazīstams vīrietis. Viņš izskaidroja, ka blakus krustojumā bija notriekta laterna un stāvēja
automašīna “/Nosaukums/”, kuras reģistrācijas numuru neatcerējās, kā arī atdeva tās atslēgas. Policijas darbinieki /Nosaukums/ielu krustojumā to apskatīja
un ieraudzīja, ka tās priekšējā daļa bija bojāta. Tad viņi aizbrauca uz notikuma vietu 200 – 300 metru attālumā un konstatēja, ka bija notriekta laterna –
apgaismes stabs. Pārbaudīja, vai automašīna nebija zagta, vai tā nebija meklēšanā, kā arī noskaidroja īpašnieku. Tā kā bija notikusi avārija un vadītāja nebija
uz vietas, policijas darbinieki brauca uz norādīto adresi. Persona – /pers. B/ atvēra durvis, un viņam pajautāja, vai bija automašīnas īpašnieks. Atbildēja, ka
esot. Uz jautājumu, kur atradās viņa automašīna, pateica, ka nezinot, ka nav braucis, varbūt esot nozagta. /pers. B/ bija alkohola reibumā, jo bija jūtama
smaka, par to liecināja arī uzvedība. Viņš piekrita braukt ar policijas darbiniekiem un notikuma vietā apstiprināja, ka tā bija viņa mašīna. Taču teica, ka nebija
ar to braucis. Policijas darbinieki atdeva aizdedzes atslēgas un aizbrauca uz notikuma vietu apsargāt laternu, jo bija pārrauti elektrības vadi. Kamēr gaidīja AS
“/Nosaukums/” pārstāvjus, piebrauca iepriekšējais liecinieks un pateica, ka automašīnā “/Nosaukums/” iesēdās tā pati persona un aizbrauca. Pirms tam,
braucot pie mašīnas “/Nosaukums/”, policijas darbinieki satika Ludzas policijas darbiniekus, ar kuriem aprunājās. Ludzas policists Valsts amatpersona
atpazina /pers. B/, runāja ar viņu, bet nedzirdēja sarunu. Liecinieks izstāstīja /pers. H/ par avāriju, tad viņi aizbrauca. Dodoties uz vietu, kur stāvēja
automašīna “/Nosaukums/”, satika /pers. B/, kurš sēdēja pie stūres šajā transportlīdzeklī. Viņu apturēja, aicināja uz dienesta automašīnu, veica alkohola
pārbaudi. /pers. B/ iepūta divas reizes ar 15 minūšu intervālu, bet neparakstījās protokolā. Viņš atteicās no paraksta, tāpēc veda uz medicīnisko iestādi –
Rēzeknes slimnīcu. Braucot /pers. B/ atvēra automašīnas durvis, bet /pers. G/ viņu satvēra, lai tas neizlektu no mašīnas. Tādēļ /pers. B/ uzlika roku dzelžus,
pielietoja fizisku spēku, turēja viņu pie krēsla. Slimnīcā viņam piedāvāja pārbaudes, bet pēc tam sastādīja protokolus.
Liecinieks/pers. J/ liecināja, ka piektdienā vai sestdienā brauca ar automašīnu “/Nosaukums/”, reģ. Nr./numurs/, un sēdēja pie stūres, bet blakus -
paziņa /pers. K/. /Nosaukums/ielu krustojumā, /Nosaukums/, automašīna “/Nosaukums/” piebremzēja pie STOP līnijas, noslāpa, pavirzījās atpakaļ un
pieskārās pie liecinieka automašīnas bampera. Viņš pasignalizēja, bet automašīna “/Nosaukums/” sāka braukt taisni un notrieca stabu. Liecinieks sekoja
un vēlāk apdzina šo mašīnu, kas pirms tam pārbrauca /Nosaukums/ielu krustojumu un apstājās 300 metru attālumā no laternas. /pers. L/ sāka uz
liecinieku lamāties necenzētiem vārdiem, bija neadekvāts, bet viņš izrāva automašīnas “/Nosaukums/” aizdedzes atslēgu un izsauca policiju. Darīja to
tādēļ, ka vadītājs pēc viņa signalizēšanas neapstājās un pēc pieskaršanās automašīnai vajadzēja atvainoties lieciniekam. Tad /pers. B/ aizgāja projām
nezināmā virzienā uz piecstāvu mājas pusi. Viņu starpā nebija sarunas, ka automašīnas atslēgas paliks pie liecinieka un abi nākamajā dienā satikšoties.
Pēc apmēram 30 minūtēm atbrauca policijas ekipāža, liecinieks atdeva policijas darbiniekiem automašīnas atslēgas, tad tie devās pie notriektā staba. Tur
sarakstīja protokolu, ko liecinieks parakstīja, tad viņš devās projām. Pēc pusstundas liecinieks braucot ieraudzīja, ka persona kāpa automašīnā
“/Nosaukums/” tumši zilā krāsā, kas uzsāka kustību. Netālu no notriektā staba stāvēja tā pati Rēzeknes policijas ekipāža, kam liecinieks paziņoja par
mašīnas, kura notrieca stabu, kustību. Policijas darbinieks iedarbināja dzinēju un aizbrauca. Neko liecināt par /pers. B/ medicīnisko pārbaudi nevarēja.
Nopratināts kā liecinieks, /pers. H/ norādīja, ka no Rēzeknes policijas dežūrdaļas bija saņemts telefonisks ziņojums par ceļu satiksmes negadījumu
/Nosaukums/ielu krustojumā, /Nosaukums/, ka bija iebraukts stabā. Tur liecinieks nevarēja ierasties, jo bija izsaukumā /Nosaukums/ robežkontroles
punktā par automašīnas zādzību. Dežūrdaļa informēja, ka uz ceļu satiksmes negadījumu izbraukšot Rēzeknes ceļu policijas ekipāža. Kad pabeidza darbu
/Nosaukums/ robežkontroles punktā, liecinieks devās uz /Nosaukums/, kur ieraudzīja Rēzeknes ceļu policijas ekipāžu. Viņš apstājās un aprunājās ar
darbiniekiem /pers. F/ un /pers. G/, un no ceļu policijas automašīnas izkāpa /pers. B/ un runāja kaut ko nesaprotamu. Viņš stāstīja, ka kaut ko bija vedis
un darījis, bet konkrēti neko nebija teicis. /pers. B/ bija ļoti stiprā alkohola reibumā, grīļodamies turējās pie mašīnas un kaut ko nesakarīgu runāja.
Liecinieks ar /pers. B/ nerunāja un neteica tam braukt uz mājām, nolikt mašīnu un iet gulēt. Viņam bija pazīstams /pers. B/, jo blakus atradās garāžas.
Policijas darbinieki pateica, ka viņš izraisīja avāriju. Tad liecinieks aizbrauca projām.
Liecinieks/pers. M/ sniedza liecības, ka viņš ir Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas
Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors. 2015.gada 21.martā, pildot dienesta pienākumus kopā ar kolēģi /pers. F/, bija Rēzeknes pilsētā. Saņēma
izsaukumu, ka jāierodas /Nosaukums/, kur noticis ceļu satiksmes negadījums (turpmāk – CSNg). Ieradušies /Nosaukums/, satika vīrieti. Viņš
paskaidroja, ka transportlīdzeklis bija iebraucis apgaismes stabā un no notikuma vietas aizbraucis. Vīrietis parādīja, kur bija šis transportlīdzeklis, un
krustojumu, kur notika CSNg. Tad noformēja CSNg, pieņēma paskaidrojumu no liecinieka un devās atpakaļ pie transportlīdzekļa, kas bija nākamajā
krustojumā. Veica tā pārbaudi un aizbrauca uz transportlīdzekļa īpašnieka dzīvesvietu, kur sastapa īpašnieku /pers. B/. Tas nevarēja paskaidrot, kur
atradās viņa transportlīdzeklis, norādīja, ka automašīna bija novietota pie paziņām vai auto servisā. /pers. B/ pateica, ka to tajā dienā neizmantoja.
Paskaidroja viņam, ka ar šo transportlīdzekli bija izdarīts CSNg, kur atradās automašīna, un piedāvāja viņu uz turieni aizvest, lai apskatītu
transportlīdzekli. Iepriekš persona, kas veica izsaukumu, bija atdevusi transportlīdzekļa atslēgas. Pa ceļam satika policijas darbiniekus no /Nosaukums/,
kam pastāstīja par notikušo CSNg. Nezina, vai /pers. B/ runāja ar /pers. H/. Policijas darbinieki neteica /pers. B/, lai viņš paņemtu automašīnas atslēgas
un brauktu mājās. Ieradušies minētajā vietā, veica transportlīdzekļa “/Nosaukums/”, numuru neatcerējās, apskati. /pers. B/ paskaidroja, ka nezinot, kas
vadīja automašīnu, iespējams, ka tā bija nozagta. Viņš atteicās rakstīt iesniegumu un ziņot policijai, ka transportlīdzeklis bija nozagts. Tad policijas
darbinieki aizbrauca atpakaļ uz CSNg vietu, lai sagaidītu “/Nosaukums/” darbiniekus, jo apgaismes stabs bija nogāzts. Atrodoties CSNg notikuma vietā,
pēc 4-5 minūtēm piebrauca tas pats vīrietis, kurš iepriekš ziņoja par CSNg. Viņš paskaidroja, ka transportlīdzeklis, kas izraisīja šo CSNg, bija uzsācis
kustību un brauca virzienā uz galveno ielu. Piebraukuši pie /Nosaukums/ ielas, viņi redzēja šo braucošo transportlīdzekli “/Nosaukums/”, ko uzreiz
apturēja. Pie stūres bija transportlīdzekļa īpašnieks /pers. B/. Veica alkohola pārbaudi, bet protokolu /pers. B/ atteicās parakstīt. Tāpēc personu
nogādāja Rēzeknes slimnīcā. Pa ceļam no /Nosaukums/ uz /Nosaukums/ slimnīcu pret /pers. B/ pielietoja fizisku spēku, piespiežot viņu pie krēsla, jo tas
mēģināja izlēkt no braucošas automašīnas. Tāpēc /pers. B/ uzlikta roku dzelžus, un viņš tika nogādāts Rēzeknes slimnīcā. Tur veica medicīnisko
pārbaudi. /pers. B/ atteicās nodot asins analīzes. Liecinieka kolēģis sastādīja protokolu par transportlīdzekļa vadīšanu un atteikšanos no medicīniskās
pārbaudes. Liecinieks atdeva transportlīdzekļa atslēgas /pers. B/, kurš bija alkohola reibumā. Transportlīdzeklis stāvēja brauktuves malā, 20 metrus no
/Nosaukums/ielas krustojuma, bet CSNg bija noticis apmēram 200 - 300 metrus no šīs vietas. /pers. B/ labprātīgi pūta divas reizes alkometrā. Praksē
transportlīdzekļa vadītāja pārbaude beidzas ar to, ka vadītājs paraksta protokolu, kurā piekrīt vai nepiekrīt rezultātiem. /pers. B/ nogādāšana uz
Rēzeknes slimnīcu bija nepieciešama, jo viņš atteicās parakstīt alkometra uzrādītos rezultātus. /pers. B/ aizveda uz medicīnas iestādi - Rēzeknes slimnīcu.
Medicīnas darbiniekiem iesniedza nosūtījums, un viņi veica medicīnisko pārbaudi. Medicīnas iestādes personāls apskatīja /pers. B/, izmērīja
asinsspiedienu, novērtēja ārējo izskatu, runu, pulsu un veica pārbaudi ar alkometru. /pers. B/ atteicās nodot bioloģisko vidi. Liecinieka skatījumā
medicīniskā pārbaude tika veikta daļēji, jo /pers. B/ atteicās nodot bioloģisko vidi, bet viņam tika izmērīts pulss un asinsspiediens. Medmāsa /pers. P/
palīdzēja dakterim un parakstījās arī kā lieciniece protokolā, ka /pers. B/ atteicās tajā parakstīties.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. R/ liecināja, ka Rēzeknes slimnīcā kā ārsts 2015.gada 22.martā veica medicīnisko pārbaudi /pers. B/. Viņam
piedāvāja divas reizes plkst.2:34 un 2:42 iepūst alkometrā, kas uzrādīja promiles. /pers. B/ atteicās nodot asins un urīna analīzes. Viņam bija veikta pilna
medicīniskā pārbaude. Liecinieks nevarēja paskaidrot, kāpēc starp pūtieniem alkometrā bija astoņu minūšu intervāls.
Savukārt lieciniece /pers. P/ sniedza liecības, ka Rēzeknes slimnīcā parakstījās medicīniskās pārbaudes protokolā, jo no personas – /pers. B/
nepaņēma asins analīzes. Viņu pārbaudīja ar alkometru un ierakstīja izdrukās personas vārdu un uzvārdu. Nevarēja paskaidrot, kāpēc starp pūtieniem
alkometrā bija astoņu minūšu intervāls.
Nopratināts kā liecinieks, /pers. S/ liecināja, ka viņš ir AS “/Nosaukums/” elektromontieris. 2015.gada naktī uz 22.martu /adrese/, bija notriekta
ielas apgaismes laterna. /Nosaukums/ ielā stāvēja divas policijas mašīnu ekipāžas. Izbraucis uz izsaukumu, policijas darbiniekiem pajautāja, kur atradās
šis nogāztais apgaismes stabs. Viņi atbildēja, ka tas bija /Nosaukums/ielā. Liecinieks ap plkst.0:58 laternas balstā atslēdza elektrību, un tad piebrauca
policijas ekipāža. Precīzu laiku varēja nosaukt, jo darba vietā pie dežuranta noskaidroja izsaukuma brīdi.
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka liecības, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka lietvedība administratīvā
pārkāpuma lietā ir izbeidzama.
Lietas materiāliem ir pievienots transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB 322419 un alokometra izdrukas, ka /pers. B/ 2015.gada
22.martā plkst.01:09 un plkst.01:24, veicot izelpotā gaisa pārbaudi, konstatēta alkohola ietekme attiecīgi 3,19 un 2,99 promiles. /pers. B/ atteicās
parakstīties transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā un alkometra izdrukās (lietas 4., 5.lapa).
Saskaņā ar SIA “Rēzeknes slimnīca” 2015.gada 22.marta medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.23 alkohola ietekmes (koncentrācijas)
noteikšanai /pers. B/ atteicās nodot asinis un urīnu. /pers. T/ atzina, ka viņam jūtama alkohola smaka no mutes un konstatēts alkohola reibums. Mīmika
bija vāja, stāvēšana Romberga pozā – nestabila, bija mēles tremors. Izelpojamo gaisu izmeklēja ar portatīvo mērierīci “Lion” alkohola koncentrācijas
noteikšanai izelpotajā gaisā, kas parādīja plkst. 2:34 - 2,75% un plkst.2:42 - 2,77%. /pers. B/ informēja, ka tajā naktī bija izdzēris 300 gramus šņabja.
Protokolā ir pārbaudāmās personas – /pers. B/ paraksts, kā arī medmāsas /pers. P/ paraksts (lietas 7.lapa).
Atbilstoši 2015.gada 22.marta nosūtījumam transportlīdzekļa vadītājs /pers. B/ nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi, jo viņš atteicās no
transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes (lietas 6.lapa).
Lietas materiālos ir 2015.gada 22.marta transportlīdzekļa “/Nosaukums/ /Nosaukums/”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, izņemšanas
protokols un tā pieņemšanas un nodošanas akts Nr.083082 (lietas 8., 14.-15.lapa).
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunāko inspektoru Valsts
amatpersona un /pers. G/ ziņojumos norādīts, ka 2015.gada 21.martā ap pulksten 23:55, pildot dienesta pienākumus, viņi ar dienesta transportlīdzekli
“/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /numurs/, atradās Rēzeknes pilsētā. Tad no Rēzeknes OVN saņēma rīkojumu braukt uz /Nosaukums/ pilsētu
/Nosaukums/ielu krustojumu, kur bija noticis ceļu satiksmes negadījums. Braucot /adrese/ielu, krustojumā ar /Nosaukums/ ielu pamanīja vīrieti, kurš māja
ar roku. Apstājoties pie minētā vīrieša, tas paskaidroja, ka viņš zvanīja uz policiju un ziņoja par notikušo ceļu satiksmes negadījumu. Tas bija /pers. Z/,
kurš arī paskaidroja un parādīja, kur atradās ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis. /pers. Z/ pateica, ka vadītājs aizbēga, bet
transportlīdzekļa atslēgas palika pie viņa. Aizbraucot uz negadījuma vietu /Nosaukums/ ielu krustojumā, pamanīja, ka bija bojāts apgaismes stabs.
Sastādīja ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu EZ 278963. /pers. G/ no liecinieka /pers. Z/ pieņēma paskaidrojumu. Pēc minēto darbību
veikšanas viņi devās uz /Nosaukums/un/Nosaukums/ielu krustojumu apskatīt atstāto transportlīdzekli “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /numurs/.
Veicot pārbaudi datu bāzē, noskaidroja, ka transportlīdzekļa īpašnieks bija /pers. B/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese B/. Ierodoties
minētajā adresē, satika transportlīdzekļa īpašnieku /pers. B/. Viņš bija acīmredzamā reibuma ietekmē un nevarēja paskaidrot, kur pašlaik atradās viņa
transportlīdzeklis “/Nosaukums/”. /pers. B/ paskaidroja, ka transportlīdzeklis bija tepat /Nosaukums/ pilsētā, /Nosaukums/ielu krustojumā, un piedāvāja
doties kopā apskatīt transportlīdzekli. Ierodoties pie minētās automašīnas, /pers. G/ atdeva /pers. B/ tās atslēgas un paskaidroja, ka ar šo
transportlīdzekli ir izdarīts ceļu satiksmes negadījums. /pers. B/ pateica, ka viņš tajā dienā transportlīdzekli nebija vadījis, un nezināja kas ar to bija
braucis,. /pers. B/ no rakstiska paskaidrojuma sniegšanas atteicās. Pēc kā devās atpakaļ uz ceļu satiksmes negadījuma vietu, lai sagaidītu AS
“/Nosaukums/” pārstāvjus. Aptuveni pēc 5 minūtēm 2015.gada 22.martā pulksten 01:04 piebrauca iepriekš par ceļu satiksmes negadījumu ziņojošais
vīrietis - /pers. Z/ un paskaidroja, ka transportlīdzeklis “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /numurs/, brauca virzienā uz /Nosaukums/ ielu un to vadīja tā
pati persona, kura izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Uzreiz pa /Nosaukums/ ielu devās virzienā uz /Nosaukums/ ielu un, piebraukuši pie krustojuma ar
/Nosaukums/ ielu, pamanīja pretī braucošo transportlīdzekli “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /numurs/. Viņi nolēma to apturēt un pārbaudīt.
Transportlīdzekli vadīja tā īpašnieks /pers. B/, kuram, veicot pārbaudi uz alkoholu, konstatēta minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 2,75
promiles. Tā kā vadītājs nepiekrita pārbaudes rezultātiem, viņu nogādāja Rēzeknes slimnīcā medicīniskās pārbaudes veikšanai. Ceļā uz Rēzekni vadītājs
/pers. B/ sāka agresīvi uzvesties un mēģināja izlekt no braucošas automašīnas (atvēra durvis). Lai /pers. B/ to neizdarītu, /pers. G/ pielietoja fizisku spēku,
piespiežot /pers. B/ pie automašīnas krēsla. Pēc kā viņam uzlika roku dzelžus. Pēc medicīniskās pārbaudes veikšanas Rēzeknes slimnīcā /pers. B/
atteicās no nogādāšanas atpakaļ uz /Nosaukums/. Par viņa izdarīto pārkāpumu sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC151683. /pers. B/
atteicās iepazīties un parakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas 9., 10.lapa).
Novērtējusi minētos pierādījumus, tiesa noskaidroja, ka /pers. B/ darbībās nav Latvijas APK 149. 15 panta astotajā daļā paredzētā administratīvā
pārkāpuma sastāva, jo viņš nebija atteicies no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai un tā bija veikta Rēzeknes slimnīcā ar
portatīvo mērierīci “Lion” alkohola koncentrācijas noteikšanai viņa izelpotajā gaisā.
Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un
konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – MK noteikumi Nr.15) 4.punkts paredz, ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi
alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem,
darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu
1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Tiesa atzīst, ka policijas darbinieki pareizi reaģēja uz /pers. B/ rīcību, kad viņš atteicās parakstīt transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu un
izdrukas pēc diviem pūtieniem alkometrā. Tā kā /pers. B/ neparakstīja minētos dokumentus, viņš tādējādi atteicās no transportlīdzekļa vadītāja
pārbaudes un tā netika izdarīta līdz galam. Atbilstoši MK noteikumu Nr.15 4.punktam policijas darbinieks izdarīja šo ierakstu transportlīdzekļa vadītāja
pārbaudes protokolā un divu stundu laikā /pers. B/ nogādāja Rēzeknes slimnīcā medicīniskās pārbaudes veikšanai. Pie tam arī tika veikta pareiza atzīme
transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumā uz medicīnisko pārbaudi, proti, ka transportlīdzekļa vadītājs atteicās no transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes. MK
noteikumi Nr.15 konkrēti neparedz, kādam ir jābūt ierakstam transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā gadījumā, ja persona atsakās no
pārbaudes. Tādējādi /pers. B/ nogādāšana Rēzeknes slimnīcā medicīniskās pārbaudes veikšanai bija tiesiska un atbilstoša normatīvo aktu prasībām.
Liecinieku – policijas darbinieku /pers. F/ un /pers. G/ liecības un ziņojumi apstiprina, ka /pers. B/ iepūta alkometrā divas reizes ar 15 minūšu
intervālu, bet atteicās no paraksta protokolā. Tāpēc viņu aizveda uz medicīnisko iestādi – Rēzeknes slimnīcu, kur veica pārbaudi ar alkometru. Taču /pers.
B/ atteicās nodot bioloģisko vidi.
Tiesas ieskatā, lai konstatētu transportlīdzekļa vadītāja nepiekrišanu pārbaudes rezultātiem, pārbaudāmai personai protokolā vai alkometra
izdrukās jānorāda, ka tā nepiekrīt konstatētajiem rādījumiem. Tad policijas darbiniekiem būtu pamats transportlīdzekļa vadītāju nosūtīt uz medicīnisko
pārbaudi, jo viņš nepiekrīt pārbaudes rezultātiem.
MK noteikumu Nr.1 5 12.punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai
izelpotajā gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām
ārstniecības iestādēm (turpmāk — ārstniecības iestāde) vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām autolaboratorijām.
Savukārt atbilstoši minēto MK noteikumu 13.punktam medicīniskā pārbaude ietver:
13.1. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja
vārdiem;
13.2. ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā
stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;
13.3. alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpotajā gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas
fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola,
narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.
Tiesas ieskatā, SIA “Rēzeknes slimnīca” 2015.gada 22.marta medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.23 alkohola ietekmes (koncentrācijas)
noteikšanai /pers. B/ fiksētas iepriekš minētās nepieciešamās darbības, lai konstatētu alkohola ietekmi. /pers. B/ pateica, ka bija izdzēris 300 gramus
šņabja. Viņa mīmika bija vāja, stāvēšana Romberga pozā – nestabila, bija mēles tremors. Turklāt ārsts /pers. R/ un medmāsa /pers. P/ veica /pers. B/
izelpojamā gaisa pārbaudi ar alkometru, konstatējot plkst.2:34 un plkst.2:42 alkohola ietekmi attiecīgi 2,75 % un 2,77 %. Minēto faktu tiesas sēdē savās
liecībās kā liecinieki apstiprināja gan ārsts /pers. R/, gan medmāsa /pers. P/. Arī pats /pers. B/ paskaidroja, ka slimnīcā divas reizes iepūta trubiņā, proti,
alkometrā.
No MK noteikumu Nr.15 13.3.punkta un ārsta /pers. R/ liecībām secināms, ka medicīniskā pārbaude /pers. B/ bija veikta pilnīgi. Kaut arī viņš
atteicās nodot asins un urīna analīzes, /pers. B/ bija divas reizes Rēzeknes slimnīcā iepūtis alkometrā. Šī darbība bija pietiekama alkohola ietekmes
konstatēšanai /pers. B/ izelpas gaisā, jo atbilstoši MK noteikumu Nr.15 13.3.punktam papildus tam nav vajadzīga alkohola laboratoriska noteikšana.
Līdz ar to tiesa nekonstatē /pers. B/ rīcībā Latvijas APK 149. 15 panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, jo viņam nebija
nodoma atteikties no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 16.1 pantu, nosakot alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā, izdara divus mērījumus ar 15-20 minūšu intervālu.
Ņemot vērā nosacījumus, kas minēti normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktajām prasībām, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā
gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.
Tiesa noskaidroja, ka Rēzeknes slimnīcā /pers. B/ alkohola pārbaude izelpojamajā gaisā bija veikta ar 8 minūšu intervālu, proti, atbilstoši
2015.gada 22.marta medicīniskās pārbaudes protokola Nr.23 datiem - plkst.2:34 un plkst.2:42. Ne ārsts /pers. R/, ne medmāsa /pers. P/ tiesas sēdē
nevarēja paskaidrot, kāpēc starp pūtieniem alkometrā bija astoņu minūšu intervāls. Tādējādi tiesa atzīst, ka Rēzeknes slimnīcā, veicot /pers. B/ alkohola
pārbaudi, nebija ievērota MK noteikumu Nr.15 16.1 pantā noteiktā kārtība veikt divus mērījumus ar 15-20 minūšu intervālu.
Tiesa uzskata, ka nav ticami /pers. B/ paskaidrojumi, ka policijas darbinieki iedeva viņam automašīnas atslēgas un garāžas kaimiņš /pers. H/
pateica braukt uz mājām, kamēr neviena nebija. Tie ir pretrunā ar liecinieku – policijas darbinieku /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ liecībām. Viņi neteica
/pers. B/, lai tas paņemtu automašīnas atslēgas un brauktu mājās. Pie tam /pers. H/ ar /pers. B/ nerunāja, bet tikai dzirdēja viņa nesakarīgo runāšanu.
Nav patiesi /pers. B/ paskaidrojumi, ka viņam bija sarunāts ar /pers. Z/, lai rītā tas atvestu atņemtās transportlīdzekļa atslēgas. Nopratināts tiesas
sēdē, /pers. Z/ norādīja, ka ar /pers. B/ nebija sarunas, ka automašīnas atslēgas paliks pie liecinieka un abi nākamajā dienā satikšoties.
Tiesas ieskatā /pers. B/ sniedza šādus lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošus un liecinieku liecībām pretrunīgus paskaidrojumus, lai atvieglotu
savu stāvokli un mēģinātu izvairīties no administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē, kas ir pierādīta ar 2015.gada 22.marta
medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.23.
Liecinieku /pers. F/, /pers. G/, /pers. Z/, /pers. H/, /pers. R/, /pers. P/ un /pers. S/ liecības ir patiesas un ticamas, tās atbilst notikuma faktiskajiem
apstākļiem, nav pretrunā ar citām liecībām. Pie tam policijas darbinieki /pers. F/ un /pers. G/, kā arī ārsts /pers. R/ un medmāsa /pers. P/ iepriekš nebija
pazīstami ar /pers. B/. Viņi pildīja savus dienesta un darba pienākumus, pārbaudot alkohola koncentrāciju /pers. B/ izelpas gaisā. Līdz ar to tiem nebija
nekāda iemesla sniegt nepatiesas ziņas šajā lietā.
Kaut arī policijas darbinieks /pers. H/ bija /pers. B/ garāžas kaimiņš, arī viņš pildīja savus dienesta pienākumus un liecināja tiesā par apstākļiem,
kas bija zināmi. /pers. H/ liecības ir patiesas, un lietā nav iegūti pierādījumi, ka viņš deva rīkojumu /pers. B/ alkohola reibumā sēsties pie automašīnas
stūres un doties mājās.
Liecinieks /pers. Z/ nebija pazīstams ar /pers. B/ un pēc ceļu satiksmes negadījuma informēja policiju par notriekto apgaismes laternu, kā arī
norādīja policijas darbiniekiem, ka /pers. B/ vadīja automašīnu. /pers. Z/ liecības atbilst policijas darbinieku liecinātajam, līdz ar to tām nav pamata
neticēt.
Savukārt liecinieks /pers. S/ apstiprināja, ka viņš kā AS “/Nosaukums/” elektromontieris 2015.gada naktī uz 22.martu ap plkst.0:58 /adrese/,
notriektās ielas apgaismes laternas balstā atslēdza elektrību. /pers. S/ norādīja, ka /Nosaukums/ ielā stāvēja divas policijas mašīnu ekipāžas. Viņš
policijas darbiniekiem palūdza parādīt vietu, kur bija nogāzta minētā laterna.
Apkopojot iepriekš izanalizētos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. B/ darbībās nav Latvijas APK 149. 1 5 panta astotajā daļā aprakstītā
administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, jo saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas
1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā
pārkāpuma sastāva.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213., 239., 289.13 un 289.16 pantu, tiesa
nosprieda
izbeigt lietvedību lietā Nr.122012315 par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta astotajai daļai saskaņā ar 2015.gada 22.martā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC
151683.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 23.novembrī,
iesniedzot apelācijas sūdzību Ludzas rajona tiesā.
Tiesnesis G.Strucinskis