Court convicted three defendants of theft and attempted theft, ordering joint compensation for the victim.

Lieta Nr.11331012513, 11331016013,

11331079813, 11331018113

Lietas arhīva Nr. K26-68-14/2

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2014.gada 19.novembrī

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,

piedaloties prokuroram A.Škutānam,

aizstāvjiem V.Petrovskim, G.Makarovai, Vj.Platpiram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, 175.panta otrajā daļā, 175.panta trešajā daļā,

175.panta ceturtajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā, 180.panta pirmajā daļā, 179.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanu,

/pers. F/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

/pers. G/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un

kons t a t ē ja :

[1] /pers. E/ un /pers. F/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu (zādzību), šādos apstākļos:

2013.gada naktī no 11. uz 12.februāri, /pers. E/ grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. F/, svešas kustamas mantas – transportlīdzekļa - zādzības

nolūkā, abi pienāca pie /pers. H/ piederošā transportlīdzekļa “VW Passat Variant”, reģistrācijas numura zīme / numura zīme/, kurš bija novietots Rēzeknē,

Rīgas ielā pie nama Nr.2 . /pers. F/, raujot ar rokām, nolauza transportlīdzekļa priekšējā pasažiera durvju rokturi, tad, raujot ar rokām, nolauza

transportlīdzekļa vadītāja durvju rokturi. Turpmāk /pers. E/, ar pirkstiem sasniedzot durvju atvēršanas mehānismu, atvēra transportlīdzekļa vadītāja durvis.

/pers. F/ iekāpa transportlīdzeklī, apsēdās vadītāja sēdeklī un no iekšpuses atvēra priekšējās pasažiera durvis, pēc kā transportlīdzeklī iekāpa /pers. E/, kurš

apsēdās priekšējā pasažiera sēdeklī. /pers. F/ ar fiziska spēka palīdzību, griežot stūres ratu, salauza stūres bloķēšanas mehānismu. Turpmāk /pers. E/ un

/pers. F/ samainījās vietām. Tad /pers. E/ atlauza aizdedzes slēdzenes aizsargvāku, no aizdedzes slēdzenes norāva vadus un, savienojot tos savā starpā,

iedarbināja dzinēju, pēc kā abi aizbrauca no notikuma vietas. Tādā veidā abi realizēja savu noziedzīgo nodomu līdz galam un nodarīja /pers. H/ materiālo

zaudējumu EUR 1422,87 (Ls 1000) apmērā, ko sastāda nozagtā transportlīdzekļa vērtība. Ar nozagto transportlīdzekli / pers. E/ un /pers. F/ turpmāk rīkojās

pēc saviem ieskatiem.

Ar savām darbībām /pers. E/ un /pers. F/ izdarīja tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā, kura

sastāva kvalificējošā pazīme ir zādzība, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (Krimināllikuma redakcija līdz 01.04.2013.).

[2] 2013.gada naktī no 16. uz 17.februāri, svešas kustamas mantas – transportlīdzekļa zādzības nolūkā, /pers. E/ pienāca pie /pers. J/ piederošā

transportlīdzekļa “VW Passat Variant”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, kurš bija novietots Rēzeknē, F.Trasūna ielā pretī namam Nr.90. Tieši

pirmstiesas kriminālprocesa gaitā nenoskaidrotā veidā atverot transportlīdzekļa durvis, iekļuva transportlīdzekļa salonā, kur atlauza aizdedzes slēdzenes

aizsargvāku, no aizdedzes slēdzenes norāva vadus un, savienojot tos savā starpā, iedarbināja dzinēju, pēc kā aizbrauca no notikuma vietas. Tādā veidā /pers.

E/ realizēja savu noziedzīgo nodomu līdz galam un nodarīja /pers. J/ materiālo zaudējumu EUR 1138,30 (Ls 800) apmērā, ko sastāda nozagtā transportlīdzekļa

vērtība. Ar nozagto transportlīdzekli / pers. E/ turpmāk rīkojās pēc saviem ieskatiem.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma

redakcija līdz 01.04.2013.).

[3] Naktī uz 2013.gada 24.februāri /pers. E/ no mājas pagalma /adrese/ izdarīja slepenu svešas kustamas mantas zādzību lielā apmērā, un proti: /pers.

E/ piegāja pie automašīnas „VW Caddy”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, atvēra autovadītāja durvis, kuras nebija aizslēgtas, iekāpa automašīnā,

apsēdās autovadītāja sēdeklī, ar aizdedzes atslēgu, kura bija atstāta slēdzenē, iedarbināja automašīnu un aizbrauca. Tādējādi /pers. E/ nozaga cietušajai SIA

„Lekon” piederošo mantu – automašīnu „VW Caddy” EUR 16372,46 (Ls 11506,63) vērtībā, kas sastāda lielu apmēru, jo saskaņā ar likuma „Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu, kriminālatbildība par noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā iestājas tad, ja nozieguma

priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, kas

dotā nozieguma izdarīšanas brīdī atbilst EUR 14228,72 (Ls 10000).

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta ceturtajā daļā, kura sastāva

kvalificējošā pazīme ir zādzība, kas izdarīta lielā apmērā (Krimināllikuma redakcija līdz 01.04.2013.).

[4] 2013.gada 10.septembrī, ap plkst. 6.00, svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā, /pers. E/ piegāja pie divstāvu ēkas, kas atrodas

/adrese/, pa notekcauruli, kura bija piestiprināta pie ēkas sienas, uzrāpās līdz otrā stāva logam, atvēra pievērto logu. Tad /pers. E/ pa logu iekļuva SIA

„Lekon” ofisa kabinetā Nr.29, kur slepeni nolaupīja printeri HP Oficejet 4500, kuru ielika polietilēna maisā, pēc kā izlīda pa logu laukā. Ar nozagto printeri

/pers. E/ rīkojās pēc saviem ieskatiem. Šādas /pers. E/ noziedzīgas rīcības rezultātā SIA „Lekon” tika nodarīts materiālais zaudējums EUR 92,49 (Ls 65)

apmērā.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, kura sastāva kvalificējošā

pazīme ir zādzība, kas izdarīta iekļūstot telpā.

[5] 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 7.10, /pers. E/ svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā, /adrese/, iekāpa mājas pirmā stāva dzīvokļa

Nr.2 balkonā, tad pa neaizslēgtām durvīm iekļuva dzīvoklī un no galda slepeni nolaupīja /pers. M/ piederošās automašīnas „Mercedes Benz” aizdedzes

atslēgu. Šādas /pers. E/ noziedzīgas rīcības rezultātā /pers. M/ tika nodarīts materiālais zaudējums EUR 711,44 (Ls 500) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, kura sastāva kvalificējošā

pazīme ir zādzība, kas izdarīta iekļūstot telpā.

[6] 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 9.40, /pers. E/ svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā, pa ieejas durvīm iekļuva SIA „Latvijas

Lauku konsultāciju un izglītības centrs” īrētājās telpās, kas atrodas /adrese/, kur no trešā stāva koridora paņēma strāvas kabeli EUR 4,98 (Ls 3,50) vērtībā,

Vga kabeli EUR 5,69 (Ls 4) vērtībā, monitoru VA 903B ViewSonic TFT EUR 258,56 (Ls 181,72) vērtībā, pagarinātāju EUR 14,23 (Ls 10) vērtībā,

datoraparatūras komplektu EUR 1231,99 (Ls 865,85) kopvērtībā, kas sastāv no datora, monitora, tastatūras, optiskās peles, kabeļa, strāvas kabeļa, kas

savieno rozetes ar datoru un strāvas kabeļa, kas savieno monitoru ar datoru. Visas mantas /pers. E/ salika kastē un, sagatavojot iznešanai, atstāja kāpņutelpā

starp otro un trešo stāvu, lai pēc tam caur kāpņu telpas logu varētu iznest no minētās iestādes telpām. Tad /pers. E/, izejot no ēkas, caur logu, atverot to no

ārpuses, iekļuva SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” kāpņu telpās, lai paņemtu tur iznešanai sagatavotās mantas. Taču /pers. E/ šo zādzību

neizdevās izdarīt līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo viņu pamanīja iestādes darbiniece, kura neļāva iznest no ēkas iepriekš minētās mantas un

paziņoja policijai. Pēc kāda laika notikuma vietā ieradušies policijas darbinieki un minētās ēkas palīgtelpā /pers. E/ aizturēja. Ar šādām noziedzīgām darbībām

/pers. E/ mēģināja SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” nodarīt materiālo zaudējumu EUR 1515,45 (Ls 1065,07) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja smaga nozieguma mēģinājumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta

trešajā daļā, kura sastāva kvalificējošā pazīme ir zādzības mēģinājums, kas izdarīts iekļūstot telpā.

[7] 2013.gada 18.septembrī, ap plkst. 3.00, /pers. E/, svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā piegāja pie /pers. P/ piederošās

automašīnas „VW Passat Variant”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, kura bija novietota Rēzeknē, Maskavas ielā mājas Nr.10 pagalmā. Ar līdzi

paņemto atslēgu /pers. E/ atslēdza automašīnas durvis, iedarbināja minēto automašīnu un pēc tam ar to rīkojās kā ar sev piederošu, t.i., braukāja pa Rēzeknes

pilsētu. Pēc tam /pers. E/ automašīnu atstāja mājas, kas atrodas Rēzeknē, Blaumaņa ielā pagalmā, kur to atrada policijas darbinieki. Līdz ar to, /pers. E/

slepeni nolaupīja /pers. P/ piederošo automašīnu „VW Passat Variant”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, EUR 853,72 (Ls 600) vērtībā, kuras

degvielas tvertnē bija degviela – 40 litri EUR 55,21 (Ls 38,80) kopvērtībā un automašīnas salonā atradās automagnetola EUR 42,69 (Ls 30) vērtībā, kopumā

nodarot /pers. P/ materiālu zaudējumu EUR 951,62 (Ls 668,80) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.

[8] 2013.gada 19.septembrī ap plkst. 17.20, svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā, /pers. E/ piegāja pie ēkas, kas atrodas /adrese/, pa

durvīm no ēkas pagalma puses iegāja ēkas pirmā stāva koridorā un tad pa neaizslēgtām durvīm iegāja masāžas kabinetā, kur no somas slepeni nolaupīja

mobilo telefonu „Nokia 6700 c-1” kopā ar SIM karti „O2” un akumulatora bateriju – EUR 71,14 (Ls 50) vērtībā, naudas maku EUR 7,11 (Ls 5) vērtībā, kurā

atradās nauda EUR 21,34 (Ls 15) apmērā, viens ASV dolārs (kura vērtība ir EUR 0,75 [Ls 0,53]), divas banku kodu kartes un piecas bankas norēķinu kartes

un svētmantiņu EUR 2,85 (Ls 2) vērtībā. Šādas /pers. E/ noziedzīgas rīcības rezultātā /pers. R/ tika nodarīts materiāls zaudējums EUR 103,19 (Ls 72,53)

apmērā.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

[9] /pers. E/ izdarīja svešas kustamas mantas prettiesisku izšķērdēšanu, būdams persona, kurai šī manta uzticēta (piesavināšanos), un tieši: 2013.gada

16.februārī, pēc plkst. 20.00, /pers. E/ atnāca uz Skolas ielas mājas Nr.10 kāpņutelpu, Rēzeknē, kur satika /pers. S/. /pers. S/ iedeva viņam /pers. T/

piederošo portatīvo datoru „Packard Bell”, kurš atradās /pers. S/ lietošanā, un vienojās, ka /pers. E/ ieķīlās datoru uz dažām dienām, bet /pers. S/ pēc tam

datoru izpirks. /pers. E/ paņēma no /pers. S/ datoru un aizgāja. Pēc kāda laika tajā pašā vakarā /pers. E/ atnāca pie /pers. S/, iedeva viņai naudu EUR 15,65

(Ls 11) un pateica, ka datoru ieķīlāja, bet faktiski ar viņam uzticēto datoru „Packard Bell” rīkojās pēc sava ieskata.

Līdz ar to /pers. E/ prettiesiski izšķērdēja viņam uzticētu svešu mantu piederošo /pers. T/, nodarot tai mantisku zaudējumu EUR 426,86 (Ls 300)

apmērā.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma

redakcija līdz 01.04.2013.).

[10] 2013.gada 12.februārī, dienā, /pers. G/, atrodoties Rēzeknē, stāvlaukumā starp tirdzniecības centru “Džeta”, kas atrodas Dārzu ielā 16, Rēzeknē

un veikalu “Maxima”, kas atrodas P.Brieža ielā 26, citai personai par EUR 17,07 (Ls 12) realizēja /pers. H/ piederošo automagnetolu “Pioneer” EUR 42,69

(Ls 30) vērtībā, droši zinot, ka šī automagnetola iegūta noziedzīgā kārtā, tas ir, 2013.gada 12.februāra naktī nozagta kopā ar /pers. H/ piederošo

transportlīdzekli “VW Passat Variant”, reģistrācijas numura zīme FP 4403.

Tādā veidā /pers. G/ izdarīja tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma redakcija

līdz 01.04.2013.).

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu apsūdzībā norādītās zaudējumu summas tiek konvertētas no latiem uz euro pēc Padomes noteiktā maiņas

kursa (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļotas saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un cietušā /pers. H/ kompensācijas pieteikumu

neatzina; apsūdzētais /pers. F/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos viņa vainas pierādījumus un

noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, izteica lūgumu veikt pierādījumu pārbaudi tikai daļā par cietušā /pers. H/ pieteikto kompensāciju; apsūdzētais

/pers. G/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos viņa vainas pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma

kvalifikāciju neapstrīdēja, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. E/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzina, bet apsūdzētais /pers. F/ savu vainu

viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina, taču lūdza veikt pierādījumu pārbaudi daļā par cietušā /pers. H/ pieteikto kompensāciju, prokurors

un aizstāvis izteica viedokli, ka tiesas izmeklēšanā jāpārbauda apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ vainas pierādījumus visā viņiem celtajā apsūdzībā, kā arī

jāpārbauda cietušā /pers. H/ kompensācijas pieteikumu, bet /pers. G/ vainas pierādījumus noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

314.panta pirmajā daļā, tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu /pers. G/ atzina pilnīgi, pierādījumus neapstrīdēja.

Tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā pārbaudīt apsūdzētā /pers. E/ vainas pierādījumus viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, /pers. F/ vainas

pierādījumus viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un /pers. G/ vainas pierādījumus viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, jo

/pers. G/ izvirzītā apsūdzība ir cieši saistīta ar /pers. E/ un /pers. F/ izvirzītām apsūdzībām, kā arī cietušā /pers. H/ pieteikto kompensācijas pieteikumu.

Neskatoties uz to, ka /pers. E/ savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā neatzina, tiesa atzina, ka /pers. E/ un /pers. F/ vaina Krimināllikuma

175.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri) pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņu

pašu sniegtajām liecībām, bet arī ar cietušā /pers. H/, apsūdzētā /pers. G/, liecinieku /pers. U/, /pers. V/ un /pers. Z/ liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība [2], kas izdarīta naktī uz 2013.gada

17.februāri) pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām liecībām, bet arī ar cietušā /pers. J/, apsūdzētā /pers. G/, liecinieka /pers. A0/ liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 175.panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība [3], kas izdarīta naktī uz 2013.gada

24.februāri) pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām liecībām, bet arī ar cietušās pārstāvja /pers. AA/, apsūdzētā /pers. G/, liecinieces /pers. AB/

liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība [4], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no

SIA „Lekon” ofisa Br.Skrindu ielā 11, Rēzeknē) pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām liecībām, bet arī ar cietušās pārstāvja /pers. AC/, liecinieces

/pers. AD/ liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība [5], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no

dzīvokļa Nr.2, /adrese/) pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām liecībām, bet arī ar cietušās /pers. M/ un liecinieču /pers. AF/, /pers. AG/ un /pers.

AH/ liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzības mēģinājums [6],

kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/) pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām

liecībām, bet arī ar cietušās pārstāves /pers. AF/ un liecinieku /pers. AG/, /pers. AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/ un /pers. AK/ liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība [7], kas izdarīta 2013.gada 18.septembrī)

pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām liecībām, bet arī ar cietuša /pers. P/ liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām

liecībām, bet arī ar cietušās /pers. R/ liecībām;

/pers. E/ vaina Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām

liecībām, bet arī ar cietušās /pers. T/, apsūdzētā /pers. G/ un liecinieku /pers. S/, /pers. AL/, /pers. AM/ liecībām;

/pers. G/ vaina Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnīgi pierādīta ne tikai ar viņa paša sniegtajām

liecībām, bet arī ar cietuša /pers. H/ un apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ liecībām, kā arī ar visiem lietas materiāliem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ par cietušajam /pers. H/ piederošās automašīnas zādzību (zādzība [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada

12.februāri) liecināja, ka vakarā viņš pastaigājās pa Rēzekni un nolēma piezvanīt /pers. F/, ar kuru viņi sarunāja satikties. Vēlāk Rēzeknē viņi satika /pers.

G/. /pers. G/ pateica, ka vajag dabūt riepas, ka tās kaut kas nopirkšot. Pēc tam /pers. G/ aizgāja, bet viņš ar /pers. F/ staigāja un nolēma paskatīties, kādu

mašīnu. Uz ielas, kur dzīvo /pers. G/ draudzene, pie 5-stāvu mājas stāvēja automašīna “WW Passat” tumši zilā vai melnā krāsā. Vispirms pie mašīnas

piegāja /pers. F/ un pasažieru priekšējām durvīm izrāva rokturi. Viņš pateica /pers. F/, lai izdara to pašu no vadītāja puses, lai vieglāk varētu atvērt durvis.

Tad /pers. F/ norāva otro rokturi pie vadītāja durvīm. Kad rokturis ir atrauts, tad ir vieglāk ar pirkstiem atvērt durvis. Viņš (/pers. E/) atvēra mašīnas durvis,

jo /pers. F/ nemācēja. Tad /pers. F/ iekāpa mašīnā no vadītāja puses un atvēra durvis no iekšpuses, viņš iekāpa mašīnā un apsēdās blakus vadītājam

pasažiera vietā. /pers. F/ salauza stūres bloku, lai mašīna nebremzētu. Tad viņi pamainījās vietām. Viņš ( /pers. E/) atlauza aizdedzes slēdzenes aizsargpaneli,

izrāva no aizdedzes slēdzenes vadus un, savienojot tos, iedarbināja automašīnu, pēc kā viņi aizbrauca vizināties. /pers. F/ sēdēja priekšējā pasažieru sēdeklī un

pārbaudīja visas mašīnas kabatas. Faktiski viņš darbojās kopīgi ar /pers. F/. Tas bija ap plkst. 24.00. /pers. G/ kopā ar viņiem nebija. /pers. G/ atnāca, kad

viņi ar nozagto automašīnu iebuksēja pie dzelzceļa. Nezina, vai /pers. G/ bija zināms, ka automašīna ir zagta, viņš /pers. G/ to neteica. Kad /pers. G/ piegāja,

viņš palīdzēja viņiem izstumt mašīnu. Tad viņi izbrauca, bet /pers. G/ pateica, ka ies projām. Viņš pateica /pers. G/, lai viņš paņem magnetolu un pārdot to

pilsētā. Paši pa to laiku domāja aizbraukt uz Ančupāniem, lai noņemtu riepas. /pers. G/ paņēma magnetolu un aizgāja. Viņš ar /pers. F/ aizbrauca uz

Ančupāniem, kur mēģināja noņemt riepas, bet tas viņiem neizsevās. Viņi atstāja automašīnu, bet paši aizgāja uz pilsētu. Pa ceļam /pers. F/ pateica, ka viņam

ir paziņa /pers. Z/, pie kura var aizdzīt mašīnu. Automašīna tur bija palikusi līdz 12.februārim, kad no rīta viņš ar /pers. F/ mašīnu aizdzina pie /pers. Z/. Pie

mašīnas bojājumiem vainīgs ne tikai viņš, bet arī garāmbraucējs. Viņš (/pers. E/) ar domkratu cēla mašīnu, /pers. F/ skrūvēja nost riteņus, bet /pers. Z/ izsita

vienu lukturi, tad viņi kopā dauzīja šo mašīnu. Viņi ar trosi sasēja riteņus kopā un aizvilka tos pie /pers. Z/, pēc tam viņš ar /pers. F/ aizgāja uz Rēzekni. /pers.

Z/ daudzas mantas no mašīnas paņēma sev. Viņš redzēja pumpi un mērlenti. Policijā viņam pateica, ka mašīna tika atrasta kopā ar riteņiem. Viņš nezin, ka

riteņi tika atvilkti atpakaļ pie mašīnas. Viņš domāja, ka /pers. Z/ tos pārdeva. Tajā vakarā viņš un /pers. F/ bija skaidrā. Viss notika tā, kā viņš to stāsta, nevis

tā, kā ir norādīts /pers. F/ liecībās. Kompensācijas summu pilnībā nevarēs samaksāt, piekrīt kādai daļai. Viņš mantas no mašīnas neņēma, trosi viņi stiepa

trijatā. Piekrīt, ka mantas bija bojātas, bet mašīnu viņi sadauzīja trijatā, nevis tikai viņš.

Par cietušajam /pers. J/ piederošās automašīnas zādzību (zādzība [2], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 17.februāri) /pers. E/ liecināja, ka naktī uz

2013.gada 17.februāri viņš izdarīja automašīnas “VW Passat” zādzību. Dienā viņš bija kopā ar /pers. G/, bet, kad /pers. G/ aizgāja, viņš pastaigājās viens.

Pastaigājoties, ap plkst. 22.00-23.00 viņš ieraudzīja automašīnu „VW Passat” zaļā krāsā, numuru neatceras. No sākuma viņam bija nodoms vienkārši ielīst un

paskatīties, vai mašīnā ir kas vērtīgs. Viņš iekāpa, mašīnas durvis bija vaļā, meklēja atslēgas, bet neatrada. Mašīnas aizmugurē bija gāzes iekārta un viņš

padomāja, ka bākā ir benzīns un gāze, tāpēc nolēma pavizināties. Viņš uzlauza stūri, iedarbināja tādā pašā veidā, kā iepriekšējo automašīnu un aizbrauca.

Izbrauca uz tilta un turpināja virzīties uz stacijas pusi. Kamēr brauca, sazvanījās ar /pers. G/. Kad viņš atbrauca pēc /pers. G/, viņš pateica, ka mašīna pieder

viņam. Tad viņi aizbrauca uz Ziemeļu rajonu, jo /pers. G/ gribēja pabraukāt ar mašīnu. /pers. G/ brauca pa ceļu Ziemeļu rajonā pašā galā, kur ir bāzes, bet tā

kā ceļš bija slidens, viņš iebrauca dziļi kupenā. Viņi stūma ārā mašīnu, bet viņiem neizdevās to izstumt. Tad /pers. G/ piezvanīja savam paziņam, kurš

atbrauca ar automašīnu „Audi”, izvilka viņus. Ar mašīnu viņi pavizinājās apmēram 1-2 stundas un pameta to Ziemeļu rajonā. No mašīnas viņš (/pers. E/)

nekādas mantas neņēma. Pēc tam viņš uzzināja, ka /pers. G/ bija paņēmis mašīnu un vizinājās ar to, pēc tam kaut kur bija ietriecies. Šīs zādzības izdarīšanas

laikā viņš bija skaidrā, jo alkoholu vispār nelieto, kā arī neatradās narkotiku ietekmē.

Par SIA “Lekon” piederošās automašīnas zādzību (zādzība [3], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 24.februāri) /pers. E/ liecināja, ka kad viņu izlaida

no īslaicīgās aizturēšanas vietas, viņš atkal satikās ar /pers. G/. Viņi pastaigājās pa pilsētu un /pers. G/ piedāvāja braukt uz ārzemēm. Viņš piekrita /pers. G/

piedāvājumam. /pers. G/ pateica, ka vēlams, lai būtu mašīna, lai kāds aizved līdz robežai vai vēl tālāk. Viņi plānoja kā tikt uz ārzemēm. Pēc tam /pers. G/

aizgāja uz mājām, bet viņš palika pilsētas Ziemeļu rajonā. Pastaigājoties, viņš domāja kā dabūt kādu mašīnu, lai aizbrauktu prom. Rūpnīcas ielā 2 ieraudzīja

automašīnu „VW Caddy” pelēkā krāsā, reģistrācijas numura zīme / numura zīme/. Kad piegāja, izrādījās, ka mašīna bija vaļā, atslēgas atradās aizdedzē. Viņš

piezvanīja /pers. G/, pateica, ka dabūja mašīnu. /pers. G/ atnāca pie mašīnas un viņš /pers. G/ pateica, ka mašīnu viņam iedeva patēva onkulis, ar to viņi var

braukāt pa Eiropu. Naktī uz 24.februāri, jau rīta pusē, viņi izbrauca. Automašīnas vērtību neapstrīd. Izdarot automašīnas zādzību, viņš bija skaidrā.

Par cietušajai /pers. T/ piederošā datora piesavināšanos [9] /pers. E/ liecināja, ka 2013.gada 6.februārī ap plkst. 20.00 viņam piezvanīja /pers. G/

un pajautāta, vai viņš zina, kam var ieķīlāt mantu. Viņš atbildēja, ka zina. /pers. G/ palūdza viņu atnākt pie /pers. S/ uz mājām, lai kāpņu telpā parunāt. Kad

viņš atnāca, tur neviena nebija. Viņš piezvanīja /pers. G/, kurš atbildēja, ka viņš atrodas mājā aiz tirdzniecības centra „Lira”. Viņš aizgāja uz turieni. Tur

atradās /pers. G/, /pers. S/ un /pers. AL/. /pers. G/ klēpī bija portatīvais dators. /pers. S/ prasīja, vai viņš var ieķīlāt portatīvo datoru. Viņš paprasīja cik dators

maksā un cik viņa grib. /pers. S/ pateica, ka par datoru grib dabūt Ls 10 un, ka pēc pāris dienām, kad to izņems, atdos Ls 20. Viņš piekrita, paņēma portatīvo

datoru un ieķīlāja to paziņai par Ls 10. Mājas adresi, kur ieķīlāja datoru, nezina. Pie bijušās kafejnīcas „Rūķītis” viņš /pers. S/ atdeva Ls 10. Nākamajā dienā

viņš dabūja naudu, aizgāja izpirkt portatīvo datoru. Paņemot datoru, viņš to pārdeva /pers. AM/. /pers. AM/ pateica, ka dators bija ieķīlāts, ka neviens pēc

viņa neatnāca un to vajag pārdot. Vakarā atnāca /pers. S/, bet tā kā viņš nezināja, ko viņai pateikt, kopā ar viņu aizgāja pēc datora, it kā iegāja kāpņu telpā,

pastāvēja un izgāja ārā. /pers. S/ sameloja, ka dators ir pārdots. Atdeva /pers. S/ naudu un viņa aizgāja projām. Izdarot noziegumu, viņš bija skaidrā.

Apsūdzētais /pers. E/ tiesas izmeklēšanā izmantoja savas tiesības neliecināt. Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu

tika nolasītas apsūdzētā /pers. E/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Par zādzību [4], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no SIA „Lekon” ofisa /adrese/, 2013.gada 12.septembra iesniegumā par izdarīto

noziegumu /pers. E/ norādīja, ka 2013.gada 10.septembrī, pastaigājoties viesnīcas “Latgale” rajonā, pamanīja, ka Lauksaimniecības atbalsta dienesta ēkā

2.stāvā loga kliņķis bija atvērts tā, ka atgrūžot logu, tas atvērās. Viņš nolēma tur ielīst. Pa ūdens notekas cauruli viņš uzkāpa 2.stāvā, iekļuva telpā un nozaga

printeri. Printeri ielika turpat atrastā maisā, atpakaļ nokāpa pa cauruli. Printeri noslēpa paziņas pagalmā, šķūnī. Vēlāk viņš gāja garām pasta nodaļai un

nolēma iegriezties jaunceltajā mājā. Viņš pamanīja, ka balkona logs bija vaļā. Viņš iegāja istabā un paņēma no galda automašīnas atslēgas. Viņu pamanīja

sieviete un sāka kliegt. Viņš nobijās un aizbēga (3.sējuma lietas 132.lapa).

2013.gada 13.septembrī /pers. E/ liecināja, ka 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 06.00 viņš nolēma pastaigāties pa Rēzekni un paskatīties, kur var

nozagt kaut ko vērtīgu, lai pēc tam pārdot. Ejot garām divstāvu ēkai, kas atrodas starp “DnB banka” ēku un SIA “Alba” ēku, viņš paskatījās uz logiem un

ieraudzīja, ka vienam logam, kas atradās ēkas otrajā stāvā, nebija aizslēgti rokturi, logs bija pievērts. Caur šo neaizslēgto logu viņš nolēma iekļūt ēkā, lai

paskatīties, kas tur ir vērtīgs. Viņš pa notekūdeņu cauruli uzrāpās uz otro stāvu, ar roku pagrūda logu, logs atvērās un pa loga aili viņš ielīda kabinetā.

Kabinetā atradās galds, krēsli, skapis. Uz galda stāvēja printeris HP, kas ar vadu bija pieslēgts rozetē. Viņš atslēdza printeri. Skapī atrada maisu un ielika tajā

printeri. Paņemot printeri, izlīda ārā caur to pašu logu un pa notekūdeņu cauruli. Zādzības laikā bija ģērbts baltās krāsas kreklā, melnas krāsas sporta biksēs,

pelēkas krāsas sporta apavos. Maisu ar printeri aiznesa un paslēpa šķūnī pie trīs stāvu mājas. Pēc kā viņš nolēma iekļūt dzīvoklī, kas atrodas trīs stāvu mājā

(3.sējuma lietas 134.-135.lapa).

2013.gada 13.septembra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. E/ norādīja vietu, kur 2013.gada 10.septembrī no

Lauksaimniecības pārvaldes ēkas telpām, kas atrodas /adrese/, izdarīja printera zādzību. Norādot uz lietus notekūdeņu cauruli, kas atrodas pie ēkas sienas

ēkas ziemeļu pusē, paskaidroja, ka pa šo cauruli viņš bija uzrāpies uz otro stāvu, atvēra neaizvērto plastikāta loga rāmi, kas atrodas pa kreisi no caurules, pēc

kā iekļuva kabinetā. Atrodoties SIA “Lekon” kabinetā Nr.29, paskaidroja, ka no šī kabineta viņš nozaga printeri, kurš stāvēja uz mazā galdiņa starp

rakstāmgaldu un palodzi. /pers. E/ pieejot pie kabinetā esošā skapja, paskaidroja, ka skapī viņš bija atradis maisu, kurā bija ielicis printeri. /pers. E/

paskaidroja, ka no telpas viņš izlīda caur logu pa to pašu cauruli. /pers. E/ parādīja vietu un paskaidroja, ka Baznīcas ielas pagalmā, koka šķūnī bija paslēpis

nozagto printeri. Nozagto printeri /pers. E/ nodeva policijas darbiniekiem. /pers. E/ paskaidroja, ka zādzības izdarīšanas laikā atradās skaidrā stāvoklī, zādzību

izdarīja, lai dabūtu naudu (3.sējuma lietas 136.-142.lapa).

Par zādzību [5], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no dzīvokļa Nr.2 , /adrese/, 2013.gada 13.septembrī /pers. E/ liecināja, ka 2013.gada

10.septembrī ap plkst. 07.10 viņš ar nodomu nozagt kaut ko vērtīgu pa neaizslēgtām iežogojuma vārtiem iegāja trīs stāvu mājas pagalmā, kas atrodas pie

pasta ēkas un katoļu baznīcas. Apejot māju no citas puses, ieraudzīja, ka pirmā stāva dzīvokļa balkona durvis atradās atvērtā stāvoklī. Uz balkona terasi veda

laipiņa, pa kuru viņš iegāja uz balkona terasi. Pa atvērtām balkona durvīm viņš iegāja dzīvokļa viesistabā, kur pa kreisi atradās plaukti ar fotogrāfijām, bet pa

labi – dušas telpa. Dzirdēja, ka dušas telpā kāds bija. Uz galda atradās kaut kāds priekšmets, kuru viņš paspēja paņemt, pēc kā no dušas telpas izgāja sieviete

un sāka bļaut. Viņš paskrēja garām sievietei un izskrēja ārā pa balkona laipiņu. Priekšmets, kuru paņēma no galda bija automašīnas “Mercedes Benz”

atslēga. Nodoma zagt mašīnu viņam nebija. Atslēgu ielika sporta bikšu kabatā un aizgāja arhīva ēkas virzienā, lai no arhīva ēkas nozagtu mantas.

Datoraparatūras zādzības mēģinājuma laikā atslēgu no automašīnas viņš pazaudēja. Savu vainu automašīnas atslēgas zādzībā atzina pilnīgi, izdarīto nožēloja

(3.sējuma lietas 111.-112.lapa).

2013.gada 13.septembra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. E/ norādīja vietu, kur 2013.gada 10.septembrī no

mājas, kas atrodas /adrese/, pirmā stāva dzīvokļa nozaga automašīnas “Mercedes Benz” atslēgu. /pers. E/ paskaidroja, ka 10.09.2013. ap plkst. 07.00 viņš

bija iegājis mājas teritorijā pa neaizslēgtiem metāla iežogojuma vārtiem. Tad pa balkona laipiņu viņš bija iegājis uz balkona terasi, kur pa atvērtām balkona

durvīm iekļuva dzīvokļa viesistabā un no galda bija nozadzis automašīnas atslēgu. Paņēmis atslēgu, pa balkona laipiņu /pers. E/ izskrēja no dzīvokļa, jo

dzīvokļa iemītniece bija viņu ieraudzījusi. Pēc šīs zādzības izdarīšanas viņš aizgāja uz arhīva ēku, kur datoraparatūras zādzības mēģinājuma laikā bija

pazaudējis automašīnas “Mercedes Benz” atslēgu. /pers. E/ paskaidroja, ka zādzības izdarīšanas laikā alkoholu vai psihotropās vielas nebija lietojis (3.sējuma

lietas 114.-116.lapa).

Par zādzības mēģinājumu [6], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/,

2013.gada 11.septembrī /pers. E/ liecināja, ka 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 08.00, ar nodomu kaut ko nozagt, viņš pa centrālajām durvīm iegāja arhīva

ēkā, kas atrodas Dārzu ielā, Rēzeknē. Pirms 2-3 dienām arhīva ēkas pagraba telpās viņš redzēja elektrisko vadu rulli ar apmēram 7-8 kg vara. 10.septembrī

viņš atnāca uz arhīvu, lai nozagto vadu rulli, bet apmaldījās ēkas koridoros, neatrada to un nokļuva pavisam citā ēkas galā. Satiekot ēkā sievieti, viņš sameloja

viņai, ka meklē darbu. Viņš uzkāpa uz trešo stāvu, kur koridora durvis nebija aizslēgtas ar atslēgu. Koridorā pie sienas atradās galdi ar kastēm. Ieraudzīja, ka

uz viena galda stāvēja divi monitori, viens procesors, klaviatūra, pele, datora vadi, pagarinātājs. Viņš zem galda atrada kartona kasti un salika tajā datora

aparatūru. No galda viņš paņēma sildītāju, vēl vienu klaviatūru, divas datora mātes plates, bet tomēr atstāja tās kabinetā uz grīdas. Paņēma tikai divas

operatīvās atmiņas mikroshēmas, kuras pēc tam pazaudēja. Līdz tam, apejot ēku, viņš ievēroja, ka logu, kas ved uz kāpņu telpu, var viegli atvērt. Rokturi, kuri

veras ciet no iekšpuses, nebija aizvērti. Kasti ar datora aparatūru viņš iznesa no koridora kāpņu telpā un nolika pie loga, bet pēc tam pa centrālajām durvīm

izgāja no ēkas. Ejot ārā, viņš satika sievieti, kura uzprasīja, ko viņš tur dara, bet viņš neko neatbildēja. Apgājis ēku, viņš piegāja pie durvīm, kuras ved uz

kāpņu telpu, durvis bija aizslēgtas. Viņš ar vienu roku pastiepās uz jumtiņu virs durvīm, bet ar otru pie loga palodzes, pēc tam pastiepa kāju uz jumtiņu, ar roku

pagrūda loga rāmi, atvēra logu un ielīda kāpņu laukumā. Sieviete, kuru viņš satika ejot ārā, tajā brīdī paņēma kasti un kliedzot bēga uz koridora pusi. Viņš

skrēja aiz sievietes. Pēc dažiem metriem, sieviete nometa kasti uz grīdas un pati aizskrēja. Viņš paņēma kasti un pa kāpnēm nokāpa uz pirmo stāvu. Kaut

kādā telpā viņš atstāja kasti un nolēma, ka vēlāk pēc tās atnāks. Viņš uzdzirdēja balsis un ieskrēja kaut kādā telpā, siena labajā pusē atrada nelielas durvis,

kuras ved uz mazu telpu. Viņš ielīda tajā telpā un sēdēja tur, kamēr viņu atrada policijas darbinieks (3.sējuma lietas 56.-58.lapa, tulkojums – lietas 59.-

60.lapa).

2013.gada 12.septembra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. E/ norādīja vietu, kur 10.09.2013. ap plkst. 09.30

izdarīja SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, kas atrodas /adrese/, piederošās datoraparatūras zādzības mēģinājumu. /pers. E/ paskaidroja,

ka uz minēto ēku atnāca, lai izdarītu zādzību. Ēkā viņš iegāja pa centrālām durvīm, tad uzkāpa uz trešo stāvu. Ieejas durvis uz trešā stāva koridoru nebija

aizslēgtas, tāpēc viņš bez šķēršļiem iekļuva koridorā, kur atradās arhīva glabātuves telpas. Pretī telpai Nr.312 bija novietoti galdi, un uz viena no tām atradās

datoraparatūra – 2 monitori, procesors, klaviatūra, pele, vadi, pagarinātājs. Zem cita galda atrada kartona kasti, kurā atradās putekļusūcēja detaļas, sildītājs,

vadi, pamatplātes. Telpas Nr.312 durvis nebija aizslēgtas, atslēga atradās slēdzenes ligzdā. Ieejot telpā Nr.312, viņš iztukšoja kartona kasti, no datora

pamatplātēm izņēma mikroshēmas (kuras vēlāk izmeta), salika kastē datoraparatūru, tad ar kasti devās pa koridoru pie kāpņu telpas. Kasti ar aparatūru

atstāja kāpņu telpā pie loga starp trešo un otro stāvu, lai mantas varētu iznest no ārpuses, iekļūstot ēkā caur logu. Norādot uz logu, kas atrodas kāpņu telpā no

rietumu puses, apstiprināja, ka tieši šo logu viņš bija atvēris no iekšpuses, lai bez grūtībām iekļūstu kāpņu telpā no ārpuses. No ēkas viņš izgāja pa to pašu

ceļu, pa kuru iegāja. /pers. E/ apejot ēku, no pagalma puses, piegāja pie ēkas dienvidu puses sienas, kur atrodas kāpņu telpas ieejas durvis un logi,

paskaidroja, ka pa šo loga aili viņš bija iekļuvis kāpņu telpā, kur bija atstājis kasti ar aparatūru. Kad viņš līda pa logu no ārpuses, kasti bija paņēmusi sieviete

un gribēja to aiznest atpakaļ. Sieviete ieraugot, ka viņš skrien viņai pakaļ, nometa kasti. Viņš paņēma kasti, pa kāpņu telpas kāpnēm noskrēja lejā uz pirmo

stāvu, kasti ar aparatūru atstāja, bet pats bija paslēpies telpas Nr.109 ventilācijas šahtā, kur viņu atrada policijas darbinieks. /pers. E/ paskaidroja, ka zādzības

mēģinājuma laikā alkoholu vai psihotropās vielas nebija lietojis. Automašīnas “Mercedes Benz” atslēga, kas bija atrasta ēkas trešā stāva koridorā viņam

nepieder (3.sējuma lietas 75.-76.lapa, fototabula – lietas 77.-86.lapa).

Par zādzību [7], kas izdarīta 2013.gada 18.septembrī, iesniegumā par izdarīto noziegumu /pers. E/ norādīja, ka naktī uz 18.septembri,

pastaigājoties pa Maskavas ielu, viņš pamanīja, ka automašīnā “VW Passat” bija vaļā durvis. Viņš nolēma iekāpt tajā un pārbaudīt, kas ir iekšā. Tad viņš

atrada atslēgas un iedarbināja mašīnu. Ar minēto mašīnu viņš vizinājās apmēram stundu, pēc kā novietoja to netālu no tās vietas, kur to nozaga. Nevēlējās

izdarīt neko sliktu, mašīnu būtu nolicis vietā, bet baidījās, ka tur varēja būt policisti (3.sējuma lietas 173.lapa).

2013.gada 21.septembrī /pers. E/ liecināja, ka 2013.gada 18.septembrī ap plkst. 03.00, viņš pastaigājās pa Rēzeknes pilsētas Ziemeļu rajonu. Maskavas

ielā mājas pagalmā viņš ieraudzīja automašīnu “VW Passat Variant” melnā krāsā, mašīnas durvis bija aizslēgtas. Viņš ar atslēgu, kura bija viņam līdzi,

atslēdza vadītāja puses durvis. Atslēga bija no viņa kolekcijas un bija no citas “VW” markas automašīnas. Signalizācijas mašīnā nebija. Viņš pārbaudīja

cimdu nodalījumu, bet neko vērtīgu tur neatrada. Tad nolēma ar minēto mašīnu pavizināties. Ar savu atslēgu iedarbināja mašīnu. Mašīnas degvielas tvertnē

bija aptuveni 40 litri degvielas. Apmēram pusstundu viņš ar šo mašīnu braukāja pa Rēzeknes pilsētas Ziemeļu mikrorajonu. Pēc kā mašīnu atstāja Blaumaņa

ielā mājas pagalmā, netālu no veikala “Mego”. Ar savu atslēgu aizslēdza mašīnu. Zādzības laikā viņam mugurā bija pelēkas krāsas veste ar rāvējslēdzēju un

pogām no priekšpuses, kuru viņš atstāja mašīnas aizmugurējā sēdeklī. Mašīnas salonā bija pazaudējis 2 prezervatīvu paciņas. Zādzību izdarīja viens pats.

Nekādus bojājumus automašīnai nebija nodarījis, kā arī nebija bojājis aizdedzes slēdzeni. Zādzības laikā alkoholu vai psihotropās vielas lietojis nebija. Mašīnu

novietoja netālu no zādzības izdarīšanas vietas, jo baidījās, ka zādzības vietā varēja būt policija (3.sējuma lietas 203.-204.lapa).

2013.gada 23.septembra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. E/ norādīja vietu, kur naktī uz 2013.gada 18.septembri

no mājas pagalma izdarīja automašīnas “VW Passat Variant” zādzību [7]. /pers. E/ norādīja vietu Maskavas ielā pie 5 stāvu mājas Nr.10, kur viņš

18.09.2013. naktī, pielāgojot atslēgu, atvēra automašīnas “VW Passat Variant” durvis un iedarbinot to ar atslēgu, nozaga minēto automašīnu. /pers. E/

norādīja vietu Blaumaņa ielā mājas Nr.3 pagalmā, kur pēc tā, kā bija pabraukājis ar nozagto mašīnu, atstāja to. Atstājot automašīnu, ar atslēgu aizslēdza to.

/pers. E/ paskaidroja, ka mašīnas salonā pazaudēja 2 prezervatīvu paciņas un atstāja vesti. Izdarot noziegumus, alkoholu vai psihotropās vielas lietojis nebija

(3.sējuma lietas 205.-206.lapa, fototabula – lietas 207.-211.lapa).

Par /pers. R/ piederošo mantu zādzību [8], kas izdarīta 2013.gada 19.septembrī ap plkst. 17.20, 2013.gada 19.septembra iesniegumā par

izdarīto noziegumu /pers. E/ norādīja, ka 2013.gada 19.septembrī dienas laikā viņš pastaigājās pa Rēzeknes pilsētu. Viņš iegāja ēkā, kas atrodas pretī klubam

“Revis”. Tā kā ēkas durvis nebija aizslēgtas, viņš iegāja kāpņu telpā, un no turienes pa citām durvīm iegāja kabinetā. Kabinetā uz galdiņa atradās somiņa,

kurā viņš parakņājās un atrada maku, kuru paņēma sev. Vēl no somas paņēma mobilo telefonu “Nokia”. Pēc tam viņš izgāja ārā no ēkas. Vēlāk aiz veikala

“Drogas” viņš no maka paņēma naudu EUR 24,19 (Ls 17) apmērā, vēl tur bija visādas kartes, bet kartes kopā ar maku izmeta krūmos. Zādzību izdarīja, jo

bija nepieciešama nauda (3.sējuma lietas 173.lapa).

2013.gada 21.septembrī /pers. E/ liecināja, ka 2013.gada 19.septembrī pēc plkst. 17.00 viņš pastaigājās pa Rēzeknes pilsētu ar nodomu nozagt kaut ko

vērtīgu. Ejot garām nakts klubam “Revis”, nolēma iekļūt ēkā, kas atrodas ielas otrajā pusē, Atbrīvošanas alejā. Viņš apeja ēku no pagalma puses un caur

neaizvērtām pagalma puses durvīm, iekļuva ēkā. Ieejot koridorā, viņš caur neaizslēgtām durvīm iegāja masāžas kabinetā, kurā neviena nebija. Pa kreisi no

ieejas, uz krēsla ieraudzīja tumšās krāsas sieviešu rokas somiņu. No somiņas viņš nozaga maku sarkanā krāsā, mobilo telefonu “Nokia” pelēkas krāsas

korpusā. Paņēmis minētās mantas, pa pagalma puses durvīm izgāja ārā no ēkas nepamanīts. Pārbaudot maku, konstatēja, ka tajā atradās nauda Ls 15, trīs

banknotes pa Ls 5. Naudu iztērēja savām vajadzībām. Makā atradās plastikāta kartes, tajā skaitā “Swedbank” bankas karte, bet viņam nebija nodoma tās

zagt. Maku ar kartēm izmeta veikala “Drogas” pagalmā. Kādas vēl mantas atradās makā, nezina, jo viņu interesēja tikai nauda. No mobilā telefona, kurš bija

darba stāvoklī, izņēma SIM karti ar LMT pieslēgumu un izmeta to ārā. Telefonā ielika savu SIM karti “ZZ”. SIM karti “O2” paņēma nejauši kopā ar naudu.

Nauda Ls 0,34 apmērā, kas bija atrasta pie viņa, ir palikusi no nozagtajiem Ls 15. Makā atradās viens ASV dolārs, kuru viņš arī paņēma. Savu vainu naudas,

mobilā telefona, naudas maka ar dokumentiem un papīriem atzina, izdarīto nožēloja (3.sējuma lietas 176.-177.lapa).

2013.gada 23.septembra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. E/ norādīja vietu, kur 2013.gada 19.septembrī no

masāžas salona, kas atrodas /adrese/, izdarīja mobilā telefona un maka zādzību [8]. Atrodoties / adrese/, norādot uz ēkas ziemeļu puses sienas ieejas durvīm,

/pers. E/ paskaidroja, ka pa šīm neaizslēgtām durvīm 19.09.2013. ap plkst. 17.20 viņš iekļuva ēkas koridorā. Norādot uz ieejas durvīm kāpņu telpā, kas ved uz

pirmā stāva koridoru, /pers. E/ paskaidroja, ka šīs durvis arī nebija aizslēgtas un viņš bez šķēršļiem, ar nodomu nozagt kaut ko vērtīgu, iekļuva ēkas pirmā

stāva koridorā, kur atradās kabineti. /pers. E/ norādīja kabinetu, no kura izdarīja zādzību, paskaidrojot, ka pa kreisi no ieejas atradās soma, no kuras viņš

nozaga mobilo telefonu “Nokia” un maku sarkanā krāsā ar naudu un dokumentiem. No maka viņš izņēma naudu, bet maku izmeta aiz veikala “Drogas”.

/pers. E/ norādīja vietu, kur izmeta maku. Zālē tika atrasts sarkanas krāsas maks ar papīra lapiņu un zaļas/dzeltenas krāsas sašūtu lentīti kvadrātveidā

(3.sējuma lietas 205.-206.lapa, fototabula – lietas 207.-211.lapa).

Apsūdzētais/pers. F/ tiesas izmeklēšanā izmantoja savas tiesības neliecināt. Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu

tika nolasītas apsūdzētā /pers. F/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Par cietušajam /pers. H/ piederošās automašīnas zādzību (zādzība [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri) 2013.gada 21.februāra

iesniegumā /pers. F/ norādīja, ka viņš kopā ar /pers. E/ naktī uz 2013.gada 10.februāri nozaga automašīnu “VW Passat”, kura atradās netālu no Rēzeknes

pilsētas pirts. Viņi vizinājās pa pilsētu un atstāja automašīnu Ančupānu karjerā. Automagnetolu no mašīnas viņi atdeva /pers. G/. Nākamajā dienā viņš ar

/pers. E/ aizgāja pie mašīnas, jo gribēja noņemt no tās riteņus, bet tas viņiem neizdevās. Pēc vizināšanas automašīnu viņi atstāja aiz metāla pieņemšanas

punkta stāvlaukumā. Nākamajā dienā mašīnu aizdzina uz Ozolmuižas pagastu un tur atstāja. Pēc tam no mašīnas noņēma riteņus un atstāja tos pie /pers. Z/

mājas. Riteņus apmētāja ar sniegu, lai nebūtu redzamas. Mašīnu gribēja pārdot uz rezerves daļām. Pēc riepu noņemšanas /pers. E/ izsita mašīnai gandrīz

visus stiklus (1.sējuma lietas 47.lapa).

2013.gada 21.februārī /pers. F/ liecināja, ka 2013.gada 10.februārī ap plkst. 21.00 viņš satikās ar paziņu /pers. E/ un viņi aizgāja pastaigāties pa

Rēzeknes pilsētu. Viņš bija alkohola reibumā, jo tajā dienā lietoja alkoholu. /pers. E/, viņaprāt, bija skaidrā. Ap plkst. 23.00 viņi satika /pers. G/. Sarunas laikā

/pers. G/ pateica, ka viņa paziņam bija vajadzīgi 14.izmēra automašīnas riteņi, viņš tos nopirktu. /pers. G/ aizgāja, bet viņi nolēma nozagt kādu automašīnu ar

tādiem riteņiem. Ceļa malā netālu no piecstāvu mājas Rīgas ielā 2 viņi ieraudzīja automašīnu “VW Passat Variant” tumšā krāsā, kurai bija 14.izmēra riteņi.

Viņi nolēma nozagt to automašīnu, lai pēc tam noskrūvētu riteņus. Viņš stāvēja pie minētas mājas ieejas un vēroja apkārtni, lai viņus nepamanītu. Redzēja, kā

/pers. E/ atvēra vadītāja puses durvis, iekāpa mašīnas salonā. Vispirms viņš salauza durvju rokturi vadītāja durvīm, tad ielīda salonā. /pers. E/ salauza arī

aizmugures durvju rokturi labajā pusē. Apmēram pēc 15 minūtēm /pers. E/ iedarbināja mašīnu. Tad viņš (/pers. F/) iesēdās mašīnas priekšējā pasažieru

sēdeklī un viņi aizbrauca vizināties. Makarovkas rajonā viņi plānoja noskrūvēt riteņus, bet iebuksēja un nevarēja izbraukt. Tad /pers. E/ piezvanīja /pers. G/ un

palūdza atnākt palīdzēt izstumt mašīnu. Uzskata, ka /pers. G/ saprata, ka mašīna bija zagta, jo bija salauzti durvju rokturi un aizdedzes atslēga. Viņi pateica

/pers. G/, ka mašīna ir zagta. /pers. G/ paprasīja /pers. E/ atļauju izņemt no mašīnas priekšējā paneļa automagnetolu, lai to pārdotu. Paņemot automagnetolu,

/pers. G/ aizgāja. Automašīnu viņi izstūma divatā ar /pers. E/. Tad viņi aizbrauca uz Ančupānu mežu, lai noskrūvētu riteņus, bet neatrada domkratu un

atslēgu, tāpēc mašīnu atstāja tur, bet paši atgriezās uz pilsētu. 11.februārī vakarā, ap plkst. 22.00, viņš kopā ar /pers. E/ atgriezās pie minētās automašīnas, lai

noskrūvētu riteņus, bet tas atkal neizdevās, jo nevarēja atgriezt skrūves. Tad /pers. E/ iedarbināja mašīnu un viņi aizbrauca uz Rēzekni, kur Komunālu ielas

rajonā netālu no metāla pieņemšanas punkta atstāja mašīnu. 12.februārī viņš atkal satikās ar /pers. E/ un piedāvāja viņam automašīnu aizdzīt uz ciemu

Jaunsaimnieki, Ozolmuižas pagastā, kur dzīvo viņa paziņa /pers. Z/, jo tur varēja mierīgi noskrūvēt riteņus. Ap plkst. 12.00, braucot uz Ozolmuižas pagastu,

/pers. E/ iebuksēja. Mašīnas bagāžniekā viņi atrada domkratu, viņš sāka skrūvēt riteņus, bet /pers. E/ tajā laikā dauzīja stiklus un lukturus. Viņš pats mašīnai

neko nelauza un stiklus nesita. Pirms tam viņi uz ceļa pazaudēja automašīnas aizmugurējo numuru, /pers. E/ to pacēla un ielika salonā. Noskrūvētos riteņus

viņi aiznesa tālāk no mašīnas un noslēpa zem sniega netālu no /pers. Z/ dzīvesvietas, pēc kā aizgāja uz pilsētu. Tobrīd /pers. Z/ mājās nebija. Pēc divām

dienām viņš piezvanīja /pers. Z/ un pateica, ka netālu no viņa mājas noslēpa sniegā riteņus un, ka tie pieder viņam. Vai /pers. E/ zvanīja /pers. G/ un teica

kaut ko par riteņiem, nezina. Viņā klātbūtnē no mašīnas /pers. E/ neko neņēma. Viņš tikai izsita stiklus, salauza spoguļus un atlauza vienu logu tīrītāju

priekšējām stiklam. Savu vainu atzina, izdarīto nožēloja. Zādzību izdarīja, būdams alkohola reibumā. Kādā veidā automašīnas riteņi nokļuva atpakaļ tajā vietā,

kur viņi atstāja mašīnu, nezina (1.sējuma lietas 48.-50.lapa, tulkojums – lietas 51.-53.lapa).

2013.gada 22.februārī /pers. F/ liecināja, ka automašīnas “VW Passat Variant” zādzību kopā ar /pers. E/ izdarīja ar mērķi noskrūvēt automašīnai

riteņus, bet tas viņiem neizdevās. No mašīnas viņš noskrūvēja visus četrus riteņus un paņēma rezerves riteņi. Līdz /pers. Z/ mājai viņš nesa trīs riteņus, bet

/pers. E/ nesa divus riteņus. Pie /pers. Z/ mājas riteņus noslēpa zem sniega. Kad atnesa riteņus, /pers. Z/ mājās nebija. Kad viņš skrūvēja riteņus, /pers. E/

sāka sist stiklus, izsita aizmugurējo stiklu un 3 vai 4 sānu stiklus. Ar ko /pers. E/ sita stiklus, viņš neredzēja. Vēl /pers. E/ automašīnai atlauza priekšējo logu

tīrītāju, kuru pēc tam izmeta sniegā netālu no mašīnas. Bez tam /pers. E/ salauza abus sānu spoguļus, izsita stiklus lukturiem labajā pusē (priekšējo un

aizmugurējo). /pers. E/ bija skaidrā. Viņš personīgi pie stūres nebrauca. (1.sējuma lietas 58.-59.lapa, tulkojums – lietas 60.-61.lapa).

2013.gada 22.februāra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. F/ norādīja māju /adrese/, un vietu apmēram 30 m

attālumā no mājas, no kurienes naktī no 10.februāra uz 11.februāri kopā ar /pers. E/ nozaga automašīnu “VW Passat Variant”. Norādīja vietu pie mājas

pēdējās kāpņu telpas, kur stāvēja, kamēr /pers. E/ mēģināja atvērt un iedarbināt automašīnu. Makarovkas rajonā krustojumā, pie zīmes “Koku iela”, /pers. F/

izkāpa, pagāja apmēram 20 m un norādīja vietu ceļa malā, kur viņi ar automašīnu “VW Passat Variant” iebuksēja. Tajā vietā /pers. G/ paņēma no mašīnas

magnetolu. Ančupānu mežā, pašā ceļa galā, automašīnu stāvvietā /pers. F/ parādīja vietu, kur bija novietota automašīna. /pers. F/ paskaidroja, ka tur viņi

mēģināja noņemt riteņus. Ziemeļu mikrorajonā, braucot pa Komunālu ielu apmēram 700 m, /pers. F/ parādīja vietu stāvlaukumā pretim teritorijai /adrese/, un

paskaidroja, ka uz turieni tika aizdzīta mašīna no Ančupānu meža. No šī stāvlaukuma viņi mašīnu aizdzina uz ciemu Jaunsaimnieki. /pers. F/ parādīja vietu

ciemā Jaunsaimnieki, Ozolmuižas pagastā, kur noskrūvēja riteņus un kur /pers. E/ izsita stiklus, salauza spoguļus, atlauza priekšējo loga tīrītāju un sasita

luktura stikliņu. Kā arī /pers. F/ norādīja vietu pie mājas, kurā dzīvo /pers. Z/, kur viņi noslēpa riteņus (1.sējuma lietas 62.-64.lapa, tulkojums – lietas 65.-

66.lapa, fototabula – lietas 67.-71.lapa).

2013.gada 26.februārī /pers. F/ liecināja, ka pēc tam, kad viņi ar /pers. E/ nozaga automašīnu “VW Passat Variant”, pie automašīnas kopā ar viņu

piegāja /pers. G/. Uzskata, ka /pers. G/ redzēja mašīnas zādzību, jo atradās kaut kur blakus. Kad /pers. E/ iedarbināja mašīnu, viņš pabrauca uz leju pa

18.novembra ielu, bet viņš ar /pers. G/ piegāja pēc 1-2 minūtēm. Tad trijatā aizbrauca vizināties, ar mērķi atrast vietu, kur varētu noskrūvēt riteņus. Viņi

brauca uz Makarovkas mikrorajona pusi, pa ceļam /pers. G/ izkāpa no mašīnas. Viņi ar /pers. E/ Koku ielas rajonā iebuksēja. Tad /pers. E/ sazvanījās ar

/pers. G/ un pateica, kur viņi atrodas. Apmēram pēc 15 minūtēm piegāja /pers. G/. /pers. G/ paprasīja, lai /pers. E/ iedotu viņam automagnetolu, kura bija

automašīnā, jo gribēja to pārdot. /pers. G/ paņēma magnetolu un aizgāja. Tad viņi aizdzina mašīnu uz Ančupānu mežu. Uzskata, ka mašīnas zādzībā

nepiedalījās, tikai vēroja situāciju. Rokturus un stūres bloķētāju viņš nelauza. /pers. G/ viņi satika apmēram 40-50 metrus no tas vietas, kur atradās nozagtā

automašīna. Sarunā /pers. G/ pateica, ka viņa paziņa vēlējas nopirkt 14.izmēra riepas. Mašīnu viņi nolēma nozagt ar /pers. E/. Uzskata, ka /pers. G/ redzēja,

kā viņi zaga mašīnu, jo kad /pers. E/ iedarbināja mašīnu un pabrauca tālāk no zādzības vietas, burtiski uzreiz /pers. G/ piegāja pie mašīnas un apsēdās

priekšējā pasažieru sēdeklī.

Kad viņš ar /pers. E/ atbrauca uz Ozolaines pagastu, viņš sazvanījās ar /pers. Z/ un paskaidroja, ka automašīnai vajag noskrūvēt riteņus. Tas bija ap

plkst. 12.00. Pēc pāris minūtēm pie viņiem piegāja /pers. Z/. Viņš pateica /pers. Z/, ka mašīna ir zagta. Viņš paprasīja /pers. Z/ atļauju atskrūvētos riteņus

aiznest pie viņa mājas. /pers. Z/ piekrita palīdzēt. Riteņus viņš (/pers. F/) noskrūvēja viens pats. /pers. E/ izsita mašīnai stiklus, sabojāja spoguļus un salauza

stiklu tīrītāju. /pers. Z/ neko nelauza un nebojāja. Kad viņš skrūvēja nost riteņus, garām brauca mašīna, no tās izkāpa vīrietis un piedāvāja palīdzību. Tajā brīdī

viņš ar /pers. Z/ noslēpās sniegā, bet /pers. E/ atbildēja, ka palīdzība nav nepieciešama. Viņaprāt, /pers. E/ gribēja bēgt uz meža pusi, bet apstājās. Riteņus

viņi trijatā aiznesa līdz /pers. Z/ mājai, kura atrodas ceļa Rēzekne-Ozolmuiža otrā pusē. Vēl no bagāžnieka viņš paņēma rezerves riteni. Viņš nesa divus

riteņus, bet /pers. E/ ar /pers. Z/ nesa trīs riteņus. Riteņus atstāja pie /pers. Z/ mājas un apsvieda tos ar sniegu. /pers. G/ viņi neteica, ka riteņi ir noskrūvēti.

Kādā veidā riteņi atkal izrādījās pie mašīnas, nezina. Iespējams, /pers. Z/ aiznesa tos atpakaļ. Savu vainu atzina, izdarīto nožēloja. Mašīnas bojāšanā viņš

nepiedalījās (1.sējuma lietas 88.-90.lapa, tulkojums – lietas 91.-92.lapa).

2013.gada 11.martā /pers. F/ liecināja, ka tehnisko pasi automašīnā “VW Passat Variant” viņš neredzēja. Kad iekāpa mašīnā, papīri jau bija izmētāti pa

paklājiņu blakus pasažieru sēdeklim. Viņš no mašīnas paņēma tikai domkratu un uzgriežņu atslēgu, lai atgrieztu riteņus. Pie mašīnas savas mantas viņš

neatstāja un nezaudēja. Krekli, kuri bija atrasti sniegā pie mašīnas, viņam nepieder. Iespējams mantas atradās automašīnā un /pers. E/ tos izņēma no salona.

Bagāžniekā vai salonā pumpi, trosi un mēlenti viņš neredzēja. /pers. E/ automašīnai izsita stiklus un lukturus. Automašīnas virsbūvi viņi neskrāpēja.

Automašīnai stiklus viņš nesita, tikai atskrūvēja riteņus. Kam pieder cigarešu “Winston” paka, nezina (1.sējuma lietas 101.lapa, tulkojums – lietas 102.lapa).

Pēc liecību nolasīšanas /pers. F/ paskaidroja, ka viņš piekrīt /pers. E/ liecībām par automašīnas “VW Passat Variant” zādzības apstākļiem. Tajās ir

pretrunas ar viņa liecībām, jo toreiz viņu no sākuma aizturēja un teica, ka ja atzīs vainu, tad palaidīs viņu. Viņš nebija vērojis apkārtni, bet vienlaicīgi ar /pers.

E/ iekļuva automašīnā. /pers. E/ iedarbināja to un viņi aizbrauca.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ liecināja, ka viņš neatceras precīzu datumu, kad pilsētā aiz gaļas kombināta satika /pers. E/ un /pers. F/. Atceras,

ka tas bija ziemā, nakts laikā. Toreiz viņš sazvanījās ar /pers. E/, /pers. E/ pateica, ka viņi iestrēga sniega kupenā, viņš aizgāja palīdzēt izstumt mašīnu. Viņš

prasīja /pers. E/, vai mašīnā ir kādas mantas, ko varētu pārdot. /pers. E/ un /pers. F/ izņēma no mašīnas automagnetolu un iedeva viņam. Kurš tieši – /pers.

E/ vai /pers. F/ iedeva viņam automagentolu, viņš neatceras. Par to automašīnu, ar kuru /pers. E/ un /pers. F/ bija iestrēguši kupenā, viņi neko nebija teikuši.

Viņš palīdzēja izstumt mašīnu un, paņēmis automagnetolu, aizgāja. Uz kurieni /pers. E/ un /pers. F/ ar to automašīnu pēc tam bija aizbraukuši, viņš nezina.

Nākamajā dienā, no rīta, pie tirgus “Džetta” viņš pārdeva automagnetolu nepazīstamajam cilvēkam par Ls 15. Vai naudu paturēja sev, vai ar kādu padalījās,

viņš neatceras. Neatceras, vai ar /pers. E/ bija noruna sadalīt no automagnetolas pārdošanas saņemto naudu. Ar /pers. E/ un /pers. F/ viņš pazīstams jau sen,

bet bieži kopā ar viņiem laiku viņš nepavadīja. Ar ko tobrīd nodarbojās /pers. E/ viņš nezina. Viņš nezināja, ka automagnetola, kuru viņš pārdeva, bija zagta.

Tobrīd viņš pieļāva iespēju, t.i., viņam bija tādas domas, ka mašīna un automagnetola bija zagtas, bet tieši neviens viņam to nav teicis. Par riepām nekādas

sarunas ar /pers. E/ viņam nebija.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē tika nolasītas /pers. G/ liecības, kuras viņš sniedza pirmstiesas kriminālprocesā, jo

starp šīm liecībām un tiesā sniegtām liecībām ir svarīgas pretrunas.

2013.gada 29.aprīlī /pers. G/ liecināja, ka viņš nezināja, ka automašīna “VW Passat Variant” bija zagta. Viņš neredzēja kā /pers. E/ un paziņa ar

iesauku “Bugalter” izdarīja šīs automašīnas zādzību. Tajā naktī /pers. E/ piezvanīja viņam un palūdza palīdzēt pagrūst automašīnu, ar kuru bija iebuksējis. Kad

/pers. E/ viņam piezvanīja viņš bija pie savas paziņas Natālijas, kura dzīvo 18.novembra ielā divstāvu mājā. Kad /pers. E/ viņam piezvanīja, viņš aizgāja uz to

vietu, kur viņš iebuksēja. Līdz tam kā /pers. E/ piezvanīja viņam, viņš ar /pers. E/ un ar “Bugalteru” satikās 18.Novembra un Rīgas ielas rajonā. Sarunā viņš

(/pers. G/) pateica, ka viņa paziņam vajag automašīnas riepas 14.izmēra un prasīja, vai viņi nezina, kur tādas var lēti dabūt. Viņi neko konkrēti piedāvāt

nevarēja. Tad viņi izšķīrās. Viņš aizgāja pie Natālijas, bet viņi aizgāja savās darīšanās, bet uz kurieni, nezina. Kad viņš satika /pers. E/ un Bugalteru viņiem

nekādas automašīnas nebija, viņi gāja kājām. Pēc /pers. E/ zvana viņš aizgāja uz Makarovkas mikrorajonu, uz Koku ielas rajonu. Tur ieraudzīja, ka /pers. E/

un Bugalter mēģināja ar automašīnu “VW Passat Variant” izbraukt no vietas, kur bija iebuksējuši. No kurienes viņiem bija automašīna, nezina. Vai

automašīnai bija salauzta aizdedzes atslēga, neskatījās. Viņš padomāja, ka /pers. E/ un Bugalter automašīnu no kaut kā nopirka. Uz vietas, izvilcis no

automašīnas priekšēja paneļa automagnetolu, /pers. E/ iedeva to viņam (/pers. G/) un pateica, lai viņš to pārdod. Viņš mašīnas salonā neielīda. Iespējams, ka

viņš piedāvāja /pers. E/ izņemt magnetolu un to pārdot, bet precīzi jau neatceras. Paņemot magnetolu, viņš kājām gāja atpakaļ pie Natālijas, bet /pers. E/ ar

Bugalteru ar automašīnu kaut kur aizbrauca. Nākošajā dienā stāvlaukumā pie tirdzniecības centra “Džetta” viņš pārdeva automagnetolu nejaušām garām

gājējām par Ls 12. Kā izskatījās automašīna, aprakstīt nevarēja un paskaidroja, ka atpazīt to nevarēs.

Tad /pers. G/ laboja savas liecības un liecināja, ka viņš zināja, ka automašīna, ar kuru iebuksēja /pers. E/, bija zagta. No kurienes tā bija nozagta,

nezina. Viņš saprata, ka tā bija zagta, jo /pers. E/ un Bugalteram nav naudas, lai nopirktu automašīnu. Tajā naktī, kad viņi nozaga automašīnu, /pers. E/

piezvanīja viņam uz mobilo telefonu un teica, lai viņš izej ārā pie gaļas kombināta. Kad viņš piegāja, /pers. E/ jau sēdēja mašīnā “VW Passat Variant” pie

stūres. Kopā ar /pers. E/ bija Bugalter. Tad viņš saprata, ka viņi automašīnu nozaga. Kad piegāja, arī iesēdās mašīnā un viņi aizbrauca vizināties. Drīz viņš

izkāpa no mašīnas un aizgāja pie Natālijas uz mājām, bet /pers. E/ ar Bugalteru aizbrauca vizināties. Pēc kāda laika /pers. E/ piezvanīja viņam un pateica, ka

ar mašīnu iebuksēja, tāpēc viņš gāja palīdzēt izstumt mašīnu. Savu vainu automagnetolas realizācijā atzina, izdarīto nožēloja. Naudu, kuru saņēma par pārdoto

magnetolu viņš iztērēja.

Par gadījumu, kad /pers. E/ atbrauca ar citu automašīnu “VW Passat Variant” zaļā krāsā un paņēma viņu no spēļu zāle, tad viņš nezināja, ka mašīna

bija zagta, jo /pers. E/ pateica, ka mašīnu viņš nopirka. Ar to mašīnu pie stūres viņš (/pers. G/) brauca 19.februārī, kad iebrauca sniega kupenā. Kad vizinājās

ar automašīnu “VW Passat Variant” zaļā krāsā, bija skaidrā, alkoholu un narkotiskās vielās nebija lietojis. Automašīnu vadīja bez vadītāja tiesībām, jo to

viņam nav (1.sējuma lietas 165.-167.lapa, tulkojums – lietas 168.-169.lapa).

Pēc liecību nolasīšanas apsūdzētais /pers. G/ paskaidroja, ka šādas liecības viņš sniedza, jo prokurors pateica viņam atzīties.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. G/ nebija klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 3.punktu tiesas sēdē tika nolasītas /pers. G/ liecības, kuras viņš sniedza pirmstiesas kriminālprocesā.

Par zādzību [2], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 17.februāri, /pers. G/ 2013.gada 19.februāra iesniegumā par izdarīto noziegumu norādīts, ka

konkrētu datumu, kad viņš atradās Rēzeknē 2 un viņam piezvanīja /pers. E/, viņš neatceras. /pers. E/ pateica, ka nopirka automašīnu un var piebraukt pēc

viņa. Ar to mašīnu viņi brauca līdz Ziemeļu rajonam, kur to atstāja. /pers. E/ teica, ka viņš var paņemt mašīnu un pavizināties ar to, ka mašīnai dokumentu

nav, jo tā it kā ir norakstīta. Kā viņš saprata, mašīna visu laiku atradās bāzē. 2013.gada 18.februārī viņš paņēma mašīnu un aizbrauca līdz tiltam, kur iebrauca

grāvī (1.sējuma lietas 124.lapa, tulkojums – lietas 125.lapa).

2013.gada 21.februārī /pers. G/ liecināja, ka 17.februārī naktī viņš atradās bārā “Fenikss”. Ap plkst. 03.00 viņam uz mobilo telefonu piezvanīja paziņa

/pers. E/ un prasīja, kur viņš atrodas. Viņš atbildēja. Pēc laika /pers. E/ atkal piezvanīja viņam un pateica, lai viņš (/pers. G/) izej ārā. /pers. E/ bija atbraucis

ar automašīnu “VW Passat Variant” zaļā krāsā. Mašīnā /pers. E/ bija viens pats. Viņš uzprasīja /pers. E/ no kurienes viņam mašīna, uz ko /pers. E/ atbildēja,

ka paņēma kredītu un nopirka. Teica, ka mašīnu nopirka kā norakstītu, tai nebija ne atslēgu, ne dokumentu. Viņš redzēja, ka automašīnas aizdedzes atslēga

bija salauzta un zem stūres bija redzami vadi, kuri bija izvilkti uz āru un savienoti savā starpā. Par cik /pers. E/ pateica, ka mašīna ir norakstīta, viņš nedomāja,

ka tā var būt zagta. Viņi kopā ar /pers. E/ aizbrauca uz Rēzeknes pilsētas Ziemeļu mikrorajonu. Tur viņš paprasīja /pers. E/ atļauju apsēsties pie stūres. Viņi

samainījās vietām un viņš (/pers. G/) apsēdās pie stūres. Tā kā viņš pirmo reizi bija braucis ar mašīnu, /pers. E/ teica viņam ko jādara. Braucot, viņš ietriecās

kupenā, taču mašīnai nekas nebija sabojāts. Viņi atkal samainījās vietām. /pers. E/ brauca Varoņu ielas virzienā, kur nolēma pie bāzes atstāt automašīnu, jo

viņam nebija vadīšanas tiesību un mašīnai nebija dokumentu. /pers. E/ pateica, ka, ja gribēs, viņš (/pers. G/) var ņemt mašīnu un ar to vizināties. 2013.gada

19.februārī viņš nolēma pavizināties ar minēto automašīnu un atnāca pēc tās. Tā kā nezināja, kā mašīnu iedarbināt, piezvanīja paziņām. Savienojot aizdedzes

vadus, viņš iedarbināja mašīnu un vizinājās ar to. Ap plkst. 03.00 naktī viņš brauca uz Rēzeknes pilsētas Ziemeļu mikrorajonu un netālu no tilta iebrauca

grāvī. Tā kā izbraukt no tā viņš nevarēja, atstāja mašīnu tur. No mašīnas salona viņš neko neņēma (1.sējuma lietas 131.-132.lapa, tulkojums – lietas 133.-

134.lapa).

2013.gada 21.februārī /pers. G/ apstiprināja savas liecības, kuras sniedza kā aizturētā persona. Papildus liecināja, ka kad /pers. E/ iedeva viņam

pavizināties ar automašīnu “VW Passat Variant”, viņš ar to iebrauca sniega kaudzē un nevarēja izbraukt no tās. Tad viņš piezvanīja savam paziņam, kurš

dzīvo Rēzeknes pilsētas Ziemeļu mikrorajonā, un palūdza atbraukt palīdzēt. Paziņa atbrauca ar savu automašīnu “Audi” tumšā krāsā un ar tās palīdzību

izvilka mašīnu “VW Passat Variant”. Paziņa neprasīja no kurienes viņiem automašīna. Kas paziņa aizbrauca, viņi turpināja vizināties. Pie stūres bija /pers.

E/. Mašīnu atstāja netālu no bāzes Varoņu ielas rajonā. No mašīnas viņi neko neņēma. Vainu automašīnas zādzības izdarīšanā neatzīst, jo viņš to nedarīja un

nezināja, ka /pers. E/ mašīnu bija nozadzis (1.sējuma lietas 135.lapa, tulkojums – lietas 136.lapa).

2013.gada 21.februāra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. G/ parādīja vietu – spēļu zāli “Fenikss” Stacijas ielā 9,

Rēzeknē, kur 2013.gada 17.februārī pēc viņa ar automašīnu “VW Passat Variant” bija atbraucis /pers. E/. Tad braucot pa Maskavas ielu un pagriežoties pa

labi, turpinot braukt taisni un pagriezienā pagriežoties pa kreisi, piebraucot pie nelielas ķieģeļu ēkas, /pers. G/ norādīja kupenu ceļa labajā pusē un paskaidroja,

ka šajā kupenā viņš iebrauca ar automašīnu “VW Passat Variant” un iebuksēja. Braucot līdz Varoņu ielai, tur nogriežoties pa kreisi un braucot līdz

apžogotajai teritorijai Varoņu ielā 33 pie garāžu telpām, /pers. G/ norādīja vietu pretim garāžām, kur /pers. E/ atstāja mašīnu. Tālāk /pers. G/ norādīja vietu

zem tilta, netālu no Komunālu ielas un dzelzceļa sliedēm, kur viņš braucot no Varoņu ielas puse, ar automašīnu iebrauca sniegā (1.sējuma lietas 137.-

138.lapa, tulkojums – lietas 139.-140.lapa, fototabula – lietas 141.-143.lapa).

Par zādzību [3], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 24.februāri, /pers. G/ 2013.gada 20.marta iesniegumā par izdarītajiem noziegumiem norādīts, ka

23.februārī /pers. E/ pateica, ka viņam ir mašīna ar atslēgu. Viņi aizgāja pēc mašīnas un aizbrauca ar to uz ārzemēm. Amsterdamā mašīnu izņēma (2.sējuma

lietas 20.lapa, tulkojums – lietas 21.lapa).

2013.gada 20.martā /pers. G/ liecināja, ka viņam bija ideja aizbraukt uz ārzemēm un atrast tur darbu. Ar šo ideju viņš padalījās ar savu paziņu /pers. E/.

2013.gada 24.februārī plkst. 03.00 no rīta pie viņa atnāca /pers. E/ un teica, ka viņš atrada mašīnu, kurā aizdedzē saimnieks aizmirsa atslēgas. Viņi savāca

mantas un aizgāja pie mašīnas, jo nolēma braukt ar to uz Angliju. Rūpnīcas ielā /pers. E/ parādīja viņam automašīnu “VW Caddy”, kurai aizdedzē bija

atslēga. /pers. E/ apsēdās pie stūres un viņi aizbrauca. Pa ceļam uz Angliju Holandē viņus apturēja policija un noskaidroja, ka mašīna ir zagta, tāpēc viņus

aizturēja un mašīnu izņēma (2.sējuma lietas 24.lapa, tulkojums – lietas 25.lapa).

2013.gada 5.aprīļa protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. G/ parādīja vietu /adrese/, uz kurieni 2013.gada 24.februārī

viņu atveda /pers. E/ un parādīja automašīnu, paskaidrojot, ka mašīna pieder viņa tēvocim un nekādu problēmu viņiem nebūs, ja viņi ar to aizbrauks uz

ārzemēm (2.sējuma lietas 29.lapa, tulkojums – lietas 30.lapa, fototabula – lietas 31.-33.lapa).

2013.gada 7.jūnijā /pers. G/ liecināja, ka 2013.gada 18.martā viņš tika aizturēts reibuma stāvoklī un ievietots izolatorā. 2013.gada 20.martā viņu atveda

uz nopratināšanu sakarā ar notikumiem, kad viņus ar /pers. E/ aizturēja Holandē, kā izradījās ar zagtu automašīnu. Par to, ka mašīna “VW Caddy” bija zagta

uzzināja tikai pēc aizturēšanas. Pēc policijas darbinieka piedāvājuma viņš uzrakstīja iesniegumu par izdarīto noziegumu, neapdomājot teksta saturu. Viņu

atzina par aizdomās turēto un lēmumā viņš norādīja, ka tam piekrīt, kaut gribēja uzrakstīt, ka nepiekrīt. Būdams nopratināts, viņš īsi pastāstīja par notikumiem

Holandē. Iesniegumā un nopratināšanas protokolā nenorādīja, ka piedalījās automašīnas zādzībā. Viņam ar /pers. E/ bija notikusi saruna, ka varētu aizbraukt

uz Angliju un pastrādāt tur. 2013.gada 24.februārī ap plkst. 03.00 no rīta viņu pamodināja /pers. E/ (piezvanot pa telefonu vai atnākot pie viņa) un pateica, ka

viņa tēvocis iedeva viņam automašīnu, lai brauktu uz Angliju. Viņš ātri salasīja mantas un satikās ar /pers. E// pers. E/ Rūpnīcas ielā 2, Rēzeknē. Tur atradās

automašīna “VW Caddy” pelēkā krāsā. /pers. E/ apsēdās pie stūres. Tā kā /pers. E/ bija aizdedzes atslēga, viņam neradās aizdomas, ka mašīna ir zagta. Ar

minēto mašīnu viņi aizbrauca uz Angliju. Pie stūres visu laiku bija /pers. E/. Viņš nezināja, ka /pers. E/ nav vadīšanas tiesību, bet par mašīnas dokumentiem

viņi nerunāja. Pa ceļam viņi vairākas reizes iebrauca degvielas uzpildes stacijās. Par benzīnu maksāja /pers. E/, bet pārtiku pirka viņš. Holandē netālu no

Amsterdamas viņus apturēja policija un tika noskaidrots, ka /pers. E/ nav vadīšanas tiesību un dokumentu uz mašīnu. Bez tam izrādījās, ka mašīna atrodas

meklēšanā un tā bija nozagta Latvijā. Mašīnu izņēma un viņus aizturēja. Tikai pēc aizturēšanas /pers. E/ paskaidroja viņam, ka mašīnu viņš nozaga, bet viņam

sameloja. Automašīnas zādzībā viņš nepiedalījās un nezināja, ka mašīna ir zagta (2.sējuma lietas 41.-43.lapa, tulkojums – lietas 44.-45.lapa).

Par cietušajai /pers. T/ piederošā datora piesavināšanos [9], 2013.gada 25.martā /pers. G/ liecināja, ka 2013.gada 16.februārī pēc plkst. 19.00

viņš aizgāja pēc adreses /adrese A/, kur mājas kāpņu telpā atradās viņa paziņa /pers. AL/. /pers. AL/ bija ciemos pie meitenes vārdā Vlada. No dzīvokļa

izgāja /pers. AL/ un Vlada, sarunā viņi pajautāja viņam, kur var ieķīlāt datoru. Sākumā datoru viņam nerādīja, tikai uzprasīja kur to var ieķīlāt. Kurš tieši –

/pers. AL/ vai Vlada jautāja, kur var ieķīlāt datoru uz pāris dienām, viņš neatceras. Viņi abi teica, ka vajag ieķīlāt to apmēram par Ls 15, bet pēc pāris

dienām viņi to izpirks. Viņš atbildēja, ka nezina kam to var ieķīlāt un piedāvāja piezvanīt /pers. E/. Viņš piezvanīja /pers. E/, kurš pateica, ka viņš atnāks, lai

viņi ietu uz māju aiz veikala “Lira”. Viņi trijatā aizgāja uz divstāvu māju aiz veikala “Lira” un kāpņu telpā sagaidīja /pers. E/. Datoru no dzīvokļa iznesa Vlada

un viņa to nesa rokās. Datora marku un modeli viņš neatceras. Kad atnāca /pers. E/, /pers. AL/ un Vlada runāja ar viņu par datoru. Viņš (/pers. G/) sarunā

neiesaistījās. Dzirdēja, ka dators pieder Vladai, ka to vajag ieķīlāt uz pāris dienām, bet pēc tam viņi ar uzcenojuma summu izpirks, bet par kādu konkrēti

summu viņi runāja, viņš neatceras. Pēc tam /pers. E/ paņēma no Vladas portatīvo datoru melnā krāsā un aizgāja. Kur viņš aizgāja, /pers. E/ nevienam

neteica. Apmēram pēc 10-15 minūtēm viņi satikās ar /pers. E/ pie bijušās kafejnīcas “Rūķītis”. /pers. E/ naudu atdeva Vladai, kāda summa tur bija, viņš

nepievērsa uzmanību. Vai bija saruna, ka Vlada un /pers. AL/ satiksies ar /pers. E/ pēc pāris dienām, neatceras. Uzskata, ka tādas sarunas nebija, jo Vlada

un /pers. AL/ steidzās. Tad visi izšķīrās. Kur palika dators, viņš nezina. Pats nekādas aktīvas darbības datora ieķīlāšanā neveica. Visu darīja /pers. E/, viņš

tikai palūdza /pers. E/ palīdzēt paziņām (6.sējuma lietas 20.-21.lapa, tulkojums – lietas 22.-23.lapa).

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tika nolasītas apsūdzētā /pers. G/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības, jo

/pers. G/ izvairījās no ierašanās tiesā.

Par zādzību [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri, 2013.gada 21.februārī /pers. G/ liecināja, ka naktī uz 12.februāri ap plkst. 02.00 naktī

viņam uz mobilo telefonu piezvanīja paziņa /pers. E/ un paprasīja palīdzēt viņam izstumt automašīnu. /pers. E/ pateica, ka ar mašīnu iebuksēja Makarovkas

mikrorajonā netālu no dzelzceļa. Viņš aizgāja paskatīties, kur /pers. E/ iestiga ar automašīnu. /pers. E/ atradās Makarovkas mikrorajonā un nevarēja ar

automašīnu “VW Passat Variant” uzbraukt kalnā, jo bija slidens. Kopā ar /pers. E/ bija vēl viens paziņa ar iesauku “Bugalter” vārdā Aleksejs. Kad viņš

piegāja, automašīna bija iedarbināta. No kurienes viņiem automašīna, viņš neprasīja. Viņš padomāja, ka iespējams automašīnu nopirka /pers. E/. Viņš

neskatījās, kādā stāvoklī bija aizdedzes atslēga. /pers. E/ no automašīnas atdeva viņam automagnetolu, lai viņš to pārdotu. Automagnetolas nosaukumu

neatceras, tā bija kā CD atskaņotājs. Viņš palīdzēja pastumt automašīnu un /pers. E/ ar Alekseju aizbrauca Ančupānu virzienā. Kad viņi brauca, mašīnai

mirgoja lukturi un signalizācija, viņš padomāja, ka viņi tā jokoja. Pie stūres brauca /pers. E/. Kur konkrēti viņi aizbrauca, nezina. Kad viņš piegāja, automašīnai

nekas nebija sasists, lukturi, stikli un virsbūve nebija bojāti. Nākošajā rītā viņš par Ls 12 pārdeva magnetolu nepazīstamam vīrietim, kuru satika netālu no

tirdzniecības centra “Džetta”. Naudu iztērēja kopā /pers. E/ tajā pat dienā savām vajadzībām. Kāpēc /pers. E/ nolēma pārdot automagnetolu un kur novietoja

automašīnu, viņš nezina (1.sējuma lietas 35.-36.lapa, tulkojums – lietas 37.-38.lapa).

2013.gada 21.februāra protokolā par liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu norādīts, ka /pers. G/ parādīja vietu Rēzeknē, Koku ielā, kur ceļa malā

/pers. E/ ar /pers. F/ bija iebuksējuši ar automašīnu “VW Passat Variant” un kur /pers. E/ iedeva viņam automagnetolu. /pers. G/ paskaidroja, ka viņš

nezināja, ka automašīna bija zagta, viņam par to neviens neteica (1.sējuma lietas 41.lapa, tulkojums – lietas 42.lapa, fototabula – lietas 43.lapa).

Tiesas sēdē /pers. G/ uzturēja savas pirmstiesas kriminālprocesa sniegtās liecības, kuras bija nolasītās tiesas sēdē sakarā ar viņa prombūtni.

Par zādzību [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri, cietušais /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka 2013.gada februārī viņš savu automašīnu

“VW Passat Variant”, reģistrācijas numura zīme FP 4403, iedeva palietot savam dēlam /pers. U/, kurš dzīvo Rēzeknē. 12.februārī ap plkst. 10.00 dēls

piezvanīja un pateica, ka automašīnu “VW Passat Variant”, kuru viņš atstāja pie savas kāpņu telpas Rīgas ielā 2, nozaga. Viņš par notikušo paziņoja policijai.

Automašīnas vērtība bija EUR 1422,87 (Ls 1000).

Automašīna tika atrasta apmēram pēc nedēļas Ozolmuižas pagastā. Automašīnai bija izsisti visi stikli, izņemot priekšējo un kreiso aizmugurējo stiklu,

bija sasists priekšējais un aizmugurējais lukturis, nebija valsts reģistrācijas numura zīmes, bet to kompensācijā viņš neminēja. Bija salauzti 3 durvju rokturi,

izrauti abi atpakaļskata spoguļi, bija izlauzti aizmugurējā un priekšējā stikla tīrītāji, salauzts priekšā bufera režģis, bija salauzts aizdedzes slēdzis, bojāto mantu

vērtība EUR 189,95 (Ls 133,50). Aizmugures stikls maksā EUR 28,46 (Ls 20), četri sānu stikli – katrs EUR 7,11 (Ls 5), kopā EUR 56,91 (Ls 40).

Priekšējais un aizmugurējais lukturis maksā EUR 14,23 (Ls 10) katrs, kopā EUR 28,46 (Ls 20). Trīs durvju rokturi – EUR 24,90 (Ls 17,50) vērtībā. Divi

atpakaļskata spoguļi - EUR 14,23 (Ls 10) katrs, kopā EUR 28,46 (Ls 20). Divi stiklu tīrītāji, aizmugurējais un priekšējais, katrs EUR 14,23 (Ls 10) vērtībā,

kopā EUR 28,46 (Ls 20). Priekšējais režģis EUR 8,54 (Ls 6) vērtībā un aizdedzes slēdzis EUR 14,23 (Ls 10) vērtībā, kopā bojāto mantu vērtība EUR 189,95

(Ls 133,50). Mašīnai bija saskrāpēts jumts. Vēl pirms zādzības mašīnas bākā bija 20 l dīzeļdegvielas EUR 27,32 (Ls 19,20) vērtībā, taču, kad automašīnu

atrada dīzeļdegvielas tajā nebija. Bojāto automašīnu saņēma atpakaļ. Mašīnu viņš izremontēja un pārdeva, bet divas reizes lētāk nekā gribēja. Summas, kuras

norādīja, iztērēja remontam. Rezerves daļas remontam pirka auto kapsētā.

No automašīnas pazuda magnetofons “Pioneer” EUR 42,69 (Ls 30) vērtībā. Viņš to pirka Preiļos auto kapsētas veikalā par EUR 71,14 (Ls 50) un

lietoja to 2 gadus. Automašīnas cimdu nodalījumā bija celtniecības 5 m mērlente EUR 4,27 (Ls 3) vērtībā. No bagāžnieka pazuda rokas mašīnas pumpis EUR

7,11 (Ls 5) vērtībā, jauna nelietota trose EUR 14,23 (Ls 10) vērtībā, kopā tika nozagtas mantas EUR 68,30 (Ls 48) vērtībā. Policijā viņam pateica, ka

automašīnu nozaga /pers. F/ un /pers. E/, bet /pers. G/ pārdeva magnetofonu. /pers. G/ solīja viņam magnetofonu atnest atpakaļ, bet neatnesa.

Par zādzību [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri, tiesas sēdē liecinieks /pers. U/ liecināja, ka 2013.gada 12.februārī, naktī, notika

viņa tēvam /pers. H/ piederošās automašīnas “VW Passat”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, zādzība. Iepriekšējā vakarā, ap plkst. 19.00-20.00,

viņš atstāja minēto automašīnu pie daudzdzīvokļu mājas /adrese/, bet no rīta ap plkst. 09.00 konstatēja, ka automašīnas nav. Vakarā, kad atstāja mašīnu, viņš

to aizslēdza ar atslēgu, jo signalizācijas mašīnā nebija. Tika izsaukta policija. Automašīna bija labā tehniskā stāvoklī, ar tehnisko apskati, cimdu nodalījumā

atradās tehniskā pase. Iespējams, tēvs novērtēja automašīnu EUR 1000. Kādas mantas bija automašīnā, nezina, bet no viņa mantām tur bija pirkstainie cimdi,

iespējams kādi papīri. Automašīna tika atrasta pēc 4-5 dienām Ozolmuižas pagastā. Automašīna bija sasista, apgāzta, bez riteņiem, bija izsisti gandrīz visi

stikli, bija saliekts motora pārsegs, jumts, sānu un aizmugures daļa, bija bojāti durvju rokturi. Nezina, vai mašīnā bija rezerves daļas. Bagāžas nodalījumā bija

kaut kādas atslēgas, rezerves ritenis, domkrats, mērlente, pumpis, trose, bet šo mantu vērtību nezina. Automašīnā bija magnetola “Sony” apmēram EUR

71,14 (Ls 50) vērtībā. Nezina, vai magnetola bija automašīnā, kad tā tika atrasta. Mašīnā varēja būt apmēram 30 litri degvielas.

Par zādzību [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri, tiesas sēdē liecinieks /pers. V/ liecināja, ka 2013.gada ziemā, datumu neatceras,

kad ārā jau sāka tumst, viņš atgriezās no Rēzeknes uz mājām un uz pagrieziena, kas ved pie viņa mājas, ieraudzīja vieglo automašīnu “VW Passat” pelēkā

krāsā, pie kuras grozījās trīs jaunieši. Mašīna bija avarējusi 300 metrus no viņa mājas /Nosaukums I/ un atradās 500 metrus no galvenā ceļa Rēzekne-Ružina,

uz ceļa, kurš iet gar sabrukušo fermu pie viņa mājas. Mašīnā bija sasists logs, tā atradās sniegā. Viņš apstājās un pajautāja, vai vajadzīga palīdzība. No

palīdzības jaunieši atteicās un viņu izbrīnīja jauniešu nervozā reakcija. Attālums līdz jauniešiem bija apmēram 20 metri, un viņš jauniešu sejas nesaskatīja, jo

viņi centās aizgriezt sejas. Iespējams apsūdzētie /pers. G/ un /pers. F/ ir tie jaunieši, kurus redzēja tajā mašīnā. Nākamajā rītā, kad ap plkst. 08.00 brauca uz

darbu, redzēja, ka mašīna atradās tur pat. Mašīna bija sasistā, bez stikliem, bez riteņiem. Viņš apstājās un piezvanīja uz policiju, kur viņam pateica, ka šī

mašīna bija nozagta. Vai mašīna bija pacelta uz domkrāta, neatceras.

Ņemot vērā, ka liecinieks /pers. V/ ir aizmirsis lietas apstākļus un ir nelielas pretrunas starp viņa tiesas sēdē un pirmstiesas procesā sniegtajām

liecībām, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas /pers. V/ liecības, kuras viņš sniedza pirmstiesas procesā.

Tā 2013.gada 14.februārī /pers. V/ liecināja, ka 2013.gada 13.februārī ap plkst. 17.30 viņš brauca no Rēzeknes uz mājām, kas atrodas Ozolmuižas

pagastā. Aptuveni 300 m no savas mājas “Mežamājas”, blakus ceļam pamanīja 2 jauniešus (apmēram 20 gadus veci), kuri atradās pie automašīnas “VW

Passat”. Viens no jauniešiem gulēja uz sniega, bet otrs stāvēja uz ceļgaliem blakus automašīnai. Automašīna bija pacelta uz domkrāta aizmugurē pie kreisā

aizmugurējā riteņa. Abi jaunieši uzvedās neadekvāti, iespējams, bija narkotisko vielu iespaidā. Viņš apstājās pie jauniešiem un pajautāja, vai vajadzīga

palīdzība. Viens no jauniešiem atbildēja, ka pats tiks galā, bet otrs aizskrēja uz meža pusi. Viņš padomāja, ka jaunieši iebuksējuši sniegā un nevar izbraukt. Tā

kā jaunieši atteicās no palīdzības, viņš aizbrauca uz mājām. Atpazīt viņus nevarēs, jo ārā bija tumšs un jaunieši atradās tālu no viņa. Tā kā viņam likās

aizdomīgi, ka mašīna stāv pamesta, viņš paprasīja meitu paziņot par to policijai (1.sējuma 28.lapa).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. V/ nolasītas liecības apstiprināja.

Par zādzību [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri, tiesas sēdē liecinieks /pers. Z/ liecināja, ka viņš dzīvo Rēzeknes novada

Ozolmuižas pagastā, Jaunsaimniekos. 2013.gada ziemā, konkrētu datumu neatceras, viņam piezvanīja draugs /pers. F/ un uzprasīja, kur viņš esot. Viņš

atbildēja, ka esot mājās. Tad /pers. F/ atbrauca pie viņa ar savu draugu vārdā Artūrs. Pēc tam, kad viņš pateica, ka viņam nav vajadzīgas problēmas, viņi

aizbrauca. Tad ap vakara pusi /pers. F/ ar draugu veda pie viņa automašīnas riepas, bet kādas neatceras. Tad viņš iedeva ragaviņas un pateica, lai aizved

riepas tur, kur atstāja mašīnu un viņi aizveda. Pats viņš nekur negāja. /pers. F/ un /pers. E/ viņam neko nepiedāvāja. Viņš redzēja mašīnu “VW Passat”, tā

atradās netālu no viņa mājas, bet kāpēc tā tur atradās, viņam nav zināms. Nezina, vai /pers. F/ un /pers. E/ ir saistīti ar to mašīnu. Kas atrada to mašīnu

viņam nav zināms. Precīzi notikumus neatceras.

Ņemot vērā, ka liecinieks /pers. Z/ ir aizmirsis lietas apstākļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas /pers.

Z/ liecības, kuras viņš sniedza pirmstiesas procesā.

Tā 2013.gada 4.martā /pers. Z/ liecināja, ka viņš dzīvo Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, Jaunsaimniekos. 2013.gada 13.februārī ap plkst. 17.00

viņam piezvanīja /pers. F/ un pateica, ka viņš atrodas netālu no viņa mājas, palūdza viņu pienākt. /pers. F/ teica, ka ir atbraucis ar automašīnu. Viņš aizgāja

pie /pers. F/, tas bija apmēram 1,5 km attālumā no viņa mājas. Viņš ieraudzīja, ka uz sniegota ceļa bija iestrēgusi automašīna “VW Passat Variant”, ar kuru

bija atbraucis /pers. F/. Kopā ar /pers. F/ bija viņam nepazīstams jaunietis vārdā Artūrs. Automašīnai bija noņemti visi četri riteņi un izņemts ārā rezerves

ritenis. Mašīnā bija izsisti daži stikli un bojāti spoguļi. /pers. F/ pateica, ka mašīnu viņi nozaga un vēlas pārdot riteņus, bet kam tieši pārdot, viņš neprasīja.

/pers. F/ palūdza riteņus pārnest pie viņa (/pers. Z/) uz mājām. Viņš piekrita /pers. F/ lūgumam, bet nolēma, ka par notikušo nākamajā dienā paziņos policijai.

Viņi trijatā no tās vietas stiepa 5 riteņus pie viņa uz mājām un salika tos pagalmā pie mājas. Tad /pers. F/ ar draugu aizgāja projām. Pēc dažām stundām viņš

nolēma riteņus ar ragaviņām aizvest atpakaļ pie automašīnas “VW Passat Variant”. Viņš salika visus 5 riteņus ragaviņās un aizstūma tos atpakaļ, salika tos

pie automašīnas un apmeta ar sniegu. Par to viņš gribēja paziņot /pers. F/, bet neizdarīja to. 2013.gada 14.februārī ap plkst. 13.00-14.00 viņš devās uz

Rēzekni uz policiju, bet pa ceļam pie automašīnas “VW Passat Variant” ieraudzīja policijas automašīnu. Viņš saprata, ka policija jau ir informēta par minētās

automašīnas zādzību. Kur un pie kādiem apstākļiem /pers. F/ ar draugu nozaga mašīnu, viņi nestāstīja (1.sējuma 95.-96.lapa).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. Z/ nolasītas liecības apstiprināja.

Turklāt apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ vaina viņiem inkriminētās zādzības izdarīšanā, bet /pers. G/ vaina Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīta ar šādiem pirmstiesas kriminālprocesā iegūtiem un tiesā pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī rakstveida

pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai:

- ar 2013.gada 14.februāra apskates protokolu ar fototabulu, no kuriem redzams, ka tika apskatīta automašīna “VW Passat”, valsts reģistrācijas

numura zīme /TL numurs/, kura atradās uz lauku ceļa ciemā /adrese/. Apskates laikā visas mašīnas durvis bija aizvērtā stāvoklī. Durvju rokturi bija tikai

priekšējās pasažieru durvīs. Automašīna stāvēja uz diskiem bez riteņiem. Automašīnas kreisajā aizmugurējā daļā bija piestiprināts domkrats. Visi durvju stikli

automašīnai bija izsisti, automašīnas sāna skata futlārī kreisajā pusē nebija spoguļa, bet labajā pusē sāna spogulis bija bojāts. Bojāti bija arī priekšējais un

aizmugurējais lukturi no labās puses. Automašīnas aizmugurējā daļā nebija valsts reģistrācijas numura. Uz priekšēja stikla no ārpuses nebija kreisas stikla

tīrīšanas slotiņas. Automašīnas priekšā, uz zemes zem sniega atradās četri riteņi ar riepām. Pie automašīnas un tās tuvumā atradās triju pāru apavu pēdas.

Aizdedzes slēdzene bija bojāta, no tās bija redzami elektriskie vadi. Priekšējā panelī no automagnetolas vietas bija redzami vadi, automagnetolas uz

vietas nebija. Uz grīdas zem priekšējā pasažieru sēdekļa bija izmētāti dažādi dokumenti: automašīnas apdrošināšanas polise, tehniskās apskates dokumenti,

karte u.c. Uz salona aizmugurējiem sēdekļiem atradās demontētas bagāžas nodalījuma detaļas, apšuvums, kā arī skrūvgriezis ar balto rokturi, taisna uzgriežņa

atslēga. Bagāžas nodalījums bija demontēts (1.sējuma 13.-26.lapa);

- ar 2013.gada 21.feburāra protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, no kura redzams, ka liecinieks /pers. G/ norādīja uz fotogrāfiju Nr.1,

kurā attēlots /pers. F/, un paskaidroja, ka šīs jaunietis bija kopā ar /pers. E/ pie automašīnas “VW Passat Variant” naktī uz 12.februāri, Rēzeknē,

Makarovkas mikrorajonā. Viņš brauca minētajā automašīnā kopā ar /pers. E/ (1.sējuma 39.-40.lapa);

- ar 2013.gada 21.februāra aizturētā /pers. F/ aplūkošanas protokolu kopā ar fototabulu, no kura redzams, ka aplūkošana notika Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Īslaicīgās aizturēšanas telpā. /pers. F/ uz aplūkošanas brīdī mugurā bija sarkana jaka ar kapuci, melnas bikses.

Kājās viņam bija melnas krāsas 45.izmēra kurpes ar skaidri saredzamu protektora zīmējumu un pazoles. Zīmējums veido rombisku rakstu (1.sējuma 55.-

.56.lapa).

Par zādzību [2], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 17.februāri, tiesas sēdē cietušais /pers. J/ liecināja, ka ap plkst. 20.00 viņš pie savas mājas

/adrese/, atstāja automašīnu “VW Passat”, reģistrācijas numura zīme / numura zīme/. Mašīnu viņš aizslēdza ar atslēgu, signalizācijas mašīnā nav. 2013.gadā,

iespējams 17.februārī no rīta konstatēja, ka automašīnas pie mājas nav un uzreiz paziņoja par automašīnas zādzību. Automašīnas vērtība bija apmēram EUR

1000 (Ls 800). Sniegā, kur stāvēja automašīna, bija redzama sliede. No tā varēja secināt, ka automašīna bija aizbraukusi uz Rēzekne-2 stacijas pusi. Mašīna

tika atrasta pēc divām dienām grāvī zem dzelzceļa tilta. Bija redzams, ka mašīna brauca ar lielu ātrumu, jo automašīna bija pārlidojusi pāri grāvim un atradās

dziļā sniegā, sniega dziļums bija apmēram 0,5 m. Mašīnai tika uzlauzta durvju atslēga, aizdedzes slēdzene, vadi tika savienoti pa taisno. Priekšā tika bojāti

apakšējie spoileri, mašīna bija izvandīta, bija redzams, ka mašīnā kaut ko meklēja. Automašīnā nekādu mantu nebija, bija tikai degviela un gāzes iekārta.

Par zādzību [2], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 17.februāri, tiesas sēdē liecinieks /pers. A0/ liecināja, ka 2013.gada 17.februārī ap plkst. 09.00

pie viņa uz mājām pēc adreses /adrese B/, atnāca /pers. G/, kurš lūdza izvilkt no sniega kupenas mašīnu. Viņš kopā ar /pers. G/ ar savu automašīnu “Audi”

aizbrauca līdz Maskavas ielas beigām, kur ceļa malā sniega kupenā atradās automašīna “VW”. Viņš ar trosi izvilka mašīnu no sniega kupenas un aizbrauca.

Kopā ar /pers. G/ bija vēl viens cilvēks, bet viņu neatceras. Kam piederēja tā mašīna, kuru palīdzēja izvilkt, nezina. Neatceras, kas sēdēja pie stūres tajā

mašīnā. /pers. E/ viņš nepazīst. Iespējams, kad bija atnācis /pers. G/, otrais jaunietis stāvēja kāpņu telpā.

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā pierādīta ar 2013.gada 19.februāra apskates protokolu ar fototabulu, no

kuriem redzams, ka tika apskatīta automašīna “VW Passat Variant”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, zaļā krāsā, kura atradās Komunālās ielas

malā, kreisajā pusē ar priekšgalu iebraukusi grāvī un atdūrusies sniegā. Sniegā bija redzamas automašīnas riteņu atstātas pēdas. Bojājumi automašīnas

ārpusē, uz automašīnas virsmas, jumta, dzinēja pārsega un bagāžas nodalījuma vāka nebija konstatētas, stikli nebija bojāti, lukturi bez bojājumiem. Visas

durvis atvērās, izņemot priekšējās pasažieru durvis. Salonā no priekšējā paneļa bija redzami elektriskie vadi, salauzta aizdedzes atslēgas cilindriskās formas

slēdzene. Automagnetola atradās savā vietā. Automašīnas salonā aizmugurē kreisajā pusē atradās automašīnas riepu pumpis ar šļūteni (1.sējuma 114.-

120.lapa).

Par zādzību [3], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 24.februāri, tiesas sēdē cietušās - SIA „Lekon” pilnvarotais pārstāvis /pers. AA/ liecināja,

ka 2013.gada naktī no 23. uz 24.februāri, ap plkst. 19.00 viņa māsa / pers. AB/Rūpnīcas ielā 2, Rēzeknē, atstāja SIA “Lekon” piederošo automašīnu “VW

Caddy”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/. Mašīnas aizdedzē māsa atstāja atslēgas, cerot, ka tēvs, kurš tobrīd atradās mājās, to aizvērs. Tēvs,

būdams padzīvojis cilvēks, par to aizmirsa un no rīta 24.februārī tika konstatēts, ka automašīnas nav. Automašīnas atlikusī vērtība ar aprēķināto nolietojumu

pēc tās nopirkšanas uz zādzības izdarīšanas brīdī sastādīja EUR 16372,46 (Ls 11 506,63). Mašīna ir 2012.gada izlaiduma un tika pirkta jauna salonā. Pēc

mēneša no policijas viņam paziņoja, ka automašīna tika atrasta Amsterdamā un tā jau mēnesi atradās maksas stāvvietā. Mašīna tika atgriezta par

personīgiem līdzekļiem. Viņš aizsūtīja divus cilvēkus ar lidmašīnu uz Amsterdamu ar tehnisko pasi. Lai saņemtu mašīnu atpakaļ, tika samaksāts apmēram

EUR 1500 un vēl soda nauda par mašīnas atrašanos stāvvietā. Pēc remonta uzņēmums lieto šo automašīnu.

Par zādzību [3], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 24.februāri, tiesas sēdē lieciniece /pers. AB/ liecināja, ka 2013.gada novembra beigās tēvs

iedeva viņai savu automašīnu “VW Caddy” pelēkā krāsā. 23.februārī ap plkst. 12.00-13.00 viņa atstāja mašīnu /adrese/, jo pa telefonu sarunāja ar tēvu, ka

atstās mašīnu atvērtu un atslēga būs aizdedzē, jo parasti tā darīja. Viņi sarunāja, ka tēvs izies un aizslēgs mašīnu, bet tā kā viņam ir problēmas ar atmiņu

slimības dēļ, viņš par to sarunu aizmirsa un tikai nākošajā dienā ap plkst. 10.00 konstatēja, ka automašīnas nav. Tā kā mašīna pieder SIA “Lekon” viņi

interesējās, var būt to paņēma kāds no darbiniekiem. Tā kā neviens nezināja, kur mašīna, viņi griezās policijā. Teritorijā, kur viņa atstāja mašīnu, ir zīme

“Privātīpašums”, bet nožogojuma tur nav. Pēc kāda laika policija paziņoja, ka mašīnu atrada Amsterdamā. No lietas materiāliem viņai ir zināms, ka mašīnu

nozaga vīrietis vārdā Artūrs. Automašīna ir jauna, tās vērtība bija apmēram EUR 10000.

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā pierādīta ar šādiem pirmstiesas kriminālprocesā iegūtiem un tiesā

pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī rakstveida pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai:

- ar SIA “Lekon” valdes priekšsēdētaja /pers. AA/ izziņu, kurā norādīts, ka pēc SIA “Lekon” grāmatvedības datiem automašīnas “VW

Caddy”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, atlikusi vērtība uz zādzības brīdī, t.i., 2013.gada 24.februārī, sastādīja EUR 16372,46 (Ls 11506,63),

ieskaitot PVN 21% (2.sējuma 68.lapa);

- ar 08.05.2013. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja informāciju par to, ka SIRENE Nīderlandes

birojs informēja, ka, lai risinātu jautājumu par automašīnas “VW Caddy” ar šasijas Nr./šasijas numurs/ atgūšanu, tās likumīgajām īpašniekam ir jāvēršas

kompānijā, kura nodarbojas ar transportlīdzekļu evakuāciju un atrodas Nīderlandē, Amsterdamā (2.sējuma 28.lapa);

- ar 14.06.2013. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja informāciju par to, ka SIRENE Nīderlandes

birojs informēja, ka automašīna “VW Caddy” ar šasijas Nr./šasijas numurs/ un transportlīdzekļa reģistrācijas numuru JA 5008, tika konstatēta novietota

autostāvvietā Amsterdamā, Nīderlandē. Tika aizturētas divas personas: /pers. G/ un /pers. E/ (2.sējuma 51.lapa).

Par zādzību [4], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no SIA „Lekon” ofisa /adrese/, tiesas sēdē cietušās - SIA „Lekon” pilnvarotā

pārstāve /pers. AC/ liecināja, ka 2013.gada 10.septembrī pēc plkst. 12.00 konstatēja, ka no SIA “Lekon” kabineta Nr.29, kas atrodas /adrese/, pazuda

printeris. Iepriekšējā dienā viņa palūdza kafejnīcas “Baravika”, kas pieder SIA “Lekon”, vadītāju, lai aizsuta apkopēju sakopt kabinetu Nr.29. Vakarā

apkopēja sakopa kabinetu un atstāja uz vēdināšanas režīmu vaļā logu. Nākošajā rītā, atnākot uz darbu, iedeva atslēgu no minētā kabineta kafejnīcas vadītājai.

Vadītāja uzkāpa augšā, tad atnāca un pateica, ka printera kabinetā nav. Ienākot kabinetā viņa ieraudzīja, ka pa galdu bija izsvaidīts tualetes papīrs un roku

salvetes, logs bija vaļā. No kabineta bija pazudis SIA “Lekon” piederošais printeris un viņas personīgas mantas, kuras tika atgrieztas kopā ar printeri. Printera

HP 4500 (melnā krāsā, funkcijas - kopēšana, skenēšana un printēšana) atlikusī vērtība bija EUR 92,49 (Ls 65). Par zādzību tika paziņots policijai. Mantiska

rakstura pretenziju pret apsūdzēto nav.

Par zādzību [4], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no SIA „Lekon” ofisa /adrese/, tiesas sēdē lieciniece /pers. AD/ liecināja, ka viņa

strādāja SIA „Lekon” par apkopēju. SIA „Lekon” telpas atrodas kafejnīcas „Baravika” ēkā /adrese/. 2013.gada 9.septembrī viņu paprasīja uzkopt kabinetu

Nr.29, kurš atrodas 2.stāvā. Ap plkst. 15.00-16.00 viņa pabeidza uzkopt kabinetu un paprasīja vadītājai atļauju atstāt logu kabinetā atvērtu uz vēdināšanu.

Vadītāja atļāva atvērt logu uz vēdināšanu, tad viņa atdeva atslēgu vadītājai /pers. AC/ un aizgāja. Printeris bija uz vietas, tas atradās pie loga uz plauktiņa.

Domāja, ka pēc kāda laiciņa kāds logu aiztaisīs, bet logs bija palicis vaļā uz visu nakti. Par to, ka no kabineta Nr.29 nozaga printeri uzzināja pēc divām dienām

no vadītājas. Persona, kura izdarīja zādzību, kabinetā iekļuva caur logu. Kurš izdarīja zādzību, nezina.

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā pierādīta ar šādiem pirmstiesas kriminālprocesā iegūtiem un tiesā

pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī rakstveida pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai:

- ar 2013.gada 12.septembra apskates protokolu ar fototabulu, no kuriem redzams, ka tika apskatīta SIA “Lekon” telpa Nr.29 pēc adreses /adrese C/,

kas atrodas ēkas otrajā stāvā. Kabinetā pie loga bija novietots galds, blakus tam atradās tumba, uz kuras nekā nebija. Ieejas durvju slēdzenes tehniskais

stāvoklis nebija bojāts. Telpas plastikāta konstrukcijas logs (ziemeļu puse, viesnīcas “Latgale” virzienā) bija atvērtā stāvoklī, tā slēdzeņu tehniskais stāvoklis

nebija bojāts. Augstums no zemes virsmas līdz telpas Nr.29 logam apmēram 7 metri, loga labajā pusē tiešā tā tuvumā pie ēkas sienas izvietota lietus ūdeņu

skārda notekcaurule un uz loga skārda palodzes redzams apavu pēdas fragments (3.sējuma 124.-129.lapa);

- ar 2013.gada 13.septembra apskates protokolu ar fototabulu, kurā norādīts, ka tika apskatīts melnas krāsas korpusā printeris ar skenera funkcijām.

Printera izmēri 43x20x24 cm, priekšpusē atrodas kontrolierīču panelis ar ekrānu ar pogām. Paneļa augšējā daļā uz pelēkas krāsas apļa ir melnas krāsas burti

“hp”, vīrs ekrāna pelēkiem burtiem uzraksts “HP OfficeJet 4500”. Aizmugurējā daļā uzlīmes ar informāciju: MAC F4CE466F2889, serial Nr.CN060F80NR,

FPU Nr.CB867-64001. Savienojuma ligzdās atradās vads (3.sējuma 146.-149.lapa);

- ar 2013.gada 16.septembra /pers. AC/ parakstu, ka viņa no policijas darbiniekiem saņēma SIA “Lekon” piederošos printeri “HP Office Jet 4500” un

vadus (3.sējuma 153.lapa).

Par zādzību [5], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no dzīvokļa Nr.2, /adrese/, tiesas sēdē cietusī /pers. M/ liecināja, ka viņa dzīvo dzīvoklī

Nr./adrese/, dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā. 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 7.13 viņa atvēra balkona durvis, lai izlaistu suni. Pēc mirkļa, izejot no vannas

istabas, istabā ieraudzīja svešu vīrieti. Viņa sāka kliegt un vīrietis aizskrēja projām. Viņa izsauca policiju. Iesniegumu uzrakstīja pēc dažām dienām, kad paziņa

viņai pateica, ka policija noķēra zagli, pie kura atradās atslēgas no automašīnas “Mercedes Benz”. Tad vakarā viņa pārbaudīja atvilktni, kur glabājās rezerves

atslēga no viņas automašīnas “Mercedes Benz” un konstatēja, ka rezerves atslēgas tajā nebija. Automašīnas atslēgas vērtība ir EUR 711,44 (Ls 500).

Atslēgu policija viņai atgrieza, materiālo pretenziju pret apsūdzēto viņai nav.

Vīrietis dzīvoklī stāvēja pretim balkona durvīm pie plaukta. Atslēga atradās uz galda, kas ir 1,5 m attālumā no balkona. Vēlāk šo vīrieti viņa satika

pilsētā uz ielas, nofotografēja viņu uz mobilā telefona un bildes parādīja policijai. Policijā viņa atpazina apsūdzēto pēc fotogrāfijām.

Tāpat tiesa secina, ka par apstākļiem, kas attiecas uz šo zādzību liecināja liecinieces /pers. AF/, /pers. AG/ un /pers. AH/.

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā pierādīta ar šādiem pirmstiesas kriminālprocesā iegūtiem un tiesā

pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī rakstveida pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai:

- ar 2013.gada 12.septembra apskates protokolu ar fototabulu, no kuriem redzams, ka tika apskatīts dzīvoklis Nr./adrese/. Apskatot dzīvokļa balkonu,

konstatēts, ka dzīvoklis Nr.2 atrodas mājas pirmajā stāvā. No balkona terases uz leju nolaista laipiņa, kura paredzēta suņa izlaišanai. Balkona ziemeļu puses

sieniņā atradās metāla vārtiņi, kas slēdzās ar aizbīdni, kuri apskates brīdī atradās atvērtā stāvoklī. Pa kreisi no vārtiem atrodas plastikāta stiklots vienviras

durvis, kas ved uz dzīvokļa viesistabu un slēdzas ar rokturi no iekšpuses. Apskates laikā durvis bija atvērtā stāvoklī. Pretī ieejai – durvis uz vannas istabu.

Automašīnas atslēga, pēc cietušās vārdiem, atradās uz stikla galda (3.sējuma 99.-103.lapa);

- ar 2013.gada 12.septembra protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, no kura redzams, ka cietusī /pers. M/ norādīja uz fotogrāfiju Nr.3,

kurā attēlots /pers. E/, un paskaidroja, ka 2013.gada 10.septembrī šīs jaunietis iekļuva viņas dzīvoklī. Atpazina viņu pēc sejas ovāla, acīm, deguna, mutes un

ausu formas ( 3.sējuma 106.-107.lapa).

- ar 2013.gada 17.septembra /pers. M/ parakstu, ka viņa no policijas darbinieka saņēma viņai piederošo automašīnas “Mercedes Benz E350” atslēgu,

kas tika nozagta no viņas dzīvokļa 2013.gada 10.septembrī (3.sējuma 119.lapa).

Par zādzības mēģinājumu [6], kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/,

tiesas sēdē cietušās - SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” pilnvarotā pārstāve /pers. AF/ liecināja, ka 2013.gada 10.septembrī

laika posmā no plkst. 9.00-10.00 viņai piezvanīja SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” biroja administratore /pers. AK/ un pateica, ka no

birojā, kas atrodas 3.stāvā /adrese/, notika minēto mantu zādzības mēģinājums: viens strāvas kabelis melnā krāsā EUR 4,98 (Ls 3,50) vērtībā, videokabelis

melnā krāsā EUR 5,69 (Ls 4) vērtībā, monitors melnā krāsā EUR 258,56 (Ls 181,72) vērtībā, viens pagarinātājs melnā un sarkanā krāsā EUR 14,23 (Ls 10)

vērtībā, komplekts – dators melnā krāsā, monitors melnā krāsā, tastatūra sudraba krāsā ar melniem taustiņiem, optiskā pele gaiši pelēkā krāsā, videokabelis

melnā krāsā, divi strāvas kabeli melnā krāsā, komplekta cena saskaņā ar inventarizāciju EUR 1231,99 (Ls 865,85), bet kopējā mantu vērtība - EUR 1515,45

(Ls 1065,07). Minētās mantas atradās koridorā, bet tā ir slēgta telpa, kurā nepiederošiem ieeja ir aizliegta. Arhīva apkopēja pamanīja svešu cilvēku un neļāva

viņam nozagt mantas. Tika izsaukta policija. Materiālo pretenziju pret apsūdzēto nav. Notikuma vietā tika atrastas automašīnas “Mercedes Benz” atslēgas.

Par zādzības mēģinājumu [6], kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/,

tiesas sēdē lieciniece /pers. AG/ liecināja, ka viņa strādā SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” par grāmatvedi. 2013.gada 10.septembrī

kāds jaunietis mēģināja apzagt SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, kas atrodas Zonālā arhīva ēkā pēc adreses /adrese D/. Tajā dienā ap

plkst. 10.00-11.00 pie viņiem uz kabinetu atnāca apkopēja no arhīva un pateica, ka koridorā kaut kas notiek. Viņi izgāja no kabineta un redzēja kā otrajā stāvā

koridorā jaunietis nesa datorus vai monitorus. Viņa skrēja pakaļ jaunietim, bet viņš aizbēga un paslēpās pagrabstāvā. Kad jaunietis skrēja, viņam no kabatas

izkrita automašīnas “Mercedes Benz” pults kopā ar atslēgu, atslēgas no arhīva ēkas durvīm. Tika izsaukta policija un jaunieti aizturēja. Jaunietis jau bija

sagatavojis datortehniku, bet nebija vēl iznesis to ārā no arhīva telpām. Mantas tika saliktas kastē. Kad viņi sāka kliegt, jaunietis skrēja ar visu kasti un centās

izbīdīt to ārā pa logu, bet viņam tas neizdevās un viņš to nometa. Uzskata, ka jaunietis iekļuva ēkā pa ieejas durvīm, jo durvis dienā ir vaļā un pa koridoru

drīkst staigāt cilvēki. Taču tajā telpā, kur stāvēja datori, varēja ienākt tikai darbinieki. Jaunietis bija apģērbts sporta apģērbā. Kādas mantas tika nozagtas,

nezina.

Par zādzības mēģinājumu [6], kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/

tiesas sēdē lieciniece /pers. AH/ liecināja, ka viņa strādā Valsts arhīvā, kas atrodas /adrese/, par apkopēju. 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 09.00 kāds

jaunietis staigāja pa ēku, meklēja darbu. Viņa bija iegājusi savā kabinetā atpūsties, tad uzdzirdēja, ka koridorā kaut kas notiek. Koridorā atradās jaunietis, viņa

pajautāja, ko viņš tur meklē, bet jaunietis pateica kaut ko par kasti un izgāja ārā no arhīva. Tad viņa gāja skatīties uz kāpnēm un ieraudzīja tur kasti, kurā

iekšā bija monitors. Viņa pasauca /pers. AJ/ un viņi ieraudzīja, ka pa logu izlēca kāds jaunietis. Kaste ar mantām, kuras jaunietis nesa no SIA „Latvijas

Lauku konsultāciju un izglītības centrs” jau bija sagatavota iznešanai. Tobrīd SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” veica remontu, tāpēc

dažas mantas glabājās koridorā. SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” durvis nebija aizslēgtas, bet tā vieta nav paredzēta apmeklētājiem.

Jaunietis telpās iekļuva caur pa logu un gāja pēc kastes. Pēc tam kasti viņš nolika, bet pats aizskrēja pagrabtelpā, kur viņu atrada policijas darbinieki. Tas bija

/pers. E/, kurš bija ģērbies baltā sporta krekliņā un melnās biksēs. Kad jaunietis bēga projām, viņam bija nokritušas automašīnas atslēgas. Kādas mantas

atradās kastēs, neatceras.

Par zādzības mēģinājumu [6], kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/

tiesas sēdē lieciniece /pers. AI/ liecināja, ka 2013.gada 10.septembrī līdz pusdienlaikam, konkrētu laiku neatceras, /adrese/, notika SIA „Latvijas Lauku

konsultāciju un izglītības centrs” piederošo mantu zādzība. SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” pēc adreses Dārzu ielā 7a, īrē telpas no

Valsts arhīva. Tajā dienā uz kabinetu atnāca kolēģe un pateica, ka notiek zādzība. Viņi izgāja no kabineta un kāds pateica, ka zaglis aizskrēja uz pagrabtelpu.

Vēlāk pagrabtelpās policija atrada jaunieti. Viņa kopā ar Valsts arhīva darbinieci pagrabstāvā atrada kasti, kurā bija saliktas mantas - pāris datori, viens vai

divi monitori. Persona, kuru aizturēja policija, ir apsūdzētais /pers. E/. Kad viņu aizturēja, viņam no kabatas izkrita automašīnas atslēga pults veidā. Kā

jaunietis nokļuva tajā telpā, nezina. Tā kā SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” telpās tobrīd notika remonts dažas mantas tika pārnestas.

Tajā telpā, no kuras tika nozagtas mantas, nepiederošiem ieeja aizliegta.

Par zādzības mēģinājumu [6], kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/

tiesas sēdē liecinieks /pers. AJ/ liecināja, ka 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 9.00 viņš atradās savā darba vietā - SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centrs”, pēc adreses /adrese D/. Kabinetā ieskrēja apkopēja /pers. AH/ un pateica, ka notiek zādzība. Viņš izgāja no kabineta un redzēja, ka pa logu

mēģina kāpt ārā jaunietis ar kasti, kurā bija salikti monitori, datortehnika. Kolēģi izsauca policiju. Jaunietis nokāpa pagrabstāvā, kur viņu vēlāk aizturēja

policijas darbinieki. Jaunietis mēģināja nozagt SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” mantas. Jaunietis bija ģērbts T-kreklā baltā krāsā. Telpās,

kur notika zādzība, nav paredzētas apmeklētājiem.

Ņemot vērā, ka lieciniece /pers. AK/ nebija klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 3.punktu tiesas sēdē tika nolasītas /pers. AK/ liecības, kuras viņa sniedza pirmstiesas kriminālprocesā.

Par zādzības mēģinājumu [6], kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/

2013.gada 11.septembrī lieciniece /pers. AK/ liecināja, ka viņa esot SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Rēzeknes konsultāciju biroja

administratore. Uzņēmums atrodas /adrese/. Par datoraparatūras zādzības mēģinājumu uzzināja no darba kolēģiem. 2013.gada 10.septembrī ap plkst. 09.40

konstatēja, ka kāds mēģināja izdarīt SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” piederošas datoraparatūras zādzību. Zaglis mēģināja nozagt

sekojošās mantas: kartona kasti, divus datora LCD monitorus View Sonic, datora procesoru, datora klaviatūru, vienu datora peli, elektrovadu pagarinātāju ar

spoli, divus datorvadu saišķus, divus monitora balstus. Šī datortehnika pirms zādzības mēģinājuma atradās trešā stāva koridorā. Koridors ir paredzēts tikai

iestādes darbiniekiem un svešām personām ieeja tur ir aizliegta. Kaste ar nozagtām mantām tika atrasta ēkas pirmajā stāvā. Apskatot telpas, policijas

darbinieki aizturēja zagli (3.sējuma 54.lapa).

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētā zādzības mēģinājuma izdarīšanā pierādīta ar šādiem pirmstiesas kriminālprocesā iegūtiem un tiesā

pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī rakstveida pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai:

- ar 2013.gada 10.septembra apskates protokolu ar fototabulu, no kuriem redzams, ka tika apskatītas SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības

centrs” telpas, kas atrodas trīs stāvu ēkā /adrese/. Apskatot ēkas dienvidu pusi, tika konstatēts, ka tur atrodas koka ieejas durvis, kas slēdzas ar iemontējamo

slēdzeni, uz kuras bojājumi netika konstatēti. Virs ieejas durvīm atrodas durvju nojume – metāla līste, kurai centra daļā konstatēts neliels ielikums. Logs

atradās atvērtā stāvoklī, redzamu bojājumu uz loga nebija. Uz loga stikla ārpuses virsmas tika konstatēta papilārlīniju pēda. Ieejot pa ēkas centrālām durvīm

un pagriežoties pa labi, konstatēts, ka var iekļūt SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” dienesta telpās. Kāpņu telpā starp pirmo un otro stāvu

bija atvērts logs. Loga rāmja kreisās puses rokturis atradās uz grīdas. Kāpņu telpā starp otro un trešo stāvu pie loga, uz grīdas atradās 3 pelēkas krāsas

metāla atslēgu saišķis. Trešajā stāvā pretī kabinetam Nr.312, pie sienas atradās galdi, kopēšanas ierīce, kartona kastes ar mapēm. No liecinieku teiktā, tieši

no šīs vietas tika mēģināts nozagt datortehniku. Pretī ieejai kabinetā Nr.305 uz grīdas atradās kartona kaste ar sekojošām mantām:

1) datora monitoru “View Sonic VA 903B-3” Serial number QUA 063301488 melnā krāsā;

2) datora monitoru “View Sonic VA 903B-3”Serial number QUA 063301489 melnā krāsā;

3) diviem datoru monitoru balstiem melnā krāsā;

4) elektrovadu pagarinātāju ar spoli melnas/sarkanas krāsas korpusā 15 metru garumā;

5) pelēkas/melnas krāsas datora klaviatūru bez nosaukuma;

6) diviem datorvadu saišķiem;

7) pelēkas krāsas korpusā peli “Logitech” ar vadu;

8) datora procesoru bez nosaukuma, ar uzlīmi “28-161”melnā krāsā.

Ēkas 3.stāvā, koridorā, pie glabātuves Nr.1 durvīm, uz grīdas tika atrasta automašīnas “Mercedes Benz” atslēga melnās krāsas korpusā ar metāla

karabīnu ar signalizācijas uzstādīšanas un noņemšanas funkciju. Pēc liecinieku vārdiem kaste ar datoraparatūru tika atrasta dienesta viesnīcas istabā, kuras

durvis apskates brīdī bija atvērtā stāvoklī, bez bojājumiem. Apskatot noliktavas telpu Nr.109, konstatēts, ka metāla durvis slēdzas ar iemontējamo slēdzeni, bet

pēc liecinieku vārdiem šīs durvis nekad nebija aizslēgtas ar atslēgu (3.sējuma 21.-42.lapa);

- ar 2013.gada 10.septembra Valsts policijas Latgales reģiona Kārtības policijas biroja Kārtības policijas nodaļas seržanta A.Buļa dienesta ziņojumu,

kurā norādīts, ka 2013.gada 10.septembrī viņš veica dienesta pienākumus Rēzeknes policijas iecirknī kā dežūrmaiņas kārtībnieks. Plkst. 09.48 no OVN tika

saņemts izsaukumus, ka /adrese/, pagrabtelpā atrodas jaunietis, kurš mēģināja nozagt mantas. Uz notikuma vietu izbrauca policijas darbinieki. Apsekojot

minētās ēkas pagrabtelpu, tika aizturēts /pers. E/, kurš nogādāts uz īslaicīgās aizturēšanas vietu (3.sējuma 45.lapa);

- ar 2013.gada 12.septembra protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, no kura redzams, ka lieciniece /pers. AH/ norādīja uz fotogrāfiju

Nr.2, kurā attēlots /pers. E/, un paskaidroja, ka tieši šīs jaunietis 10.09.2013. ap plkst. 09.30 Rēzeknē, Dārzu ielā 7a, iekļūstot caur logu, no ēkas mēģināja

nozagt SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” piederošo datortehniku. Šīs jaunietis bija ielīdis pa logu un bija skrējis viņai pakaļ. Jaunieti

atpazina pēc sejas vaibstiem, acīm, matiem (3.sējuma 62.-63.lapa).

Par zādzību [7], kas izdarīta 2013.gada 18.septembrī, tiesas sēdē cietušais /pers. P/ liecināja, ka 2013.gada 17.septembrī ap plkst. 16.00 viņš

atbrauca uz mājām un novietoja savu automašīnu “VW Passat Variant”, reģistrācijas numura zīme / TL numurs/, mājas pagalmā /adrese/. No rīta

18.septembrī konstatēja, ka mašīna bija pazudusi, par to paziņoja policijai. Automašīnas vērtība EUR 853,72 (Ls 600). Automašīnā bija magnetola EUR 42,69

(Ls 30) vērtībā, 40 litri degvielas EUR 55,21 (Ls 38,80) vērtībā, kompensāciju viņš nepiesaka. Automašīna tika atrasta pēc dažām dienām Blaumaņa ielas

mājas pagalmā un tika atgriezta viņam. Automašīna bija aprīkota ar signalizāciju, bet viņš to slēdza tikai ar atslēgu. Kad mašīnu atrada, tā bija uzlikta uz

signalizācijas, to nevarēja iedarbināt. Signalizācijas pults bija palicis automašīnas cimdu nodalījumā. Automašīnai bojājumu nebija, no automašīnas nekas nebija

pazudis. Automašīnas atslēgu nevienam nedeva un vakarā, kad to atstāja pagalmā, mašīnu aizslēdza ar atslēgu. Kas nozaga mašīnu uzzināja tikai policijā.

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā pierādīta ar šādiem pirmstiesas kriminālprocesā iegūtiem un tiesā

pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī rakstveida pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai:

- ar 2013.gada 19.septembra apskates protokolu ar fototabulu, no kuriem redzams, ka tika apskatīta automašīna “VW Passat”, valsts reģistrācijas

numura zīme /TL numurs/, kura atradās mājas Nr./adrese/, pagalmā. Apskates laikā mašīnas durvis atradās aizslēgtā stāvoklī bez ārējām bojājumiem. Visi

četri riteņi bija uz vietas. Mašīnas salonā uz priekšējā vadītāja sēdekļa un zem tā tika konstatētas divas paciņas ar prezervatīviem. Automagnetola atradās uz

vietas. Ailā zem automagnetolas atradās plastmasas kastes ar mūzikas diskiem. Uz aizmugurējā sēdekļa atradās pelēkās krāsas jaka bez piedurknēm, bet uz

grīdas zem aizmugurējā sēdekļa atradās T-krekla fragments. Automašīnas akumulators bija uz vietas (3.sējuma 191., 194.-199.lapa);

- ar 2013.gada 20.septembra Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora ziņojumu, kurā

norādīts, ka 2013.gada 19.septembrī ap plkst. 16.00, pildot dienesta pienākumus kopā ar inspektoru I.Belisovu, pēc adreses /adrese E/, mājas pagalmā, tika

konstatēta meklēšanā esošā automašīna “VW Passat”, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/. Par notikušo tika paziņots Rēzeknes iecirkņa OVN

(3.sējuma 192.lapa).

Ņemot vērā, ka cietusī /pers. R/ nebija klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 3.punktu tiesas sēdē tika nolasītas /pers. R/ liecības, kuras viņa sniedza pirmstiesas kriminālprocesā.

Par zādzību [8], kas izdarīta 2013.gada 19.septembrī ap plkst. 17.20, 2013.gada 19.septembra iesnieguma protokolā /pers. R/ norādīja, ka

2013.gada 19.septembrī plkst. 17./adrese/ viņas darba vietā no neaizslēgta kabineta, kurā neviena nebija, nepazīstams vīrietis nozaga viņai piederošo maku ar

naudu EUR 21,34 (Ls 15) apmērā un banku kartēm. Nodarītais materiālais zaudējums sastāda EUR 128,06 (Ls 90) (3.sējuma 158.lapa).

2013.gada 19.septembrī cietusī /pers. R/ liecināja, ka 2013.gada 19.septembrī viņa atradās savā darba vietā pēc adreses /adrese F/. Pēc darba laika,

ap plkst. 17.20 viņa apmēram uz 10 minūtēm bija ienākusi vienā no masāžas kabinetiem, bet blakus kabinetā viņa bija atstājusi savu somu ar mantām. Kad

atnāca pakaļ savai somai, konstatēja, ka no somas ir pazudis viņas mobilais telefons “Nokia 6700 Classic” un maks sarkanā krāsā, kurā bija EUR 21,34 (Ls

15- trīs piecu latu banknotes), divas AS “Swedbank” maksājumu kartes, AS “Citadele” maksājumu karte un Norvik Banka maksājuma karte uz viņas vārda.

Bez tam makā bija kodu kartes internetbankām šādās bankās – SEB banka un Swedbank, angļu bankas karte “Lloyds” maksājumu karte. Kabineta, kur

atradās somiņa, durvis bija aizvērtas, bet nebija aizslēgtas ar atslēgu. Videokameras ierakstā redzams, ka zaglis ienāca pa ēkas sētas ieeju. Kopējais

materiālais zaudējums sastāda EUR 128,06 (Ls 90): mobilais tālrunis “Nokia 6700 Classic” EUR 71,14 (Ls 50) vērtībā, nauda EUR 21,34 (Ls 15) apmērā,

EUR 28,46 (Ls 20) par banku karšu atjaunošanu, maks EUR 7,11 (Ls 5) vērtībā. Angļu bankas karte un kartes ar kodiem bez vērtības (3.sējuma 160.lapa).

2013.gada 20.septembrī cietusī /pers. R/ liecināja, ka viņa atpazina viņai piederošo mobilo telefonu “Nokia Classic 6700 C-1” un SIM karti “O2”.

Telefonu viņa atpazina pēc vispārējām pazīmēm – pēc kopējā izskata, pēc IMEI koda, pēc telefona atmiņā saglabātām īsziņām. Telefons ir darba stāvoklī un

bez redzamiem bojājumiem. SIM karti atpazina pēc izskata, pēc uz kartes saglabātiem telefona numuriem. Tāpat atpazina pie zagļa izņemtās mantas: viņai

piederošo ASV naudas zīmi – 1 dolāru, kas bija ielikts makā simbolikai. ASV naudas zīmes vērtība – EUR 0,75 (Ls 0,53). No viņas maka bija nozagtas divas

Swedbank un viena SEB banka kodu kartes, četras dažādu banku maksājumu kartes, angļu bankas “Lloyds TSB” maksājumu karte, EUR 21,34 (Ls 15) – 3

naudas zīmes pa Ls 5. Makā atradās papīra lapiņa ar PIN kodu bez vērtības un svētmantiņa kvadrātā formā no zaļas-dzeltenas krāsas lentītes ar krusta

zīmējumu, kuras vērtība ir EUR 2,85 (Ls 2).

Parasti pagalma durvis ēkā ir aizslēgtas ar atslēgu. Masāžas kabinets nav publiskā telpa. Kabinetā var iekļūt tikai pēc reģistrācijas pie administratora,

kurš atrodas foajē. Zādzības izdarīšanas laikā administratore bija uz vietas un pēc viņas vārdiem neviena cilvēka, kas būtu nācis pa centrālām durvīm, nebija

redzējusi. Zaglis bija ienācis pa pagalma puses durvīm. Kopējais materiālais zaudējums sastāda EUR 131,66 (Ls 92,53) (3.sējuma 168.-169.lapa, fotogrāfija –

170.lapa). Mobilais telefons “Nokia Classic 6700 C-1” ar bateriju, SIM karte “O2” un ASV dolārs atdoti /pers. R/ (3.sējuma 171.lapa).

2013.gada 25.septembrī cietusī /pers. R/ liecināja, ka viņa atpazina viņai piederošo maku, svētmantiņu un papīra lapiņu “Lloyds TSB”, kas tika nozagti

no viņas somiņas 2013.gada 19.septembrī. Paskaidroja, ka mantas atpazina pēc ārēja izskata. Viņas mobilā telefonā, kas bija nozagts bija ievietota “LMT”

SIM karte bez vērtības. Maku, Pjuhticas klostera svētmantiņu, papīra lapiņu ar PIN kodu un nauda EUR 0,48 (Ls 0,34) apmērā, kas ir palikusi no

nozagtajiem EUR 21,34 (Ls 15) viņa saņēma no policijas darbiniekiem (3.sējuma 181.,182.lapa).

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā pierādīta ar šādiem pirmstiesas kriminālprocesā iegūtiem un tiesā

pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī rakstveida pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai:

- ar 2013.gada 20.septembra apskates protokolu ar fototabulu, no kuriem redzams, ka tika apskatītas pie aizturētā /pers. E/ kratīšanas laikā izņemtas

mantas mobilais telefons “Nokia 6700”, divas SIM kartes “Zelta Zivtiņa”, viena SIM karte “O2”, Latvijas naudas monētas – 34 santīmi (divas monētas 5

santīmu nominālā, četras – 2 santīmu nominālā, sešas – 1 santīma nominālā), ASV naudas zīme – viens dolārs, banknotes Nr.J816055146. Apskatot mobilo

telefonu, konstatēts, ka telefonam “Nokia 6700C-1” ir sudraba krāsas korpuss, telefons ar videokameru. Telefonā atradās SIM karte “Zelta Zivtiņa”, uz

kuras virsmas konstatēti cipari 8937 102611 10025 99961. Uz SIM kartes “O2” norādīti cipari 89441 10065 38988 4892 36E5 (3.sējuma 163.-167.lapa);

- ar 2013.gada 24.septembra apskates protokolu ar fototabulu, no kuriem redzams, ka tika apskatītas: naudas maks ar tajā konstatēto Pjuhticas klostera

svētmantiņu, “Lloyds TSB” bankas papīra lapiņu ar PIN kodu. Naudas maks sarkanā krāsā, izgatavots krokodila ādas stilā, priekšpusē ir metāla piespraude

ar burtiem “Nicole”. Makam ir četras kabatiņas kartēm, trīs nodalījumi banknotēm, viens nodalījums sīknaudai. Nodalījumā ar rāvējslēdzēju tika konstatēta

Pjuhticas klostera svētmantiņa, kas izpildīta no zaļas/dzeltenas krāsas lentes, ir kvadrātveidā, ar kniepadatu dzeltenas krāsās. Lentītei ir krusta zīmējums.

Apskatot papīra lapiņu, konstatēts, ka uz tās ir teksts angļu valodā, augšējā daļā uzraksts “Lloyds TSB” Your Personal Identificatin Number, no labās puses

vārdi un cipari “Five 5, One 1, Four 4, One 1” (3.sējuma 179.-180.lapa);

Par portatīvā datora piesavināšanos [9], tiesas sēdē cietusī /pers. T/ liecināja, ka 2013.gada janvārī viņa uz sava vārda noslēdza veikalā kredīta

līgumu uz 6 mēnešiem portatīvā datora iegādei, kura vērtība bija EUR 426,86 (Ls 300). Datoru viņa atdeva savai mazmeitai /pers. S/. 2013.gada 16.februārī

pie mazmeitas, kura dzīvoja /adrese G/, atnāca /pers. E/ un tā kā mazmeitai bija vajadzīga nauda, viņa ieķīlāja portatīvo datoru /pers. E/ uz vienu vai divām

dienām par EUR 15,65 (Ls 11). /pers. E/ pateica, ka atdos datoru, kad mazmeita atdos viņam parādu. Mazmeita prasīja EUR 21,34 (Ls 15), bet /pers. E/

iedeva viņai tikai EUR 15,65 (Ls 11). Nākamajā dienā viņi ar mazmeitu aizgāja pie /pers. E/ uz mājām, lai izpirktu datoru. Viņa iedeva mazmeitai Ls 20 un

gaidīja mazmeitu ārā, kura bija aizgājusi pie /pers. E/. Kad mazmeita atnāca, viņa raudāja un pateica, ka /pers. E/ datoru neatdos. Mazmeita teica, ka pie

/pers. E/ mājās uz galda redzēja tieši tādu pašu datoru kā viņas. Mājās bija tikai /pers. E/ māte, viņa paša nebija. Tad viņi uzreiz aizgāja uz policiju un

uzrakstīja iesniegumu. Kredītu viņa izmaksāja pilnā apmērā, bet dators joprojām nav atgriezts un zaudējums nav kompensēts.

Par portatīvā datora piesavināšanos [9], tiesas sēdē lieciniece /pers. S/ liecināja, ka 2013.gada 16.februārī, vakarā, pie viņas uz mājām pēc

adreses /adrese H/, atnāca /pers. G/. Viņai bija vajadzīga nauda Ls 15 apmērā un viņa paprasīja naudu /pers. G/. /pers. G/ pateica, ka var kaut ko ieķīlāt.

Viņai tolaik bija dators un viņa pateica, ka var ieķīlāt datoru. Portatīvā datora „Packard Bell” vērtība bija Ls 329, dators piederēja vecmātei /pers. T/, bet viņa

to lietoja. Dators bija pavisam jauns. Dators atradās pēc adreses /adrese I/. /pers. G/ piezvanīja /pers. E/. Tad viņa kopā ar /pers. G/ un /pers. AL/ paņēma

datoru un aizgāja aiz veikala “Lira”, iegāja kaut kādas 2-stāvu mājas kāpņu telpā, mājas adresi neatceras, iespējams tas bija Atbrīvošanas alejā 105. Uz

turieni atnāca /pers. E/ un viņa pateica, ka viņai vajag naudu. /pers. E/ pateica, ka var paņemt datoru un ieķīlāt par Ls 10. Viņa pateica /pers. E/, ka pēc

divām vai trijām dienām datoru izpirks. Viņa pateica, ka izņemot datoru no ķīlas, iedos Ls 25. /pers. E/ paņēma datoru un aizgāja, uz kurieni nezina. Viņi

palika viņu gaidīt ārā, netālu no veikala „Lira”. /pers. E/ nebija apmēram 15 minūtes, viņš atnāca viens bez datora un iedeva viņai Ls 11. Kādas bija naudas

zīmes neatceras, varēja būt, ka divas naudas zīmes bija pa Ls 5 un Ls 1.

Viņiem bija saruna, ka vēlāk varēs datoru saņemt atpakaļ. /pers. E/ neteica kam ieķīlāja datoru. Nākamajā dienā ap plkst. 17.00-18.00 viņa kopā ar

/pers. AL/ atnāca pie /pers. E/ uz mājām. Viņai līdzi bija Ls 15-20, naudu viņai iedeva vecmamma. Viņa teica /pers. E/, ka pati aizies pēc datora, bet viņš

pateica, ka nevar pateikt kam to ir ieķīlājis. Tad viņi gāja pie kaut kādas mājas. Viņa iedeva naudu /pers. E/. /pers. E/ iegāja 5-stāvu mājas, kas atrodas

netālu no ugunsdzēsēju depo, kāpņu telpā. Kad viņš izgāja, pateica, ka vajag vairāk naudas. Viņa aizgāja uz mājām un paprasīja no vecmammas vēl naudu.

Pavisam viņai bija apmēram Ls 30. Tad viņi atkal aizgāja pie tās mājas. /pers. E/ iegāja iekšā, bet kad izgāja, pateica, ka dators jau ir pārdots. Kad /pers. E/

gāja pēc datora viņa no sākuma iedeva Ls 20, bet pēc tam vēl Ls 15, kopā iedeva Ls 35. Naudu /pers. E/ viņai atgrieza, bet dators nav atgriezts. Vēlāk

dzirdēja, ka dators it kā bija lombardā Daugavpilī, bet kā viņš uz turieni nokļuva viņai nav zināms. Pirms šī notikuma viņa /pers. E/ pazina, bet saskarsmes ar

viņu nebija.

Par cietušajai /pers. T/ piederošā datora piesavināšanos [9], tiesas sēdē liecinieks /pers. AL/ liecināja, ka /pers. E/ bija ieķīlājis pazīstamas

meitenes vārdā Vladlena datoru, datora nosaukumu un kad tas notika, viņš neatceras. Datoru /pers. E//pers. S/ iedeva pie mājas /adrese/, viņš tad bija kopā

ar /pers. E/. Saruna bija par to, ka /pers. E/ ieķīlās datoru un pēc kāda laika, kad meitene atdos naudu, viņš datoru atgriezīs. Par kādu naudas summu bija

runa neatceras, jo sarunā neiedziļinājās. /pers. E/ paņēma datoru un to ieķīlāja. Viņš kopā ar /pers. E/ negāja, gaidīja viņu ārā. Kad /pers. E/ atnāca, viņš

atdeva Vladlenai naudu. Datoru / pers. S/ /pers. E/ atpakaļ neatdeva. Precīzāk notikuma apstākļus neatceras.

Ņemot vērā, ka liecinieks /pers. AL/ ir aizmirsis lietas apstākļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas

/pers. AL/ liecības, kuras viņš sniedza pirmstiesas procesā.

Tā 2013.gada 7.martā /pers. AL/ liecināja, ka 2013.gada 16.februārī, ap plkst. 20.00, kad viņš bija ciemos pie paziņas /pers. S/ pēc adreses /adrese G/,

pie viņa atnāca paziņa /pers. G/. /pers. S/ personīgajām vajadzībām steidzami bija vajadzīga nauda, tāpēc viņa uzprasīja /pers. G/, vai viņš var palīdzēt ieķīlāt

datoru, kuru mēnesi atpakaļ iegādājās /pers. S/ vecmamma un nodeva /pers. S/ to lietošanā. /pers. G/ solīja palīdzēt un teica, ka piezvanīs viņu kopējam

paziņam /pers. E/. Saruna bija par to, ka datoru vajag ieķīlāt tikai uz 2 dienām. Viņā klātbūtnē /pers. S/ sarunāja ar /pers. G/, ka datoru ieķīlās par EUR 21,34

(Ls 15), bet kad izpirks to, samaksās EUR 28,46 (Ls 20). Viņi aizgāja uz blakus māju, kas atrodas aiz veikala “Lira” un mājas kāpņu telpā sagaidīja /pers. E/.

Viņš un /pers. S/ teica /pers. E/, ka datoru vajag ieķīlāt tikai uz 2 dienām, bet pēc tam /pers. S/ to izpirks. /pers. E/ piekrita un paņēma datoru. /pers. E/

aizgāja, bet viņi trijatā izgāja no kāpņu telpas un gaidīja viņu. Apmēram pēc 10-15 minūtēm /pers. E/ atgriezās bez datora un atdeva /pers. S/ naudu, cik

naudas bija neatceras, bet bija mazāk, nekā viņi sarunāja. /pers. E/ paskaidroja, ka cilvēkam, kuram viņš ieķīlāja datoru, vairāk naudas nebija. Kam /pers. E/

ieķīlāja datoru, viņš nestāstīja. Pēc divām dienām ap plkst. 18.00 viņš kopā ar /pers. S/ aizgāja pie /pers. E/ uz mājām, lai kopā ietu izpirkt datoru. /pers. S/

līdzi bija EUR 28,46 (Ls 20), naudu viņai iedeva vecmāte. /pers. E/ aizveda viņus uz vienu māju, kas atrodas ugunsdzēsēju dienesta rajonā, pats iegāja mājā,

bet viņi ar /pers. S/ palika ārā. Apmēram pēc 5 minūtēm /pers. E/ izgāja un pateica, ka, lai izpirktu datoru, nepieciešams vairāk naudas, iespējams viņš

nosaucu summu EUR 49,80 (Ls 35) apmērā. Tad viņi trijatā aizgāja pie /pers. S/ vecmātes un viņa iedeva iztrūkstošo summu. Viņi atgriezās atpakaļ, /pers.

E/ iegāja mājā, bet ātri atgriezās un pateica, ka vīrietis, kuram ieķīlāja datoru, aizbrauca, paņemot līdzi datoru. /pers. E/ teica, ka viņam par to pateica vīrieša

sieva. /pers. E/ pateica, ka vairāk neko izdarīt nevar, jāgriežas pie /pers. G/. Viņam likās, ka /pers. E/ viņus piemānīja (6.sējuma 13.-15.lapa).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. AL/ nolasītās liecības apstiprināja.

Ņemot vērā, ka liecinieks /pers. AM/ nebija klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 3.punktu tiesas sēdē tika nolasītas /pers. AM/ liecības, kuras viņš sniedza pirmstiesas kriminālprocesā.

Par cietušajai /pers. T/ piederošā datora piesavināšanos [9], 2014.gada 22.janvārī /pers. AM/ liecināja, ka 2013.gada februāra beigās, precīzi

datumu neatceras, diennakts gaišajā laikā, Rēzeknē satika savu paziņu /pers. E/, kurš sarunas laikā piedāvāja viņam iegādāties portatīvo datoru. Kādu naudas

summu viņš gribēja par datoru, neatceras. Viņi sarunāja satikties pilsētā. Kad satikās atkārtoti, /pers. E/ maisiņā atnesa datoru “Packard Bell” melnā krāsā

bez lādētāja, bet ar bateriju. /pers. E/ pateica, ka dators pieder viņu kopīgai paziņai vārdā Vlada, kura palūdza /pers. E/ ieķīlāt datoru. /pers. E/ pateica, ka, ja

pēc nedēļas datoru neizņems, tad viņš varēs to paņemt sev. Kam tieši vajadzēja izņemt datoru, /pers. E/ neprecizēja. Viņš apmēram divas nedēļas lietoja

datoru, bet neviens negriezās pie viņa ar izpirkšanas lūgumu. Pats /pers. E/ nezvanīja un par ieķīlāto datoru neatgādināja. Iespējams, /pers. E/ par datoru

samaksāja EUR 85,37 (Ls 60). Tā kā noteiktajā laikā pie viņa neviens par datora atgriešanu negriezās, viņš uzskatīja sevi par labticīgu ieguvēju, tāpēc

2013.gada 3.martā Daugavpilī lombardā “Lombards 24.lv” ieķīlāja minēto datoru uz sava vārda par EUR 170,74 (Ls 120) (6.sējuma lietas 69.-70.lapa,

tulkojums – lietas 71.lapa).

Turklāt apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētā Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīta ar

17.01.2013. informāciju no SIA “ExpressCredit”, no kuras redzams, ka 2013.gada 13.martā /pers. AM/ “Lombards24.lv” ieķīlāja portatīvo datoru “Packard

Bell EasyNote TV11H CSerial/IMEI: N XCODEL010233229FA1601”, ķīlas vērtība EUR 170,74 (Ls 120) (6.sējuma 65., 66.lapa).

Tiesa uzskata, ka iepriekš minēto pirmstiesas kriminālprocesā savākto un tiesas sēdē pārbaudīto pierādījumu daudzums ir pietiekams, lai tiesa varētu

izvērtēt pret /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ celto apsūdzību pamatotību un izdarītu secinājumus par vainu viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ vaina /pers. H/ piederošās automašīnas zādzībā [1],

kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri. Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. E/ liecināja kādā veidā tika izdarīta cietušajam /pers. H/ piederošās

automašīnas zādzība. Apsūdzētais /pers. F/ apstiprināja /pers. E/ liecības, nenoliedza, ka zādzības laikā viņš ar /pers. E/ darbojās kopīgi un saskaņoti, ar

vienotu mērķi. No apsūdzēto liecībām tiesa konstatēja, ka /pers. F/ pirmais iekļuva automašīnas salonā un uzlauza stūres slēdzenes mehānismu. Pēc tam

/pers. E/, savienojot aizdedzes vadus, iedarbināja automašīnu un viņi ar to aizbrauca no notikuma vietas. Drīz pēc zādzības viņi satika /pers. G/, bet vēl pēc

neilga laika /pers. E/ iedeva /pers. G/ no automašīnas priekšēja paneļa izņemto automagnetolu. Vēlāk šo automagnetolu /pers. G/ realizēja nepazīstamajai

personai.

Tāpat tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. G/ pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas izmeklēšanā liecināja ne tikai par /pers. E/ un /pers. F/ izdarītās

zādzības apstākļiem, bet arī par savām darbībām, realizējot nozagto automagnetolu. Turklāt tiesa atzina, ka /pers. G/ apzinājās, ka viņš realizēja

automagnetolu, kura bija iegūta noziedzīgā kārtā, t.i., magnetola bija sveša un paņemta no nozagtas automašīnas, kas piederēja /pers. H/. Tiesa atzina, ka

/pers. E/, /pers. F/ un paša /pers. G/ liecības par viņa izdarīto nodarījumu ir ticamās un kopsakarā ar cietušā /pers. H/, liecinieka /pers. H/ liecībām secīgi

norāda uz nodarījuma izdarīšanas apstākļiem. Tiesai neradās šaubas par /pers. G/ vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Tiesa

atzina, ka /pers. G/ darbības pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.

Tiesai nav pamata apšaubīt cietušā /pers. H/ liecības par automašīnas vērtību un tai nodarītajiem bojājumiem zādzības rezultātā. Cietušajam ir tiesības

transportlīdzekli novērtēt atbilstoši tā tehniskajam stāvoklim un tirgus vērtībai zādzības izdarīšanas laikā. Tiesa atzina, ka /pers. H/ norādīta automašīnas

vērtība ir samērīga. Turklāt tiesa secina, ka cietušais /pers. H/ pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas sēdē konsekventi liecināja par mantām, kuras atradās

automašīnā un pēc zādzības no tās pazuda, un par šo mantu vērtību. Liecinieks /pers. H/ tiesā apstiprināja, ka zādzības rezultātā automašīna tika bojāta, no

automašīnas pazuda domkrats, mērlente, pumpis un trose, kā arī tika izlietota benzīnbākā esoša degviela. Apsūdzētais /pers. E/ tiesas sēdē arī liecināja, ka

automašīnā viņš redzēja iepriekš minētās mantas. Viņš liecināja, ka automagnetolu iedeva /pers. G/, bet ar trosi sasēja no automašīnas noskrūvētus riteņus.

Tas, ka tieši apsūdzētie /pers. E/ un /pers. F/ pēc saviem ieskatiem rīkojās ar nozagto automašīnu pierādīts arī ar liecinieku /pers. V/ un /pers. Z/

liecībām. Turklāt apsūdzēto, cietušā un liecinieku liecības apstiprina atrastas automašīnas apskates protokols un citi lietā iegūtie objektīvie pierādījumi. Tātad

tiesa secina, ka iepriekš minēto personu liecības ir savstarpēji saistītas un savā kopsakarībā apstiprina apsūdzībā norādītā nodarījuma faktiskos apstākļus.

Tiesa atzina, ka apsūdzēto darbības, kas izdarītas naktī uz 2013.gada 12.februāri, izdarot /pers. H/ piederošās automašīnas zādzību, pareizi kvalificētas kā

noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina /pers. J/ piederošās automašīnas zādzībā [2], kas izdarīta

naktī uz 2013.gada 17.februāri. Cietušais /pers. J/ liecināja par apstākļiem, kad viņš konstatēja viņam piederošās automašīnas zādzību, norādīja

automašīnas vērtību. Tiesai nav pamata apšaubīt nodarītā zaudējuma apmēru. /pers. E/ atzina savu vainu minētās zādzības izdarīšanā un liecināja par tas

izdarīšanas apstākļiem. /pers. E/ liecību ticamību apstiprina /pers. G/ liecības, kurš liecināja, ka no sākumā kopā ar /pers. E/, bet vēlāk viens pats vizinājās ar

nozagto automašīnu un pēc ceļu satiksmes negadījuma atstāja to. To, ka /pers. E/ ar nozagto automašīnu rīkojās pēc saviem ieskatiem pierāda arī liecinieka

/pers. A0/ liecības. Tāpat iepriekš minēto personu liecības apstiprina atrastās automašīnas apskates protokols. Tiesa atzina, ka cietušā, liecinieku un

apsūdzētā liecības savstarpēji sakrīt, nesatur pretrunas un savā kopsakarā bez saprātīgām šaubām pierāda /pers. E/ vainu Krimināllikuma 175.panta pirmajā

daļā paredzētā tīšā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina SIA „Lekon” piederošās automašīnas zādzībā [3], kas

izdarīta naktī uz 2013.gada 24.februāri. Cietušās pārstāvis /pers. AA/ un lieciniece /pers. AB/ liecināja par SIA „Lekon” piederošās automašīnas „VW

Caddy” zādzības apstākļiem (vietu, laiku utt.) un tās vērtību. Tiesa secina, ka /pers. E/ liecības par to, kur, kad un kādā veida viņš nozaga automašīnu sakrīt

ar /pers. AB/ liecībām un apstiprinās ar /pers. G/ liecībām, kurš kopā ar /pers. E/ ar nozagto automašīnu aizbrauca prom no nodarījuma vietas. Tāpēc /pers.

E/ liecības par automašīnas „VW Caddy” zādzības izdarīšanas apstākļiem tiesa atzina par ticamām. Tas, ka /pers. E/ ar nozagto automašīnu rīkojās pēc

saviem ieskatiem pierādīts arī ar 08.05.2013. un 14.06.2013. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja informāciju

par to, ka nozagtā automašīna tika atrasta Amsterdamā, Nīderlandē un tika aizturētas divas personas – /pers. G/ un /pers. E/.

Tiesai nav pamata apšaubīt cietušās pārstāvja norādītā zaudējuma apmēru un apsūdzētais to nav apstrīdējis. Nozieguma priekšmeta, t.i., automašīnas

vērtība EUR 16372,46 (Ls 11506,63) apmērā zādzības izdarīšanas brīdī, ir pamatota ar lietā esošiem dokumentiem. Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu šīs apmērs uzskatāms par lielu, jo pārsniedz 50 minimālo mēnešalgu apmēru (Ls 10000 nozieguma

izdarīšanas laikā) un atbildība personai iestājas pēc attiecīgā Krimināllikuma panta daļas. Līdz ar to tiesa atzina, ka noziedzīgs nodarījums ir pareizi kvalificēts

kā Krimināllikuma 175.panta ceturtajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina zādzības [4] izdarīšanā 2013.gada 10.septembrī no SIA

„Lekon” ofisa /adrese/. Cietušās - SIA „Lekon” pilnvarotā pārstāve /pers. AC/ liecināja par apstākļiem, kādos tika konstatēta SIA „Lekon” piederošā

printera zādzība un par tā vērtību. Tiesai nav pamata apstrīdēt printera vērtību, jo tā pamatota ar lietā esošiem dokumentiem. Tāpat /pers. AC/ liecināja, ka

zādzība visticamāk notika iekļūstot telpā caur logu. Lieciniece /pers. AD/ liecināja par to, ka pirms zādzības viņa uzkopa ēkas otrajā stāvā esošo kabinetu un

līdz galam nebija aizvērusi logu. Tas, ka zādzība tika izdarīta, iekļūstot telpā caur logu, pieradīts ar notikuma vietas apskates protokolu. Apsūdzētais /pers. E/

savu vainu minētās zādzības izdarīšanā pilnīgi atzina un liecināja par zādzības izdarīšanas apstākļiem, t.i., par to, kā viņš iekļuva telpā un nozaga printeri. Tiesa

secina, ka apsūdzētā liecības ir secīgas un loģiskas, apstiprinās ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tādēļ atzīstamas par ticamām. Turklāt apsūdzētā

vainu pierāda tas, ka policijas darbiniekiem viņš norādīja vietu, kur paslēpa nozagto printeri un izdeva to. Tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi savstarpējā

sakarībā un kopumā bez saprātīgām šaubām pierāda /pers. E/ vainu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā tīšā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina cietušajai /pers. M/ piederošās automašīnas atslēgas

zādzības [5] izdarīšanā 2013.gada 10.septembrī no dzīvokļa Nr.2, /adrese/. Ar cietušās liecībām nepārprotami pierādīts, ka /pers. E/ viņas dzīvoklī

iekļuva caur balkona atvērtām durvīm un atradās pie galda, no kura pazuda automašīnas atslēga. Cietusī liecināja, ka pēc zādzības izdarīšanas viņa uz ielas

ieraudzīja apsūdzēto un atpazina viņu. Cietusī pamatoja atslēgas vērtību EUR 711,44 (Ls 500) apmērā, norādot, ka tā ir ar pults no automašīnas „Mercedes

Benz”. Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā zaudējuma apmērs ir samērīgs, apsūdzētais to nav apstrīdējis. Tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. E/ savu vainu

automašīnas atslēgas zādzības izdarīšanā atzina un liecināja par zādzības izdarīšanas apstākļiem. Viņa liecības nesatur pretrunas ar cietušās liecībām. Tāpat

zādzības izdarīšanas apstākļi pierādīti ar notikuma vietas apskates protokolu.

Tiesa atzina, ka /pers. E/ vaina automašīnas atslēgas zādzības izdarīšanā pierādīta ar liecinieču /pers. AF/, /pers. AG/ un /pers. AH/ liecībām, kuri

liecināja par /pers. E/ zādzības mēģinājuma izdarīšanu 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/. Ar

liecinieču liecībām pierādīts, ka laikā, kad /pers. E/ mēģināja izdarīt šo zādzību, viņam izkrita automašīnas atslēga. No apskates protokola redzams, ka ēkas

3.stāvā, koridorā, pie glabātuves Nr.1 durvīm, uz grīdas tika atrasta automašīnas “Mercedes Benz” atslēga melnās krāsas korpusā ar metāla karabīnu ar

signalizācijas uzstādīšanas un noņemšanas funkciju. Cietusī /pers. M/ šo atslēgu atpazina. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi

savstarpējā sakarībā un kopumā bez saprātīgām šaubām pierāda /pers. E/ vainu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā tīšā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina zādzības mēģinājumā [6], kas izdarīts 2013.gada

10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/. Ar cietušās pārstāves /pers. AF/ un liecinieču /pers. AG/, /pers.

AH/, /pers. AI/ un /pers. AK/, liecinieka /pers. AJ/ liecībām pierādīts, kādā veidā /pers. E/ iekļuva telpās, no kādām telpām un kādas mantas viņš bija

sagatavojis iznešanai, kā /pers. E/ tika aizturēts. Nozieguma priekšmeti, kurus mēģināja nozagt /pers. E/, norādīti apskates protokolā. /pers. AF/ liecināja par

zādzības rezultātā iestādei nodarīto zaudējumu, mantu vērtību. Tiesa secina, ka minētās personas liecināja tieši par /pers. E/ darbībām. Pats apsūdzētais /pers.

E/ savu vainu zādzības mēģinājuma atzina, mantas, kuras vēlējās nozagt un to vērtību neapstrīdēja. /pers. E/ detalizēti liecināja par savām darbībām

nodarījuma izdarīšanas laikā un tas sakrīt ar liecinieku liecībām. Tiesa secina, ka /pers. E/ tika aizturēts ēkas, kurā mēģināja izdarīt zādzību, pagrabtelpā un

SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” darbinieki viņu atpazina, ka personu, kura mēģināja izdarīt zādzību. Tāpat tiesa secina, ka apsūdzētais

mantas iznešanai izvēlējās jau iepriekš izmantotu veidu – caur logu, bet viņam neizdevās tās iznest. Tiesa atzina, ka /pers. E/ darbības ir pareizi kvalificētas

kā zādzības mēģinājums, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā. Noziedzīgu nodarījumu /pers. E/

neizdarīja līdz galam no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ, jo tika pārsteigts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā. Tāpat tiesa secina, ka telpas, no kurām viņš

mēģināja izdarīt zādzību, nebija paredzētas apmeklētāju pieņemšanai, tāpēc nodarījums kvalificējams kā zādzības mēģinājums, kas izdarīts iekļūstot telpā.

Tāpat saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta trešo daļu tiesa atzina par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos

apstākļus. Tiesa uzskata, ka apsūdzībā apsūdzētā darbības norādītas nepilnīgi. Apsūdzībā norādīts, ka /pers. E/ SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības

centrs” telpās iekļuva caur logu. Tad trešā stāvā telpās salika kastē datortehniku un citas mantas. Saskaņā ar apsūdzību apsūdzētais šīs mantas aiznesa uz

telpu pirmajā stāvā, lai pēc tam varētu iznest no minētās iestādes telpām, bet viņam tas neizdevās, jo viņu pamanīja iestādes darbinieki. Savukārt no paša

/pers. E/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtām liecībām un no liecinieku liecībām tiesa konstatēja, ka no sākumā apsūdzētais SIA „Latvijas Lauku

konsultāciju un izglītības centrs” telpās iekļuva pa ieejas durvīm, pēc kā no trešā stāva telpām kastē salika un sagatavoja iznešanai mantas. Šīs mantas /pers.

E/ atstāja kāpņu telpā starp otro un trešo stāvu, bet pats izgāja ārā no ēkas, jo ejot ar kasti pa durvīm viņu varēja pamanīt. Tikai tad no ēkas pagalma puses

/pers. E/ caur kāpņu telpas logu vēlreiz iekļuva SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” telpās, lai caur logu iznestu mantas, bet tas viņam

neizdevās no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ, jo viņa noziedzīgas darbības pārtrauca iestādes darbinieki. /pers. E/ ēkas pirmajā stāvā atstāja iznešanai

sagatavotas mantas, bet pats paslēpās pagrabtelpās, kur vēlāk viņu aizturēja policijas darbinieki.

Tiesa uzskata, ka spriedumā norādot no apsūdzības atšķirīgus nodarījuma apstākļus, netiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un nepasliktinās

viņa stāvoklis, jo apsūdzētais pats jau pirmstiesas kriminālprocesā liecināja par šādiem nodarījuma apstākļiem un tiesas izmeklēšanā nav tos apstrīdējis.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi savstarpējā sakarībā un kopumā bez saprātīgām šaubām pierāda /pers. E/ vainu viņam

inkriminētās zādzības mēģinājuma izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina /pers. P/ piederošās automašīnas zādzības [7] izdarīšanā

2013.gada 18.septembrī. Apsūdzētais /pers. E/ savu vainu minētās zādzības izdarīšanā atzina un liecināja par tās izdarīšanas apstākļiem. Apsūdzētais

liecināja, kur pēc zādzības atstāja mašīnu un kādas viņa mantas tajā palika. Tiesa secina, ka apsūdzētā liecības sakrīt ar citiem pierādījumiem, tas ir, ar

cietušā /pers. P/ liecībām, kurš liecināja, kad un kādā veidā tika nozagta automašīna, kā arī kur tā tika atrasta. No automašīnas apskates protokola redzams,

ka automašīna tika atrasta tajā vietā, par kuru liecināja apsūdzētais, kā arī automašīnā tika atrastas mantas, par kurām liecināja apsūdzētais. Cietušais

liecināja par nozagtās automašīnas vērtību. Apsūdzētais automašīnas vērtību nav apstrīdējis un tiesa to atzīst par adekvātu un samērīgu ar tirgus cenām.

Ņemot vērā, ka visi pierādījumi kopumā un savstarpējā sakarībā pierāda apsūdzībā norādītas zādzības izdarīšanas apstākļus, tiesai nav šaubu par /pers. E/

vainu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina /pers. R/ piederošo mantu zādzībā [8], kas izdarīta

2013.gada 19.septembrī ap plkst. 17./adrese/.

Tiesa atzina, ka ar cietušās /pers. R/ liecībām ir pierādīts kādā veida, kur un kad /pers. E/ izdarīja zādzību. Cietusī konsekventi liecināja par mantām,

kuras viņai tika nozagtas, kā arī par to vērtību. Tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. E/ savu vainu viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā atzina, kā arī liecināja

par tās izdarīšanas apstākļiem. Apsūdzētais nav apstrīdējis apsūdzībā norādītos zādzības izdarīšanas apstākļus, kā arī nodarītā zaudējuma apmēru. Tiesa

secina, ka /pers. E/ bija aizturēts drīz pēc zādzības izdarīšanas un daļa nozagto mantu pie viņa tika atrasta, pēc kā mantas tika izņemtas. Tāpat /pers. E/

liecību pārbaudes uz vietas laikā norādīja policijas darbiniekiem vietu, kur viņš izmeta nozagto naudas maku, pēc kā tas tika atrasts un izņemts. Atrastas

mantas tika fiksētas arī izņemto mantu apskates protokolos. Cietusī ir atpazinusi savas mantas un saņēmusi tās atpakaļ. Tiesai nav šaubu, ka par to, kur

atradās nozagtais naudas maks varēja zināt tikai persona, kura izdarīja zādzību un pēc tam izmeta naudas maku. Ņemot vērā, ka visi pierādījumi kopumā un

savstarpējā sakarībā pierāda apsūdzībā norādītas zādzības izdarīšanas apstākļus, tiesai nav šaubu par /pers. E/ vainu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīta apsūdzētā /pers. E/ vaina Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma [9] izdarīšanā. Ar cietušās /pers. T/ un liecinieces /pers. S/ liecībām pierādīts, ka /pers. T/ nodeva savai mazmeitai /pers. S/

lietošanā portatīvo datoru. Savukārt apsūdzībā norādītajā laikā un vietā /pers. S/ šo datoru uzticēja /pers. E/, palūdzot viņu atrast personu, kuram varētu ieķīlāt

šo portatīvo datoru, lai pēc dažām dienām to izpirktu. Tiesa neapstrīd portatīvā datora vērtību, jo cietusī to ir pamatojusi. /pers. E/ savu vainu portatīvā datora

piesavināšanos atzina, tiesas sēdē liecināja par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem. /pers. E/ atzinās, ka izmantojot radušos situāciju viņš ieķīlāja

portatīvo datoru personai, kuras identitāti nevēlējās atklāt. Vēlāk /pers. E/ pats izpirka šo portatīvo datoru un turpmāk ar to rīkojās pēc saviem ieskatiem, t.i.,

realizēja portatīvo datoru /pers. AM/. Liecinieka /pers. AM/ liecības sakrīt ar /pers. E/ liecībām par apstākļiem, kādos viņš iegādājās portatīvo datoru. Ar

liecinieku /pers. G/ un /pers. AL/ liecībām pierādīts, ka /pers. S/, lūdzot /pers. E/ palīdzēt ieķīlāt portatīvo datoru, bija skaidri teikusi /pers. E/, ka pēc divām

dienām viņa datoru izpirks. Tāpat tiesa uzskata, ka /pers. E/ rīcība pēc tam, kad /pers. S/ pieprasīja /pers. E/ atdot portatīvo datoru, t.i., norādīt personu, pie

kuras tas atrodas, lai izpirktu to, pierāda apsūdzētā noziedzīgo nodomu. Tieši tāpēc, ka apsūdzētais viņam uzticēto datoru jau bija realizējis citai personai un

viņam nebija tādas naudas summas, par kādu viņš bija realizējis datoru, viņš nenosauca /pers. S/ to personu, kurai realizēja datoru. Ņemot vērā, ka visi

pierādījumi kopumā un savstarpējā sakarībā pierāda apsūdzībā norādītus cietušajai /pers. T/ piederošā portatīvā datora piesavināšanos apstākļus, tiesai nav

šaubu par /pers. E/ vainu Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa atzina, ka visus noziedzīgus nodarījumus /pers. E/ izdarīja ar tiešu nodomu, jo viņš apzinājās savu darbību kaitīgumu un apzināti veica šādas

noziedzīgas darbības, kā arī viņš vēlējās kaitīgu seku iestāšanos.

Visus noziedzīgus nodarījumus /pers. E/ izdarīja sasniedzot pilngadību. Tiesai neradās šaubas par apsūdzētā pieskaitāmību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzina, ka /pers. E/ vainīgs Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, 175.panta otrajā daļā, 175.panta trešajā daļā,

175.panta ceturtajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā, 180.panta pirmajā daļā, 179.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā, un par to viņam jāsaņem sods.

Nosakot sodu /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, nodarīto

kaitējumu, apsūdzēto personības, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. E/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, 3 smagus noziegumus, smaga nozieguma mēģinājumu, 4 mazāk

smagus noziegumus.

/pers. E/ agrāk kriminālsodīts, tajā skaitā:

- ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 5.aprīļa spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 315.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu,

par ko saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un 50.panta piekto daļu galīgais sods tika noteikts – brīvības atņemšana uz 10 mēnešiem. Spriedums

stājies likumīgā spēkā 2012.gada 12.novembrī;

- ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 25.jūnija spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanu, par ko saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods tika noteikts – brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem. Spriedums

stājies likumīgā spēkā 2012.gada 14.augustā;

- ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 4.jūlija spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības

atņemšanu uz 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 31.augustā;

- ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 17.oktobra spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par ko

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu (daļēji saskaitot sodus, kas noteikti ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 25.jūnija un 2012.gada 4.jūlija spriedumiem)

galīgais sods tika noteikts – brīvības atņemšana uz 1 gadu 3 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 21.novembrī.

Saskaņā ar Cēsu rajona 2012.gada 20.decembra tiesas lēmumu par galīgā soda noteikšanu pēc 2012.gada 17.oktobra un 2012.gada 5.aprīļa spriedumu

kopības – galīgais sods /pers. E/ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 6 mēnešiem. Lēmums stājies spēkā 2013.gada 3.janvārī. 2012.gada 21.decembrī

atbrīvots pēc soda izciešanas no IVP Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem;

- ar Daugavpils tiesas 2013.gada 9.maija spriedumu par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu notiesāts ar

brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, soda izciešana sākta 09.05.2013., ieskaitot apcietinājumā pavadīto laiku no 14.03.2013. līdz 09.05.2013., spriedums stājies

likumīgā spēkā 22.10.2013., 14.06.2013. atbrīvots pēc soda izciešanas no IVP Daugavgrīvas cietums (1.sējuma 188.-192.lapa, 3.sējums 225.-229.lapa, pēc

TIS datiem);

- ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 24.septembra spriedumu par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, spriedums stājies likumīgā spēkā 05.10.2013., sods izciests 22.12.2013. (pēc TIS datiem);

agrāk administratīvi sodīts, sodāmības nav dzēstas (1.sējuma 193.lapa, 3.sējuma 225.-229.lapa), neprecējies, apgādājamo personu viņam nav (1.sējuma

186., 187.lapa).

No Rēzeknes novada pašvaldības Rēznas pamatskolas struktūrvienības Zarečnajas pamatskolas raksturots pozitīvi. Norādīts, ka /pers. E/ Rēznas

pamatskolas struktūrvienībā Zarečnajas pamatskolā tika uzņemts 2013.gada 7.janvārī. Viņam ir labas mācīšanās spējas, labi padodas gandrīz visi mācību

priekšmeti. Stundās vienmēr aktīvi strādā, no skolotājiem ir pozitīvas atsauksmes par viņa darbošanos stundās. Viņš ievēro iekšējas kārtības noteikumus, nav

bijuši disciplīnas pārkāpumi ne starpbrīžos, ne stundu laikā. Kamēr mācījās, /pers. E/ labi sapratās un bija sadraudzējies ar klasesbiedriem. Viņš aktīvi

piedalījās visos klases un skolas pasākumos. Zēnam ļoti patika sports, viņš aktīvi piedalījās sporta pulciņā. /pers. E/ ir labsirdīgs, atsaucīgs, komunikabls,

draudzīgs. Viņa māte regulāri interesējās par dēla sekmēm un uzvedību (3.sējuma 237.lapa).

No SIA „Vidzemes slimnīca” izraksta–epikrīzes redzams, ka 2008.gadā /pers. E/ ārstējās slimnīcas infekcijas nodaļā (7.sējuma 56-57.lapa).

Tiesas sēdē /pers. E/ viņa raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka neprecējies, apgādājamo personu viņam nav, nestrādā, vēl joprojām pastāv

problēmas ar veselību, pašlaik atrodoties apcietinājumā mācās 10.klasē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. E/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzina to, ka sakarā ar zādzību [2], kas

izdarīta naktī uz 2013.gada 17.februāri, zādzību [3], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 24.februāri, zādzību [4], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no SIA

„Lekon” ofisa /adrese/, zādzību [7], kas izdarīta 2013.gada 18.septembrī, viņš pieteicās par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies noziegumu izdarīšanā un nožēlojis

izdarīto (1.sējuma 126.lapa; 2.sējuma 17.lapa, 3.sējuma 132., 173.lapa).

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. E/ atbildību mīkstinošo apstākli nevar atzīt viņa iesniegumus par

izdarītajiem noziedumiem, t.i., par zādzību [1], kas izdarīta naktī uz 2013.gada 12.februāri, par zādzību [5], kas izdarīta 2013.gada 10.septembrī no dzīvokļa

Nr.2, /adrese/, par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (zādzība [8]), jo šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā

viņš atzinās tikai tad, kad tika aizturēts un lietā tika iegūti citi pierādījumi par viņa saistību ar šo zādzību (1.sējuma 30.lapa; 3.sējuma 132., 173.lapa). Tomēr,

ņemot vērā, ka apsūdzētais ir nožēlojis izdarīto, šo apstākli var atzīt par atbildību mīkstinošo saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. E/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzina to, ka tiesas sēdē viņš vaļsirdīgi atzinies

Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par /pers. E/ atbildību pastiprinošu apstākli atzina to, ka izdarītie noziedzīgie nodarījumi

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot /pers. E/ soda veidu, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu, kas nosaka, ka

personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par

attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Līdz 2013.gada 1.aprīlim, kad stājās spēkā minētie grozījumi Krimināllikumā /pers. E/ izdarīja trīs zādzības ([1], [2], [3]), kas paredzētas Krimināllikuma

175.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā, kā arī Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu. Līdz ar to viņam iespējams

piespriest tikai tādus soda veidus, kas bija paredzēti Krimināllikuma 175.panta attiecīgajās daļās un 179.panta pirmajā daļā, izņemot arestu, jo tas no

Krimināllikuma tika izslēgts.

Par pārējiem /pers. E/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem viņam var piespriest sodus, kas paredzēti Krimināllikuma attiecīgo pantu sankcijās pēc

2013.gada 1.aprīļa.

Tāpat, nosakot sodu /pers. E/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību (agrāk kriminālsodīts, sodāmības nav dzēstas; nestrādā; atrodoties apcietinājumā

mācās; ir problēmas ar veselību), viņa attieksmi pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (vaļsirdīgi atzinies, nožēlo izdarīto), izdarīto noziedzīgo

nodarījumu smagumu un raksturu (izdarīti 9 noziedzīgie nodarījumi [1 sevišķi smags noziegums, 3 smagi noziegumi, smaga nozieguma mēģinājums, 4 mazāk

smagi noziegumi], kas apdraud personu mantiskas intereses; vairāki noziegumi saistīti ar transportlīdzekļu zādzību, citi ar iekļūšanu telpā vai dzīvoklī),

apsūdzētā individuālās darbības noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā, radīto kaitējumu (cietušajam /pers. H/ nodarītais materiālais zaudējums 5 reizēs

pārsniedz minimālo darba algu; cietušajam /pers. J/ nodarītais materiālais zaudējums 4 reizēs pārsniedz minimālo darba algu; transportlīdzekļa zādzības

rezultātā cietušajai SIA „Lekon” nodarītais materiālais zaudējums 57,5 reizēs pārsniedz minimālo darba algu; printera zādzības rezultātā cietušajai SIA

„Lekon” nodarītais materiālais zaudējums 3,07 reizēs ir mazāks par minimālo darba algu; cietušajai /pers. M/ nodarītais materiālais zaudējums 2,5 reizēs

pārsniedz minimālo darba algu; cietušajai SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” mēģināja nodarīt materiālo zaudējumu, kas 5,32 reizēs

pārsniedz minimālo darba algu; cietušajam /pers. P/ nodarītais materiālais zaudējums 3,34 reizēs pārsniedz minimālo darba algu; cietušajai /pers. R/ nodarītais

materiālais zaudējums 2,75 reizēs ir mazāks par minimālo darba algu; cietušajai /pers. T/ nodarītais materiālais zaudējums 0,66 reizēs pārsniedz minimālo

darba algu; mantiskais zaudējums cietušajiem nav atlīdzināts, nozagtas mantas daļēji ir atgrieztas īpašniekiem).

Tiesa uzskata, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz 2013.gada 1.aprīlim, kad stājās spēkā 13.12.2012. likums „Grozījumi Krimināllikumā”,

ievērojot Pārejas noteikumu 4.punkta prasības, /pers. E/ jāpiespriež Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, 175.panta otrajā daļā, 175.panta ceturtajā daļā un

179.panta pirmajā daļā sankcijās paredzēto pamatsodu – brīvības atņemšana, piemērojot Krimināllikuma 175.panta ceturtajā daļā paredzēto papildsodu –

policijas kontrole, papildsodu – mantas konfiskācija – nepiemērojot.

Par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2013.gada 1.aprīļa, /pers. E/ jāpiespriež Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, 175.panta trešajā daļā,

15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā sankcijā paredzēto pamatsodu – brīvības atņemšana, nepiemērojot Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā

paredzēto papildsodu – mantas konfiskācija; par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu jāpiespriež panta sankcijā paredzēto

sodu – īslaicīga brīvības atņemšana.

Izvērtējot apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitu, apsūdzētā likumpārkāpumu izdarīšanas vēsturi, tiesa atzina, ka, konkrētajā

gadījumā Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas –

sasniegšanu nevar panākt apsūdzētājam /pers. E/ par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piespriežot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Turklāt tiesa uzskata, ka soda mērķi nevar sasniegt apsūdzētajam piespriežot citus soda veidus, tajā skaitā īslaicīgu brīvības atņemšanu par

Krimināllikuma 175.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu (kas izdarīti pēc 01.04.2013.), jo apsūdzētā likumpārkāpumu vēsture liecina, ka iepriekš

piespriestie sodi apsūdzēto nav pozitīvi ietekmējuši, viņš nav izdarījis secinājumus un nav labojis savu uzvedību un attieksmi pret likumu ievērošanu.

Apsūdzētajam nav radusies tieksme mainīt savu uzvedību un dzīvesveidu, noziedzīgus nodarījumus viņš izdarīja neilgi pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma.

Ņemot vērā, ka iepriekš piespriestie sodi nav sasnieguši sodīšanas mērķi, tiesa atzina, ka /pers. E/ noziedzīgo darbību tendence nevar tikt mazināta bez viņa

izolācijas no sabiedrības.

Tiesa uzskata, ka par noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā apsūdzētajam jāpiespriež īslaicīgu brīvības

atņemšanu, jo šī nozieguma kaitīguma pakāpe ir mazāka, kā arī nozieguma rezultātā nodarītais mantiskais zaudējums nav tāds, lai piespriestu ilgstošu brīvības

atņemšanu.

Tiesa atzina, ka piespriesto brīvības atņemšanu /pers. E/ jāizcieš reāli, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta vienpadsmito daļu nosacīta notiesāšana

nav nosākama personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta

likumā noteiktajā kārtībā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu un 6.punktu prasības. No

tiem izriet, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz 01.04.2013, maksimālais brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo brīvības

atņemšanas laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc 01.04.2013. Turklāt, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā pēc 01.04.2013. paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu. Līdz

01.04.2013. brīvības atņemšanas minimālais laiks bija trīs mēneši, bet pēc 01.04.2013. – četri mēneši, īslaicīgas brīvības atņemšanas minimālais laiks ir 15

dienas.

Tiesa atzina, ka brīvības atņemšanas un īslaicīgas brīvības atņemšanas laiku /pers. E/ var noteikt zem vidēja termiņa, kāds paredzēts Krimināllikuma

attiecīgā panta sankcijā. Soda mēru jādiferencē par katru noziedzīgu nodarījumu, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā

arī apsūdzētā individuālās darbības nozieguma izdarīšanas laikā un nodarīto kaitējumu.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav nepieciešams piespriest mantas konfiskāciju, jo viņam nav mantas, kuru varētu konfiscēt.

Tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 175.panta ceturtās daļas sankcijā paredzētā papildsoda – policijas kontrole – laiku /pers. E/ jānosaka vidēja sankcijā

paredzētā termiņā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo un ceturto daļu, kopīgo sodu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem /pers. E/ jānosaka pēc

noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Galīgo sodu /pers. E/ jānosaka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, piespriesto sodu daļēji saskaitot ar

Daugavpils tiesas 2013.gada 9.maija spriedumu un Rēzeknes tiesas 2013.gada 24.septembra spriedumu piespriesto sodu, soda laikā ieskaitot izciesto sodu

pēc minētajiem spriedumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanas termiņā jāieskaita /pers. E/ aizturēšanas laiku un apcietinājumā pavadīto

laiku.

Tiesa secina, ka šajā kriminālprocesā /pers. E/ bija aizturēts no 2013.gada 19.februāra līdz 2013.gada 21.februārim (1.sējuma 29., 44.lapa), no

2013.gada 21.februāra līdz 2013.gada 23.februārim (1.sējuma 130., 151.lapa), no 2013.gada 10.septembra līdz 2013.gada 12.septembrim (3.sējuma 46.,

87.lapa), no 2013.gada 12.septembra līdz 2013.gada 13.septembrim (3.sējuma 108., 117.lapa), no 2013.gada 19.septembra līdz 2013.gada 21.septembrim

(3.sējuma 162., 178.lapa), no 2013.gada 21.septembra līdz 2013.gada 23.septembrim (3.sējuma 201.lapa), bet no 2013.gada 23.septembra (3.sējuma

215.lapa) viņam piemērots apcietinājums.

Tiesa atzina, ka laiku, ko /pers. E/ vienlaicīgi pavadīja apcietinājumā šajā lietā un izciešot sodu pēc Rēzeknes tiesas 2013.gada 24.septembra sprieduma

(pirmstiesas kriminālprocesā aizturēšanas laiku no 2013.gada 7.septembra līdz 2013.gada 9.septembrim – 2 (divas) dienas un soda laiku no 2013.gada

24.septembra līdz 2013.gada 22.decembrim) nav iespējams skaitīt dubultā apmērā. Tas izriet no Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada

24.aprīļa lēmuma lietā Nr. SKK – 8/2014.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu un 272.panta ceturto daļu /pers. E/ piemēroto drošības

līdzekli - apcietinājums – jāatstāj līdz spriedums stāsies spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. F/ izdarīja smagu noziegumu (Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim), agrāk kriminālsodīts, tajā

skaitā 2008.gada 6.novembrī ar Rēzeknes tiesas spriedumu par Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, saskaņā ar

Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem 1 mēnesi, ar policijas kontroli uz 1 gadu, ar mantas konfiskāciju, spriedums

stājies likumīgā spēkā 12.03.2009.; 27.09.2012. ar Cēsu rajona tiesas 2012.gada 27.septembra lēmumu /pers. F/ atbrīvots pirms termiņa no IVP Cēsu

audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, neizciestais sods ir 3 gadi 11 mēneši 16 dienas. Saskaņā ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 30.aprīļa lēmumu sods /pers.

F/ ir samazināts (piespriestais sods ir vērtējams atbilstoši Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcijai), un galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz

5 gadiem 1 mēnesi, ar policijas kontroli uz 1 gadu, ar mantas konfiskāciju. Soda laikā ieskaitīta līdz Cēsu rajona tiesas 2012.gada 27.septembra lēmumam

izciesta brīvības atņemšanas soda daļa – 4 gadi 1 mēnesis 15 dienas.

Ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 30.aprīļa lēmumu /pers. F/ nosūtīts atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi turpmākai soda, t.i., brīvības atņemšanas uz

11 mēnešiem 15 dienām, izciešanai. Sodu sāka izciest 30.04.2013., lēmums stājies spēkā 18.09.2013., atbrīvots pēc soda izciešanas 14.04.2014. (1.sējuma 197.-

198.lapa, pēc TIS datiem).

Sodāmība /pers. F/ nav noņemta vai dzēsta, viņš ir neprecējies, apgādājamo personu viņam nav (1.sējuma 195., 196.lapa), viņš nestrādā.

No Daugavgrīvas cietuma tiesai iesniegtā 19.09.2014. izraksta no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes redzams, ka /pers. F/ ir somatiski vesels,

darbspējīgs, bet viņam ir atkarība no vielu lietošanas (7.sējuma 66.-67.lapa).

Tiesas sēdē /pers. F/ paskaidroja, ka neprecējies, apgādājamo personu viņam nav, līdz apcietinājumam citā procesā strādāja gadījuma darbus, psihiatra

un narkologa kabinetā nav reģistrēts, uzskata, ka viņam ir problēmas ar veselību.

Tiesa atzīst, ka par /pers. F/ atbildību mīkstinošu apstākli nevar atzīt Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā minēto apstākli, jo apsūdzētais

pieteicās par vainīgu automašīnas zādzībā, uzrakstot iesniegumu par izdarīto noziegumu (1.sējuma 47.lapa) tikai pēc tam, kad policijas darbiniekiem kļuva

zināms par viņa saistību ar iepriekš minēto zādzību un pēc viņa aizturēšanas. Tomēr saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. F/ atbildību

mīkstinošo apstākli tiesa atzina to, ka viņš vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par /pers. F/ atbildību pastiprinošu apstākli atzina to, ka izdarītais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Nosakot sodu /pers. F/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību (agrāk kriminālsodīts, sodāmība nav dzēsta), viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo

nodarījumu (vaļsirdīgi atzinies, nožēlo izdarīto), noziedzīgā nodarījuma smagumu un raksturu (izdarīts smags noziegums, kas apdraud personas mantiskas

intereses), apsūdzētā individuālās darbības nozieguma izdarīšanas laikā, radīto kaitējumu (nozagtā transportlīdzekļa vērtība 5 reizēs pārsniedz minimālo darba

algu, mantiskais zaudējums cietušajam nav atlīdzināts).

Nosakot /pers. F/ soda veidu, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punkta prasības.

Līdz 2013.gada 1.aprīlim, kad spēkā stājās 2012.gada 13.decembra likums „Grozījumi Krimināllikumā”, Krimināllikuma 175.panta otrās daļas sankcijā

kā vienīgais pamatsods bija paredzēta brīvības atņemšana, alternatīvie soda veidi nebija paredzēti. Līdz ar to par izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. F/

piespriežams pamatsods - brīvības atņemšana.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā likumpārkāpumu vēsture liecina, ka iepriekš piespriestie sodi apsūdzēto nav pozitīvi ietekmējuši, viņš nav izdarījis

secinājumus un nav labojis savu uzvedību un attieksmi pret likumu ievērošanu. Apsūdzētajam nav radusies tieksme mainīt savu uzvedību un dzīvesveidu,

noziedzīgu nodarījumu viņš izdarīja neizciestās soda daļas laikā, 4,5 mēnešu laikā pēc nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas no ieslodzījuma un policijas

kontroles laikā. Ņemot vērā, ka iepriekš piespriestie sodi nav sasnieguši sodīšanas mērķi, tiesa atzina, ka /pers. F/ noziedzīgo darbību tendence nevar tikt

mazināta bez viņa izolācijas no sabiedrības. Tāpat Krimināllikuma 55.panta vienpadsmitās daļas nosacījumi liedz apsūdzētajam sodu noteikt nosacīti.

Piespriesto brīvības atņemšanu /pers. F/ jāizcieš reāli.

Tiesa uzskata, ka /pers. F/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu Krimināllikuma 175.panta otrās daļas sankcijā paredzēto papildsodu – mantas

konfiskācija – var nepiemērot, jo viņam nav mantas, kuru varētu konfiscēt.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4. un 6.punktu, kas nosaka brīvības

atņemšanas minimālo un maksimālo laiku.

Tā kā tiesa konstatēja apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli, tad /pers. F/ brīvības atņemšanu nav iespējams piespriest minimālā sankcijā paredzētā

apmērā. Tomēr, pastāvot atbildību mīkstinošam apstāklim, tiesa atzina, ka sodu /pers. F/ var noteikt zem vidēja Krimināllikuma 175.panta otrās daļas sankcijā

paredzētā brīvības atņemšanas termiņa un soda laikam jābūt samērojamam ar /pers. E/ piespriesto soda laiku, jo apsūdzēto darbības zādzības izdarīšanas

laikā ir līdzīgas.

Ņemot vērā, ka /pers. F/ iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu izdarīja neizciestās soda daļas laikā, būdams nosacīti pirmstermiņa atbrīvots, galīgo sodu

/pers. F/ jānosaka saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantā paredzētajiem noteikumiem.

Tiesa atzina, ka saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu jaunajam sodam, kas /pers. F/ piespriests par iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu, pilnīgi

jāpievieno neizciesto papildsodu – policijas kontrole, kas piespriests ar Rēzeknes tiesas 2008.gada 6.novembra spriedumu.

Tiesa secina, ka /pers. F/ pēc Rēzeknes tiesas 2008.gada 6.novembra sprieduma un Rēzeknes tiesas 2013.gada 30.aprīļa lēmuma nav izcietis policijas

kontroles 3 mēnešus 1 dienu (izciestais laiks ir no 2012.gada 27.septembra līdz 2013.gada no 21.febrārim, no 2013.gada 23.februāra līdz 2013.gada 30.aprīlim

un no 2014.gada 14.aprīļa līdz 2014.gada 11.jūnijam, kad apsūdzētais atradās brīvībā). Šajā gadījumā policijas kontrole netiek aizstāta ar brīvības atņemšanu

saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 3.punktu, jo /pers. F/ no ieslodzījuma vietas atbrīvojās 2014.gada 14.aprīlī, t.i. iztiesājamo noziedzīgu

nodarījumu izdarīja laikā, kad vēl nebija pilnībā izcietis brīvības atņemšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanas termiņā jāieskaita /pers. F/ aizturēšanas laiku no 2013.gada 21.februāra līdz

2013.gada 22.februārim, t.i., 2 (divas) dienas (1.sējuma 45., 85.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu un 272.panta ceturto daļu, lai nodrošinātu sprieduma izpildi /pers. F/ piemēroto drošības

līdzekli – uzturēšanas noteiktā vietā, un papildus drošības līdzekli - aizliegums izbraukt no valsts – jāgroza uz apcietinājumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. G/ izdarīja kriminālpārkāpumu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim), agrāk kriminālsodīts, tajā skaitā:

- ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 25.jūnija spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par ko

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods tika noteikts – brīvības atņemšana uz 1 gadu 8 mēnešiem (galīgais sods tika noteikts pievienojot

Rēzeknes tiesas 06.12.2011. spriedumu). Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 14.augustā. 2012.gada 15.augustā atbrīvots pēc soda izciešanas no

brīvības atņemšanas iestādes;

- ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.aprīļa spriedumu un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 9.septembra spriedumu par

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem, spriedums stājies likumīgā spēkā

01.10.2013., 10.09.2013. atbrīvots no iepriekšējā apcietinājuma no IVP Daugavgrīvas cietums;

- ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 23.septembra spriedumu par

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem, spriedums stājies likumīgā spēkā

05.10.2013. (1.sējuma 202.-205.lapa, pēc TIS datiem), sodāmības nav dzēstas un nav noņemtas, agrāk administratīvi sodīts (1.sējuma 206.lapa), neprecējies,

apgādājamo nav (1.sējuma 200., 201.lapa);

Ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 17.decembra tiesneša lēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji

saskaitot piespriestos sodus pēc Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.aprīļa, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 23.septembra

spriedumiem un Rēzeknes tiesas 2013.gada 23.aprīļa, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 9.septembra spriedumiem, galīgais sods

/pers. G/ noteikts – brīvības atņemšana uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas. Soda laikā ieskaitīts pilnīgi izciestais sods pēc Rēzeknes tiesas

2013.gada 8.aprīļa un Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 23.septembra spriedumiem – brīvības atņemšanas 5 (pieci) mēneši;

- ar Daugavpils tiesas 2014.gada 5.februāra spriedumu par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitot piespriestos sodus: pēc šī sprieduma un pēc

Rēzeknes tiesas 2013.gada 17.decembra lēmuma, galīgais sods noteikts - brīvības atņemšana uz 7 (septiņiem) mēnešiem. Soda izciešanas termiņš tiek

skaitīts no 2014.gada 5.februāra, ietverot tajā apcietinājumā pavadīto laiku: pilnīgi izciesto sodu pēc Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.aprīļa un Latgales

apgabaltiesas 2013.gada 23.septembra sprieduma – 5 (piecus) mēnešus un apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 10.janvāra līdz 2014.gada 5.februārim.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 11.03.2014. Atbrīvojas pēc soda izciešanas 10.03.2014. (pēc TIS datiem).

Tiesas sēdē /pers. G/ viņa raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka neprecējies, apgādājamo personu viņam nav, bet gaidma bērna

piedzimšana, strādāja Holandē, psihiatra un narkologa kabinetā nav reģistrēts, problēmu ar veselību viņam nav.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. G/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzina to, ka viņš vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par /pers. G/ atbildību pastiprinošu apstākli atzina to, ka izdarītais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Nosakot soda veidu /pers. G/, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu.

Nosakot sodu /pers. G/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību (agrāk kriminālsodīts, sodāmības nav dzēstas; nestrādā), viņa attieksmi pret izdarīto

noziedzīgo nodarījumu (vaļsirdīgi atzinies, nožēlo izdarīto), noziedzīgā nodarījuma smagumu un raksturu (izdarīts kriminālpārkāpums, kas tika vērsts pret

jurisdikcijas interesēm, ko izdarījušas personas, kuru darbība izpaužas kā piesaistība noziedzīgam nodarījumam), radīto kaitējumu (mantiskais zaudējums

cietušajam nav atlīdzināts).

Tiesa, izvērtējot izdarītā kriminālpārkāpuma smagumu, tā raksturu un kaitīgumu (apsūdzētais realizēja mantu EUR 42,69 (Ls 30) vērtībā), uzskata, ka

brīvības atņemšanas sods nav samērīgs ar nodarījuma kaitīgumu. Līdz ar to par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam /pers. G/ ir jāpiespriež

Krimināllikuma 314.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto sodu – piespiedu darbs.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētājam nav iespējams piespriest pamatsodu naudas soda veidā, jo apsūdzētajam nav pastāvīgu ienākumu, līdz ar to tiesai

pastāv šaubas par naudas soda izpildi likumā noteiktajos termiņos un tas būtiski ietekmēs apsūdzētā mantisko stāvokli.

Ņemot vērā, ka tiesa konstatēja apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, tad piespiedu darbu /pers. G/ nav iespējams piespriest minimālajā likumā

paredzētajā apmērā. Tomēr, pastāvot atbildību mīkstinošam apstāklim, tiesa atzīst, ka piespiedu darbu /pers. G/ var noteikt tuvāk vidējam Krimināllikuma

40.panta pirmajā daļā paredzētajam termiņam.

Galīgo sodu /pers. G/ jānosaka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības pilnīgi saskaitot piespriesto sodu ar

Daugavpils tiesas 2014.gada 5.februāra spriedumu noteikto sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu piespiedu darbu aizstājot ar

brīvības atņemšanu (Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim). Soda laikā jāieskaita pilnīgi izciesto sodu pēc Daugavpils tiesas 2014.gada 5.februāra

sprieduma – brīvības atņemšanas 7 (septiņus) mēnešus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa 277.panta otro daļu, Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanas termiņā jāieskaita /pers. G/

aizturēšanas laiku no 2013.gada 19.februāra līdz 2013.gada 21.februārim, t.i., brīvības atņemšanas 2 (divas) dienas (1.sējuma 127., 129.lapa).

Drošības līdzeklis /pers. G/ šajā lietā nav piemērots, viņš apcietināts citā kriminālprocesā.

Cietušais /pers. H/ tiesas sēdē mutiski pieteica kompensācijas pieteikumu par mantiskā zaudējuma EUR 285,57 apmērā piedziņu no apsūdzētajiem

/pers. E/ un /pers. F/. Paskaidroja, ka mantiskais zaudējums sastāv no summas 68,30 (Ls 48) apmērā par nozagtām un neatgrieztām mantām [automagnetola

– EUR 42,69 (Ls 30), pumpis – EUR 7,11 (Ls 5), trose – EUR 14,23 (Ls 10), mērlente – EUR 4,27 (Ls 3)], par 20 l dīzeļdegvielas EUR 27,32 (Ls 19,20)

apmērā, kas atradās automašīnas degvielas bākā un tika izlietota, kā arī no izdevumiem, kas saistīti ar atgrieztās automašīnas remontu EUR 189,95 (Ls

133,50) apmērā (7.sējuma 122.lapa).

Apsūdzētie /pers. E/ un /pers. F/ kompensācijas pieteikumu neatzina.

Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka „kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu”.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu, nosakot kompensācijas apmēru, pārbaudījusi kompensācijas pieteikumā norādītā kaitējuma pamatotību

un apmēru, noklausoties cietušā /pers. H/ un apsūdzēto paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka kompensācijas pieteikums par mantiskā zaudējuma atlīdzību

apmierināms daļēji.

Tiesa ir pārliecinājusies par apsūdzēto vainu cietušajam /pers. H/ piederošās automašīnas “VW Passat Variant”, reģistrācijas numura zīme FP 4403,

zādzībā 2013.gada naktī no 11. uz 12.februāri. Ar cietušā /pers. H/ un liecinieka /pers. U/ liecībām pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas sēdē pierādīts, ka

automašīnas zādzības laikā tajā atradās /pers. H/ personīgās mantas - pumpis, trose un mērlente. Turklāt apsūdzētais /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš

redzēja automašīnā pumpi un mērlenti, bet ar trosi vilka automašīnas riteņus. Tiesa secina, ka apsūdzētie bija paņēmuši no automašīnas dažādas mantas,

dažas no tām izmetuši. Turklāt tiesa secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka pēc /pers. E/ un /pers. F/ izdarītas automašīnas zādzības /pers. G/ pārdeva no

automašīnas paņemto automagnetolu. Izvērtējot šos pierādījumus, tiesa atzina, ka apsūdzētie /pers. E/ un /pers. F/ ir vainīgi zaudējumu nodarīšanā cietušajām,

jo viņu noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušajam šīs mantas ir zudušas.

Tiesa atzina, ka apsūdzētie /pers. E/ un /pers. F/ vizinājās ar nozagto automašīnu, līdz ar to viņi izlietoja visu degvielas bākā esošo dīzeļdegvielu. Tiesa

secina, ka lietā netika apstrīdēta nozagto mantu un dīzeļdegvielas vērtība. Tiesa uzskata, ka cietušā noteiktā nozagto mantu un dīzeļdegvielas vērtība ir

adekvāta un samērīga ar šādu mantu tirgus vērtību, kas pastāvēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī.

Ņemot vērā iepriekš minēto saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu no apsūdzētajiem /pers. E/ un /pers. F/ par labu /pers.

H/ jāpiedzen mantiskā zaudējuma atlīdzību EUR 68,30 apmērā par nozagtām mantām (automagnetola, pumpis, trose un mērlente) un EUR 27,32 par

dīzeļdegvielu, kopā EUR 95,62.

Tiesa uzskata, ka cietušais nav iesniedzis objektīvus pierādījumus vai citādi pierādījis izdevumus EUR 189,95 (Ls 133,50) apmērā, kas saistīti ar

atgrieztās automašīnas remontu. Līdz ar to šajā daļā tiesa kompensāciju nenosaka.

Kriminālprocesa likuma 350.panta trešajā daļā noteikts, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības

prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu prasībām, lietiskos pierādījumus: aploksni ar tajā ievietotiem vates tamponiem ar

nomazgājumiem no valsts numura zīmes plastmasas plāksnes, no domkrata futlāra un no aizdedzes slēdzenes aizsargkārbas virsmas (pakete Nr.1 ar

Nr.K12177162); nomazgājumus uz vates tampona no automašīnas VW Passat Variant, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/ stūres (aploksnē

Nr.K12177172), smaržu paraugu no automašīnas autovadītāja sēdekļa stikla konteinerī Nr.1596/2012 (ar uzlīmi Nr.K12177173), šķiltavas (paketē Nr.2 ar

drošības uzlīmi Nr.K12118744), smaržu pēdu (iepakota stikla burkā Nr.608/2013 ar drošības uzlīmi Nr.K12118743), papilārlīniju pēdu (paketē Nr.1 ar drošības

uzlīmi Nr.K12118739), kas atrodas pie krimināllietas materiāliem – jāiznīcina, ja mantām nav nekādas vērtības.

Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesa konstatēja, ka galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un kriminālprocesā izņemtajām mantām:

- vīriešu kreklu zilā krāsā (iepakots papīra paketē Nr.2, aizlīmēts ar drošības līmlenti Nr.K12177163, džinsu kreklu zilā krāsā (iepakots papīra paketē

Nr.3, aizlīmēts ar drošības līmlenti Nr.K12177164, tukšu cigarešu paciņu Winston (iepakota aploksnē [pakete Nr.4], kas aizlīmēta ar drošības līmlenti

K12177165, saplēstu papīra fragmentu (iepakots papīra aploksnē [pakete Nr.5], kas aizlīmēta ar drošības līmlenti Nr.K12177166) izlemta, mantas ir

iznīcinātas;

- autovadītāja sēdekļa pārvalks polietilēna maisā Nr.2, kas aizlīmēts ar drošības līmlenti Nr.K12177174 – atgriezts īpašniekam /pers. J/; automašīnas

Mercedes Benz atslēga – atgriezta īpašniecei /pers. M/; divas operatīvās atmiņas mikroshēmas – nodotas /pers. AF/; atslēga ar piekariņu dzeltenā krāsā –

nodota /pers. CC/; atslēgu saišķis ar 3 atslēgām – nodots /pers. CD/; 2 datora monitori „View Sonic”, elektropagarinātājs ar spoli, 2 datorvadu saišķi, datora

klaviatūra, datora monitoru 2 balsti, procesors, datora pele - nodoti SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”; printeris ar diviem vadiem, baltais

maiss - nodoti /pers. AC/; mobilais telefons Nokia 6700, SIM karte O2, ASV naudas zīme, naudas maks, Pjuhticas klostera svētmantiņa, papīra lapiņa ar

„Lloyds TSB” banka PIN kodu, Latvijas naudas monētas (0,34 santīmi) - nodotas īpašniecei /pers. R/.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa

nos pr ie da :

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā (zādzība [1], kas izdarīta naktī uz

2013.gada 12.februāri) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā (zādzība [2], kas izdarīta naktī uz

2013.gada 17.februāri) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta ceturtajā daļā (zādzība [3], kas izdarīta naktī uz

2013.gada 24.februāri) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 3 (trīs) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība [4], kas izdarīta 2013.gada

10.septembrī no SIA „Lekon” ofisa /adrese/) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (zādzība [5], kas izdarīta 2013.gada

10.septembrī no dzīvokļa Nr.2, /adrese/) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 175.panta trešajā daļā (zādzības

mēģinājums [6], kas izdarīts 2013.gada 10.septembrī no SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” /adrese/) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā (zādzība [7], kas izdarīta 2013.gada

18.septembrī) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo un ceturto daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, kopīgo sodu

/pers. E/ noteikt – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem 3 (trīs) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, piespriesto sodu daļēji saskaitīt ar Daugavpils tiesas 2013.gada

9.maija spriedumu un Rēzeknes tiesas 2013.gada 24.septembra spriedumu piespriesto sodu, un galīgo sodu /pers. E/ noteikt – brīvības atņemšana uz 3

(trīs) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Soda laikā ieskaitīt /pers. E/ izciestās brīvības atņemšanas 3 (trīs) mēnešus pēc Daugavpils tiesas 2013.gada 9.maija sprieduma, kā arī izciesto brīvības

atņemšanu pēc Rēzeknes tiesas 2013.gada 24.septembra sprieduma un šajā lietā /pers. E/ aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2013.gada

19.februāra līdz 2013.gada 21.februārim, no 2013.gada 21.februāra līdz 2013.gada 23.februārim, no 2013.gada 7.septembra līdz 2013.gada 9.septembrim, no

2013.gada 10.septembra līdz 2013.gada 12.septembrim, no 2013.gada 12.septembra līdz 2013.gada 13.septembrim, no 2013.gada 19.septembra līdz

2013.gada 21.septembrim, no 2013.gada 21.septembra līdz 2013.gada 23.septembrim, no 2013.gada 23.septembra līdz 2014.gada 18.novembrim.

Soda izciešanas laiku skaitīt no 2014.gada 19.novembra.

Drošības līdzekli /pers. E/ - apcietinājums - atstāt līdz spriedums stājas likumīgā spēkā.

/pers. F/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7

(septiņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, piespriestajam sodam pilnīgi pievienot neizciesto papildsodu

pēc Rēzeknes tiesas 2008.gada 6.novembra sprieduma un galīgo sodu /pers. F/ noteikt – brīvības atņemšana uz 7 (septiņiem) mēnešiem, ar policijas

kontroli uz 3 (trīs) mēnešiem 1 (vienu) dienu.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. F/ aizturēšanas laiku no 2013.gada 21.februāra līdz 2013.gada 22.februārim.

Soda izciešanas laiku skaitīt no 2014.gada 19.novembra.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi /pers. F/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanas noteiktā vietā, un papildus drošības līdzekli - aizliegums izbraukt no

valsts – līdz spriedums stājas likumīgā spēkā grozīt uz apcietinājumu.

/pers. G/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz 120

(viens simts divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības piespriesto sodu pilnīgi saskaitīt ar Daugavpils tiesas 2014.gada

5.februāra spriedumu piespriesto sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu piespiedu darbu aizstājot ar brīvības atņemšanu, galīgo

sodu /pers. G/ noteikt – brīvības atņemšana uz 7 (septiņiem) mēnešiem 15 (piecpadsmit) dienām.

Soda laikā ieskaitīt pilnīgi izciesto sodu pēc Daugavpils tiesas 2014.gada 5.februāra sprieduma – brīvības atņemšanas 7 (septiņus) mēnešus.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. G/ aizturēšanas laiku no 2013.gada 19.februāra līdz 2013.gada 21.februārim, tas ir brīvības atņemšanas 2

(divas) dienas.

Cietušā/pers. H/ kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. E/ un /pers. F/ par labu /pers. H/ mantiskā zaudējuma atlīdzību EUR 95,62 (deviņdesmit piecu euro 62 centu) apmērā.

/pers. H/, ja viņš uzskata, ka ar kompensāciju netika atlīdzināts viss radītais kaitējums, ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā.

Piedzīt no /pers. E/ valsts labā procesuālos izdevumus EUR 251,85 (divi simti piecdesmit viena euro 85 centu) apmērā par aizstāvja V.Petrovska

sniegto juridisko palīdzību tiesā.

Piedzīt no /pers. F/ valsts labā procesuālos izdevumus EUR 130,90 (viens simts trīsdesmit euro 90 centu) apmērā par aizstāves G.Makarovas sniegto

juridisko palīdzību tiesā.

Piedzīt no /pers. G/ valsts labā procesuālos izdevumus EUR 245,46 (divi simti četrdesmit piecu euro 46 centu) apmērā par aizstāvja Vj.Platpira sniegto

juridisko palīdzību tiesā.

Lietiskos pierādījumus, kas glabājās pie krimināllietas materiāliem: aploksni ar tajā ievietotiem vates tamponiem ar nomazgājumiem no valsts numura

zīmes plastmasas plāksnes, no domkrata futlāra un no aizdedzes slēdzenes aizsargkārbas virsmas (pakete Nr.1 ar Nr.K12177162); nomazgājumus uz vates

tampona no automašīnas VW Passat Variant, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/ stūres (aploksnē Nr.K12177172), smaržu paraugu no

automašīnas autovadītāja sēdekļa stikla konteinerī Nr.1596/2012 (ar uzlīmi Nr.K12177173), šķiltavas (paketē Nr.2 ar drošības uzlīmi Nr.K12118744), smaržu

pēdu (iepakota stikla burkā Nr.608/2013 ar drošības uzlīmi Nr.K12118743), papilārlīniju pēdu (paketē Nr.1 ar drošības uzlīmi Nr.K12118739) – iznīcināt.

Pilns spriedums tiks sastādīts 2014.gada 3.decembrī un to var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no 2014.gada 4.decembra, kad pilns nolēmums

būs pieejams tiesas kancelejā (apsūdzētie /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ no pilna sprieduma saņemšanas dienas) apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 17.decembrī un pieejams tiesas kanceleja no 2014.gada 18.decembra.

Tiesnesis I.Dzindzuks