Lawsuit dismissed for failure to prove lack of notification to defendant under Civil Procedure Law.

Lietas arhīva Nr. C-3405-21/1

ECLI:LV:VRT:2021:1102.C71340521.4.S

Lieta Nr. C71340521 C–3405–21/1

LĒMUMS

Cēsīs 2021. gada 2. novembrī

Vidzemes rajona tiesas

tiesnese A. Bērziņa

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 90 zvērināta tiesu izpildītāja Naura Miglava

izpildu darbībām izpildu lietā Nr. 00159/090/2018.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ 2021. gada 24. septembrī iesniegusi tiesā sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 90 zvērināta tiesu izpildītāja Naura

Miglava izpildu darbībām izpildu lietā Nr. 00159/090/2018, ar piedzinēju Cēsu novada pašvaldības Līgatnes apvienības pārvaldi, lūdz atzīt Vidzemes

apgabaltiesas iecirkņa Nr. 90 zvērināta tiesu izpildītāja Naura Miglava 2021. gada 30. augustā sniegto atbildi par nepamatotu.

2021. gada 4. oktobrī sūdzība atstāta bez virzības, 2021. gada 6. oktobrī lēmumā norādītie trūkumi novērsti un sūdzība pieņemta

izskatīšanai.

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantam noteikta sūdzības izskatīšana rakstveida procesā 2021. gada

19. oktobrī, nosakot, ka lēmuma teksts būs sastādīts un pieejams 2021. gada 2. novembrī.

Sūdzībā /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) norādījusi, ka izpildu lietā Nr. 00159/090/2018 uzsākta izpildu lietvedība pēc izdotā

izpildu raksta.

Sūdzība iesniegta saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. panta pirmo daļu par 557. panta nepamatotu piemērošanu.

Sūdzība pamatota ar Civilprocesa likuma: 54.1 pantu, 56. panta piekto daļu, 549. panta pirmo daļu un 555. panta otro un trešo daļu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka par parāda piespiedu piedziņu uzzinājusi no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. To apstiprinot

25. 08. 2021 nosūtītā e-pasta vēstule, uz kuru 27. 08. 2021 saņēmusi izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par veiktajiem ieturējumiem.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka parāda piedziņas procesu regulē Civilprocesa likums. Pēc izpildu lietas reģistrēšanas, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 555. pantā noteikto tiesu izpildītājam jānosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu.

Šādu paziņojumu nav saņēmusi, tāpēc uzzinot par uzsākto parāda piespiedu piedziņu 30. 08. 2021. nosūtījusi zvērinātam tiesu

izpildītājam, iesniegumu, lai saņemtu atbildi. 15. 09. 2021. saņēmusi tiesu izpildītāja atbildi, kurā norādīts, ka pēc izpildu lietvedības uzsākšanas

2018. gada 27. februārī nosūtīts paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu uz adresi /adrese/.

16. 09. 2021 nosūtījusi tiesu izpildītājam atbildes vēstuli ar iebildumiem un lūgumu izskaidrot, kādi varētu būt risinājumi. Līdz šim brīdim

atbilde vēl nav saņemta, tāpēc, lai aizsargātu savas tiesības, iesniedz sūdzību.

Iesniedzēja norāda – atbilstoši Civilprocesa likuma 632. panta pirmajai daļai, sūdzība par tiesu izpildītāja darbību jāiesniedz, ne ilgāk kā

desmit dienas pēc pārkāpuma atklāšanas. Pārkāpuma atklāšanas datums 15. 09. 2021. kad saņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja vēstuli.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka /adrese/, nedzīvo kopš 2012. gada. Līgatnes novada domē ticis iesniegts iesniegums, ka atradīsies

ārpus Latvijas. Šo faktu apliecinot tiesas spriedumā norādītais: “lietā nav strīda, ka atbildētāja kopš 2012. gada 28. jūnija atradusies prombūtnē. No šī

brīža atbildētājai netika aprēķināti komunālie maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kanalizāciju un ūdens patēriņu.”

Prasītājs pirmtiesas paziņojumu publicēja oficiālajā izdevumā ”Latvijas Vēstnesis” 16. 04. 2015. 23. 04. 2015 nosūtījusi atbildes vēstuli,

izmantojot elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/ Turpmāka saziņai arī tiesas procesā, tika izmantota elektroniskā pasta adrese.

Sūdzībā norādīts, ka tiesa izpildu rakstu izsniedz pēc piedzinēja lūguma un piedzinējs izpildu rakstu līdz ar tiesas spriedumu iesniedz tiesu

izpildītājam. (Civilprocesa 549. pants). Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētas dzīvesvietas adreses, bet ja, parādnieks ir

norādījis citu adresi vai elektroniskā pasta adresi, dokumenti tiek sūtīti uz parādnieka norādītajām adresēm (Civilprocesa likuma 56. panta piektā daļa).

Reģistrējot izpildu lietu likums uzliek pienākumu tiesu izpildītājam ieskatīties arī Iedzīvotāju reģistrā, ko apliecina Tieslietu ministrijas

skaidrojums – attiecībā uz saziņu izpildes procesā paskaidrojam, ka deklarētās dzīvesvietas princips ieviests arī spriedumu izpildes procesā. Reģistrējot

izpildu lietu, zvērināts tiesu izpildītājs izpildu lietu reģistrā reģistrē ziņas par parādnieka – fiziskas personas – kontaktadresi, proti, deklarētās dzīvesvietas

adresi vai dzīvesvietas adresi, ja tā atšķiras no deklarētās dzīvesvietas adreses vai deklarētās dzīvesvietas adreses personai nav. Veicot izpildu lietas

elektronisku reģistrēšanu izpildu lietu reģistrā, ziņas par personas deklarēto adresi tiek tiešsaistē datu pārraides režīmā pārbaudītas Iedzīvotāju reģistrā.

Paskaidrojam, ka ar 2012. gada 29. novembra likumu (stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī) Civilprocesa likumā ieviests deklarētās dzīvesvietas princips

civilprocesā).

2016. gada 24. martā prasītājs Līgatnes novada dome – anulējusi sūdzības iesniedzējas deklarēto dzīves vietu /adrese/.

Atbilstoši Civilprocesa likuma normām tiesu izpildītājam saziņai bija jāizmanto elektroniskā pasta adrese: /elektroniskā pasta adrese/

(cita dzīvesvietas adrese no atbildētājas puses tiesā netika norādīta), kā to nosaka Civilprocesa likuma 56. panta piektā daļa, vai atbilstoši – Civilprocesa

likuma 555. panta trešajā daļā noteiktajam. Ja parādnieka – fiziskās personas dzīvesvieta nav zināma, paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu tiek

publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Tad, ja parādnieks atbilstoši Civilprocesa likuma normām parādu labprātīgi nesamaksā, tiesu izpildītājs uzsāk piemērot piespiedu izpildes

līdzekļus, atbilstoši Civilprocesa tikuma 557. pantam.

Civilprocesa likuma 54.1 pants nosaka, ka parāda piedzinēja pienākums ir noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu. Ieskatoties iedzīvotāju

reģistrā, kā to nosaka likums tiesu izpildītājs varēja konstatēt, ka 24. 03. 2016. – sūdzības iesniedzējai anulēta deklarētā dzīves vieta /adrese/.

Pamatojoties uz Civilprocesa likumā noteikto un to, ka zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā bija augstāk minētie fakti var secināt, ka nosūtot

paziņojumu uz adresi /adrese/, ir bijusi tiesu izpildītāja nolaidīga, neprofesionāla rīcība, pildot savus amata pienākumus, vai tīša, apzināta savtīgos

nolūkos, likuma normu rupja pārkāpšana ar mērķi, lai paziņojums nekādi nesasniegtu adresātu un parādnieks par to neuzzinātu, lai likuma noteiktajā

kārtībā parādu samaksātu labprātīgi. Tādā veidā zvērināts tiesu izpildītājs nelikumīgi audzē procentus (jo ilgāk parāds netiek apmaksāts, jo vairāk pieaug

tiesu izpildītāja sprieduma izpildes izdevumi un arī procenti, kas piedzenami par labu piedzinējam – Līgatnes novada domei).

Ar šādu rīcību tiesu izpildītājs nodarījis morālu un materiālu kaitējumu vismazāk savu tiesību aizsargātai daļai – privātpersonai. Ja tā būtu

bijusi kļūda, tad tiesu izpildītājam tas bija jāatzīst savā atbildes vēstulē un bija jāpiedāvā, jāizskaidro varianti, kā likumīgā ceļā risināt radušos situāciju,

taču šāda rīcība no tiesu izpildītāja puses līdz šim nav sekojusi.

Sūdzība pamatota ar Satversmes 91. pantu; Tiesu izpildītāju likuma 3., 45., 48., 50., 53. un 54. pantu.

Sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu uzlikt par pienākumu tiesu izpildītajam Naurim Miglavam –

atcelt nelikumīgi uzsākto piespiedu izpildes procesu, nosūtīt 2018. gada 27. februāra paziņojumu atkārtoti uz sūdzības iesniedzējas elektroniskā pasta

adresi: /elektroniskā pasta adrese/ Paziņojumam pievienojot pielikumu – piespiedu izpildes procesa piedzīto parāda summu līdz piespiedu piedziņas

atcelšanai, atņemot no paziņojumā norādītās summas un tādā veidā dodot iespēju parāda labprātīgai samaksai likumā noteiktajā kārtībā – 10 dienu

laikā no paziņojuma saņemšanas.

2021. gada 6. oktobrī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 131. un 632. pantu un saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības

likuma 10. pantu, Civilprocesa likuma 149. pantu, 229. panta ceturto daļu un 230. pantu Vidzemes rajona tiesas tiesnese nolēma – pieņemt /pers. A/

sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 90 zvērināta tiesu izpildītājas Naura Miglava izpildu darbībām izpildu lietā Nr. 00159/090/2018 un

ierosināt civillietu.

Lietas izskatīšanu noteikta rakstveida procesā.

Pieaicināts lietā piedzinējs Cēsu novada pašvaldība un nosūtīta piedzinējam sūdzība.

Pieprasīti no Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 90 zvērināta tiesu izpildītāja Naura Miglava izpildu lietas materiāli.

Nolemts izskatīt civillietu rakstveida procesā 2021. gada 19. oktobrī, nosakot, ka spriedums tiks sastādīts un būs pieejams tiesas

kancelejā 2021. gada 2. novembrī.

Izskaidrotas lietas dalībnieku procesuālās tiesības, kuras izmantojamas līdz 2021. gada 18. oktobrim:

- pieteikt noraidījumu tiesnesei uz Civilprocesa likuma 19. panta pirmajā daļā minētajiem pamatiem, saņemt lietas materiālu kopijas, iesniegt

pierādījumus, pieteikt lūgumus, tai skaitā, dot tiesai rakstveida paskaidrojumus, izteikt savus argumentus un apsvērumus, celt iebildumus pret citu

dalībnieku lūgumiem, argumentiem, apsvērumiem, sniegt viedokli par citu lietas dalībnieku iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, saņemt tiesas

nolēmumus, izmantot citas procesuālās tiesības, kuras piešķirtas ar likumu.

Zvērināts tiesu izpildītājs Nauris Miglavs (turpmāk – ZTI ) atsūtījis izpildu lietas materiālu kopijas (39. – 57. lietas lapas) un iesniedzis

paskaidrojumu lietā par iesniegto sūdzību.

Paskaidrojumā norādīts, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

Tiesu izpildītājs norādījis, ka lietvedībā 2018. gada 26. februārī reģistrēta izpildu lieta Nr.00159/090/2018, pamatojoties uz saņemto

Līgatnes novada domes (šobrīd Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvalde) pieteikumu un Cēsu rajona tiesas 2018. gada 5. februārī izdoto izpildu

rakstu lietā Nr.C11046116/C- 0128-17 par parāda un procentu piedziņu no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Cēsu novada Līgatnes

apvienības pārvaldei, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.

Tiesu izpildītājs atsaucies uz Civilprocesa likuma 555. panta otro daļu, kas paredz, ka tiesu izpildītājs parādniekam – fiziskai personai,

nosūta paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret

parakstu.

Dzīvesvieta minētās normas izpratnē var būt gan izpildu dokumentā norādītā parādnieka dzīvesvietas adrese, gan piedzinēja norādītā

parādnieka adrese. Komentējamā panta otrajā daļā apzināti nav lietots jēdziens deklarētā dzīvesvietas adrese, jo parādniekam tādas var nebūt, un šādā

gadījumā paziņojums tiek sūtīts uz to adresi, kas ir zināma, piemēram, parādnieka faktiskās dzīvesvietas adresi, kuru viņš nav deklarējis normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā (Civilprocesa likuma komentāri. III daļa (61.-86.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. -

Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2014., 286 lpp.).

Tiesu izpildītājs norāda, ka pēc izpildu lietvedības uzsākšanas sūdzības iesniedzējai 2018. gada 27. februārī ticis nosūtīts Paziņojums par

pienākumu izpildīt nolēmumu Civilprocesa likuma 555. panta kārtībā, uz izpildu dokumentā - Cēsu rajona tiesas 2018. gada 5. februārī izdotajā izpildu

rakstā lietā Nr.C11046116/C0128-17, norādīto dzīvesvietas adresi - /adrese/.

Tiesu izpildītājs norāda, ka attiecībā par sūdzībā minēto publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” informē, ka tā, atbilstoši

Civilprocesa likuma 555. panta trešajai daļai, veicama gadījumos, kad parādnieka - fiziskās personas - dzīvesvieta nav zināma. Praksē šādi gadījumi

varētu būt tad, ja ne izpildu dokumentā, ne Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par parādnieka dzīvesvietu un izpildu dokuments izpildei iesniegts pēc parādnieka

mantas atrašanās vietas vai darba vietas adreses (Civilprocesa likuma 549.panta otrā daļa) (Civilprocesa likuma komentāri. III daļa (61.-86.nodaļa).

Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2014., 286 lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. pantu tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, pamatojoties uz

izpildu dokumentu. Civilprocesa likums, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, paredz piedzinēja pienākumu pieteikumā norādīt piespiedu izpildes

līdzekļus, iesniegt izpildu dokumenta oriģinālu un samaksāt valsts nodevu un citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes

uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā (Civilprocesa likuma 567. panta pirmā daļa), ko piedzinējs ir izpildījis. Pretēji sūdzībā norādītajam normatīvie akti

neparedz piedzinēja pienākumu iesniegt nolēmumu, uz kura pamata ticis izdots izpildu dokuments, un attiecīgajā gadījumā nolēmums arī nav ticis iesniegts

izpildu lietā. Tādējādi /pers. A/sūdzībā izteiktā norāde, ka tiesu izpildītājam bija zināma tiesas spriedumā vai izskatītajā civillietā norādītā informācija un

sūdzības iesniedzējas elektroniskā pasta adrese, neatbilst patiesībai.

Ne pieteikumā par izpildu lietvedības uzsākšanu, ne izpildu dokumentā nav atrodama cita informācija par sūdzības iesniedzējas

dzīvesvietas adresi, kā arī nav norādīta informācija par sūdzības iesniedzējas elektroniskā pasta adresi vai citu saziņas veidu. Ja šāda informācija izpildu

lietā būtu atrodama, tad atbilstoši likuma prasībām saziņai ar parādnieci tiktu izmantota arī šī informācija. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka

personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma

4. pantu dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas

deklarēšanas iestādē. Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par

dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta piektā daļa).

Pieteikuma iesniegšanas laikā izpildu lietvedības uzsākšanai 2018. gada 26. februārī, sūdzības iesniedzējai nebija deklarētās dzīvesvietas,

kā arī Iedzīvotāju reģistrā nebija citas ziņas par sūdzības iesniedzējas uzturēšanās adresi, neskatoties uz to, ka sūdzībā /pers. A/ norāda, ka Latvijā

nedzīvo kopš 2012. gada. Minētajā situācijā saskatāma pašas parādnieces atbildība, nedeklarējot dzīvesvietu, un vienlaikus, esot informētai par tiesas

spriedumu, kuru, kā norādīts sūdzībā, parādniece esot saņēmusi elektroniski, neizpildot to labprātīgi pirms nolēmuma piespiedu izpildes uzsākšanas.

Tiesu izpildītājs uzskata, ka izpildu lietvedībā saziņa ar sūdzības iesniedzēju

un visas citas izpildu darbības veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un uzskata /pers. A/ sūdzību un tajā izteiktos lūgumus par nepamatotiem.

Lūdz tiesu noraidīt sūdzību kā nepamatotu.

Piedzinējs Cēsu novada pašvaldība paskaidrojumus par iesniegto sūdzību nav sniegusi.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar lietas dalībnieku paskaidrojumiem, novērtējusi civillietas materiālus un uz sūdzības izskatīšanas laiku pievienoto civillietu

Nr. C11046116 C – 0128 – 17, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Tiesu izpildītāju likuma 2. pants noteic, ka zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā

noteiktās darbības. Savukārt šī likuma 3. pants noteic, ka zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

Tiesu izpildītāju likuma 45. pants noteic, ka zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un

izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata

darbības. Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu

izpildītāju padomes apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 83. panta otro daļu rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā veic uzraudzību pār zvērinātu tiesu

izpildītāju amata darbībām. Līdz ar to, izskatot sūdzību Civilprocesa likuma 632. panta kārtībā, rajona (pilsētas) tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai

zvērināts tiesu izpildītājs, veicot tiesas nolēmuma piespiedu izpildi, ir ievērojis likumā noteikto tiesas nolēmuma izpildes kārtību.

No iesniegtās sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzēja pārsūdz 15. 09. 2021. Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 90 zvērināta tiesu

izpildītāja Naura Miglava atbildi par izpildu darbībām izpildu lietā Nr. 00159/090/2018.

Tiesa atzīst, ka sūdzība iesniegta Civilprocesa likuma 632. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

Lietā noskaidrots, ka tiesu izpildītāja lietvedībā 2018. gada 26. februārī reģistrēta izpildu lieta Nr. 00159/090/2018, pamatojoties uz

saņemto Līgatnes novada domes (šobrīd Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvalde) pieteikumu un Cēsu rajona tiesas 2018. gada 5. februārī izdoto

izpildu rakstu lietā Nr.C11046116/C- 0128-17 par parāda un procentu piedziņu no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Cēsu novada

Līgatnes apvienības pārvaldei, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.

No izpildu lietas materiāliem redzams, ka zvērināts tiesu izpildītājs, atsaucoties uz Civilprocesa 555. panta otro daļu nosūtījis /pers. A/

pienākumu izpildīt tiesas spriedumu labprātīgi uz pēdējās zināmās dzīves vietas adresi. Tiesu izpildītājs norādījis, ka atbilstoši Civilprocesa likuma

555. panta trešajai daļai sludinājums publicējams tikai tādā gadījumā, ja parādnieka dzīves vieta nav zināma.

Civilprocesa likuma 543. pants noteicis, ka

(1) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiku;

4) nolēmuma rezolutīvo daļu;

5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;

7) ziņas par piedzinēju un parādnieku: fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu

adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tā atšķiras, bet juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā ievērotas Civilprocesa likuma 543. panta prasības. Tiesa nav norādījusi parādnieces /pers. A/

elektroniskā pasta adresi, jo likuma normas to neparedz.

Tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājs izpildījis Civilprocesa likuma 555. panta otrās daļas prasības.

Tiesa atzīst par pamatotu tiesu izpildītāja paskaidrojumā norādīto, ka parādnieces atbildība, nedeklarējot dzīvesvietu, un vienlaikus, esot

informētai par tiesas spriedumu, kuru parādniece saņēmusi elektroniski, neizpildot to labprātīgi pirms nolēmuma piespiedu izpildes uzsākšanas.

No civillietas C11046116 C – 0128-17 materiāliem redzams, ka Cēsu rajona tiesa 2017. gada 11. aprīlī pieņēmusi spriedumu, ar kuru

apmierinājusi Līgatnes novada domes prasību pret /pers. A/. (Pilns nolēmums sastādīts 2017. gada 24. aprīlī), nolēmums nosūtīts uz parādnieces /pers.

A/ elektroniskā pasta adresi. Tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā 2017. gada 11. jūlijā.

No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām redzams, ka parādniece /pers. A/ no 2016. gada 24. marta nav deklarējusi savu dzīves

vietu, kā to nosaka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4.pants – dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā

pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

2018. gada 5. februārī Cēsu rajona tiesa izsniegusi izpildu rakstu civillietā Nr.C11046116/C - 0128-17, ko piedzinējs ir iesniedzis tiesu

izpildītājam 2018.gada 22. februārī (lietas 39. – 40 lietas lapas).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. pantu spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu [..], tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka, ja parādnieks izpilda spriedumu tiesas noteiktajā labprātīgas izpildes termiņā, viņš ir atbrīvots no

izpildes izdevumu segšanas. Turpretim, ja spriedums tiek izpildīts pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei tiesu izpildītājam, parādnieks nav

atbrīvots no izpildes izdevumu atlīdzināšanas (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof.

K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2016., 557.lpp.).

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka sūdzības iesniedzējai nebija zināms par to, ka pret viņu ir ierosināta tiesvedība civillietā Nr.

C11046116/C- 0128-17 un ka tajā ir taisīts spriedums. Gluži otrādi, no pašas sūdzības iesniedzējas iesniegtajiem pierādījumiem redzams, un no civillietā

nosūtītās pavadvēstules redzams, ka 2017. gada 24. aprīlī sūdzības iesniedzējai uz elektroniskā pasta adresi nosūtīts tiesas spriedums (civillietas Nr.

C11046116/C - 0128-17 1.sēj. 247. lietas lapa).

Tādējādi tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējai bija zināms par tiesvedību.

Tādējādi spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms, tam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu

cieņu kā pret likumu (likuma “Par tiesu varu”16.panta otrā un ceturtā daļa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja bija informēta par Cēsu rajona tiesas 2017.gada 11. aprīļa spriedumu, kura pilns

teksts sastādīts 2017. gada 24. aprīlī (civillietas Nr. C11046116/C- 0128-17 1.sēj. 242. – 246. lietas lapas), tostarp par to, ka spriedums izpildāms

labprātīgi 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās. Tomēr sūdzības iesniedzēja spriedumu labprātīgi nav izpildījusi, kā rezultātā iestājas Civilprocesa likumā

noteiktās sekas saistībā ar sprieduma piespiedu izpildi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.panta pirmo daļu sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments

iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

Civilprocesa likuma 555. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai

izsniedzot paziņojumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu 10 dienu laikā. Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu

ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu.

Tādējādi tiesa pievienojas juridiskajā literatūrā izteiktajai atziņai, ka paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu mērķis ir informēt

parādnieku, ka piedzinējs ir vērsies pie tiesu izpildītāja, kurš uz iesniegtā izpildu dokumenta pamata ievedis izpildu lietu un uzsācis piespiedu izpildi.

Apstāklis, ka parādnieks paziņojumu kaut kādu iemeslu dēļ nav saņēmis, [..] nav šķērslis piespiedu izpildes veikšanai (sk. Civilprocesa likuma

komentāri. III daļa (61.-86.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga, Tiesu namu aģentūra,

2014., 284.lpp.).

Civilprocesa likuma 555.panta sestajā daļā noteikts, ka, ja paziņojums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka

parādniekam ir paziņots par nolēmuma izpildes termiņu.

Tiesību doktrīnā, atklājot minēto normu saturu, ir norādīts, ka fiziskajai personai paziņojums nosūtāms uz viņas pēdējo zināmo

dzīvesvietu. Tā var būt gan izpildu dokumentā norādītā parādnieka dzīvesvietas adrese, gan piedzinēja norādītā parādnieka dzīvesvietas adrese.

Komentējamā panta otrajā daļā apzināti nav lietots jēdziens deklarētā dzīvesvietas adrese, jo parādniekam tādas var nebūt, un šādā gadījumā paziņojums

tiek sūtīts uz to adresi, kas ir zināma, piemēram, parādnieka faktiskās dzīvesvietas adresi, kuru viņš nav deklarējis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Nereti izpildu dokumentā tiek norādītas vairākas parādnieka dzīvesvietas adreses (piemēram, deklarētā adrese un saziņai ar tiesu norādītā adrese).

Šādos gadījumos tiesu izpildītāji paziņojumu parasti sūta uz visām norādītajām adresēm, neskatoties uz to, ka saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas

likumu personai ir pienākums deklarētajā dzīvesvietā nodrošināt savu sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti. (sk. turpat, 286.lpp.).

No minētā izriet, ka tiesu izpildītājam nav obligāti jānosūta paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu tikai un vienīgi uz parādnieka

deklarēto dzīvesvietu. Papildus nosūtīšanai uz parādnieka deklarēto dzīvesvietu paziņojums var tikt nosūtīts arī uz jebkuru citu zināmo parādnieka adresi

(tostarp piedzinēja norādīto), kurā viņš var būt sasniedzams, nolūkā panākt sprieduma izpildi, nepiemērojot piespiedu izpildes līdzekļus.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās

ar valsti un pašvaldību. Šī likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja

dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, tiesas pienākums ir argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība

detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (ECT 1994. gada 19. aprīļa sprieduma ,,Van de Hurk v. The Netherlands” 61. punkts).

Ņemot vērā norādīto tiesa nevērtē visus lietas dalībnieku norādītos apsvērumus, bet atsaucas tikai uz tiem, kas tiesas ieskatā nepieciešami

nolēmuma argumentēšanai.

Ņemot vērā norādītos apsvērumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība par tiesu izpildītājas rīcību nav pamatota un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 229., 632. pantu, 231. pantu, tiesa

nolēma :

/pers. A/ sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr. 90 zvērināta tiesu izpildītāja Naura Miglava izpildu darbībām izpildu lietā Nr.

00159/090/2018 noraidīt.

Lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā no lēmuma izsniegšanas dienas, blakus sūdzību iesniedzot Vidzemes

rajona tiesā Cēsīs.

Lēmums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021. gada 2. novembrī. Datums, kad lēmums pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par

lēmuma pasludināšanas datumu.

Vidzemes rajona tiesas tiesnese