Court dismissed taxpayer's claim that double jeopardy was violated by imposing fines and penalties.

NORAKSTS Lieta Nr.A420556812 A00424-14/6

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 21.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

piedaloties pieteicējas /pers. D/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. E/, atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – pārstāvei /pers. F/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu /pers. D/ pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 21.septembra lēmuma Nr.22.4.7/74956 „/pers. D/ sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID) ģenerāldirektores /pers. C/ 2012.gada 21.septembra lēmumu Nr.22.4.7/74956 „/pers. D/ sūdzības izskatīšanu” (turpmāk arī – Lēmums) (lietas 12.-25.lapa) atstāts negrozīts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu otrās audita daļas galvenās nodokļu inspektores /Pers. O/ 2012.gada 6.jūlija lēmums Nr.23.12/864 (lietas 32-33.lapa), ar kuru pieteicējai /pers. D/ par 2010.gadu papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk arī – IIN) Ls 72263,36, nokavējuma nauda Ls 14380,41 un soda nauda Ls 21679,01.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores N.Jezdakovas 2012.gada 21.septembra lēmumu Nr.22.4.7/74956 „/pers. D/ sūdzības izskatīšanu”, jo, pieņemot Lēmumu, ir pārkāpts dubultās sodīšanas aizlieguma princips. VID darbinieki, aprēķinot skaidrās naudas uzkrājumu samazinājumu, ir ieskaitījuši šajā summā naudas līdzekļus, kurus, neskatoties uz pieteicējas sniegtajiem pierādījumiem iepriekšējā VID auditā, VID darbinieki neatzina par realitātē esošiem. 2007.gada 30.augustā VID galvenā nodokļu inspektore I.Mekša uzsāka pieteicējas IIN vienkāršo auditu par 2004.gadu.

Šī audita pārskata Nr.352 rezultātā secināts, ka pieteicējai netiek atzīti papildus deklarācijā par 2004.gadu norādītie skaidrās naudas uzkrājumi uz 2004.gada 31.decembri Ls 187000 apmērā. Ar lēmumu Nr.4.29/40 pēc audita pārskata tika nolemts noteikt pieteicējai samazināt papildus deklarācijā uzrādītos skaidrās naudas uzkrājumus par Ls 187000. VID ģenerāldirektore Lēmumā nav paskaidrojusi, kā iespējams, ka pieteicēja var izsniegt aizdevumu no naudas līdzekļiem, kurus iepriekš VID darbinieki atzinuši par neeksistējošiem.

Veicot IIN auditu pieteicējai par 2010.gadu, konstatēts, ka pieteicēja izsniegusi aizdevumu /pers. J/ Ls 280000 apmērā. Līdz ar to VID darbinieki ir norādījuši, ka pieteicējas slēptais ienākums ir Ls 277935,99 un auditā par 2010.gadu aprēķināts budžetā maksājamais IIN Ls 72263,36 apmērā. Savukārt 2010.gadā norisinājās tiesvedība par iepriekšējā auditā konstatētā dāvinājuma Ls 200000 saņemšanu. Pieteicēja savā sūdzībā ir norādījusi, ka summu, par kuru veikts audits par 2010.gadu, veido daļa no 2004.gadā saņemtā dāvinājuma, ko VID ierēdņi pēc 2004.gada audita uzskata par neeksistējošu naudas summu, jo tā it kā nav dokumentāri pierādīta.

Līdz ar to rodas situācija, ka daļa no summas, kas norādīta audita pārskatā par 2010.gadu un par kuru aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda, iepriekšējā audita par 2004.gadu rezultātā ir uzskatīta par neeksistējošu. Savā sūdzībā pieteicēja ir sniegusi informāciju par to, ka objektīvu iemeslu dēļ pieteicējai nebija iespēju savlaicīgi sniegt paskaidrojumus un iebildumus par veikto auditu un pieņemto Lēmumu. Savukārt VID ģenerāldirektore šos argumentus neuzskatīja par pietiekamiem, lai atzītu par attaisnojošu pieteicējas savlaicīgu nesadarbošanos ar iestādi.

Pieteicēja ir norādījusi, ka VID audita pārskata gatavošanas laikā bija devusies atvaļinājumā, par ko tika informētas VID amatpersonas. Tāpat VID ģenerāldirektore nav ņēmusi vērā apstākļus, ka VID saziņa ar pieteicēju tika traucēta sakarā ar tiesvedību, kas norisinās ar pieteicējas īrētā dzīvokļa īpašniekiem. Pieteicēja norādīja VID, ka pieteicējas īrētā dzīvokļa īpašnieki bez pieteicējas atļaujas nomainīja dzīvokļa /adrese A/, durvis un slēdzeni. Līdz ar to nebija iespējama pieteicējas savlaicīga paskaidrojumu sniegšana un ierašanās uz nobeiguma sarunu.

Pieteicēja ir vērsusi VID amatpersonu uzmanību uz to, ka sastādītais audita pārskats ir nesaprotams un lūgusi izsniegt jaunu audita pārskatu, tomēr nav saņēmusi no VID atbildi. Pieteicēja norāda, ka audita pārskats ir kļūdains, tajā ir atsauce uz /pers. M/, kurai audits nav veikts konkrētas lietas ietvaros. VID amatpersonas ir piemērojušas tiesību normas, kas neattiecas uz pieteicēju. VID amatpersonas nav norādījušas uz pilnvarojumu veikt pieteicējai auditu. VID Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu otrās audita daļas galvenā nodokļu inspektore /Pers.

O/ audita pārskatā Nr.23.12/725 un 2012.gada 6.jūlija lēmumā Nr.23.12/864 atsaukusies uz tiesību normām, kas neattiecas uz pieteicējas lietu, līdz ar to radot iespaidu, ka abi minētie dokumenti ir sagatavoti pavirši, neiedziļinoties konkrētajā gadījumā. Audita pārskata Nr.23.12/725 24.lappusē /pers. O/ ir norādījusi, ka „audita rezultātā, saskaņā ar [..] 29.panta otro, trešo daļu [..] papildu aprēķināta summa Ls 108322.78”. Pieteicēja uzskata, ka lietā nav nekāda sakara ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 29.panta otro un trešo daļu, kur noteikti darba devēja pienākumi.

Tāpat audita pārskata Nr.23.12/725 24.lappusē /pers. O/ ir atsaukusies uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” daļām, kuras nemaz neeksistē – likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 32.panta pirmo, trešo un piekto daļu. VID Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu otrās audita daļas galvenā nodokļu inspektore /Pers. O/ 2012.gada 6.jūlija lēmumā Nr.23.12/864 ir norādījusi, ka saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punktu nolemts pieteicējai papildus aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu Ls 108322,78, lai gan no pieteicējas lietas secināms, ka pieteicēja nav veikusi saimniecisko darbību.

Attiecībā uz faktisko apstākli, ka pieteicējai ne pirms audita veikšanas, ne audita laikā, kā arī pēc tam nav uzrādīts pilnvarojums, uz kāda pamata pieteicējai tika veikts audits, VID ģenerāldirektore Lēmumā norāda, ka pietiekama ir norāde uz faktu, ka šāds pilnvarojums pastāv. No Lēmuma secināms, ka VID ģenerāldirektores ieskatā VID nav pienākums iesniegt privātpersonai pilnvarojumu apliecinošus dokumentus. Pieteicējas ieskatā šāda situācija nav pieļaujama, jo VID darbinieki, veicot auditu un pieņemot lēmumu, bet neuzrādot pilnvarojumu, uz kāda pamata šīs darbības tiek veiktas, pārkāpj privātpersonas tiesības tikt informētai par veikto darbību tiesiskumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka šādā veidā jebkurš VID darbinieks varētu atsaukties uz it kā dotu pilnvarojumu un veikt privātpersonas auditus, kā arī pieņemt lēmumus bez tiesiska pamata.

[3] 2012.gada 12.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – atbildētājs) rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs uzskata pieteikumu par nepamatotu, atsaucoties uz Lēmumā ietverto argumentāciju (lietas 36.- 37.lapa).

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja prasījumu uz pieteikumā norādīto argumentu pamata. Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā ietverto pamatojumu.

Motīvu daļa

[5]Pārbaudot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka VID pieteicējai ir veicis auditu, ievērojot procesuālo un materiālo tiesību normas, tostarp, par audita veikšanas procesuālo termiņu. Likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts, ka visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā.

Tiesa nav guvusi apstiprinājumu, ka auditore /pers. O/ būtu pārsniegusi savu kompetenci vai rīkojusies subjektīvi attiecībā pret pieteicēju. Audits pieteicējai veikts, ievērojot tiesību normās noteiktos termiņus un kārtību, auditu uzsākot 2012.gada 21.maijā, bet pabeidzot 2012.gada 6.jūlijā. Lai arī pārrakstīšanās kļūda, audita pārskatā norādot citas personas datus (lietas 56.lapa), liecina par neuzmanību, kopumā tā tiesas ieskatā nedod pamatu pieļāvumam, ka audita pārskats sastādīts attiecībā uz citu personu, jo VID pieņemtais Lēmums un pierādījumu kopums saturiski ir attiecināms uz pieteicēju.

Tiesa kā nepamatotu vērtē pieteicējas redzējumu uz VID rīcību, saistot to ar vēlmi pieteicēju nepamatoti sodīt, pārkāpjot dubultās sodīšanas aizliegumu, un nekonsekvenci, 2010.gadā aprēķinot nodokļus no tiem naudas līdzekļiem, kuru esamība nav atzīta 2004.gadā. Izskatāmās lietas ietvaros tiesas pārbaudes robežas ir saistāmas ar 2010.gada auditu, tomēr, vērtējot lietā esošos pierādījumus un pieteicējas paskaidrojumus, ir secināms, ka 2004.gadā pieteicējai netika atzīts naudas līdzekļu uzkrājums (kā naudas līdzekļu avoti) dāvinājums no /pers.

R/, bet 2010.gadā pieteicējai naudas līdzekļu esamība tiek atzīta, taču no VID puses tā netiek saistīta ar 2004.gada dāvinājumu. Tā kā pieteicēja naudas līdzekļu izcelsmi 2010.gadā savos paskaidrojumos saista tikai ar 2004.gada dāvinājumu, proti, ka 2010.gada naudas līdzekļi, kas aizdoti /pers. J/, ir tie naudas līdzekļi, kas 2004.gadā saņemti kā dāvinājums, tad minētais apstāklis ir pakļauts tiesas vērtējumam.

[6] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (redakcija spēkā uz Lēmuma pieņemšanas brīdi) 22.panta pirmā daļa noteica, ka VID pārbauda maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem, darba devēju (ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām ziņām, apsekošanas un pārbaužu rezultātiem, kā arī citu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem.

Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta otrajai daļai, ja VID rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, VID nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un VID rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta trešo daļu, ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.1 daļā noteiktajā termiņā iesniegt papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu. Pieteicējai laika posmā no 2012.gada 21.maija līdz 2012.gada 6.jūlijam veikts vienkāršs IIN audits par 2010.gadu, par ko sastādīts Audita pārskats Nr.23.12/725 jeb Audita pārskats (lietas 38.-100.lapa).

Pārbaudot lietas materiālos esošos audita materiālus, secināms, ka pieteicējas deklarētos ienākumus 2010.gadā sastādīja: pieteicējas neto darba alga Patērētāju tiesību aizsardzības centrā Ls 4510,93 apmērā, kas aprēķināta pēc pieteicējas deklarācijā norādītās bruto darba algas Ls 6536,61 (lietas 70.lapa); VID aprēķinātā IIN pārmaksas atmaksa Ls 43,24 apmērā; apdrošināšanas atlīdzība Ls 52,50 no AAS „ERGO Latvijas dzīvība”, kas saņemta 2010.gada 12.februārī (lietas 191.lapa), 2010.gada 4.jūnijā Ls 25,00 (lietas 199.lapa); naudas līdzekļi no /pers.

T/ Ls 3303,05 apmērā (lietas 190.-213.lapa); naudas iemaksa no /pers. U/ Ls 121,94, ko apstiprina /pers. U/ 2012.gada 29.jūnija paskaidrojums un AS „Swedbank” konta izraksts (lietas 229.-231.lapa). Tādējādi kopējie līdzekļu avoti pieteicējai 2010.gadā sastādīja Ls 8031,66. Savukārt pieteicējas deklarētos izdevumus 2010.gadā sastādīja aizdevums /pers. J/ Ls 280000,00; veiktie kredīta maksājumi Ls 3632,90 (lietas 190.-213.lapa); pārskaitījumi /pers. U/ Ls 221,10 ko apstiprina /pers. U/ 2012.gada 29.jūnija paskaidrojums un AS „Swedbank” konta izraksts (lietas 229.-231.lapa); izdevumi par ārstniecības pakalpojumiem Ls 116,55 (lietas 55.lapa); izdevumi sevis nodrošināšanai Ls 1997,10, kuru aprēķinu VID veica saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem (lietas 55.- 56.lapa).

Tādējādi kopējie pieteicējas izdevumi 2010.gadā sastādīja Ls 285967,65.

[7] Pieteicēja norāda, ka VID darbinieki, aprēķinot skaidrās naudas uzkrājumu samazinājumu, ir ieskaitījuši šajā summā naudas līdzekļus, kurus, neskatoties uz pieteicējas sniegtajiem pierādījumiem iepriekšējā VID auditā, VID darbinieki neatzina par realitātē esošiem. Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas datiem, ar spēkā esošu Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 25.oktobra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A42517508 ir pārbaudīts VID veiktais audits pieteicējai par 2004.gadu, daļēji apmierinot pieteicējas pieteikumu.

Minētajā spriedumā norādīts, ka apgabaltiesa atzīst, ka pamatoti ir samazināti pieteicējas papildu deklarācijā uzrādītie skaidras naudas uzkrājumi uz 2004.gada 31.decembri par Ls 187000, kā konstatēts audita pārskatā par 2004.gadu (lietas 121.- 142.lapa). No lietas materiālos esošajiem audita materiāliem par 2010.gadu ir secināms, ka atbildētājs ir norādījis, ka, veicot pieteicējai IIN auditu par 2010.gadu, auditā ir pamats uzskatīt, ka uz 2004.gada 31.decembri pieteicējas rīcībā nav skaidras naudas uzkrājums Ls 187000,00, jo tam nav dokumentāri pierādāmas izcelsmes un tas nav atzīstams (lietas 49.lapa).

Minētie apsvērumi norādīti arī Lēmumā, tāpēc nav pamatots pieteicējas arguments, ka iestāde būtu ieskaitījusi uzkrājumu summā līdzekļus, kas ar tiesas spriedumu ir atzīti par neesošiem, proti, sākotnēji (2004.gads) naudas līdzekļus nav atzinusi, bet šobrīd (2010.gads) šo līdzekļu esamību atzīst un aprēķina nodokļus. Pieteicēja jau sākuma sarunas protokolā 2012.gada 23.maijā ir norādījusi, ka naudas līdzekļu izcelsme ir dāvinājums, proti, „Naudas uzkrājums veidojies no saņemta dāvinājuma (iepriekš ir sniegta informācija VID)” (lietas 65.lapa).

Lai arī VID ir pienākums objektīvi noskaidrot apstākļus, sākotnējā informācija tiek saņemta no auditējamās personas, šajā gadījumā – pieteicējas. Tieši pieteicēja ir norādījusi, ka naudas līdzekļi ir iepriekš saņemts dāvinājums. Ne audita laikā, ne vēlākajā periodā cita informācija nav norādīta un tiesas sēdē pieteicēja nevēlējās sniegt tiesai ziņas, kas ļautu objektīvi un patstāvīgi (neatkarīgi no administratīvās lietas Nr.A42517508) iegūt pierādījumus un pārbaudīt pieteicējas paskaidrojumu pamatotību (lietas 166.-167.lapa).

Lai arī tiesa ir ieinteresēta objektīvā lietas apstākļu pārbaudīšanā un patiesības noskaidrošanā, lietās par personu ienākumiem tieši personas primāri sniedz informāciju, ko tiesa var pārbaudīt, paplašinot lietas izmeklēšanas robežas un sekojot saņemtajai informācijai. Tā kā pieteicēja šādu informāciju tiesai nav sniegusi, konsekventi paliekot pie paskaidrojuma, ka naudas līdzekļi saņemti kā dāvinājums, tiesai nav pamata patstāvīgi izvirzīt pieņēmumus vai apsvērt citus risinājumus naudas izcelsmei. Tomēr, vērtējot pieteicējas paskaidrojumu ticamību, tie kopumā nav atzīstami par pierādītiem, jo naudas līdzekļi Ls 281637,73, kas norādīti kā pieteicējas uzkrājums uz 2010.gada 1.janvāri, nevar būt tie naudas līdzekļi, kas saņemti kā dāvinājums pat tajā gadījumā, ja dāvinājums tiktu atzīts.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pamatoti norādīja uz to, ka naudas līdzekļu uzkrājuma summa nav palikusi nemainīga un ir saprotams, ka pieteicēja to ir tērējusi, taču uz šiem jautājumiem pieteicējas pārstāvis nevarēja sniegt atbildes. Pieteicēja VID un tiesai ir sniegusi ziņas par naudas līdzekļu esamību 2008., 2009. un 2010.gadā (lietas 67.-97.lapa), norādot, ka uzkrājumi ir bijuši un palielinājušies, kā arī to, ka minētā summa ir 2004.gada dāvinājums, ko apstiprina dāvinājuma līgums (lietas 173.-175.lapa, 254.lapa).

Tiesa iesniegto dāvinājuma līgumu vērtē kritiski, tostarp, attiecībā uz tā noformējumu un faktu, ka dāvinājuma līguma parakstīšana neapstiprina naudas līdzekļu esamības un nodošanas faktu. Tomēr tā kā minētais ir ticis izvērtēts administratīvajā lietā Nr.A42517508 un pieteicēja nav sniegusi jaunas ziņas, tad tiesa šos argumentus atkārtoti nepārbauda. Tā kā tiesa ir veikusi ieskatīšanos publiski pieejamā Valsts amatpersonu deklarāciju reģistrā, tad no tā satura ir redzams, ka dāvinājumu Ls 200000 apmērā pieteicēja jau ir norādījusi 2004.gada deklarācijā, tomēr vienlaikus nākamā – 2005.gada deklarācijā – šī skaidras naudas uzkrājumu summa ir samazinājusies un ir Ls 70000, kas nozīmē, ka pieteicējas apgalvojums par to, ka Ls 280000, kas aizdoti /pers.

J/, ir tie naudas līdzekļi, kas saņemti dāvinājumā, nav ticams. Jo pat tajā gadījumā, ja šāds dāvinājums ir bijis, pierādījumu vērtēšanas kopsakarā nav ticams, ka 2010.gadā pieteicēja izmantoja tieši šos naudas līdzekļus, jo gan 2006., gan 2007.gadā ir notikušas pieteicējas īpašumu (nekustamie īpašumi, kapitāldaļas, vērtspapīri) skaita un apjoma izmaiņas, kā arī darījumi par īpašumu pirkumu un pārdošanu. Pieteicēja nav sniegusi skaidrojumu par to, vai 2006.gada Valsts amatpersonas deklarācijā norādītie naudas līdzekļi par dzīvokļa pārdošanu Ls 140560 ir tikuši pievienoti skaidras naudas uzkrājumiem vai iztērēti 2007.gadā, iegādājoties māju par Ls 145185,26 un zemi par Ls 11375.

Tiesa lietas izskatīšanā norādīja, ka Valsts amatpersonu deklarācijas, kurās norādītās ziņas nav pārbaudītas un apstiprinātas ar citiem pierādījumiem, ir vērtējamas līdzvērtīgi personas paskaidrojumiem un nav atzīstamas par pierādījumiem saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu. Ja pieteicēja konsekventi norāda, ka aizdevumā norādīto naudas līdzekļu izcelsme ir 2004.gada dāvinājums, tad tiesa to neatzīst par pierādītu. Ja persona nav pierādījusi naudas līdzekļu izcelsmi, kas pārsniedz viņas izdevumus attiecīgajā taksācijas periodā, tad par šiem ienākumiem ir maksājami nodokļi, tostarp, IIN.

[8] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 5.punkts noteic nodokļu maksātāju pienākumu ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sesto daļu, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām.

Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.780 „Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu” 16.3.apakšpunkts noteic, ka VID nodokļu revīzijas (audita) ietvaros, aprēķinot ienākumu, izmanto izdevumu metodi – IIN maksātāja apliekamo ienākumu aprēķina kā kopējo izdevumu īpašumu iegādei, saimnieciskās darbības, kā arī personas dzīvesveida nodrošināšanai un maksātāja deklarēto ienākumu starpību.

No audita materiāliem secināms, ka pieteicēja 2012.gada 23.maijā sākuma sarunas protokolā ir deklarējusi skaidras naudas uzkrājumus Ls 281637,73 kā līdzekļus no saņemtā dāvinājuma uz 2010.gada 1.janvāri un Ls 20 uz 2010.gada 31.decembri (lietas 65.lapa). Skaidras naudas uzkrājumi Ls 281637,73 apmērā norādīti arī pieteicējas 2011.gada 15.augustā iesniegtajā papildu deklarācijā par 2010.gadu (lietas 72.lapa). Sākuma sarunas protokolā pieteicēja norādīja, ka tika izsniegts aizdevums /pers. J/ Ls 280000 uz mutiskas vienošanās pamata, bez nosacījumiem, naudas atmaksāšana noteikta pēc apstākļiem (lietas 65.lapa).

Lietas materiālos atrodas /pers. J/ 2011.gada 21.septembra paskaidrojums Valsts ieņēmumu dienestam, kurā norādīts, ka no /pers. D/ ir saņemts aizdevums Ls 280000 apmērā, aizdotā summa atrodas /pers. J/ turējumā ar nosacījumu atdot to pēc piederības ne vēlāk kā 2030.gada janvārī (lietas 228.lapa). Lietas materiālos atrodas pieteicējas 2012.gada 16.augustā VID Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu otrai audita daļai iesniegtie iebildumi pārskatam par 2010.gadu, kurā pieteicēja norāda, ka 2004.gada 16.janvārī saskaņā ar noslēgto dāvinājuma līgumu saņēma no /vārds/ (labots /vārds/) /pers.

A0/ dāvinājumu Ls 200000. Papildus pieteicēja norāda, ka 2009.gadā dāvinājumā saņemtos Ls 200000 aizdeva fiziskai personai. Vienlaikus pieteicēja norāda, ka 2010.gadā dāvinājumā saņemtos Ls 200000 aizdeva fiziskai personai (lietas 179.-180.lapa). Līdz ar to no pieteicējas 2012.gada 16.augustā VID iesniegtajiem iebildumiem nevar konstatēt, vai pieteicēja dāvinājumu Ls 200000 aizdevusi 2009.gadā vai 2010.gadā. Pieteicējas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pieteicējas rīcībā bija naudas uzkrājums Ls 187000, kas saņemts ar dāvinājuma līguma starpniecību, papildus ienākumus veidoja ienākumi no dzīvokļa pārdošanas Ls 140560, kas norādīts pieteicējas 2006.gada amatpersonas deklarācijā.

Attiecībā uz pieteicējas pārstāvja argumentu, ka pieteicējas uzkrājumus veidojuši ienākumi no dzīvokļa pārdošanas Ls 140560, no lietā esošajiem pierādījumiem nevar konstatēt, ka pieteicēja būtu audita laikā minētos pierādījumus iesniegusi iestādē un pierādījumi būtu izvērtēti, kā arī pārstāvja paskaidrojumi kopumā vērtējami kā nekonkrēti un izteikti pieļāvuma formā. Paskaidrojumus par saviem darījumiem pieteicēja nav sniegusi ne iestādē, ne tiesā. Tāpat norādāms, ka pieteicēja Papildu deklarācijā par 2009.gadu ir paskaidrojusi, ka „zemes /adrese/. /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ neesmu pārdevusi, pirkuma – pārdošanas aktu neesmu parakstījusi.

Darījums noticis bez manas ziņas. Līdz šai dienai neesmu vērsusies tiesību sargājošās iestādēs” (lietas 82.lapa). Pieteicējas papildus deklarācijā par 2008.gadu norādīts, ka pieteicējas uzkrājumi skaidrā naudā ir Ls 267992,05, attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumu avotu pieteicēja norādīja, ka avoti norādīti 2011.gada 15.augusta iesniegumā un papildus pieteicēja iesniedz tiesas pavēsti administratīvajā lietā Nr.A42517508 (lietas 88.lapa). Papildus deklarācijā par 2009.gadu pieteicēja nav norādījusi skaidras naudas uzkrājumu izcelsmi.

Līdz ar to secināms, ka pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka pieteicējas uzkrājumus veidojuši ienākumi no dzīvokļa pārdošanas Ls 140560.

[9] Pieteicēja iesniegusi 2004.gada 16.janvāra dāvinājuma līgumu, kurā norādīts, ka /pers. R/ (Dāvinātājs) dāvina pieteicējai Ls 200 000, /pers. AA/ Ls 150 000 un /pers. T/ Ls

100 000, bet minētās naudas summas /pers. R/ uzņemas nodot Apdāvinātajiem (/pers. D/, /pers. AA/ un /pers. T/) pa daļām divu gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas, naudu ieskaitot Apdāvināto norādītajos kontos bankās, vai kādu tās daļu izmaksājot skaidrā naudā. Līguma noslēgšanas brīdī Dāvinātājs iedod katram no Apdāvinātajiem Ls 8000, un

Apdāvinātie, parakstot šo līgumu, apliecina Ls 8000 saņemšanas faktu. Līgumā norādīts, ka to ir parakstījusi /pers. R/, /pers. D/, /pers. AA/ un /pers. T/ (lietas 173.lapa). Atbilstoši Civillikuma 1917.pantam, ja dāvina ķermenisku lietu, tad ar tās nodošanu uz ieguvēju pāriet īpašuma tiesība. No dāvinājuma līguma secināms, ka pieteicējas īpašumā ir nodoti Ls 8000. Saskaņā ar Civillikuma 1915.pantu, izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu tiklab no dāvinātāja, kā arī no viņa mantiniekiem. No 2004.gada 16.janvāra dāvinājuma līguma izriet, ka pieteicēja ir ieguvusi prasības tiesības attiecībā uz solīto naudas summu Ls 200000, tomēr no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja būtu ieguvusi īpašumā solīto naudas summu, vai arī realizējusi prasījuma tiesības attiecībā uz naudas summas Ls 200000 izprasīšanu no /pers. R/. Pieteicēja kā apstiprinājumu naudas saņemšanai no /pers. R/ iesniegusi dokumentus (lietas 174. – 175.lapa), kuros norādīts, ka 19.01.04. /pers. D/ 20000 (divdesmit tūkstoši latu), 23.01.04. /pers. D/ 30000 (trīsdesmit tūkstoši latu), 29.01.04. /pers. D/ 25000 (divdesmit pieci tūkstoši latu), 1.02.04. /pers. D/ 23000 (divdesmit trīs tūkstoši latu),

12.02.04. /pers. D/ 29000 (divdesmit deviņi tūkstoši latu), 19.02.04. /pers. D/ 28000 (divdesmit astoņi tūkstoši latu), 24.02.04. /pers. D/ 15000 (piecpadsmit tūkstoši latu),

27.02.04. /pers. D/ 22000 (divdesmit divi tūkstoši latu). No iesniegtajiem dokumentiem nevar konstatēt, ka atbilstoši 2004.gada 16.janvāra dāvinājuma līguma 5.punktam, visi Līdzēji būtu apstiprinājuši, ka veiktie darījumi ir papildinājumi noslēgtajam dāvinājuma līgumam, līdz ar ko nav pamata secināt, ka iesniegtie dokumenti būtu vērtējami kā grozījumi un/vai papildinājumi 2004.gada 16.janvāra dāvinājuma līgumam. Bez tam, no iesniegtajiem dokumentiem nevar konstatēt, vai darījumi ir veikti starp Dāvinātāju un Apdāvinātajiem, Apdāvināto starpā vai starp Apdāvinātajiem un trešajām personām, jo no dokumentiem nav identificējami darījuma dalībnieki, turklāt nav nekādas norādes, vai minētās summas ir izsniegtas pieteicējai, vai arī kāds no darījuma dalībniekiem ir apsolījis tās izsniegt pieteicējai. Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka lietas materiālos nav ticamu pierādījumu, ka pieteicējas īpašumā būtu nonākuši 2004.gada 16.janvāra dāvinājuma līgumā norādītie Ls 200000, līdz ar ko Valsts ieņēmumu dienests pamatoti konstatēja, ka pieteicējas aizdevums /pers. J/ Ls 280000 nevarēja tikt veidots no pieteicējas uzkrājumiem, līdz ar ko slēptais apliekamais ienākums iestādē aprēķināts Ls 277935,99 (285967,65-8031,66). Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests pamatoti piemēroja pieteicējai IIN likmi 26% apmērā un aprēķināja pieteicējai budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi Ls 72233,03, samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu Ls 30,33, kopā nosakot budžetā maksājamo nodokli Ls 72263,36. [10] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta piekto daļu, par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz

15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. No lietas materiāliem secināms, ka Valsts ieņēmumu dienests pamatoti aprēķināja pieteicējai soda naudu 30% apmērā no budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa Ls 72263,36, tas ir, soda naudu Ls 21679,01. Attiecībā uz VID aprēķināto nokavējumu naudu tiesa konstatē, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta otrās daļas norma noteic, ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa, nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam apmēram. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā ir noteikts, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. No lietas materiāliem izriet, ka Valsts ieņēmumu dienests pamatoti aprēķinājis pieteicējai nokavējuma naudu par laika periodu no 2011.gada 19.aprīļa līdz 2012.gada 20.maijam Ls 14380,41. Tiesa, ievērojot iepriekš izdarītos secinājumus, atzīst, ka pieteicējai soda nauda ir aprēķināta pamatoti, un tās apmērs ir noteikts atbilstoši lietas apstākļiem. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas dotu pamatu pieteicējas atbrīvošanai no soda naudas samaksas vai tās samazinājumam. Arī nokavējuma nauda pieteicējai aprēķināta pareizi. Tāpēc tiesa, pamatojoties uz Lēmumā piemērotajām tiesību normām, atzīst par tiesisku un pamatotu pārsūdzēto Lēmumu arī daļā, ar kuru pieteicējai aprēķināta papildus nomaksai budžetā noteiktā soda nauda un nokavējuma nauda.

Rezolutīvā daļa:

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu, 289.- 291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. D/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores N.Jezdakovas 2012.gada 21.septembra lēmuma Nr.22.4.7/74956 „/pers. D/ sūdzības izskatīšanu” atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _________________ E.Apīne Rīgā 2014.gada 21.martā