Court dismissed defendant's defense and allowed bank's claim for credit debt and interest in Latvia.

Lietas Nr. C33597116

Lietas arhīva Nr. C-1277-17/13

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 9.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze,

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Norvik banka” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 17.jūnijā AS „Norvik banka” (turpmāk arī prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētāja) par

naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2006.gada 3.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr./numurs/par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu (turpmāk – Līgums) saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 426,86 euro (Ls 300,00) apmērā, ar ikmēneša procentu likmi

1,79% (gada procentu likme 21,48%).

Saskaņā ar līguma 1.12 punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītājs piešķir atbildētājam un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no

atļautā un neatļautā kredīta summas. Atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros, savukārt neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz

prasītāja noteikto limitu.

Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums

tika saņemts 2007.gada 1.oktobrī 110,20 euro apmērā.

2014.gada 3.martā Atbildētājam tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, ar kuru Atbildētājs tika lūgts veikt parāda samaksu.

Uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi atbildētāja parādsaistības sastāda 519,21 euro, kas sastāv no atļautā kredīta 395,86 euro, līgumiskiem

procentiem 83,76 euro apmērā aprēķināti par laika periodu no 2007.gada 1.oktobra līdz 2009.gada 20.aprīlim, līgumsoda 39,59 euro, kas ir 10

procenti no pamatsummas apmēra.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 519,21 euro, kas sastāv no atļautā kredīta 395,86 euro, līgumiskiem

procentiem 83,76 euro apmērā aprēķināti par laika periodu no 2007.gada 1.oktobra līdz 2009.gada 20.aprīlim, un līgumsodu 39,59 euro apmērā, kā arī

visu tiesāšanās izdevumus, nosakot prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas. Papildus prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

radušos izdevumus.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu,

1762.panta 1.punktu, 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.pantu un 1946.panata pirmo daļu.

Prasītāja lūdz prasību izskatīt rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 21 panta noteikumiem atbildētājam 2016.gada 27.jūnijā tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājam

tika izskaidrots, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

(lietas 41.lapa).

2016.gada 19.septembrī pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Ņemot vērā apstākli, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas, atbildētājam par lietas izskatīšanu tika paziņots arī Civilprocesa likuma 59.panta

kārtībā – 2017.gada 6.janvārī publicējot sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, laidienā Nr.6 (lietas 48.lapa). Pie šādiem apstākļiem, tiesa

secina, ka atbildētājam ir paziņots par tiesvedības esamību, lietas izskatīšanu un sprieduma saņemšanas datumu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniedzis, lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nepieteica.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie apstākļi ir pietiekami sprieduma taisīšanai lietā un,

ņemot vērā to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesā, tiesnese nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā uz lietā esošo

pierādījumu pamata, par ko Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā paziņoja pusēm.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīda par to, ka 2006.gada 3.aprīlī puses noslēgušas līgumu Nr./numurs/par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar

kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts 426,86 euro apmērā ar gada procentu likmi 21,48%. (11.-12.lapa).

Līguma 6.1.punktā noteikts, ka maksājumu par bankas pakalpojumiem, kuri saistīti ar kartes izsniegšanu, kā arī procentu un līgumsoda apmērus

nosaka tarifi.

Saskaņā ar prasības summas aprēķiniem, atbildētājs maksājumus nav veicis pilnā apmērā.

Līguma 5.8.punktā puses vienojās, ka banka ir tiesīga bez brīdinājuma samazināt atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja klients neizpilda savas

saistības saskaņā ar noteikumiem.

Līguma 5.5.punktā noteikts, ka ikmēneša maksājumi jāveic sākot ar norēķinu cikla, kurš seko norēķinu ciklam, kurā tiek sākta kredīta

izmantošana, maksājuma datumu. Ja izmantotā kredīta summa ir mazāka par ikmēneša maksājuma summu, jāatmaksā faktiski izmantotā kredīta summa

un procenti par izmantošanu.

No konta izraksta (lietas 13.-14.lapa) redzams, ka parādnieks ir saņēmis un lietojis pielīgtos naudas līdzekļu, bet no parāda aprēķina (lietas 30.-

31.lapa) redzams, ka atbildētājs nav veicis atmaksu pielīgtajā apmērā un termiņos. No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs

pēdējo maksājumu kredīta dzēšanai veicis 2007.gada 1.oktobrī, 110,20 euro apmērā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Ņemot vērā atbildētāja uzņemot saistību izpildes pielīgto termiņu un faktu, ka lietā nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu uzņemtās saistības

izpildījis, tiesa secina, ka prasītāja pamatoti cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu.

No atbildētājas konta izraksta un parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs pieļāvis saistību neizpildi, neveicot ikmēneša maksājumus, sakarā ar ko

ir izveidojies parāds par atļautā kredīta 395,86 euro apmērā, ko prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja.

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētāja puses, jo atbildētājs, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav tiesā iesniedzis pierādījumus

faktam, ka būtu veicis pilnīgu kredīta atmaksu, līdz ar to prasība daļā par pamatparāda – atļautā kredīta 395,86 euro apmērā piedziņu, ir apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 39,59 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Viva norēķinu karšu izsniegšanas un lietošanas līguma 5.10.punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu

saskaņā ar tarifu par pārtēriņu 0,167% dienā no pārtērētās summas.

Saskaņā ar Viva norēķinu karšu izsniegšanas un lietošanas līguma 5.11.punktu, par ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu atbildētājam jāmaksā

līgumsods 0,25% dienā no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas.

Tiesa secina, ka līgumsods 39,59 euro aprēķināts atbilstoši aizdevuma līguma 5.10. un 5.11.punkta nosacījumiem par saistību kavējumu no

2008.gada 1.februāra līdz 2009.gada 20.aprīlim, kas atbilstoši lietā parāda aprēķina skaidrojumam ir samazināts līdz 39,59 euro apmēram.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka līgumsods no prasītājas piedzenams 39,59 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt procentus 83,76 euro apmērā par atļautā kredīta izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 1.februāra līdz 2009.gada

19.janvārim.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1756.pants noteic pienākumu maksāt procentus pamatojoties vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, un saskaņā ar Civillikuma

1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši ir jānosaka aktā vai darījumā.

Līguma 5.1 punkts noteic, ka par atļautā kredīta izmantošanu klients maksā bankai procentus saskaņā ar tarifiem. Saskaņā ar tarifiem, mēneša

procentu likme par atļauto kredītu ir 1,79 % mēnesī.

Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no 2006.gada 3.aprīlī noslēgtā līguma, atbildētājam ir saistoša, tiesa atzīst, ka prasītājai ir

tiesības prasīt arī procentus par atļautā kredīta izmantošanu, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenami procenti 83,76 euro apmērā par atļautā

kredīta izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 1.februāra līdz 2009.gada 19.janvārim.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas. Civilprocesa

likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā un Civillikuma 1759.pantā noteiktajam prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tāpēc no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi: prasītājas samaksātā valsts nodeva 77,88 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro, tāpat no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami izdevumi, kas tai radušies par publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”

15,65 euro apmērā (lietas 48.lapa), kopā 98,23 euro.

Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 5,80 euro apmērā.

Atbilstoši valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo daļu, no

atbildētājas piedzenami valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītie izdevumi), to nesamaksātajā daļā 1,10 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195. un 250.25pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, pamatparādu

395,86 euro, procentus par kredīta izmantošanu 83,76 euro, līgumsodu 39,59 euro, kā arī tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 77,88 euro un

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, un ar publikācijas ievietošanu saistītos izdevumus 15,65 euro apmērā, kopā piedzīt 617,44

euro (seši simti septiņpadsmit euro 44 centi), parāda samaksu veicot uz prasītāja norādīto kontu /konta numurs/, AS “NORVIK BANKA”, SWIFT:

LATB LV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,10 euro apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2017.gada 9.februāra spriedumu civillietā

Nr.C33597116.

Noteikt akciju sabiedrībai „Norvik banka”, reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu- ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese V.Puškundze