Court dismissed appeal and ordered defendant to pay contract termination damages and court costs.

Lietas Nr.C30280007 CA-0546-15/10

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2015.gada 17.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Sēbriņa, tiesneši J.Freimanis un V.Vazdiķis, ar sekretāri A.Čugainovu, S.Ģērmani, piedaloties prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latinwest” pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Ozoliņam, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latinwest” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Karleks” par līguma atcelšanu un priekšapmaksas piedziņu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Karleks” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 28. aprīļanbsp; spriedumu. Civillietu tiesu kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Sēbriņas ziņojumu, noskaidroja:

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Latinwest” 2007.gada 24.septembrī cēlusi tiesā prasību pret SIA „Karleks” par līguma atcelšanu un samaksātās priekšapmaksas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts tālāk minētais pamatojums. [1.1] Starp SIA „Latinwest” kā pasūtītāju un SIA „Karleks” kā izpildītāju 2007.gada 10.janvārī noslēgts līgums Nr.2007/301 par mājaslapas izveidi, ar kuru SIA „Karleks” apņēmusies par samaksu pēc SIA „Latinwest” pasūtījuma nodrošināt uzņēmuma mājaslapas izveidi. Līgumā puses vienojušās, ka pakalpojuma apjoms, specifikācija, cena un izpildes termiņi tiek noteikti līguma pielikumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa.

Līguma cena noteikta 1475 Ls, t.sk. PVN 18%, savukārt izpildes termiņš 41 darba diena no līguma parakstīšanas brīža, t.i., no 2007.gada 10.janvāra. Atbilstoši līguma noteikumiem, prasītāja 2007.gada 12.janvārī samaksājusi atbildētājai priekšapmaksu 50% (737,50 Ls) no kopējās līguma samaksas. Mājas lapas izstrādes termiņš beidzies 2007.gada 9.martā. [1.2] SIA „Latinvest” 2007.gada 11.jūlijā nosūtījusi paziņojumu par 2007.gada 10.janvāra līguma atcelšanu, jo noteiktajā termiņā SIA „Karleks” mājaslapu nav izstrādājusi.

Atbildētāja ir pieļāvusi parādnieka nokavējumu Civillikuma 1652.panta 3.punkta izpratnē un prasītāja vairs nav ieinteresēta līguma izpildē, jo mājaslapas izveide bija aktuāla pirms burāšanas sezonas Baltijas jūrā sākuma. Atbilstoši Civillikuma 1663.pantam, līgums atceļams. Prasība pamatota ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, 1663. un 2213.pantu. [2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 28.aprīļa spriedumu prasība apmierināta. Tiesa atsaucās uz Civillikuma 2213.pantu, kas noteic, ka uzņēmējam jāpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod prasītājam.

No lietas materiāliem un pušu paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāja mājaslapas izveidi līgumā noteiktā termiņā nav pabeigusi un nodevusi prasītājai. Atbilstoši Civillikuma 1663.pantam, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu. [2.1] Konstatēts, ka SIA „Latinwest” vairs nav ieinteresēta 2007.gada 10.janvāra līguma izpildīšanā, jo tajā noteiktais termiņš nokavēts vairāk par četriem mēnešiem. Kā nepamatoti noraidāmi atbildētājas iebildumi, ka pasūtījums laikā netika izpildīts, jo mājaslapas izveidei nepieciešamo informāciju atbildētāja no prasītājas esot saņēmusi tikai 2007.gada 15.martā.

Šādi iebildumi neatbilst līgumam, kurā puses nav vienojušās par papildinformācijas sniegšanu mājaslapas izveidei. Tāpat nepamatoti ir atbildētājas iebildumi, ka starp pusēm notikusi sarakste ar e-pasta starpniecību, kas liecinot par darbu izpildes termiņa pagarināšanu, jo šāds dokuments nav pievienots lietas materiāliem. Puses vienojās, ka pakalpojuma pieņemšana tiek noformēta ar pieņemšanas -nodošanas aktu, taču šādu dokumentu puses nav parakstījušas. Tā kā atbildētāja nav izpildījusi pielīgtās saistības, atceļams 2007.gada 10.janvāra līgums un no atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā priekšapmaksa 737,50 Ls.

Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 28.aprīļa spriedumu iesniedza atbildētāja SIA „Karleks”, norādot, ka tiesa nav ņēmusi vērā atbildētājas paskaidrojumus un formāli vērtējusi tikai divus aspektus – termiņa ievērošanu un pieņemšanas nodošanas akta neesamību, nevērtējot iemeslus, kāpēc notikusi kavēšanās. Apelators norāda, ka laika posmā no 2007.gada 29.janvāra līdz 21.februārim puses elektroniski sazinājās, saskaņojot topošās mājas lapas dizainu. 2007.gada 15.martā prasītājs nosūtīja atbildētājam būtisku informāciju, tomēr tik un tā kavējās nosūtīt citu būtisku informāciju. 2007.gada 31.maijā atbildētājs nosūtīja prasītājam mājas lapu, kurā iztrūka atsevišķi raksturlielumi.

Atsaucas uz Civillikuma 2214., 2221.panta pirmo daļu un 2225.pantu. Uzskata, ka informācija jāsniedz pasūtītājam. Nav iedomājams, ka mājas lapas veidotājs varētu zināt, kādas jahtas pasūtītājs vēlēsies tirgot. Uzskata, ka tam ir tiesības paturēt prasītāja samaksāto avansu. [3] Izskatījusi lietu sakarā ar atbildētājas SIA „Karleks” iesniegto apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2010.gada 9.jūnijā prasību noraidīja pilnībā. [4] Senāts 2011.gada 7.decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 9.jūnija spriedumu un lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.

[5] Izskatījusi lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2012.gada 5.jūnija spriedumu prasību apmierināja pilnībā, atceļot līgumu un piedzenot priekšapmaksu. [5.1] Uzskatot, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, Civillietu tiesas kolēģija pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. [5.2] Civillietu tiesas kolēģija kritiski vērtēja atbildētājas iebildumus, ka tieši prasītājas bezdarbības dēļ nebija iespējams izpildīt pasūtījumu un izgatavot mājaslapu.

Novērtējot starp pusēm notikušo e-pasta saraksti laika posmā no 2007.gada 20.februāra līdz 2007.gada 18.jūnijam (lietas 16., 51., 52., 59., 66., 69., 70., 71., 77., 78., 79. un 80.lapa) tiesa atzina, ka nevienā no vēstulēm nav konkrētas un precīzas norādes, kāda informācija atbildētājai ir nepieciešama, lai varētu izstrādāt mājaslapu. Prasītāja, atsaucoties uz pušu vienošanos par veicamo darbu specifikāciju, norādīja, ka izstrādātajā mājaslapā konkrēto informāciju apņēmās ievadīt pats pasūtītājs. Tāpēc līgumā puses nebija vienojušās, ka prasītājai būtu jānodod atbildētājai vēl kāda informācija.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka puses būtu vienojušās par prasītājas pienākumu – nodot atbildētājai informāciju, tas ir, ziņas par konkrētiem faktiem, kas būtu bijis priekšnoteikums mājaslapas izveidei. [5.3] Atbildētāja bez pamata atsaukusies uz Civillikuma 2214.panta pirmo daļu, ja norunāts apstrādāt kādu materiālu, tad šis materiāls jāgādā pasūtītājam. Bet ja materiālu gādā uzņēmējs, un pasūtītājs tikai samaksā naudā par viņam izgatavoto lietu, tad līgums uzskatāms nevis par uzņēmumu, bet par pirkumu.

No 2007.gada 10.janvārī noslēgtā līguma redzams, ka SIA „Latinwest” kā pasūtītājai nav noteikts pienākums iesniegt materiālus SIA „Karleks” kā izpildītājai, lai pēdējā varētu tos apstrādāt. Savukārt, iztulkojot līguma pielikuma saturu, secināms, ka arī no līguma pielikuma neizriet prasītājas pienākums iesniegt materiālus atbildētājai, lai tā varētu izstrādāt mājaslapu. Civillikuma 1509.pants noteic, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Nepastāvot nevienam citam pienākumam, kas līgumā vai tā pielikumā būtu noteikts sabiedrībai „Latinwest”, izņemot samaksas pienākumu par izveidotu mājaslapu, atbildētājas atsaukšanās uz apstākli, ka tai no prasītājas bija nepieciešams saņemt kādus materiālus, ir nepamatota. Ja, SIA „Karleks” ieskatā, bez materiālu iesniegšanas mājaslapas izstrāde nav iespējama un tādēļ SIA „Latinwest” šajā sakarā uzliekams kāds pienākums, tad atbildētājai kā kreditorei Civillikuma 1509.panta izpratnē vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Novērtējot starp pusēm 2007.gada 10.janvārī noslēgto līgumu un tā pielikumu, atzīstams, ka SIA „Latinwest” nebija pienākums iesniegt SIA „Karleks” informāciju. Atbildētājas iebildumi ir nepamatoti un tie nevar būt iemesls prasības noraidīšanai. [6] Par apelācijas instances tiesas spriedumu atbildētāja SIA „Karleks” iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā, atsaucoties uz materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu un iztulkošanu, lūgusi spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai. Kasācijas sūdzībā norādīti tālāk minētie motīvi.

Tiesa nepareizi iztulkojusi Civillikuma 2214.pantu, jo nepamatoti izmantojusi vienīgi gramatisko tiesību normu iztulkošanas metodi un starp pusēm noslēgto līgumu pielīdzinājusi pirkuma līgumam. Civillikuma tapšanas laikā informācijas tehnoloģijas mūsdienu izpratnē nepastāvēja, kā arī nebija sastopami tādi līguma priekšmeti, kā interneta mājaslapas. Tādējādi konkrētajā gadījumā nevar vadīties vienīgi no tiesību normas vārdiskās jēgas. Civillikuma 2214.panta pirmās daļas otrais teikums norāda uz likumdevēja noteiktajiem kritērijiem, kā nošķirams uzņēmuma līgums no pirkuma līguma.

Tomēr šis nošķīrums neaptver bezķermenisku lietu, tādu kā interneta mājaslapas pasūtīšanu. Personalizētas interneta mājaslapas tiek programmētas pēc pasūtījuma. Ja konkrēto līguma priekšmetu nav iespējams iegādāties gatavu, tad tā izstrāde jāuzskata par uzņēmuma līgumu, nevis pirkuma līgumu. Tiesa nepamatoti nav vērtējusi Civillikuma 2221. un 2225.pantā paredzēto apstākļu iestāšanos, kas konkrētajā gadījumā atbrīvo atbildētāju no atbildības par līguma neizpildi un ļauj paturēt priekšapmaksu. [7] Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 22.oktobra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 5.jūnija spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par samaksātās priekšapmaksas piedziņu, atcelts un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, bet daļā, ar kuru apmierināta prasība par līguma atcelšanu, atstāts negrozīts kasācijas nepilnību dēļ. [7.1] Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 22.oktobra spriedumā ir norādījis uz to, ka tiesai vajadzēja izpētīt uzņēmuma personalizētās interneta mājaslapas izveides tehnoloģiju īpatnības un noteikt pasūtītā produkta, kas paredzēts izvietošanai virtuālajā vidē, juridisko dabu. [7.2] Tāpat no sprieduma nav iespējams izsecināt, kādi apsvērumi kalpojuši par pamatu tiesas pieņēmumiem, ka personalizētās interneta mājaslapas, kuru, kā zināms, nevar nopirkt veikalā, izveides pasūtījumam neder uzņēmuma līgums un ka starp pusēm noslēgtā līguma pielikumā ietvertie prasītājas norādījumi par veicamajiem darbiem, nesniedzot papildu informāciju jeb ziņas par uzņēmumu, partneriem u.tml., bija pietiekami, lai izstrādātu efektīvu mājaslapu. [8] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Ozoliņš prasību uzturēja uz tajās norādītajiem pamatiem.

Sniedza paskaidrojumus analogus prasības pieteikumā norādītajam. Uz tiesas sēdi apelācijas sūdzības iesniedzējas – atbildētājas pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas juridisko adresi (lietas 86.lapa). Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka atbildētāja pārstāvja neierašanās vērtējama kā neattaisnojoša. Pie šādiem apstākļiem tiesu kolēģija uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo tiesu kolēģija nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā vai 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Līdz ar ko tiesu kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt civillietu bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē. Pie apstākļa, ka lietas izskatīšana vairākkārt atlikta, ņemto vērā likuma „Par tiesu varu” 28.pantā nostiprināto procesuālās ekonomijas principu tiesu kolēģija atrod par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[9] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi SIA „Karleks”, lūdzot prasību noraidīt. Prasība daļā par līguma atzīšanu par spēkā neesošu ir stājusies likumīgā spēkā.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 22.oktobra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 5.jūnija spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par samaksātās priekšapmaksas piedziņu, atcelts un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. [9.1] Lietā nav strīda par to, ka starp SIA „Latinwest” kā pasūtītāju un SIA „Karleks” kā izpildītāju 2007.gada 10.janvārī noslēgts līgums par mājaslapas izveidi, ar kuru SIA „Karleks” apņēmusies pēc SIA „Latinwest” pasūtījuma nodrošināt uzņēmuma mājaslapas izveidi.

Līgumā puses vienojušās, ka pakalpojuma apjoms, specifikācija, cena un izpildes termiņi tiek noteikti līguma pielikumā, kas ir tā neatņemama sastāvdaļa. [9.1.1] Lietā nav strīda par to, ka līguma cena tika noteikta 1475 Ls, t.sk. PVN 18%. [9.1.2] Lietā nav strīda arī par to, ka, atbilstoši līguma noteikumiem, prasītāja 2007.gada 12.janvārī samaksāja atbildētājai priekšapmaksu 50% apmērā (737,50 Ls) no kopējās līguma samaksas. [9.1.3] Tāpat lietā nav strīda par to, ka puses vienojās par līguma, t.i., interneta mājas lapas izveidi ar izpildes termiņu 41 darba dienas laikā no līguma parakstīšanas brīža, t.i., no 2007.gada 10.janvāra.

Mājas lapas izstrādes termiņš beidzās 2007.gada 9.martā. [9.2] Lietā nav strīda par to, ka SIA „Latinvest” 2007.gada 11.jūlijā nosūtījusi paziņojumu par 2007.gada 10.janvāra līguma atcelšanu, jo noteiktajā termiņā SIA „Karleks” mājaslapu nav izstrādājusi. Kavējums šī līguma sakarā ir četri mēneši. [9.3] Prasība par samaksātās priekšapmaksas atpakaļ piedziņu pamatota ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, 1663. un 2213.pantu. [9.4] Izvērtējot lietā iesniegtos materiālus - starp pusēm notikušo e-pasta saraksti laika posmā no 2007.gada 20.februāra līdz 2007.gada 18.jūnijam (lietas 16., 51., 52., 59., 66., 69., 70., 71., 77., 78., 79. un 80.lapa), ir atzīstams, ka nevienā no vēstulēm nav konkrētas un precīzas norādes, kāda informācija atbildētājai ir nepieciešama, lai varētu izstrādāt mājaslapu. [9.5] Nav strīda par faktu, ka pēc 2007.gada 20.februāra prasītāja ir sūtījusi atbildētājai informāciju (lietas 17.-33.,44.-81.lapa).

Atbildētājas ieskatā, prasītājas atsūtītā informācija nav bijusi pietiekama. Savukārt prasītāja, atsaucoties uz pušu vienošanos par veicamo darbu specifikāciju, iebilda, ka izstrādātajā mājaslapā konkrēto informāciju apņēmās ievadīt pats pasūtītājs, t.i., prasītāja. Tāpēc līgumā puses nebija vienojušās, ka prasītājai būtu jānodod atbildētājai vēl kāda informācija. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka puses būtu rakstveidā vienojušās par prasītājas pienākumu – nodot atbildētājai informāciju, tas ir, ziņas par konkrētiem faktiem, kas būtu bijis priekšnoteikums mājaslapas izveidei. [9.6] Tai pat laikā Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, ja atbildētāja bija pozicionējusi sevi kā speciālistu Informācijas tehnoloģiju jomā mājas lapu izveidē un apņēmusies par noteiktu samaksu veikt pasūtījumu noteiktā termiņā, viņai bija jāsaprot jau līguma noslēgšanas laikā, kādas ir prasītājas vēlmes, un kā tās ir iespējams tehniski realizēt pušu atrunātajā termiņā.

Ja atbildētājai bija nepieciešami papildus dati, tie bija iegūstami savlaicīgi, t.i., tādā termiņā, lai tiktu ievērots galējais termiņš – 41 diena. [9.7] Civillikuma 2213.pants noteic, ka uzņēmējam jāpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod prasītājam. No lietas materiāliem un pušu paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāja mājaslapas izveidi līgumā noteiktā termiņā nav pabeigusi un nodevusi prasītājai. [9.8] Atbilstoši Civillikuma 1663.pantam, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu. [9.9] Civillietu tiesu kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 28.aprīļa spriedumā konstatētajam, ka SIA „Latinwest” vairs nav ieinteresēta 2007.gada 10.janvāra līguma izpildīšanā, jo tajā noteiktais termiņš nokavēts vairāk par četriem mēnešiem. [9.10] Tāpat Civillietu tiesu kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 28.aprīļa sprieduma secinājumam, ka atbildētājas iebildumi kā nepamatoti ir noraidāmi.

Puses nav vienojušās par papildinformācijas sniegšanu mājaslapas izveidei. [9.11] Atbildētājas iebildumi, ka starp pusēm notikusi sarakste ar e-pasta starpniecību, kas liecinot par darbu izpildes termiņa pagarināšanu, nav pamatoti, jo šāds dokuments nav pievienots lietas materiāliem, pieņemšanas-nodošanas akts nav parakstīts. Savukārt prasītājas darbinieka laipnās e-pasta atbildes liecina par kultūru interneta vidē, bet nedod pamatu to uzskatīt par juridisku vienošanos. [9.12] Tā kā atbildētāja nav izpildījusi pielīgtās saistības, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā priekšapmaksa 737,50 Ls jeb 1049,37 EUR (2007.gada 10.janvāra līgums ir atcelts ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 5.jūnija spriedumu, un, pārsūdzot kasācijas kārtībā, šai daļā ir stājies likumīgā spēkā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 22.oktobra spriedumu) (lietas 173.-179.lapa).

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2012.gada 12.jūnija sprieduma motīvu daļu ir norādījusi, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2008.gada 28.aprīļa spriedumā konstatētajam, piekrītot, ka minētais līgums ir uzņēmuma līgums.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2012.gada 5.jūnija spriedumā ir kritiski vērtējusi atbildētājas apelācijas sūdzības argumentus, uzskatot, ka nevar normu tulkot tikai gramatiski, bet nav pievienojusies tiem. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments savukārt piekrita kasācijas sūdzības iesniedzējas motīviem, kuros apstrīdēta Civillikuma 2214.panta pirmās daļas otrā teikuma attiecināšanas uz izskatāmajā lietā konstatētajiem apstākļiem pareizība. No Civillikuma 2214.panta pirmās daļas otrā teikuma gramatiskā formulējuma izriet, ka uzņēmuma līgumu ir pamats kvalificēt kā pirkumu pie nosacījuma, ja materiālu uzdevuma izpildei gādā pats uzņēmējs, bet pasūtītājs vienīgi samaksā par izgatavoto lietu, t.i., jaunu neatvietojamu pasūtījumam atbilstošu objektu, piemēram, kurpnieks, izmantojot viņa rīcībā esošos resursus, pēc pasūtītāja norādījumiem izgatavo jaunus apavus.

Šāds regulējums paredzēts ar mērķi noteikt kritērijus, pēc kuriem uzņēmuma līgums nošķirams no pirkuma. Augstākās tiesas Civillietu departaments uzskatīja, ka starp pusēm noslēgto līgumu, kura priekšmets bija interneta mājaslapas izveide, tiesa nepamatoti pielīdzinājusi pirkumam. Tomēr no pirmās instances tiesas un otrās instances tiesas 2012.gada 5.jūnija nolēmumiem neizriet, ka tiesas būtu kvalificējušas minēto līgumu kā pirkuma līgumu, vien izsakot kritiskus iebildumus par apelācijas sūdzības argumentiem (lietas 93.- 95.,148.-159.lapa).

Kasācijas instances tiesa ir norādījusi uz to, ka vai tiesa varēja nonākt pie secinājuma, ka, nesniedzot papildu informāciju jeb ziņas par uzņēmumu, partneriem u.tml., bija pietiekami, lai izstrādātu efektīvu mājaslapu. Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, pušu e-pasta sarakste liecina, ka papildu informācija tiktu sniegta, ja par to būtu profesionāls un savlaicīgs pieprasījums. No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka papildus informācija tika sākta pieprasīt tikai tad, kad līguma termiņš bija beidzies. Prasība par priekšapmaksas piedziņu apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 2213., 1663. un 1509.pantu. [10] Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota, apelācijas sūdzība kā nepamatota ir noraidāma, pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus, izlemjot prasību, ir devusi atbilstošu juridisko novērtējumu izskatāmajā lietā. [11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.pantu, ceļot prasību prasītājs ir samaksājis valsts nodevu lietā 161,88 LVL un 20,44 LVL (lietas 3., 4. lapa), kopā EUR 259,42 (divi simti piecdesmit deviņi euro un 42 centi), kuri ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam, apmierinot prasību. [12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, ar lietas izskatīšanu saistītie nesamaksātie izdevumi sakarā ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi sastāda EUR 40,61, kuri, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos. [12.1] Līdz ar to no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Karleks”, reģ.Nr.40003795813, par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 40,61 (četrdesmit euro un 61 cents) apmērā. [13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. [13.1] Tiesu kolēģija nosaka atbildētājiem 10 dienas no sprieduma stāšanās likumā spēkā labprātīgai sprieduma izpildei. [14] Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, piedzenamās summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Rezolutīvā daļa

Civillietu tiesu kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.-434. un 2041.pantu,

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt. Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Karleks”, reģ.Nr.40003795813, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latinwest” reģ.Nr.40103009436, samaksāto priekšapmaksu EUR 1049,37 (viens tūkstotis četrdesmit deviņi euro un 37 centi) un valsts nodevu EUR 259,42 (divi simti piecdesmit deviņi euro un 42 centi), pavisam kopā EUR 1308,79 (viens tūkstotis trīs simti astoņi euro un 79 centi). Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Karleks”, reģ.Nr.40003795813, par labu valstij tiesāšanās izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 40,61 (četrdesmit euro un 61 cents). Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama šādā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs tiesu administrācija, konta numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22. iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (lietas numurs, atbildētāja nosaukums un reģ. numurs). Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Motivēts spriedums sastādīts 2015.gada 1.jūlijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Sēbriņa Tiesnesis J.Freimanis Tiesnesis V.Vazdiķis