Court dismisses owner's claim to force gas company to sign contract due to prior tenant's unpaid debt.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the property owner's request to compel the gas utility to sign a new supply contract. The owner argued that as the current tenant had not settled previous debts, the utility should have been notified, but the utility cited the prior tenant's outstanding balance as the sole reason for refusal. The court ruled that the utility was justified in withholding service until the prior tenant's debt was resolved, noting that the owner bears responsibility for utility accounts when the tenant fails to pay.
Legislator headnote
AI generatedMinistry of Government Decree No. 1048, Article 3, Paragraph 1; Civil Code Article 1511; The gas utility company is justified in refusing to conclude a new supply contract with a property owner if the current tenant has not settled outstanding debts from a previous tenant.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29694114
Lietas arhīva Nr. C-0453-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos 2015.gada 6.maijā
Talsu rajona tiesa
tiesnese V.Pavlovska
ar tiesas sēžu sekretāri I.Grunsbergu,
piedaloties prasītāja pārstāvei advokātei Lindai Kaņepei
un atbildētāja pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret Akciju sabiedrību „Latvijas Gāze” par dabasgāzes piegādes pakalpojuma līguma
noslēgšanu un
Aprakstošā daļa
k o n s t a t ē j a:
/pers. B/ iesniedza prasību pret akciju sabiedrību „Latvijas Gāze” par dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu objektam /adrese/. Lūdz piedzīt
visus tiesāšanās izdevumus, procentus līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 1402., 1406., 1511.pantu, 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 3.punkta pirmo
teikumu, 46.punkta pirmo teikumu, 92.1.punktu.
Prasībā norādīts, ka /pers. B/ ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieks. Pēc namīpašuma denacionalizācijas, dzīvoklis bija izīrēts /pers. D/. /pers.
D/ nāves viņa dēls /pers. F/ turpināja dzīvot dzīvoklī un izmantoja dzīvoklim piegādātos komunālos pakalpojumus, arī dabasgāzi. /pers. F/ nenoslēdza
jaunu īres līgumu un nebija noslēdzis jaunu līgumu par dabasgāzes pakalpojumu piegādi, bet to turpināja lietot. 2011.gada 28.martā /uzvārds/ ģimene tika
no dzīvokļa izlikta, jo nemaksāja īres maksājumus. Nododot telpas, tika fiksēts gāzes rādījums 127.776 kub.m. /pers. D/ bija noslēdzis patstāvīgu līgumu
par dabasgāzes pakalpojumu izmantošanu, pēc viņa nāves šīs tiesības pārņēma dēls. Prasītājs lūdza atbildētāju noslēgt ar īpašnieku dabasgāzes piegādes
līgumu, bet atbildētājs atteicās, jo /pers. F/ palika nesamaksāts parāds par gāzes lietojumu līdz 2011.gada 28.martam. 2014.gada 5.martā Latgales
priekšpilsētas tiesa piedzina parādu par izlietoto dabasgāzi no /pers. F/. Prasītājs katru mēnesi maksā priekšapmaksu par gāzes izlietojumu, bet
atbildētājs draud gāzi atslēgt. Atbildētājs cenšas piespiest viņu samaksāt iepriekšējā lietotāja /pers. F/ parādu.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja, paskaidroja, ka iepriekšējais īrnieks /pers.D/ pats noslēdza līgumu ar “Latvijas Gāze”, tāpēc
/pers.B/ nekāda informācija nebija. 2014.gada 6.martā parāds par gāzes lietojumu tika piedzīts no īrnieka/uzvārds/un atbildētājs piespiež arī prasītāju
maksāt piedzīto parādu. Šobrīd dzīvoklī dzīvo cits īrnieks, lieto gāzi un prasītājs kā dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi maksā priekšapmaksu par gāzes
patēriņu. Prasītājs jau trīs gadus cīnās par līguma noslēgšanu ar atbildētāju.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina, jo kamēr netiks samaksāts parāds, atbildētājs dabasgāzi nepiegādās. Prasītājs dzīvoklī neielaiž,
tādēļ nav zināms, vai prasītājam nav parāds. Par parāda samaksu ir atbildīgs gan īrnieks, gan īpašnieks. Konkrētajā objektā parāds izveidojās laikā,
kad īpašnieks bija prasītājs. Parāds nav samaksāts, tādēļ līgums netiek noslēgts.
Motīvu daļa
Pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ iesniegtā prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/,
pamatojoties uz 2001.gada 5.februāra pirkuma līgumu, prasītājs /pers. B/ ieguva īpašuma tiesības uz visu īpašumu /adrese/.
1994.gada 13.jūnijā /pers. D/ noslēdza Dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. H/ un /pers. I/ pilnvaroto pārstāvi /pers. B/ par dzīvojamās telpas
/adrese/, nodošanu lietošanā. 1995.gada aprīlī un 1995.gada 22.novembrī /pers. B/ iegādājās no /pers. H/ un /pers. I/ viņiem piederošo īpašuma daļu.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 16.februāra spriedumu ir izbeigts 1994.gada 13.jūnija dzīvojamās telpas īres līgums un
/pers. F/ ar ģimeni izlikts no dzīvojamās telpas /adrese/.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.marta spriedumu no /pers. F/ piedzīts parāds par piegādāto dabasgāzi līdz skaitītāja
Nr. 96-2618 rādījumam 127 m3.
Pusēm pastāv strīds par to, vai dabasgāzes pakalpojums (līguma noslēgšana) sniedzams īpašniekam, ja iepriekšējais dzīvokļa īrnieks nav
norēķinājies par gāzes piegādi.
Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 76.punts noteic, ja
mājsaimniecības lietotājs ir gazificētā objekta īrnieks, par šo noteikumu 36.punktā minēto prasību ievērošanu ir atbildīgs gan lietotājs, gan objekta
īpašnieks. Atbilstoši 36.5.punktam, lietotājam ir pienākums līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un ziņot sistēmas
operatoram, kā arī izdarīt maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un apmērā.
Minēto Ministru kabineta noteikumu 95.1.punktā īpašniekam noteiktas tiesības pieprasīt informāciju par ēkā izvietoto mājsaimniecību lietotāju
maksājumiem par saņemto dabasgāzi, kā arī viņu noslēgtajiem līgumiem un līgumu izpildi.
Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 ”Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu
sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 6.punkts noteic izīrētāja tiesības ne biežāk kā reizi mēnesī pieprasīt no īrnieka,
kurš ar pakalpojuma sniedzēju norēķinās patstāvīgi, informāciju par veiktajiem maksājumiem.
Kā atzīts Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 6.marta spriedumā Nr. A43012211, A43-0051-13/5 [12.3] punktā: “Apgabaltiesas vērtējumā
Noteikumu Nr.1048 34., 36.5., 76., 95.1.punkta saturs ir pietiekami skaidri izteikts normas gramatiskajā tekstā, proti, likumdevējs ir paredzējis ēkas
īpašnieka atbildību arī par norēķiniem par saņemtajiem pakalpojumiem, kurus saņem īrnieks(lietotājs), arī gadījumā, ja īrnieks par pakalpojumiem
norēķinās tieši pakalpojumu sniedzējam”.
Saskaņā ar izziņu no bilanci 20-862950, tad konkrētais īrnieka parāds sāka veidoties no 2008.gada 30.septembra(sk. lietas32.lapa). Šajā periodā
spēkā bija Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumi Nr.99 ”Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” un arī šo noteikumu 72., 73.punkts
noteica dzīvojamās mājas īpašnieka atbildību par to, kā dzīvojamās mājas īrnieki norēķinās par pakalpojumiem.
Tādējādi tiesa atzīst, ka likums uzliek mājīpašuma īpašniekam atbildību par norēķināšanos par saņemtajiem pakalpojumiem, ja to neveic īrnieks.
Konkurences padome 2013.gada 1.oktobra lēmumā Nr.E02-48 “Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”
izvērtēja akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” piemēroto parādu atgūšanas praksi, nodrošinot iepriekšējā lietotāja parāda samaksu, atsakot jaunajam
lietotājam dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu. Secinājumu 120.punktā Konkurences padome ir atzinusi, ka parādu atgūšanas prakse nav vērtējama
kā netaisnīga, kuros esošais īpašnieks ir līdzatbildīgs par īrnieka parāda apmaksu.
Nepamatota ir prasītāja atsauce uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 6.novembra spriedumu SKA-676/2013,
jo šajā lietā ir atšķirīgas iepriekšējā un jaunā lietotāja savstarpējās tiesiskās attiecības, tā kā bija atteikums noslēgt līgumu ar jauno īpašnieku, jo nebija
samaksāts iepriekšējā īpašnieka parāds.
Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību(1401.).
/pers. B/ gribu noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu situācijā, kad viņa īrnieks(iepriekšējais lietotājs) nav norēķinājies par dabasgāzes piegādi
līdz 2011.gada 28.martam, tiesa atzīst, ka akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” ir pamatoti atteikusi noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi īpašumam
/adrese/, un tiesai nav pamats uzlikt pienākumu to noslēgt.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu, tiesa
Rezolutīvā daļa
n o s p r i e d a:
Noraidīt pilnā apjomā /pers. B/ prasību.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona
tiesā.
Tiesnese V.Pavlovska