Court dismissed appeal against administrative fines for prostitution services, upholding original police decisions.

NORAKSTS Lieta Nr.A42743008 143/AA43-0348-12/7

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2012.gada 3.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja V.Zommere, tiesneses S.Gintere un M.Osmane,

piedaloties Rīgas reģiona pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei M.Z., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par V.P. (p.k./personas kods/) un O.P. (p.k./personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4panta (Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 3.oktobra lēmums Nr.2644 un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 2008.gada 3.oktobra lēmums Nr.2645), sakarā ar V.P. un O.P. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 17.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 23.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolus V.P. Nr.PA220817 (turpmāk – 1.Protokols) un O.P. Nr.PA220818 (turpmāk – 2.Protokols) par to, ka 2008.gada 19.jūlijā plkst.2:30 naktsklubā „/Nosaukums/” V.P. un O.P. (turpmāk – pieteicējas) par maksu sniedza seksuālus pakalpojumus, kas izpaudās kā erotiskā masāža, tādējādi pārkāpjot 2008.gada 22.janvāra Ministru kabineta noteikumus Nr.32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi). Par minēto pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 174.4pantā.

Par izdarīto pārkāpumu 2008.gada 23.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.087/PA220817-2/1744-08 (turpmāk – 1.sākotnējais lēmums) par administratīvā soda piemērošanu V.P. un lēmumu Nr.087/PA220818-2/1744-08 (turpmāk – 2.sākotnējais lēmums) par administratīvā soda piemērošanu O.P. Saskaņā ar LAPK 174.4pantu katrai pieteicējai uzlikts naudas sods Ls 50 apmērā. Izskatot V.P. apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – Pārvalde vai atbildētāja) priekšnieks 1.sākotnējo lēmumu ar 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.2644 atstāja negrozītu. Izskatot O.P. apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks 2.sākotnējo lēmumu ar 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.2645 atstāja negrozītu.

[2] 2008.gada 10.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēju pieteikumi attiecīgi par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.2644 un Nr.2645 (turpmāk – Lēmumi) atcelšanu, kuros norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pieteicējas uzskata, ka viņu rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā savākti, neievērojot likuma prasības, vairākiem pierādījumiem ir falsifikācijas pazīmes. [2.2] Lietā esošajā S.C. (turpmāk - Š.K.) paskaidrojumā, kas rakstīts ar datoru, nav norādes, ka paskaidrojuma teksts Š.K. būtu pārtulkots. Š.K. netika dota iespēja pašrocīgi uzrakstīt paskaidrojumu. Paskaidrojuma teksts bija sagatavots iepriekš un iedots parakstīšanai alkohola reibumā esošajam Š.K. [2.3] Pieteicējas uzskata, ka arī policijas darbinieku ziņojumi ir vērtējami kritiski, jo tie ir pretrunīgi. Policijas darbinieki, pretēji LAPK 256.1panta prasījumiem, iebruka nakts kluba „/Nosaukums/” publiski nepieejamās telpās. [2.4] Pārvaldes secinājums par to, ka erotiskā masāža ir uzskatāma par seksuālo pakalpojumu ir kļūdains.

[3] Administratīvajai rajona tiesa iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norādījis, ka uzskata pieteicēju pieteikumos ietvertos prasījumus par nepamatotiem un noraidāmiem, jo ar lietā savāktajiem pierādījumiem pieteicēju pārkāpuma sastāvs tika pierādīts pilnībā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 12.februāra lēmumu, pēc pieteicēju pieteikumiem ierosinātās administratīvās lietas Nr.A42743008 un Nr.A42742408 apvienotas vienā tiesvedībā, apvienotajai lietai piešķirot Nr.A42743008.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 17.novembra spriedumu pieteicēju pieteikumi noraidīti, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [5.1] Pārvaldes Lēmumi, kas ir pieteicējām nelabvēlīgi administratīvie akti, pamatoti ar Noteikumu 3.punktu un LAPK 174.4pantu. Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to tiesību normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, spriedumā izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvo pārkāpumu izdarīšanas laikā. Pārkāpumu izdarīšanas brīdī LAPK 174.4pants paredzēja, ka par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, savukārt Noteikumu 3. punkts noteica, ka personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu. [5.2] Pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa darbinieki 2008.gada 19.jūlijā veica profilaktiskās pārbaudes naktsklubos, tostarp arī naktsklubā „/Nosaukums/” /adrese/. Pārbaudē konstatēts, ka naktskluba „/Nosaukums/” otrajā stāvā ierīkotas atsevišķas istabas. 2008.gada 19.jūlijā pārbaudes laikā [pulksten 2:30] tika konstatēts, ka naktskluba „/Nosaukums/” 5.istabā uz gultas sēdēja divas kailas sievietes (V.P. un O.P.) un starp viņām atradās kails vīrietis (Lielbritānijas pilsonis Š.K.), kuru viena no sievietēm glāstīja ar roku, otra bija noliekusies ar seju vīrieša kājstarpē. Lielbritānijas pilsonis Š.K. pirms iešanas uz otrā stāva istabu ar norēķinu karti samaksāja par abu sieviešu pakalpojumiem Ls 140 (sk. pieteicējas O.P. paskaidrojumu, lietas 2.sējuma 43.lapa). [5.3] Lietas faktiskie apstākļi fiksēti šādos lietā esošajos pierādījumos – Pārvaldes inspektora A.L. 2008.gada 19.jūlija ziņojumā (lietas 1.sējuma 43.lapa); 2008.gada 19.jūlijā procesuāli nostiprinātajā Lielbritānijas pilsoņa Š.K. paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 47.lapa); Protokolos (lietas 1.sējuma 54.lapa un lietas 2.sējuma 34.lapa); Pārvaldes inspektora A.R. ziņojumā (lietas 1.sējuma 44.lapa); 2008.gada 19.jūlijā un 23.jūlijā sniegtajos V.P. paskaidrojumos (lietas 1.sējuma 48. un 58. – 59.lapa); 2008.gada 19.jūlijā un 23.jūlijā sniegtajos O.P.

paskaidrojumos (lietas 2.sējuma 43. un 45.lapa); Pārvaldes inspektora N.Z. 2008.gada 19.jūlija ziņojumā (lietas 1.sējuma 42.lapa). [5.4] Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzina, ka fakts, ka Lielbritānijas pilsonim Š.K. 2008.gada 19.jūlijā plkst.2:30 naktsklubā „/Nosaukums/” par maksu tika sniegti seksuālie pakalpojumi, izriet no šīs personas paskaidrojuma, kas uzskatāms par uz lietu attiecināmu un pietiekamu pierādījumu, jo šo paskaidrojumu sniedza lietas iznākumā neieinteresētā persona. Ņemot vērā, ka Š.K. paskaidrojumi pieņemti ar tulka starpniecību un procesuāli nostiprināti, tiesai nebija pamata apšaubīt to saturu. Viktorijas un O.P. viedoklis, ka Protokolos norādītajā vietā un laikā konstatētās darbības ir bijusi tikai erotiskā masāža, ir pretrunā ar tās personas redzējumu, kam šāda rakstura pakalpojums tika sniegts. Pārvalde izskatāmajā lietā, izvērtējot pieteicēju sniegtā pakalpojuma būtību, pamatoti ir atsaukusies uz 2005.gada 27.oktobra Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumā Nr. SKK-

405 (sk. http://www.at.gov.lv/files/archive/department 2/2005/kd271005.doc) ietvertām atziņām, secinot, ka erotiskā masāža pēc būtības ir seksuālo pakalpojumu sniegšana par maksu, norādot, ka ar seksuāliem pakalpojumiem nav saprotami tikai un vienīgi tradicionālie seksa veidi, bet tie var ietvert arī citas indivīda seksuālo vēlmju apmierināšanas formas. Viens no kritērijiem, lai atzītu personu darbību par seksuālo pakalpojumu sniegšanu, varētu būt jebkādu manipulāciju izdarīšana tiešā fiziskā saskarsmē ar personas dzimumorgāniem par maksu, pie kam šādas darbības netiek veiktas ārstnieciskos nolūkos, līdz ar to pamatots ir arī Pārvaldes izdarītais secinājums, ka V.P. un O.P. par maksu sniegtais pakalpojums Š.K. uzskatāms par seksuālo pakalpojumu.

Tā kā naktsklubs „/Nosaukums/” nav atzīstams arī par pieteicēju dzīvojamo telpu, jo pieteicējas nav iesniegušas apstiprinājumu, ka naktskluba „/Nosaukums/” (adrese: /adrese/) 5.telpa ir viņu īpašums vai par šo telpu viņas būtu noslēgušas īres līgumu, tiesa atzina, ka pieteicējas Protokolos norādītajā vietā un laikā pārkāpušas Noteikumu 3.punktā noteikto – sniedza seksuālos pakalpojumus telpā, kura nav pieteicēju īpašumā esoša dzīvojamā telpa un par kuru pieteicējas nav noslēgušās īres līgumu. [5.5] Tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā Pārvaldes amatpersonas pareizi ir noskaidrojušas pie administratīvās atbildības saucamās personas, un pieteicēju vaina LAPK 174.4pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pilnīgi pierādīta.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem, bet saskaņā ar otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. LAPK 174.4panta sankcija ir naudas sods līdz divsimt piecdesmit latiem.

Ar Lēmumiem katrai no pieteicējām tika piemērots naudas sods Ls 50 apmērā, norādot, ka soda apmēra noteikšanai tika ņemts vērā izdarīta pārkāpuma raksturs un pārkāpēju personība. Pieteicējām piemēroto administratīvo sodu tiesa atzina par samērīgu un tiesisku. Piemērotā soda apmērs sasniedz LAPK 22.pantā definēto mērķi – administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesa nekonstatēja apstākļus (LAPK 17. – 19. un 21.pants), kuru dēļ pieteicējas no administratīvās atbildības būtu atbrīvojamas. [5.6] Prasības, kādas ir izvirzāmas iestādes lēmumam, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietā, ir uzskaitītas LAPK 274.pantā. Tiesa konstatēja, ka gan sākotnējos lēmumus, gan Lēmumus pieņēma amatpersonas, kurām šāds deleģējums piešķirts LAPK 214.pantā. Lēmumos ir izvērtēts pieteicēju pieļautā administratīvā pārkāpuma sastāvs, kā arī ietvertas visas LAPK 274.pantā Lēmumu saturam izvirzītas prasības.

Tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā pieteicējām administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski.

[6] Pieteicējas, nepiekrītot spriedumam, iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts turpmāk minētais. [6.1] Pieteicējas uzskata, ka Š.K. paskaidrojumi ir safalcificēts dokuments. No N.Z. ziņojuma izriet, ka Š.K. tika aizturēts 2008.gada 19.jūlijā plkst.4:55 smagā reibuma stāvoklī, kas atbilst 2,87 promilēm, un viņš nevarēja sakarīgi runāt un paskaidrot notikušā apstākļus. Paskaidrojums no Š.K. pieņemts 19.jūlijā plkst.9:00, un, ņemot vērā to, ka alkohols cilvēka organismā pārstrādājās ar ātrumu 0,1-0,16 promiles stundā, uz paskaidrojuma sniegšanas brīdi Š.K. bija vidējas pakāpes reibuma stāvoklī, kas atbilst 2,00 promilēm.

Š.K. tika atbrīvots 19.jūlijā plkst.10:35. Minētais liecina, ka Š.K. sniedzis paskaidrojumus būdams aizturētais, atrodoties izolatorā un vidējas pakāpes reibumā. Lietā nav pierādījumu, ka Š.K. būtu brīdināts par pienākumu dot liecības atbilstoši LAPK 264.pantam. [6.2] Tulks V.T. nav tulks no angļu valodas, ko apliecinājis atbildētājs, līdz ar to secināms, ka Š.K. parakstīja dokumentu, nezinot tā saturu un, pieteicēju ieskatā, Š.K. parakstītu jebkuru dokumentu, lai ātrāk tiktu prom no izolatora. Lietā nav noskaidrots, kāpēc Š.K. neuzrakstīja paskaidrojumu pašrocīgi un kāpēc pirms Š.K. atbrīvošanas nav fiksēts alkohola daudzums viņa organismā.

Ņemot vērā minēto, Š.K. lietā nopratināms kā liecinieks. [6.3] Tiesas lēmums par to, ka erotiskā masāža ir uzskatāma par seksuālo pakalpojumu, pamatots ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2005.gada 22.janvāra lēmumu lietā SKK-405, taču spriedumā Senāta lēmuma secinājumi tika izmantoti nepilnīgi, izraujot tos no konteksta. Tiesa savā spriedumā, pretēji Senāta lēmuma lietā Nr.SKK-405 7.un 8.rindkopā minētajam, nav noskaidrojusi fakta jautājumu, bet formāli pieskaitījusi jēdzienu „erotiskā masāža” jēdzienam „seksuālie pakalpojumi”.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējas nav veikušas seksuāla rakstura darbības. [6.4] Pieteicējām netika nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem un vērsties pēc juridiskās palīdzības, un sākotnējos lēmumus pieņēmusi amatpersona, kura nebija kompetenta to darīt. [6.5] Tiesa nav vērtējusi faktu, ka pieteicējas nav saņēmušas maksu par seksuālajiem pakalpojumiem. Š.K. pakalpojumu apmaksājis bāra kasē. Ja viņš bāra kasē būtu apmaksājis seksuālus pakalpojumus, bāra īpašnieki tiktu saukti pie kriminālatbildības.

[7] Administratīvajā apgabaltiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Pārvalde norādījusi turpmāk minētos argumentus. [7.1] Izrakstot personu no atskurbšanas telpām, viņas veselības stāvokli pārbauda sertificēts feldšeris, kurš norāda, vai personu var atbrīvot vai nē. Ja Š.K. atbrīvošanas laikā vēl būtu bijis stiprā alkohola reibuma stāvoklī, viņš netiktu atbrīvots. [7.2] Š.K. paskaidrojuma pieņemšanas laiks 9:00 ir aptuvens, un paskaidrojumu no Š.K. policijas darbinieks varēja pieņemt tikai tad, kad viņš tika atvests no atskurbtuves, tātad pēc atbrīvošanas, līdz ar to nav pamatots arī pieteicēju apgalvojums, ka Š.K. parakstītu jebko, lai tiktu prom no izolatora. Š.K., sniedzot paskaidrojumus, ir parakstījies un norādījis, ka paskaidrojums viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, līdz ar to nav pamata apšaubīt, ka viņš būtu sniedzis nepatiesas liecības. [7.3] Š.K. policijas iecirknī netika aizturēts un neatradās izolatorā. Viņu uzaicināja uz dienesta kabinetu, kur viņš sniedza paskaidrojumus par notikumu. [7.4] V.T. brīvi pārvalda angļu valodu, līdz ar to paskaidrojuma pieņemšanai tika pieaicināts kā tulks. [7.5] Pieteicējas savos paskaidrojumos norādījušas, ka abas sniedza klientam erotisko masāžu. Pārkāpuma izdarīšanai obligāta pazīme nav samaksas saņemšana. Persona tiek saukta pie atbildības par pakalpojuma sniegšanu, un no lietas materiāliem izriet, ka nakts klubā

„/Nosaukums/” tiek organizēts darbs, lai klientiem par samaksu sniegtu erotiskās masāžas pakalpojumus. Klientiem izvēloties pakalpojumu, jāveic samaksa nakts kluba darbiniekiem.

[8] Uz tiesas sēdi pieteicējas nav ieradušās, nav arī saņemti nekādi iesniegumi par lietas atlikšanu vai izskatīšanu bez pieteicēju klātbūtnes. Apgabaltiesa konstatēja, ka par tiesas sēdes vietu un laiku pieteicējām ir paziņots un uzskatīja, ka lietu iespējams izskatīt bez pieteicēju klātbūtnes. Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[9] Noklausījusies Pārvaldes pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, apgabaltiesa secina, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un Lēmumi atstājami negrozīti.

[10] LAPK 289.22pants pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās „a” nodaļas prasībām. Minētajā nodaļā ietvertā LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes lēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju, kas atreferēta šā sprieduma [5] punktā, secina, ka tiesa ir atzinusi Lēmumus par tiesiskiem. Apgabaltiesa savukārt atzīst par pareizu, izvērstu un pilnīgu pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, līdz ar to tai pievienojas un to neatkārto.

[11] Par pieteicēju apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [11.1] Pieteicēju apelācijas sūdzībā pamatā izteikti iebildumi pret pirmās instances tiesas sniegto lietas faktisko apstākļu juridisko novērtējumu. Atbilstoši LAPK 244.pantam tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (sk. Senāta 2007.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-305/2007 10.punktu, 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-219/1007 11.punktu). [11.2] Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicēju viedoklim, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir safabricēta.

Apgabaltiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā pārkāpuma fakts ir konstatēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, proti, pārkāpuma faktu ir konstatējuši policijas darbinieki, pildot savus dienesta pienākumus. Apgabaltiesai nav iesniegts neviens pierādījums par policijas darbinieku prettiesiskām darbībām pārkāpuma konstatēšanas laikā. Līdz ar to nav konstatējams objektīvs pamats aizdomām par to, ka administratīvā pārkāpuma lieta būtu safabricēta. Pārkāpuma konstatēšanas apstākļi ir precizēti policijas darbinieku dienesta ziņojumos.

Atbilstoši LAPK 243.panta otrajā daļā noteiktajam policijas darbinieku paskaidrojumos (dienesta ziņojumos) sniegtās ziņas par faktiem ir izmantojamas kā pierādījumi lietā. Nevienam pierādījumam nav iepriekš noteikta spēka un tas nesaista iestādi un tiesu. Tādējādi fakts, ka ziņas sniegusi valsts amatpersona, vēl pats par sevi nenozīmē, ka sniegtās ziņas ir patiesas. Vienlaikus apgabaltiesa uzskata, ka, lai amatpersonas (tāpat kā jebkuras citas personas) sniegtās ziņas atzītu par nepatiesām, ir nepieciešams konstatēt attiecīgus apstākļus vai dibinātus iemeslus, kas dotu pamatu šaubām par sniegto ziņu patiesumu vai objektivitāti.

Izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa lietā nesaskata nevienu apstākli vai objektīvu iemeslu, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki, konstatējot pārkāpumu vai sniedzot dienesta ziņojumus, būtu kļūdījušies vai būtu snieguši nepatiesas ziņas. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa no lietā esošajiem pierādījumiem nerod apstiprinājumu pieteicēju apgalvojumiem, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir safabricēta; ka protokolā un policijas darbinieku dienesta ziņojumos ietvertās ziņas nav patiesas. [11.3] Par daļēji pamatotu apgabaltiesa atzīst pieteicēju pārstāvja argumentu, ka atbildētājam nebija pamata vērtēt kā pierādījumu lietā esošo Lielbritānijas pilsoņa Š.K. paskaidrojumu, kas sastādīts latviešu valodā.

Pirmkārt, apgabaltiesai nav iespējas pārbaudīt Š.K. sniegtā paskaidrojuma saturu oriģinālvalodā. Otrkārt, apliecinājumu, ka Š.K. sniegtais paskaidrojums angļu valodā no viņa vārdiem ir pierakstīts pareizi latviešu valodā, ir rakstījis tulks, nevis pati persona, kas sniegusi paskaidrojumu. Apgabaltiesa uzskata, ka gadījumā, ja persona sniedz paskaidrojumu svešvalodā, tad lietai ir pievienojams gan paskaidrojuma teksts oriģinālvalodā, gan tulkojums, lai šaubu gadījumā tiesai būtu iespēja pārbaudīt tulkojuma atbilstību tekstam oriģinālvalodā.

Turklāt to, ka paskaidrojuma teksts ir pierakstīts pareizi, spēj objektīvi apliecināt vienīgi tā persona, kura sniedz savu paskaidrojumu, nevis kāda cita persona (tostarp, tulks). Izskatāmajā gadījumā Lielbritānijas pilsonim nemaz nav bijis iespējams pārliecināties par to, kāda satura paskaidrojums ir pierakstīts no viņa vārdiem, jo dokuments ir sastādīts latviešu valodā, kuru Š.K. nesaprot. No policijas inspektora N.Z. dienesta ziņojuma, kā arī no citiem lietas materiāliem konstatējams, ka paskaidrojuma sniegšanas brīdī Š.K. bijis stiprā alkohola reibuma stāvoklī un tādēļ nav spējis neko paskaidrot.

Minētie apstākļi ir pierādīti arī ar administratīvās aizturēšanas protokolā un alkohola ietekmes noteikšanas protokolā nostiprinātajām ziņām, proti, ka Š.K. ticis aizturēts par LAPK 171.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un nogādāts policijas telpās atskurbšanai, Š.K. konstatēta alkohola ietekme 2,87 promiles. Šādi apstākļi ievērojami pastiprina šaubas par Š.K. sniegtā paskaidrojuma ticamību. Apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nav iespējams novērst šaubas par Lielbritānijas pilsoņa Š.K. sniegtā paskaidrojuma saturu – gan to, vai paskaidrojums no viņa vārdiem ticis pierakstīts pareizi, gan arī to, vai lietā esošais paskaidrojuma tulkojums atbilst tekstam oriģinālvalodā.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Lielbritānijas pilsoņa Š.K. paskaidrojums nav pienācīgi nostiprināts pierādījums administratīvā pārkāpuma lietā, tādēļ iestādei un pirmās instances tiesai nebija pamata to vērtēt kā pierādījumu. [11.4] Tomēr apgabaltiesa atzīst, ka minētās nepilnības pierādījumu nostiprināšanā izskatāmajā gadījumā nav ietekmējušas Lēmumu saturu, jo pieteicēju vaina LAPK 174.4 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar citiem lietas materiāliem to kopsakarībā.

[12] Attiecībā uz citiem apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda, ka atbildes uz tiem jau dotas pirmās instances tiesas spriedumā, kuram apgabaltiesa pievienojas, tāpēc apgabaltiesas šos argumentus sīkāk neatrunā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.22panta pirmo un otro daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt V.P. (personas kods /personas kods/) un O.P. (personas kods /personas kods/) sūdzības. Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.2644 (protokols Nr.PA 220817). Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.2645 (protokols Nr.PA 220818). Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) V.Zommere

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) M.Osmane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese V.Zommere Rīgā, 2012.gada 3.septembrī