Court orders landlord to collect rent arrears and evict tenant for non-payment of social housing fees.

Lietas Nr. C33556616

Lietas arhīva Nr. C-2908-17/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2017.gada 9.martā

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Jaunzeme,

tiesas sēdes sekretāre I.Štokmane,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

atbildētājai /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un īrnieces izlikšanu bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2016.gada 26.maijā cēla tiesā prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2014.gada 22.oktobra Sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-16.2.2/1397 atbildētāja bija

dzīvokļa Nr./adrese/, īrniece. Līgums noslēgts ar termiņu līdz 2015.gada 31.oktobrim.

2016.gada 8.aprīlī prasītāja nosūtīja atbildētājai paziņojumus par telpu atbrīvošanu, ar kuriem informēja par īres līguma termiņa notecējumu, lūdzot

labprātīgi atbrīvot dzīvokli un vienlaikus brīdinot arī par sekām, kādas iestāsies, ja dzīvoklis labprātīgi netiks atbrīvots.

Atbildētāja noteiktajā termiņā dzīvokli neatbrīvoja un turpina to lietot.

Laikā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.aprīlim atbildētāja nepildīja savas saistības, neveica maksājumus par apsaimniekotāja sniegtajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā viņai izveidojās parāds 401,23 euro apmērā.

Prasītājas izrakstītos rēķinus atbildētāja nav apstrīdējusi, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu un Civillikuma 1587.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas īres un komunālo

maksājumu parādu par laiku no 2014.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.aprīlim 401,23 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus, kā arī izlikt atbildētāju no

dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[3] Atbildētājas rakstveida paskaidrojums par celto prasību tiesā nav saņemts.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem.

Atbildētāja prasību atzina pilnā apmērā, ko apliecināja ar savu parakstu pielikumā pie tiesas sēdes protokola.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savas prasības pamatojumam prasītāja iesniegusi tiesā 2014.gada 22.oktobra Sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1.2-16.2.2/1397 ar

pielikumiem Nr.1 un Nr.2, un pie tā papildus noslēgtās 2015.gada 16.jūnija un 2015.gada 16.septembra Vienošanās pie īres līguma (lietas 22.-34.lapa);

2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/195 (lietas 69.-73.lapa); norēķinu pārskatu par laiku no 2014.gada 1.oktobra līdz 2016.gada

30.aprīlim (lietas 35.-38.lapa); 2016.gada 8.aprīļa paziņojumu atbildētājai par telpu atbrīvošanu (lietas 39.lapa); 2016.gada 14.aprīļa Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas izziņu Nr.1047 par /pers. B/ dzīvesvietu (lietas 42.lapa).

[5.2] Ņemot vērā to, ka atbildētāja celto prasību ir atzinusi, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā

iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem vadījusies.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu vai ar līgumu, vai pēc parašas.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos, maksa par pakalpojumiem, kas saistīta ar dzīvojamās telpas lietošanu - normatīvajos aktos vai

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā, bet obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā,

termiņā un kārtībā.

Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā

paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā noteikts, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Atbilstoši likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta pirmās daļas 1.punktam, sociālā dzīvokļa un viņa

ģimenes locekļu pienākums ir sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī

ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus.

[5.3] Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētāja celto prasību ir atzinusi pilnā apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu 401,23 euro apmērā un īrnieces izlikšanu bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas kā pamatota ir apmierināma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt arī likumiskos sešus

procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

[7] Civilprocesa likuma 41.pantā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 146,98 euro apmērā, ko veido valsts nodeva

142,28 euro un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,06 euro apmērā

piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

13,76 euro, bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 4,70 euro.

[8] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums ir izpildāms labprātīgi 10

dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-

193.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods/personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, īres un komunālo

maksājumu parādu par laika posmu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 30.aprīlim 401,23 euro un tiesas izdevumus 146,98 euro, kopā piedzenot

548,21 euro (pieci simti četrdesmit astoņi euro, 21 cents).

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas 401,23 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Izlikt /pers. B/ personas kods /pers. kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,06 euro (deviņi euro, 6 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, veicama AS “Swedbank” norēķinu kontā

Nr.LV57HABA0551008923379, SWIFT kods: HABALV22.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 9.marta spriedumu

civillietā Nr.C33556616.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Tiesnese I.Jaunzeme