Legislator Case Law & Legislation
11095137414 / K31-0141-15 AI generated

Court convicts defendant of theft, imposes prison sentence, and orders compensation to victim company.

Case Number 11095137414 / K31-0141-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of two instances of petty theft and imposed a combined prison sentence of five months. The defendant confessed to the crimes, and the court validated the victim company's claim for compensation totaling 34.47 euros. Consequently, the defendant was ordered to serve the prison term and pay the specified compensation to the victim.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 5. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 520. panti: The court may convict a defendant of theft, combine sentences under the cumulative punishment rule, and order the defendant to pay compensation to the victim for material loss.

Keywords

AI generated
petty theft conviction cumulative punishment rule material loss compensation prison sentence imposition confession acceptance

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. daļa
Krimināllikuma 50. panta 5. daļa
Krimināllikuma 52. panta 5. daļa
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Kriminālprocess Nr.11095137414

11095140914

Lieta K31-141-15/4

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 27.februārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese D.Treija,

piedaloties prokurorei I.Savčenko,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. D/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā.

Tiesa

konstatēja

/pers. D/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2014.gada 25.augustā ap plkst.14.31, atrodoties SIA „Maxima Latvija” veikala

„Maxima” R-29 tirdzniecības zālē /adrese/, veikala darba laikā, /pers. D/, nolūkā izdarīt

svešas kustamas mantas nolaupīšanu, paņēma no stenda viena litra tilpuma viskija „Jim

Beam” pudeli 15,99 euro vērtībā un 0,7 litra tilpuma viskija ,,J.Walker Red Label” pudeli

18,48 euro vērtībā un, domādams, ka viņa darbības neviens nenovēro, noslēpa tās sev zem

apģērba. Pēc kā izgāja no veikala tirdzniecības zāles, nesamaksājot par divām viskija

pudelēm 34,47 euro vērtībā, tādējādi tās nolaupot.

Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. D/ slepeni nolaupīja cietušajam SIA

„Maxima Latvija” piederošu kustamu mantu kopējā vērtībā 34,47 euro, t.i., nelielā

apmērā.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

/pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā

apmērā šādos apstākļos:

2014.gada 25.augustā ap plkst.18.01 /pers. D/, atrodoties SIA „Maxima Latvija”,

vienotais reģistrācijas Nr.40003520643, veikala „Maxima” /adrese/ tirdzniecības zālē,

veikala darba laikā, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas

slepenu nolaupīšanu. Realizējot noziedzīgo nodomu, /pers. D/, uzskatot, ka viņa darbības

neviens nenovēro, veikala tirdzniecības zālē paņēma un ielika savā līdzpaņemtā maisā:

1) vienu 40% viena litra tilpuma degvīna „FINLANDIA” pudeli 20,11 euro vērtībā;

2) divas 40% viena litra tilpuma viskija „GRANTS FINEST” pudeles, kuras vienas

vērtība ir 21,76 euro, kopējā vērtībā 43,40 euro vērtībā;

pavisam kopā – 63,51 euro vērtībā, un izgāja no veikala caur kasēm, nesamaksājot par

alkoholiskiem dzērieniem, tādējādi tos nolaupot.

Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. D/ slepeni nolaupīja cietušajam SIA

„Maxima Latvija” piederošu kustamu mantu kopējā vērtībā 63,51 euro, t.i., nelielā

apmērā.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā divu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas atzina

pilnībā un izdarīto nožēloja, kā arī pilnā apjomā atzina cietušā SIA „Maxima Latvija”

pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu kopumā 97,98 euro apmērā,

norādot, ka pirmstiesas kriminālprocesā labprātīgi ir atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo

nodarījumu radīto kaitējumu 63,51 euro apmērā, ko apliecina lietas materiālos esošais a/s

„Swedbank” 2015.gada 10.janvāra maksājuma uzdevums Nr.273. Lūdza lietā neveikt

pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Prokurore uzturēja apsūdzētā lūgumu neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.

Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam,

nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam

izvirzītajā apsūdzībā divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kā arī tiesai, pēc

krimināllietas materiālu pārbaudes, nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam izvirzītajā

apsūdzībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vaina ir pierādīta

pilnībā, līdz ar to /pers. D/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms divu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu

analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda

veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. D/ 2014.gada 25.augustā

plkst.14.31 un 2014.gada 25.augustā plkst.18.01 izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējami kā tīši mazāk smagi noziegumi.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. D/ ar tiešu nodomu un

apzinātām darbībām ir vērsies pret īpašumu, apdraudot cietušā SIA „Maxima Latvija”

mantiskās intereses, vēloties prettiesiski iegūt savā īpašumā svešu mantu nelielā apmērā,

tādā veidā nodarot cietušajam reālu materiālo zaudējumu.

Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ personību raksturojošos datus,

noskaidrots: dzimis /datums/– Rīgā; Latvijas Republikas pilsonis, ir deklarēta dzīvesvieta,

precējies [1.sējuma lietas 52.-54.lapa; 2.sējuma lietas 58.-61.lapa]; pēc apsūdzētā vārdiem

– apgādībā divi mazgadīgi bērni, ir ieguvis pamatskolas izglītību, laika posmā no

2014.gada augusta līdz novembrim strādāja algotu darbu a/s „Ceļu pārvalde” par

bruģētāju; „Slimību profilakses un kontroles centrā” nav informācijas par /pers. D/

atrašanos psihiatra uzskaitē [1.sējuma lietas 72.lapa]; laika posmā no 2008.gada

11.novembra līdz 2014.gada 20.februārim atradās VSIA „Rīgas psihiatrijas un

narkoloģijas centra” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas

uzskaitē [1.sējuma lietas 74.lapa]; ir reģistrēti administratīvie pārkāpumi [1.sējuma lietas

58.-59.lapa]; uz lietas izskatīšanas brīdi iepriekš astoņas reizes tiesāts, no kurām sešas

sodāmības dzēstas [1sējuma lietas 59.-64.lapa; 2.sējuma lietas 48.-54., 134.-139.lapa]:

1) Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2001.gada 10.janvāra spriedumu pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 41.panta pirmo

daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, sodu nosakot nosacīti, ar pārbaudes laiku uz

1 gadu. Nolēmums stājies likumīgā spēkā 2001.gada 23.janvārī. Sodāmība dzēsta.

2) Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2003.gada 3.novembra spriedumu pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.panta pirmo

daļu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem. Nolēmums stājies likumīgā

spēkā 2004.gada 8.martā. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2004.gada 13.novembrī.

Sodāmība dzēsta.

3) Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2006.gada 16.novembra

spriedumu pēc Krimināllikuma 179.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma

55.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, sodu nosakot nosacīti, ar

pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Nolēmums stājies likumīgā spēkā 2006.gada

1.decembrī. Atbrīvots tiesas zālē 2006.gada 16.novembrī. Sodāmība dzēsta.

4) Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2009.gada 22.oktobra spriedumu pēc

Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.panta pirmo

daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 3 mēnešiem. Nolēmums stājies likumīgā

spēkā 2010.gada 9.martā. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2011.gada 4.decembrī.

Sodāmība dzēsta.

5) Ar Rīgas rajona tiesas 2009.gada 11.novembra spriedumu pēc Krimināllikuma

253.2panta pirmās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Nolēmums stājies

likumīgā spēkā 2009.gada 28.novembrī. Sodāmība dzēsta.

6) Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 16.februāra

spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, 175.panta pirmās daļas,

piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un 50.panta piekto daļu, ar brīvības

atņemšanu uz 2 gadiem 3 mēnešiem. Nolēmums stājies likumīgā spēkā 2010.gada

23.martā. Sodāmība dzēsta.

7) Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 7.aprīļa spriedumu pēc

Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 179.panta pirmās daļas, ar piespiedu darbu

260 stundu apmērā. Nolēmums stājies likumīgā spēkā 2014.gada 24.aprīlī [1.sējuma

lietas 46.-48.lapa; 2.sējuma lietas 63.-64., 130.-131.lapa]. Sodāmība nav dzēsta.

8) Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras 2014.gada 6.oktobra prokurora

priekšrakstu pa sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, ar piespiedu darbu

80 stundu apmērā. Prokurora priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā 2014.gada

22.oktobrī. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 17.decembra

lēmumu noteikts galīgais sods pēc spriedumu kopības – piespiedu darbs 260 stundu

apmērā. Nolēmums stājies likumīgā spēkā 2014.gada 30.decembrī [2.sējuma lietas

90.-91., 132.-133.lapa]. Sodāmība nav dzēsta.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/, atzīstot vainu un nožēlojot izdarīto, paskaidroja, ka

zādzības no veikala izdarīja mērķtiecīgi, jo bija vēlme iegādāties savai lietošanai

alkoholiskos dzērienus, taču nebija finanšu līdzekļu, lai norēķinātos par iegādāto preci.

Kategoriski noliedza atkarības (alkoholisma, narkomānijas) esamību, taču nevarēja sniegt

objektīvu skaidrojumu faktam, kāpēc uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi saskaņā

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām ir bijis sodīts par nelikumīgām

darbībām ar narkotiskām vielām, un par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu

lietošanu sabiedriskās vietās. Nenoliedza, ka uz lietas izskatīšanas brīdi pret viņu ir

ierosināts analoģiska rakstura kriminālprocess, kura ietvaros viņam ir noteikts drošības

līdzeklis – apcietinājums. Nosakot sodu, lūdza ņemt vērā, ka viņa aprūpē un apgādībā ir

ģimene, kurā augt divi mazgadīgi bērni, ka arī to, ka ir apzinājies savu darbību

pretlikumību un labprātīgi atlīdzinājis daļu no cietušajam radītā mantiskā zaudējuma.

Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības)

noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā spēkā esošajā likuma redakcijā

noteikts, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības

atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka

soda veidiem.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, izvērtējot lietas materiālos esošos /pers. D/

personības raksturojošos datus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, atzīst,

ka vainīgajam par izdarīto noziegumu ir nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods, kā to

lūdza arī prokurore tiesas debatēs un kam piekrita pats apsūdzētais.

Izvērtējot izvēlētā soda veida lietderības aspektu, tiesa ņem vērā būtisku apstākli –

jauni noziedzīgi nodarījumi izdarīti neizciesta soda laikā, kas apliecina faktu, ka

Krimināllikuma vispārprofilaktiskā iedarbība un soda speciālā prevencija pēc vairākkārt

izciestajiem sodiem nav sasniegusi savu mērķi – personas resocializācija, ko objektīvi

apstiprina /pers. D/ faktiskās darbības un soda efektivitātes kritērijs – recidīvs.

Nosakot sodu, tiesa neatstāj bez ievērības apsūdzētā tiesas sēdē minētos relatīvi

pozitīvi personību raksturojošos faktus – līdz apcietinājumam bija ekonomiski aktīvs un

strādāja algotu darbu; ir ģimene un apgādībā esošas personas; ir gribas diktēts lēmums pēc

visu sodu izciešanas turpmāk atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, taču

minētais nevar būt pamatā tam, lai nesaņemtu sodu par jau izdarītajiem noziegumiem, kas

vērsti uz īpašuma apdraudējumu.

Tāpat tiesa ņem vērā arī apsūdzētā tiesas sēdē pausto viedokli par veselības

traucējumu esamību, kuru tiesai nav pamata apšaubīt, taču lietas materiālos nav

medicīnisku dokumentu, kas apliecinātu, ka apsūdzētajam būtu kādas patoloģiska rakstura

problēmas, kas traucētu normālu organisma darbaspēju vai norādītu uz atsevišķas slimības

izpausmi, līdz ar to arī šis apstāklis nevar būt pamatā tam, lai apsūdzētajam noteiktu

vieglāku sodu. Turklāt tiesa norāda, ka saskaņā ar 2014.gada 14.janvāra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.25 „Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi

ieslodzījuma vietās” apcietinājumā esošā persona var saņemt nepieciešamos medicīniskos

pakalpojumus.

Minēto apstākļu kopums dod tiesai pamatotu secinājumu, ka sabiedrības drošības

nolūkos, tieši konkrētā persona ir jāizolē no sabiedrības un ierastā dzīvesveida, lai pēc

iespējas samazinātu iespējamos riskus fizisko un juridisko personu īpašuma

apdraudējumam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam

soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. D/ atbildību

mīkstinošu apstākli abos noziedzīgos nodarījumos atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu

un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu par /pers. D/ atbildību

mīkstinošu apstākli atzīst to, ka vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo

nodarījumu radīto kaitējumu par zādzību, kas izdarīta 2014.gada 25.augustā plkst.18.01.

Turklāt, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā apstākli, ka /pers. D/ ir

izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida

izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu,

taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma

47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas kā personību raksturojošs

faktors.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par apsūdzētā /pers.

D/ atbildību pastiprinošu apstākli abos noziedzīgos nodarījumos atzīst to, ka noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo iepriekšējā sodāmība – ar Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 7.aprīļa spriedumu – nav dzēsta.

Nosakot /pers. D/ soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir atzīti divi atbildību

mīkstinoši apstākļi un viens atbildību pastiprinošs apstāklis; nozagto mantu apmērs veido

summu, kas uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi kopumā nepārsniedza valstī

noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas apjomu; apsūdzētajam nav konstatēti tādi

veselības traucējumi, kas liegtu izciest sodu brīvības atņemšanas vietā, tādēļ atzīst, ka

/pers. D/ par izdarītajiem noziedzīgajiem noziegumiem ir nosakāms Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, kas pietuvināts

panta sankcijas vidējam apmēram, lai stimulētu apsūdzētā tiesisko apziņu kriminālsodu

izpildē, veicinot pozitīvas pārmaiņas vainīgā dzīvesveidā.

Krimināllikuma 50.panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus

noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka sodu atsevišķi par katru

noziedzīgo nodarījumu. Šajā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos

sodus.

Ievērojot to, ka apsūdzētais /pers. D/ ir izdarījis divus analoģiska rakstura noziedzīgus

nodarījumus, apzināti apdraudot juridiskās personas īpašuma intereses, kas ir valsts

ekonomiskais pamats, taču vienā no noziedzīgajiem nodarījumiem līdz lietas izskatīšanai

tiesā ir pilnībā atlīdzinājis cietušajam radīto mantisko zaudējumu, tiesa atzīst, ka sods

/pers. D/ pēc noziedzīgo nodarījumu kopības ir nosakāms, piemērojot apsūdzētajam

labvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu – iekļaujot vieglāko sodu smagākajā, jo ir

objektīvi secināms, ka /pers. D/ piemīt kritiska attieksme pret nodarīto un racionāla spēja

izdarīt pareizus secinājumus savam vainīgumam.

Krimināllikuma 50.panta piektā daļa noteic, ka tiesa nosaka galīgo sodu pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības, ja pēc sprieduma spēkā stāšanās konstatēts, ka persona

vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās

pirmajā lietā, soda laikā ieskaitot sodu, kas pilnīgi vai daļēji izciests pēc pirmā sprieduma.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. D/ ir notiesāts Ar Rīgas pilsētas Kurzemes

rajona prokuratūras 2014.gada 6.oktobra prokurora priekšrakstu pa sodu pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, ar piespiedu darbu 80 stundu apmērā. Prokurora

priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā 2014.gada 22.oktobrī. Ar Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 17.decembra lēmumu /pers. D/ noteikts galīgais sods

pēc spriedumu kopības – piespiedu darbs 260 stundu apmērā. Nolēmums stājies likumīgā

spēkā 2014.gada 30.decembrī [2.sējuma lietas 90.-91., 132.-133.lapa].

No Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālās struktūrvienības 2015.gada

26.janvāra izziņas izriet, ka /pers. D/ ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada

17.decembra lēmumu krimināllietā Nr.11096106113; 11096201014 (4.1-1/163-14/11)

noteikto galīgo sodu – piespiedu darbs 260 stundu apmērā nav izpildījis [2.sējuma lietas

125.lapa].

Ievērojot konstatēto, tiesa secina, ka /pers. D/ galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 17.decembra

lēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piemērojot pilnīgu sodu

saskaitīšanas principu, jo jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana nevar būt pamatu jau

noteiktu sodu samazināšanai.

Izskatāmā kriminālprocesa ietvaros /pers. D/ ir bijis aizturēts laika posmā no

2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada 2.septembrim [1.sējuma lietas 32., 37.lapa] un no

2014.gada 27.novembra līdz 2014.gada 28.novembrim [2.sējuma lietas 26., 33.lapa], kas

saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu ieskaitāms /pers. D/ soda termiņā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa

Kriminālpolicijas nodaļas inspektores V.Boras 2014.gada 2.septembra un 2014.gada

28.novembra lēmumiem /pers. D/ kriminālprocesā Nr.11095137414 piemērots drošības

līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildu drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas

paziņošana [1.sējuma lietas 41.-42.lapa], savukārt kriminālprocesā Nr.11095140914

piemērots drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iecirknī [2.sējuma lietas

38.lapa].

Kriminālprocesa likuma 276.pants noteic, ka pēc iztiesāšanas uzsākšanas

apcietinājumu pēc savas iniciatīvas piemēro tiesa, kas izskata lietu, ievērojot šā likuma

272.-275.panta noteikumus, savukārt Kriminālprocesa likuma 272.panta pirmā daļa

nosaka, ka apcietinājumu var piemērot, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par

faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru

likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar

nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un neizvairīsies no

sprieduma izpildīšanas.

Ievērojot to, ka apsūdzētajam par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir

nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods, tad sprieduma izpildes nolūkā līdz sprieduma

spēkā stāšanās brīdim /pers. D/ apvienotajā kriminālprocesā 11095137414/11095140914

piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā, dzīvesvietas maiņas paziņošana

un pieteikšanās noteiktā laikā policijas iecirknī, – grozāms uz vairāk ierobežojošu –

apcietinājums, apcietinot /pers. D/ tiesas sēžu zālē.

Pirmstiesas kriminālprocesā par cietušo atzīts SIA „Maxima Latvija” [1.sējuma lietas

9., 10.lapa; 2.sējuma lietas 18., 19.lapa], kurš par /pers. D/ diviem izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem kopumā pieteica kaitējuma kompensāciju par mantisko

zaudējumu 97,98 euro apmērā.

Tiesas sēdē prokurore uzturēja cietušā pieteikto kaitējuma kompensācija 34,47 euro

apmērā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2014.gada 25.augustā plkst.14.31, jo radītais

mantiskais zaudējums 63,51 euro apmērā par 2014.gada 25.augustā plkst.18.01 izdarīto

noziedzīgo nodarījumu labprātīgi atlīdzināts pirmstiesas kriminālprocesā. Šo faktu

apstiprina lietas materiāliem pievienotais a/s „Swedbank” maksājuma uzdevums par 63,51

euro iemaksu SIA „Maxima Latvija” norēķinu kontā, kā maksājuma mērķi norādot –

kaitējuma atlīdzība kriminālprocesā [2.sējuma lietas 99.lapa].

Apsūdzētais /pers. D/ tiesas sēdē cietušā SIA „Maxima Latvija” pirmstiesas

kriminālprocesā pieteikto un tiesas sēdē uzturēto kaitējuma kompensāciju 34,47 euro

apmērā atzina pilnā apjomā.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar

noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un

materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas

izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu,

samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un

mantisko zaudējumu, savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir

krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai

uz tiesas nolēmuma pamata.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un objektīvi izvērtējot cietušā SIA „Maxima

Latvija” pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 34,47

euro apmērā , tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms pilnā apjomā, jo

zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir galvenais līdzeklis viņa subjektīvo tiesību un

likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.

Tā kā līdz iztiesāšanai kaitējums labprātīgi nav atlīdzināts, tad tas ir īstenojams

piedziņas veidā no apsūdzētā /pers. D/.

Lietiskie pierādījumi – divi DVD+R diski ar videonovērošanas kameru ierakstiem

aploksnēs, kas glabājas pie krimināllietas Nr.11095137414/11095140914 materiāliem, –

iznīcināmi.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.pantu,

512.pantu, 520.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada 25.augustā plkst.14.31, un noteikt sodu –

brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā 2014.gada 25.augustā plkst.18.01, un noteikt sodu –

brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, iekļaujot vieglāko sodu

smagākajā, /pers. D/ noteikt sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības – brīvības

atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam

pilnībā pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada

17.decembra lēmumu, un /pers. D/ noteikt galīgo sodu – brīvības atņemšana uz 5

(pieciem) mēnešiem un piespiedu darbs 260 (divi simti sešdesmit) stundu apmērā.

Soda izciešanas termiņu /pers. D/ skaitīt no 2015.gada 27.februāra.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. D/ brīvības atņemšanas soda

termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada

2.septembrim un no 2014.gada 27.novembra līdz 2014.gada 28.novembrim.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli kriminālprocesā Nr.11095137414 – uzturēšanās

noteiktā vietā un papildu drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana, un drošības

līdzekli kriminālprocesā Nr.11095140914 – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iecirknī, –

grozīt uz apcietinājumu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Noteikt cietušajam SIA „Maxima Latvija” kaitējuma kompensāciju par mantisko

zaudējumu 34,47 euro (trīsdesmit četri euro, 47 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. D/ tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 34,47 euro (trīsdesmit

četri euro, 47 centi) apmērā par labu SIA „Maxima Latvija”.

Lietiskos pierādījumus – divus DVD+R diskus ar videonovērošanas kameru

ierakstiem aploksnēs, kas glabājas pie krimināllietas Nr.11095137414/11095140914

materiāliem, – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2015.gada 4.marta.

Tiesnese D.Treija