Court dismissed appeal against traffic fine for illegal parking of a taxi in a no-stopping zone.

NORAKSTS Lieta Nr.A42964509 1-0038-11/5 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 31.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Juhņeviča, piedaloties pieteicējam J.G., atbildētājas - Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes - Rīgas pašvaldības policijas pārstāvim I.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.G. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2009.gada 29.septembra lēmuma Nr.D57/10/ZV053929/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZVNr.053929) atcelšanu un lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors 2009.gada 5.septembrī pulksten 19.58 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.053929 (turpmāk - protokols) par to, ka J.G. 2009.gada 5.septembrī, pulksten 19.54, Rīgā, pie ēkas Elizabetes ielā 21 novietoja transporta līdzekli Renault ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) stāvēšanai 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā, neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.11.apakšpunktā minētās prasības.

Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punkta pārkāpumu nolemts J.G. uzlikt naudas sodu Ls 30,00 apmērā [2] Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2009.gada 29.septembra lēmumu Nr.D57/10/ZV053929/1 (turpmāk – Lēmums) protokolā ietvertais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu un Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.punktu, lai automašīnu uzskatītu par apstājušos, ir jānotiek darbībai, proti, pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai vai arī kravas izkraušanai vai iekraušanai, taču ja automašīna ir apturēta kaut vai uz vienu minūti, bet tai pat laikā apturēšanas iemesls nav nepieciešamība izlaist vai uzņemt pasažierus vai arī izkraut un iekraut kravu, tad tā uzskatāma par automašīnas stāvēšanu (sk. arī Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.augusta spriedumu lietā Nr.A42546307).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 288.2.punktu 326.ceļa zīmes darbības zonā ir atļauta taksometru ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī. Balstoties uz lietas materiāliem, tika konstatēts, ka protokolā norādītajā laikā un vietā netika veikta ne pasažieru iekāšana vai izkāpšana, ne kravas iekraušana vai izkraušana. Līdz ar to J.G. ar transportlīdzekli stāvēja 326.ceļa zīmes darbības zonā, tādējādi izdarot pārkāpumu. Par LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkta pārkāpumu likumdevējs paredz tikai vienu soda veidu un apmēru, līdz ar ko, uzliekot administratīvo sodu, likums nepieļauj vērtēt tā apmēru.

Tādējādi šajā gadījumā nebija piemērojama LAPK 32.panta otrā daļa. [3] 2009.gada 19.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.G. pieteikums par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas pārvaldes Lēmuma atcelšanu. Pieteicējs norāda, ka protokolā redzams, ka inspektors pārkāpuma brīdi ir fiksējis pulksten 19.54, bet pašu protokolu sastādījis pulksten 19.58. No tā secināms, ka no pārkāpuma fiksēšanas brīža līdz protokola sastādīšanas brīdim bija pagājušas tikai 4 minūtes. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.punkts paredz, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes.

Līdz ar to protokols tika noformēts pirms bija iespējams konstatēt pārkāpumu. Pieteicējs pieļauj, ka inspektors vēlējās piemērot administratīvo sodu saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punktu, bet nebija ņēmis vērā, ka Ceļu satiksmes noteikumu 288.2.punkts noteic, ka ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā atļauta taksometru - vieglo automobiļu - ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī. Minētais punkts ir uzskatāms par izņēmumu, kas paredz un atļauj transportlīdzekļiem, ar zināmiem nosacījumiem, apstāties ceļas zīmes Nr.326 darbības zonā.

Ņemot vērā, ka pieteicēja vadītā automašīna ir taksometrs, kuram atrodoties iepriekš minētajā vietā un laikā bija ieslēgts skaitītājs un tas bija gatavībā uzņemt pasažierus (klientus), kā arī pieteicējs no tā nebija izkāpis un uz protokola sastādīšanas brīdi bija stāvējis mazāk par 5 minūtēm, pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības par pārkāpumu kuru viņš nav izdarījis. [4] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 17.decembrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētājs pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem.

Atbildētājs norāda, ka kritiski ir vērtējams pieteicēja arguments, ka transportlīdzeklis bija apstādināts, lai uzņemtu pasažieri, un uz laiku, kas ir mazāks kā 5 minūtes, jo no lietas materiāliem izriet, ka ieslēgta skaitītāja rādījums bija Ls 3,11. Saskaņā ar publiski pieejamo AS „Rīgas taksometru parks” pakalpojumu tarifu iekāpšanas maksa ir Ls 1,50, bet gaidīšanas laika tarifs ir Ls 6 stundā. Līdz ar to, ja pieņem, ka Ls 3,11 ir gaidīšanas maksa, tad klients ir gaidīts 30 minūtes, bet ja šajā summā ietilpst arī iekāpšanas maksa, tad gaidīšanas laiks ir bijis 15 minūtes. [5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Pieteicējs paskaidroja, ka nav strīda, ka transportlīdzeklis bija apturēts 326.ceļa zīmes darbības zonā. Taču transportlīdzeklis nebija apturēts ilgāk par 5 minūtēm pirms policija to konstatēja. Uzreiz kā pieteicējs apstādināja transportlīdzekli, pieteicējs ieslēdza skaitītāju. Skaitītāju izslēdza, kad policija bija sastādījusi protokolu. Klients atnāca apmēram pēc 15 minūtēm. [6] Tiesas sēdē atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Papildus paskaidroja, ka no tā, ka pieteicējs apstājās un ieslēdza skaitītāju pulksten 19.47, var izdarīt secinājumu, ka līdz brīdim, kad tika konstatēta stāvēšana 326.ceļa zīmes darbības zonā, bija pagājušas 7 minūtes. Tātad pieteicējs, gaidot klientu, ir atradies konkrētās ceļa zīmes darbības zonā ilgāk, nekā to paredz likums.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieka tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, bet Lēmums atstājams negrozīts turpmāk minēto apsvērumu dēļ. Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunktu un LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu (lietas 22.-24. un 26.lapa). Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punkts noteic, ka ir aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. Savukārt LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkts (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) paredz, ka par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. No minētajām tiesību normām secināms, ka, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkta, jākonstatē, ka:

1) transportlīdzeklis novietots 326.zīmes darbības zonā;

2) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai. [8] No lietas materiāliem un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka pieteicējs bija apturējis transportlīdzekli protokolā norādītajā laikā un vietā (lietas 5., 25., 26. un 39.lapa). Lietā nav strīda, ka konkrētā vieta ir 326.zīmes darbības zona, kurā saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunktu ir aizliegts apstāties un stāvēt. Lietā nav arī strīda, ka pieteicējs ir taksometra vadītājs un notikuma laikā pildīja savus darba uzdevumus, jo bija ieradies pēc izsaukuma un gaidīja pasažieri.

Lietā ir strīds par to, vai attiecībā uz pieteicēju ir konstatējami Ceļu satiksmes noteikumu 288.apakšpunktā paredzētie izņēmumi, kas atļauj apturēt transportlīdzekli 326.zīmes darbības zonā un tādējādi izslēdz administratīvā pārkāpuma esamību. [9] Tā kā pieteicēja vadītā automašīna bija taksometrs, tad secināms, ka uz pieteicēja vadīto automašīnu attiecas Ceļu satiksmes noteikumu 288.1. un 288.2.apakšpunktā noteiktie izņēmumi. Ceļu satiksmes noteikumu 288.1. un 288.2.apakšpunkts noteic, ka 326.zīmes darbības zonā atļauta pasažieru iekāpšana taksometros – vieglajos automobiļos – vai izkāpšana no tiem; taksometru – vieglo automobiļu – ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī.

Līdz ar to tiesai jāizvērtē, vai konkrētajā gadījumā bija konstatējams kāds no minētajiem izņēmumiem, kas atļauj apturēt taksometru 326.ceļa zīmes darbības zonā. [10] Ceļu satiksmes noteikumu 288.1.apakšpunkts noteic, ka 326.zīmes darbības zonā atļauta pasažieru iekāpšana taksometros – vieglajos automobiļos – vai izkāpšana no tiem. Tiesas ieskatā Ceļu satiksmes noteikumu 288.1.apakšpunktu likumdevējs paredzējis gadījumiem, kad taksometram 326.zīmes darbības zonā neplānoti jāaptur transportlīdzeklis, lai uzņemtu pasažierus vai tos izlaistu.

Proti, minētajām darbībām ir jāseko uzreiz pēc automašīnas apturēšanas. Šāda transportlīdzekļa apturēšana un apstāšanās nav saistīta ar pasažieru gaidīšanu un taksometrā ieslēgtu skaitītāju. No minētā secināms, ka šis izņēmums uz konkrēto gadījumu neattiecas, jo nebija saistīts ar nekavējošu apstāšanos pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai. [11] Ceļu satiksmes noteikumu 288.2.apakšpunkts noteic, ka 326.zīmes darbības zonā atļauta taksometru – vieglo automobiļu – ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī.

Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.apakšpunkts noteic, ka apstāšanās ir transporta līdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā. Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.apakšpunkts noteic, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

Tātad, lai transportlīdzekli uzskatītu par apstājušos, ir jāpastāv vienlaicīgi diviem nosacījumiem – automašīna apturēta uz laiku, kas nav ilgāks par piecām minūtēm, automašīna apturēta pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai, vai kravas iekraušanai vai izkraušanai no tās. Ja transportlīdzeklis ir apturēts un nepastāv viens no minētajiem nosacījumiem, tad tā ir uzskatāma par transportlīdzekļa stāvēšanu. Tiesas ieskatā ir jāņem vērā, ka 326.ceļa zīme tiek novietota ceļu satiksmes organizēšanai, lai maksimāli garantētu ceļu satiksmes drošību un apturēts transportlīdzeklis netraucētu ceļu satiksmes norisi.

Katra transportlīdzekļa apturēšana minētās zīmes darbības zonā apdraud ceļu satiksmes drošību un nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi. Līdz ar to Ceļu satiksmes noteikumu 288.1. un 288.2.apakšpunktā noteiktie izņēmumi ir paredzēti tikai īslaicīgai (ne ilgāk par 5 minūtēm) taksometru apturēšanai. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 288.5.apakšpunktam vieglo taksometru stāvēšana (ilgāka par 5 minūtēm) ir atļauta tikai tādās vietās, kas apzīmēta ar 536.ceļa zīmi. Ņemot vērā, ka Ceļu satiksmes noteikumu 288.2.apakšpunkts pieļauj taksometra apstāšanos nevis stāvēšanu, tiesai jākonstatē, vai pastāvēja Ceļu satiksmes noteikumu 1.40.apakšpunktā minēti divi nosacījumi, kā arī, vai taksometra vadītājs atradās transportlīdzeklī un vai bija ieslēgts skaitītājs. [12] Tiesa konstatē, ka taksometrs bija apturēts ar ieslēgtu skaitītāju, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī.

To apstiprina policijas inspektora I.R. 2009.gada 5.septembra ziņojumā norādītais (lietas 25.lapa), pieteicēja sniegtie paskaidrojumi (lietas 5., 18., 36. un 39.lapa) un čeka kopija (lietas 9.lapa). Pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumā ir norādījis, ka taksometru konkrētajā vietā apturēja un ieslēdza skaitītāju pulksten 19.47 (lietas 18. un 36.lapa). To arī apstiprina čeka kopija (lietas 9.lapa), kā arī tas pēc būtības atbilst policijas inspektora I.R. 2009.gada 5.septembra ziņojumā norādītajam par konstatēto skaitītāja rādījumu (lietas 25.lapa).

Protokolā norādīts, ka pārkāpums izdarīts pulksten 19.54 (lietas 26.lapa). Ievērojot minēto, tiesa secina, ka no brīža, kad pieteicējs apturēja taksometru un ieslēdza skaitītāju (pulksten 19.47), līdz brīdim, kad policijas amatpersona konstatēja pārkāpumu (pulksten 19.54), taksometrs konkrētajā vietā bija apturēts ilgāk par 5 minūtēm, proti, 7 minūtes. Līdz ar to policijas amatpersona jau pulksten 19.54 pamatoti konstatēja un protokolā norādīja, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai. Turklāt kā izriet no pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem pieteicējs gaidīja pasažieri un pasažieris ieradās tikai pēc 15 minūtēm (lietas 39.lapa).

Arī policijas inspektora I.R. 2009.gada 5.septembra ziņojumā norādīts, ka, pirms policijas amatpersonas piegāja pie taksometra, pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā nenotika (lietas 25.lapa). No iepriekš minētā tiesa konstatē, ka no pulksten 19.47 līdz pulksten 19.54 nenotika pasažieru iekāpšanu konkrētajā taksometrā vai izkāpšanu no tā. Līdz ar to tiesa secina, ka nepastāvēja Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.apakšpunktā noteiktie divi nosacījumi, lai uzskatītu, ka taksometrs bija apstājies. Secīgi konkrētajā gadījumā nav konstatējams Ceļu satiksmes noteikumu 288.2.apakšpunktā noteiktais izņēmums, kas atļauj apturēt taksometru 326.ceļa zīmes darbības zonā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmumā pamatoti secinājusi, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā paredzēto pārkāpumu. [13] Saskaņā ar LAPK 14910.panta piektās daļas 11.punktu par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam Ls 30,00 apmērā. Tiesa konstatē, ka pieteicējam par izdarīto pārkāpumu tika piemērots naudas sods Ls 30,00 apmērā. Ņemot vērā, ka likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir noteicis tikai vienu iespējamu soda veidu un apmēru, tā apmēru neietekmē LAPK 32.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas parasti būtu jāņem vērā, nosakot piemērojamo sodu, proti, pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Tas nozīmē, ka ne iestāde, ne arī tiesa nevar noteikt citu soda apmēru, ja administratīvais pārkāpums ir konstatēts un ir pamats personu saukt pie administratīvās atbildības. Līdz ar to iestādei uzliekot minēto sodu šajā gadījumā nav nepieciešams vērtēt LAPK 32.panta otrajā daļā minētos apstākļus. Atbilstoši LAPK 21.panta pirmajai daļai, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Savukārt šī panta otrā daļa paredz, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Kā jau tiesa norādīja šī sprieduma 11.punktā katra transportlīdzekļa apturēšana 326.zīmes darbības zonā apdraud ceļu satiksmes drošību. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu un nav pamata saskaņā ar LAPK 21.pantu atbrīvot pieteicēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. [14] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2009.gada 29.septembra lēmumu Nr.D57/10/ZV053929/1 (administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.053929), bet J.G. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (p(par (paraksts) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _________________ I.Juhņeviča Rīgā 2011.gada 31.oktobrī.