Legislator Case Law & Legislation
C05020613 / SKC-2124-16 AI generated

Supreme Court dismisses appeal as civil court lacks jurisdiction over administrative authority's false statements.

Case Number C05020613 / SKC-2124-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia dismissed the appeal against a lower court's decision to terminate proceedings in a civil case. The plaintiff sought to retract false statements made by a child protection court regarding sexual violence allegations and claimed moral damages. The court ruled that the dispute arose from administrative subordination rather than equal civil relations, meaning the civil court lacked jurisdiction to hear the claim.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 132.panta 1.punkts; Civilprocesa likuma 223.panta 1.punkts: A civil court lacks jurisdiction to hear claims against administrative authorities when the dispute stems from hierarchical administrative relations rather than equal civil rights.

Keywords

AI generated
administrative subordination civil court jurisdiction false statements retraction moral damages claim procedural termination

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 132.panta 1.punkts
Civilprocesa likuma 223.panta 1.punkts
Civilprocesa likuma 1.panta 5.daļa
Civilprocesa likuma 127.pants

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C05020613

Lietas arhīva Nr. SKC-2124-16

LĒMUMS

Rīgā 2016.gada 17.jūnijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese referente Ļ. Kušnire

tiesnesis V. Maksimovs

tiesnese M. Senkāne

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016.gada 17.marta lēmumu, ar kuru

izbeigta tiesvedība civillietā /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret Cēsu novada bāriņtiesu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma kompensācijas

piedziņu.

Augstākās tiesas Civillietu departaments

k o n s t a t ē j a

[1] /pers. A/ savā un /pers. B/ vārdā 2013.gada 13.februārī cēlis tiesā prasību pret Cēsu novada pašvaldības bāriņtiesu par nepatiesu ziņu

atsaukšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Cēsu novada pašvaldības bāriņtiesa administratīvās lietas Nr.A420697010 un civillietas Nr.C05034711

ietvaros sniegusi nepatiesas ziņas, norādot, ka 2010.gada 17.jūnijā informējusi Valsts policiju par seksuālās vardarbības pielietošanu pret /pers. B/. Pēc

/pers. A/ rīcībā esošās informācijas 2010.gada 17.jūnijā neviens Valsts policijā ar šāda veida iesniegumu nav vērsies. To ievērojot, /pers. A/ lūdz atsaukt

nepatiesās ziņas un piedzīt no Cēsu novada pašvaldības bāriņtiesas morālā kaitējuma kompensāciju.

Prasība pamatota ar Latvijas Republikas Satversmes 89., 92., 95., 100., 116.pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 1., 2., 3.,

4.punktu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta 2. un 3.punktu, 5.panta 3.punktu, 6.panta 1., 2., 3., 5.punktu, 9., 18., 20.pantu, 21.panta 1.punktu,

24.panta 3.punktu, 50.panta 3.punktu, 51.panta 3.punktu, 70.panta 1.punktu, 71., 73.pantu, Civillikuma 1635., 1770., 2352.1 pantu, ANO 1989.gada

20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8., 10., 17.pantu.

[2] Ar Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 23.maija spriedumu /pers. A/ un /pers. B/ prasība pret Cēsu novada

bāriņtiesu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu noraidīta pilnīgi.

[3] Izskatot lietu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2016.gada 17.martā nolēmusi tiesvedību

izbeigt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktu.

Civillietu tiesu palāta atzinusi, ka konkrētajā gadījumā strīds izriet nevis no civiltiesiskajām attiecībām, kur dalībnieki ir līdztiesīgi, bet gan no

administratīvi tiesiskajām, kas ir subordinācijas jeb pakļautības attiecības.

To ievērojot, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punktu, bija

jāatsaka pieņemt prasības pieteikumu vai arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktu tiesvedība jāizbeidz.

[4] Par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016.gada 17.marta lēmumu /pers. A/ iesniedzis blakus sūdzību, lūdzot lēmumu atcelt un

izskatīt lietu pēc būtības.

Blakus sūdzībā norādīts, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta nav: 1) vērtējusi Cēsu novada bāriņtiesas rīcību, sniedzot nepatiesas ziņas;

2) ņēmusi vērā, ka /pers. A/ un /pers. B/ nodarīts morālais kaitējums.

[5] Pārbaudījis lietas materiālus un izvērtējis blakus sūdzības motīvus, Civillietu departaments atzīst, ka pārsūdzētais lēmums atstājams

negrozīts.

[5.1] Tiesības uz tiesas aizsardzību pieder pie cilvēka pamattiesībām, kuru īstenošanu garantē Latvijas Republikas Satversme.

Civilprocesa likuma 1.panta piektajā daļā noteikts, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo

tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Minētais atbilst Civilprocesa likuma 127.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka jebkura pilngadīga

un rīcībspējīga persona var celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

No iepriekš norādītā nepārprotami izriet, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā, šajā gadījumā Vidzemes apgabaltiesā, ir ceļamas prasības, ja

aizskartas vai apstrīdētas personas tiesības, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām. Proti, civilprocesā strīds vienmēr saistīts ar noteiktām civiltiesiskām

attiecībām.

Turklāt Civilprocesa likuma 127.pantā noteiktās prasības tiesības realizējamas atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajām prasībām, t.i.,

prasību tiesā var celt tikai gadījumā, ja ievēroti likumā noteiktie lietas pakļautības, piekritības, atsevišķu strīdu izskatīšanas kārtības speciālie noteikumi.

Civilprocesa likuma 132.panta pirmajā daļā minēti prasības pieteikuma nepieņemšanas pamati, tostarp, tiesnesis atsakās pieņemt prasības

pieteikumu, ja strīds nav pakļauts tiesai (Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punkts).

[5.2] /pers. A/ lūdz tiesu uzlikt par pienākumu Cēsu novada pašvaldības bāriņtiesai atsaukt ziņas, kuras sniegtas administratīvās lietas

Nr.A420697010 un civillietas Nr.C05034711 ietvaros.

Vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek pieņemtas prasības par goda un cieņas aizskaršanu, ja ziņas publicētas presē, pārraidītas pa radio, televīziju,

izmantojot masu informācijas līdzekļus vai ja tās izziņotas citā veidā (mutvārdos) nenoteiktam personu lokam. Konkrētajā gadījumā ziņas, kuras /pers. A/

uzskata par godu un cieņu aizskarošām, nav izziņotas, izmantojot masu informācijas līdzekļus vai citā veidā nenoteiktam personu lokam, bet gan norādītas

tiesu nolēmumos. Tādējādi strīds nepastāv par civilajām tiesībām, un šāds pieteikums, kā to pamatoti norādījusi Civillietu tiesu palāta, nav pakļauts

izskatīšanai tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, tādēļ tiesvedība pamatoti izbeigta.

[5.3] Ņemot vērā iepriekš minēto, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016.gada 17.marta lēmuma atcelšanai nav tiesiska pamata, un tas

atstājams negrozīts, bet /pers. A/ blakus sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 1.punktu Augstākās tiesas Civillietu departaments

n o l ē m a

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016.gada 17.marta lēmumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese Ļ. Kušnire

Tiesnesis V. Maksimovs

Tiesnese M. Senkāne